Iesaki rakstu:

PÄ“c publikācijas Pietiek Civilās aviācijas aÄ£entÅ«ras (CAA) sastāvā notika izmaiņas: izgaismoto Dmitriju Glinkinu “iebÄ«dÄ«ja” atpakaļ “Latvijas gaisa satiksmÄ“” (LGS), savukārt ElÄ«na Millere, kura sāka kā vienkārša inspektore aeronavigācijas informācijas jomā, pÄ“kšÅ†i kļuva par priekšnieci jaunai struktÅ«rai - nodaļai bezpilota gaisa kuÄ£u jautājumos. Visinteresantākais ir tas, ka šai dāmai nav nekādas izglÄ«tÄ«bas aviācijā. Viņa vien paspÄ“ja pastrādāt LGS par AFTN datora operatori, - un uzreiz pÄ“c tam tāds galvu reibinošs lidojums!

AtzÄ«stiet – veidojas Ä«patnÄ“ja situācija: valsts uzņēmumu vadÄ«tāji, kuriem ir 50 gadu un vairāk, pievÄ“rš Ä«pašu uzmanÄ«bu jaunām meitenÄ“m, kuras pie viņiem iestājas darbā, turklāt nav zināms, pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem viņas tiek atlasÄ«tas.

Saprotot iestādes atbildÄ«bu par lidojumu drošÄ«bas nodrošināšanu Latvijas debesÄ«s, ir tikai jābrÄ«nās par to, cik nenopietna attieksme valda kadru piemeklÄ“šanā. Taču iestādes vadÄ«tājam Mārim Gorodcovam bÅ«tu jādomā nevis par simpātiskām dāmām, bet gan par lidojumu drošÄ«bu, par tiem pasažieriem, kuri sēžas lidmašÄ«nās un kuri vÄ“las bÅ«t droši, ka, paceļoties gaisā, viņi aizlidos lÄ«dz nozÄ«mÄ“tajam galamÄ“rÄ·im un saņems pienācÄ«gu servisu.

Diemžēl lÄ«dz pat šim laikam nekādas bÅ«tiskas izmaiņas šajā struktÅ«rā nav notikušas. Ekipāžas, kuras šis kungs aizsÅ«ta lidojumā, kā nesaņēma, tā nesaņem pienācÄ«gu pirmslidojuma medicÄ«nisko apskati. Viņus vienkārši apskata apsargs no kompānijas “Grif”, veic alkotestera izdruku - un ekipāža var celties gaisā. Neviens pirms izlidošanas pilotiem nepārbauda asinsspiedienu, neinteresÄ“jas, kā cilvÄ“kam ar redzi, reakciju, lÄ“mumu pieņemšanas ātrumu utml. Tas viss nevienam nav vajadzÄ«gs. SvarÄ«ga ir tikai mantkārÄ«ba un personÄ«gās simpātijas. To var redzÄ“t pÄ“c jaunu darbinieku nozÄ«mÄ“šanas rezultātiem CAA jaunajā nodaļā.

Kāds no lasÄ«tājiem varbÅ«t teiks, ka nedrÄ«kst izdarÄ«t vispārÄ«gus slÄ“dzienus par iestādi, vadoties tikai no vienā nodaļā valdošÄs situācijas. Nu, ko, pievÄ“rsÄ«simies situācijai ap tādu darbinieku kā Eižens JÄ“kabsons. ArÄ« viņš ir cilvÄ“ks ar interesantu izglÄ«tÄ«bu. Beidzis Latvijas Nacionālo aizsardzÄ«bas akadÄ“miju kā kājnieka vada komandieris un saņēmis pedagoÄ£isko izglÄ«tÄ«bu, bet profesijā nav nostrādājis nevienu dienu.

