Iesaki rakstu:

Pēdējā laikā Latvijas, Ukrainas un Baltkrievijas politikā notika vairākas lietas, kam es vēlētos pievērst uzmanību.

Sāksim ar Latviju. Tiek ziņots, ka Artis Pabriks ziedojis bruņu automašÄ«nas Ukrainai. Savā Twitter kontā Pabrika kungs par šo tÄ“mu uzrakstÄ«ja: "Dāvinām Ukrainas armijai 7 bruņu medicÄ«nas auto, lai frontes lÄ«nijā esot mediÄ·i ciestu mazāk no ienaidnieka apšaudÄ“m."

Nedaudz vÄ“lāk Seimas priekšsÄ“dÄ“tāja Ināra MÅ«rniece sarÄ«koja video sarunu ar Ukrainas parlamenta priekšsÄ“dÄ“tāju Dmitro Razumkovu, kuras laikā MÅ«rnieces kundze vÄ“lreiz apstiprināja nostāju pret Krimas aneksiju. Savā Twitter kontā MÅ«rnieces kundze rakstÄ«ja: “Esam kopā ar Ukrainu, iestājoties par Ukrainas teritoriālo vienotÄ«bu. Latvija stingri turpinās Krimas prettiesiskās aneksijas neatzÄ«šanas politiku."

Abi notikumi vÄ“lreiz uzsver, ka mÅ«su valsts retorika par Ukrainas demokrātiju ir nemainÄ«ga jau 6 gadus, kopš Ukrainā notika valsts apvÄ“rsums. No 2015. gada lÄ«dz mÅ«sdienām Latvija atkārtoti ir sniegusi ekonomisko, politisko un citu palÄ«dzÄ«bu jaunajai Ukrainas valdÄ«bai, kas, balstoties uz viņu pašu saukļiem, ir Ukrainas tautas ceļveži uz brÄ«vÄ«bu, mieru un labklājÄ«bu.

KamÄ“r Latvijas politiÄ·i turpina apliecināt, ka jaunajai Ukrainas valdÄ«bai nav nekāda sakara ar veco Janukoviča valdÄ«bu, es personÄ«gi šiem apgalvojumiem ne Ä«paši ticu. Galvenokārt tāpÄ“c, ka bÅ«tÄ«bā nav konceptuālas atšÄ·irÄ«bas starp jauno un Janukoviča valdÄ«bu. Tam ir daudz apstiprinājumu, taču šÄ« teksta ietvaros es vÄ“lÄ“tos apspriest tos, kas notika nesen.

Pirmkārt, tās ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska noteiktās sankcijas pret savas valsts pilsoņiem.

Tiek ziņots, ka ar savu dekrÄ“tu Ukrainas prezidents Zeļenskis Ä«stenoja Nacionālās drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas padomes lÄ“mumu par sankcijām pret astoņiem pilsoņiem un 19 uzņēmumiem, tostarp pret opozÄ«cijas politiÄ·i Viktoru Medvedčuku un viņa sievu Oksanu Marčenko.

Sankcijas ietver aktÄ«vu bloÄ·Ä“šanu, tirdzniecÄ«bas darbÄ«bu ierobežošanu, ekonomisko un finansiālo saistÄ«bu izpildes apturÄ“šanu un zemes dzīļu izmantošanas licenču anulÄ“šanu. Resursu tranzÄ«ts caur Ukrainas teritoriju un kapitāla izņemšana ārvalstÄ«s ir arÄ« aizliegts.

Neskatoties uz to, ka sankciju jÄ“dziens mums ir kļuvis par kaut ko izplatÄ«tu, it Ä«paši pÄ“dÄ“jos gados, Ukrainas iekšÄ“jo sankciju gadÄ«jumā ir vairākas ievÄ“rojamas lietas.

Tehniski pašreizÄ“jā Ukrainas konstitÅ«cija ļauj noteikt sankcijas tikai pret ārvalstu pilsoņiem. Tā kā Ukrainas konstitÅ«cijā nav noteikts sankciju noteikšanas process pret savas valsts pilsoņiem, tas nozÄ«mÄ“, ka šim procesam nepastāv tiesiskā kārtÄ«ba un tiesiskais regulÄ“jums.

Citiem vārdiem sakot, sankciju piemÄ“rošanas noteikumi ir izdomāti, pamatojoties uz tiem soda mÄ“rÄ·iem, kurus sankciju “pasÅ«tÄ«tājs” vÄ“las sasniegt. Ne jau likums vai konstitÅ«cija izlems, uz kādu periodu un cik lielā mÄ“rā noteikt sankcijas pret Ukrainas pilsoni, bet gan noteikta politiÄ·u grupa, kas uzliek šÄ«s sankcijas.