Toties savulaik, kad viņš strādāja projektā BALTNET, notika nopietns starptautiska mÄ“roga konflikts. Atklājās, ka starptautiskās misijas laikā “atmazgāta” pārstāvniecÄ«bas nauda, turklāt šajās darbÄ«bās bijusi iesaistÄ«ta visa maiņa. Pie viena jāatzÄ«mÄ“, ka šajā maiņā ietilpa arÄ« Ä£enerāļa K.KrÄ“sliņa meita Inese KrÄ“sliņa (tagad Kreituse). Viņa šai shÄ“mā spÄ“lÄ“ja savu lomu, taču, kad viss atklājās, rezultātā cieta tikai viens cilvÄ“ks - Eižens JÄ“kabsons.

Šo noziegumu izmeklÄ“ja Militārā policijai, materiāli bija nodoti arÄ« DrošÄ«bas policijai, ar šo lietu nodarbojās arÄ« militārā pretizlÅ«košana. Taču Ineses KrÄ“sliņas tÄ“vs tajā laikā bija Latvijas Nacionālo bruņoto spÄ“ku štāba priekšnieks, un tieši viņš cita starpā pieņēma arÄ« lÄ“mumus par personāla sÅ«tÄ«šanu uz dažādiem kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem un starptautiskajam komandÄ“jumam. Ja reiz viņa meita bija iejaukta šai noziegumā, tad tÄ“tis izdarÄ«ja visu, lai slÄ“ptu šo faktu.

PievÄ“rsÄ«sim uzmanÄ«bu vÄ“l kādai niansei. Tajā laikā gaisa spÄ“ku komandieris bija Ä£enerālmajors Juris Maklakovs, kurš tagad sekmÄ«gi darbojas kā Latvijas sÅ«tnis Azerbaidžānā. Un, protams, divu nopietnu cilvÄ“ku - KrÄ“sliņa un Maklakova draudzÄ«ba deva nopietnus augļus. Rezultātā no aizdomās turamo vidus izdevās iziet Latvijas militārās aviācijas apakšpulkvedim Janekam Driņkam, un atkal cieta tikai viens cilvÄ“ks – Ä’.JÄ“kabsons.

Viņu ar blÄ«kšÄ·i izdzina no NBS, atņēma pakāpi un izdienas gadus, un viņam savu civildienesta karjeru nācās sākt no jauna, faktiski no baltas lapas. Protams, tas vienmÄ“r ir smagi. Pats Ä’.JÄ“kabsons vÄ“lāk neslÄ“pa, ka darbā CAA viņš pieņemts pateicoties savai sievai, kura izdeva zviedru žurnālu pieaugušajiem, - Latvijā tas netiek pārdots, bet tajā netrÅ«kst Latvijas skaistuļu kailfoto.

E.JÄ“kabsons sāka strādāt par inspektoru aeronavigācijas nodaļā Māra ÄŒerņenoka vadÄ«bā, bet darbā, neievÄ“rojot jebkādus vispārpieņemtus kritÄ“rijus, viņu pieņēma Anna ÄŒudare. Kundze saņēma rÄ«kojumus pieņemt cilvÄ“ku darbā, pieņēma un nozÄ«mÄ“ja viņam vairāk nekā 1000 eiro lielu mÄ“neša algu. Un cilvÄ“ks, nonākdams šajā svarÄ«gajā postenÄ«, centās pildÄ«t kaut kādus amata pienākumus atbilstoši savai nozares izpratnei, kaut gan nekādi nevarÄ“ja nopietni iedziļināties sfÄ“rā, par kuru viņam nav pat sākotnÄ“ja priekšstata.

Jā, viņš ir izgājis iepazÄ«šanās kursu, taču tas viņam vÄ“l nedod nekādas tiesÄ«bas saukt sevi par speciālistu. Vai, piemÄ“ram, braukt uz kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem. Jo, lai saņemtu tajos kaut kādas papildu zināšanas, vajag bÅ«t sākuma sagatavotÄ«bai, taču no kurienes lai tāda rastos, ja Ä’.JÄ“kabsons guvis zināšanas pavisam citā sfÄ“rā! Un tomÄ“r, neskatoties uz iepriekš minÄ“to, šo cilvÄ“ku pieņēma darbā! AtbildÄ«gi par to ir M.Gorodcovs, M.ÄŒerņenoks, A.ÄŒudare...