Otrkārt, šogad Ukrainas valdÄ«ba aizliedza vairāku televÄ«zijas kanālu apraidi un apturÄ“ja to pārraidi.

Papildus kanālam 112 un uzņēmumam Novosti 24 Chas (kanāls NewsOne) ierobežojošie pasākumi ietvÄ“ra TV Vybor, Novy Format TV, Partner TV, Ariadna TV un citus.

Programmu vietā tiek parādÄ«ts vai nu melns ekrāns, vai krāsains režģis. Aizliegto kanālu pārraides tagad ir pieejamas skatÄ«šanai tikai YouTube mājaslapā.

Ukrainas Nacionālās žurnālistu savienÄ«bas vadÄ«tājs Serhijs Tomiļenko sakarā ar šo notikumu sacÄ«ja, ka varas iestādes, uzliekot ierobežojumus trÄ«s TV kanālu Ä«pašniekam, pārsniedz likumdošanas ietvaru: “Šis ir uzbrukums vārda brÄ«vÄ«bai, liedzot lielai daļai ukraiņu tiesÄ«bas uz informāciju. Tas izraisÄ«s informācijas eksploziju un šoku starptautiskajiem partneriem."

Treškārt, Ukrainas drošÄ«bas dienests (SBU) pasludināja meklÄ“šanā Ukrainas žurnālistu Anatoliju Šariju. 16. februārÄ« SBU Šarijam paziņoja, ka viņš tiek turÄ“ts aizdomās par valsts nodevÄ«bu un pilsoņu vienlÄ«dzÄ«bas pārkāpšanu atkarÄ«bā no viņu rases un tautÄ«bas. Šarijam vajadzÄ“ja parādÄ«ties nopratināšanā, uz kuru viņš neieradās, un saistÄ«bā ar to 25. februārÄ« viņš tika iekļauts meklÄ“to sarakstā.

Jāatceras, ka Anatolijs Šarijs ir ne tikai blogeris, žurnālists un politiÄ·is, bet viņam ir arÄ« politiskā bÄ“gļa statuss, kas viņam tika piešÄ·irts ES. No dokumentiem, kurus Šarijs darÄ«ja publiski pieejamus, izriet, ka SBU tika informÄ“ts par viņa bÄ“gļa statusu jau 2020. gadā.

SBU arÄ« tika informÄ“ti, ka bÄ“gļa statusa dēļ Šarijam ir aizliegts parādÄ«ties Ukrainā. Neskatoties ne uz vienu no šiem apstākļiem, SBU turpina attālināti pakļaut Šariju visa veida spiedienam.

Kā jūs saprotat, aprakstītos pasākumus jaunā Ukrainas vara attaisno tikai un vienīgi ar cīņu par demokrātiju, neskatoties uz to, ka visi trīs notikumi vairāk atgadina politiskās represijas.

Šodien mÄ“Ä£inājumi apsÅ«dzÄ“t jauno, it kā demokrātisko Ukrainas valdÄ«bu par nelikumÄ«gām, represÄ«vām darbÄ«bām parasti beidzas apsÅ«dzÄ“tājam ļoti bÄ“dÄ«gi. Notikumi ar jaunākajām sankcijām, TV kanālu slÄ“gšanu un politiskā bÄ“gļa vajāšanu to vÄ“lreiz pierāda. Un šie ir tikai trÄ«s gadÄ«jumi, kas kaut kādā veidā tiek atspoguļoti Ukrainas presÄ“. Faktiski ir tÅ«kstošiem citu gadÄ«jumu, kad Ukrainas pilsoņi savu politisko uzskatu dēļ mirst, kļūst invalÄ«di, zaudÄ“ Ä«pašumu vai nonāk cietumā.

Fakts ir tāds, ka lielo politiÄ·u, piemÄ“ram, prezidenta Zeļenska ne visai konstitucionālā darbÄ«ba sÅ«ta neredzamu signālu visiem pārÄ“jiem politiÄ·iem. Saprotot, ka pats valsts prezidents izmanto ne visai likumÄ«gas metodes, visi citi negodÄ«gie politiÄ·i un amatpersonas, protams, arÄ« cenšas izmantot savu ietekmi kā instrumentu savu ne visai likumÄ«go mÄ“rÄ·u sasniegšanai.