Starp citu, arÄ« JÄ“kabsona kunga pirmajai priekšniecei Ä’rikai Neimanes kundzei nav navigācijas vai aeronavigācijas profila izglÄ«tÄ«bas. VarbÅ«t tāpÄ“c E. JÄ“kabsons var strādāt aeronavigācijas nodaļā un cita starpā nodarboties arÄ« ar dispečeru sagatavošanu. JāatzÄ«mÄ“, ka šie cilvÄ“ki atšÄ·irÄ«bā no Ä’.JÄ“kabsona ir tiešÄm sagatavoti darbam šai amatā...

Jājautā, kā Ä’.JÄ“kabsons pārbauda viņu prasmes un zināšanas? Jādomā, galvenais, lai uz papÄ«ra viss ir gludi. TāpÄ“c, ka viņš prot klusÄ“t par pārkāpumiem, E.JÄ“kabsons turpina virzÄ«ties pa dienesta kāpnÄ“m. Pašreiz viņš ir pakļauts ElÄ«nai Millerei.

Par vÄ“l vienu vecāko inspektoru pÄ“kšÅ†i kļuva arÄ« Gunārs Alksnis, kuram vienÄ«gā lidojumu pieredze bija planieri slavenajā armijas, aviācijas un flotes atbalstÄ«tājā organizācijā DOSAAF. GodÄ«gais komjaunietis un PSKP biedra kandidāts pÄ“c jaunās varas atnākšanas aktÄ«vi Ä·Ä“rās pie aviācijas organizÄ“šanas Zemessardzei, bet pÄ“c tam, kad pienāca pavÄ“le par lidmašÄ«nu nodošanu Gaisa spÄ“ku pārziņā, tikpat aktÄ«vi piedalÄ«jās Zemessardzes aviācijas likvidÄ“šanā.

ZemessardzÄ“ izveidojās ļoti interesanta situācija. Pateicoties tādiem vÄ«riem kā Gunārs Alksnis, mÅ«su pārziņā ir tikai aviācijas bāze (AB). Un visaugstākā aviācijas pakāpe - šÄ«s bāzes komandieris. Diemžēl, saņemot neatkarÄ«bu, Latvija, neskatoties uz militārā budžeta palielināšanu, kuru lobÄ“ja augstākminÄ“tais KrÄ“sliņš, pazaudÄ“ja atsevišÄ·o profesionālo karaspÄ“ka veida spÄ“kus.

Diemžēl pilotiem, kuri vada divus mÅ«su AB pārziņā esošos helikopterus, nav pilotu licences šo lidaparātu vadÄ«šanai, kuriem vajadzÄ“tu atbilst NATO un ES vai EUROCONTROL standartiem. VienÄ«gā struktÅ«ra, kuriem ir savi licencÄ“ti lidotāji, ir LR Robežsardzes aviācijā.

Kas attiecas uz mÅ«su tā saucamajiem armijas lidotājiem, tad viņu lielākais vairums nav beiguši speciālās skolas. Bija lidojuma notikumi, kuros gāja bojā mÅ«su aviaspeciālisti, taču šo notikumu izmeklÄ“šana parasti beidzās ne ar ko un galvenokārt tāpÄ“c, ka to misiju sastāvā, kuriem uzticÄ“ja to izmeklÄ“šanu, ietilpa savādi cilvÄ“ki.

Lai nu kā, bet cilvÄ“ks ar tik interesantu izdienas sarakstu kā G.Alksnis nonāca CAA un ir E.Milleres pakļautÄ«bā. Šodien mÄ“s novÄ“rojam šÄdu ainu: trÄ«s cilvÄ“ki nodarbojas ar likumdošanas aktiem attiecÄ«bā uz bezpilota aviāciju un vienlaikus arÄ« ar uzraudzÄ«bu par to izpildi.

Tas liecina tikai par to, ka Satiksmes ministrija pati saviem spÄ“kiem kvalitatÄ«vi šo uzdevumu izpildÄ«t nespÄ“j. CÄ“loņi ir tajos nespeciālistos, kuri var tikai nošpikot citu pieredzi, piemeklÄ“t jau gatavu lÄ«dzÄ«ga profila vajadzÄ«go dokumentu, nedaudz to pārveidot un pasniegt kā savu ražojumu.

Tāda pieeja savā laikā labi nostrādāja jau Latvijas Gaisa spÄ“kos, kur JÄ“kabsona un AlkšÅ†a kungi strādāja vienā štāba nodaļā. TāpÄ“c viņiem nav sarežģīti atgriezties pie savulaik ierastā darba stila. Par to, starp citu, savā laikā jau stingri aizrādÄ«ja mÅ«su aviobāzi un darba kÅ«rÄ“jošais NATO GS eiropeiskā grupÄ“juma štābs Ramšteinā. Toreiz tas tika piedots, jo ritÄ“ja darbs palÄ«gstruktÅ«ru darba organizācijai patrulÄ“šanas lidojumu izpildei NATO raÄ·etesnesÄ“jiem.

TāpÄ“c diviem kolÄ“Ä£iem nebija nekā vienkāršÄka kā, atnākot jaunā nodaļā, nokopÄ“t dokumentus par bezpilota profiliem. Diemžēl ne Valsts kontrole, ne KNAB ar šiem jautājumiem tā arÄ« nesāka nodarboties. Ir pagājis krietns laika sprÄ«dis, bet valsts struktÅ«ras, kurām vajadzÄ“ja ļoti ātri reaģēt uz tamlÄ«dzÄ«gām lietām, lÄ«dz šim tā arÄ« nav devušas nekādas atbildes uz tām iesniegtajiem jautājumiem.

Vai tas nozÄ«mÄ“, ka šo iestāžu darbiniekiem ir tādas pat kvalifikācijas problÄ“mas kā CAA? Rodas iespaids, ka nekvalificÄ“tie darbinieki tādÄ“jādi cenšas aizsargāt pašu sistÄ“mu, kuras ietvaros uzņēmuma vadÄ«tājs savus darbiniekus uztver kā dzimtcilvÄ“kus, bet kadru jautājumus risina vadoties pÄ“c tā, patÄ«k viņam kārtÄ“jā blondÄ«ne vai ne…

Gribot negribot rodas jautājums – cik droši ir staigāt pa Latvijas pilsÄ“tas ielām, ja reiz nav zināms, kas nākamajā brÄ«dÄ« var nokrist mums uz galvas?

Tad kāpÄ“c Māris Gorodcovs joprojām atrodas savā amatā, neskatoties uz visām viņa pieļautām kļūdām un pārrÄ“Ä·ināšanos? BezatbildÄ«ba šÄ«s organizācijas vadÄ«bā ir kliedzoša, diemžēl SM aviācijas departaments Muižnieka kunga vadÄ«bā šos jautājumus regulÄ“t pat necenšas.

LÄ«dz pat šim laikam nav izstrādāti kritÄ“riji, pÄ“c kādiem tiek vÄ“rtÄ“ti speciālisti, kuri šai valsts aÄ£entÅ«rā strādā. Pagaidām kadru politika tiek Ä«stenota pÄ“c principa – patÄ«k darbinieks vadÄ«bai un ÄŒudares kundzei vai ne. Taču laikam jau potenciālajiem darbiniekiem ir vÄ“rts pacensties. Jo, piemÄ“ram, Māra Kompa mÄ“nesÄ« saņem ap 2 tÅ«kstošiem eiro, E. Millere - tikpat. Jautājums tikai - par ko? Savukārt E.JÄ“kabsons saņem 1,5 tÅ«kst. eiro.

CAA strādā nedaudz vairāk par 60 darbiniekiem. Pietiekami daudziem, ieskaitot augstāko vadÄ«bu, nav šÄ« darba veikšanai nepieciešamās izglÄ«tÄ«bas, pieredzes vai kaut vai sākotnÄ“jās kvalifikācijas. Un tomÄ“r viņi visi mierÄ«gi raugās nākotnÄ“, jo šÄ«s organizācijas 2019. gada budžets ir 4,5 miljoni eiro.