LikumsakarÄ«gi, ka visi tie Latvijas politiÄ·i, kuri ziedo Ukrainai norakstÄ«to militāro tehniku un triljono reizi kā mantru atkārto vārdus par Krimas aneksiju, perfekti zina par jaunās Ukrainas valdÄ«bas apšaubāmu politisko praksi. Å…emot vÄ“rā, ka Latvijas politiÄ·i (kā arÄ« valdÄ«ba kopumā) nepauž kritiskus viedokļus par Ukrainas varas ne vienmÄ“r likumÄ«go rÄ«cÄ«bu, var pamatoti secināt, ka mÅ«su politiskā elite pilnÄ«bā atbalsta jaunās Ukrainas valdÄ«bas metodes.

Tiesa, skatoties, kā Eiropa, ieskaitot Latviju, ir vienkārši traka par jaunās Ukrainas valdÄ«bas demokrātijas lÄ«meni, rodas cits jautājums - kāpÄ“c ES piever acis uz Ukrainas valdÄ«bas antikonstitucionālo un antidemokrātisko rÄ«cÄ«bu, kamÄ“r absolÅ«ti identiskas Lukašenko darbÄ«bas uzskata par noziegumiem pret cilvÄ“ci?

Un tas nebÅ«t nav vienÄ«gais jautājums, šeit ir vÄ“l daži kopā ar atbildÄ“m.

1. KāpÄ“c pseidožurnālistu apspiešana Baltkrievijā - tas ir slikti, bet reālu, akreditÄ“tu žurnālistu (un arÄ« bÄ“gļu) apspiešana Ukrainā - tas ir labi? TāpÄ“c, ka prokrieviskos žurnālistus, tādus kā Šarijs, var pazemot, spÄ«dzināt un apspiest, cik vien vÄ“laties, savukārt prorietumnieciskos pseidožurnālistus vajadzÄ“tu nÄ“sāt rokās.

2. KāpÄ“c Eiropas mediji pilnÄ«gi klusÄ“ par Zeļenska nepamatoto rÄ«cÄ«bu, ieviešot sankcijas pret Ukrainas pilsoņiem, kamÄ“r Lukašenko režīmu par nelikumÄ«gu nenosauca tikai mÄ“mais? TāpÄ“c, ka prorietumnieciskām varas iestādÄ“m konstitÅ«cija ir ieteikumu kopums, kurš Ä«stenošanai nav obligāts, bet prokrieviskajām varas iestādÄ“m konstitÅ«cija ir svÄ“tie raksti, kuri ir jāievÄ“ro, stāvot uz ceļiem.

3. Kāpēc oficiāli akreditētu, reģistrētu televīzijas kanālu apraide Ukrainā ir slikta, bet ārvalstu, daļēji likumīgu, neakreditētu kanālu apraide, kuru darbiniekiem Baltkrievijā nav pat žurnālistu reģistrācijas - tas ir labi? Tāpēc, ka prorietumnieciskās varas iestādes atdarinās vārda brīvību tikai tad, kad tām būs ērti, bet prokrieviskajām varas iestādēm uzticīgām vārda brīvībai ir jāpaliek arī miegā.

4. KāpÄ“c Eiropas mediji jau 6 gadus pilnÄ«bā ignorÄ“ Ukrainā plaši izplatÄ«tos cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumus, bet ziņas par vairākiem patiešÄm nepamatotiem cietumsodiem Baltkrievijā izplata gaismas ātrumā? TāpÄ“c ka, kad likumu pārkāpj prorietumnieciski noskaņoti politiÄ·i, tad tie ir jāsedz un jāaizsargā, bet, kad likumu pārkāpj prokrieviski noskaņoti politiÄ·i, tad tie ir jāgāž un, vÄ“lams, jānogalina.

Rezultātā es secinu, ka visi tie demokrātiskie saukļi, kurus jaunā Ukrainas valdÄ«ba deva 2015. gadā, izrādÄ«jās tukši vārdi. Reālajā dzÄ«vÄ“ absolÅ«ti represÄ«vo prokrievisko Janukoviča režīmu nomainÄ«ja nevis demokrātiska valdÄ«ba, bet tieši tāds pats absolÅ«ti represÄ«vais režīms, tikai proamerikānisks.

To pašu var teikt par Baltkrieviju. Ja Lukašenko režīmam ir paredzÄ“ts sabrukt ar spÄ“ku, tad to pÄ“c analoÄ£ijas ar Ukrainu aizstās tieši tāds pats represÄ«vais režīms, tikai opozicionārs. Un Baltkrievijas tauta pie varas esošÄ prokrievisko neliešu bara vietā saņems tādu pašu neliešu baru, tikai proamerikāniskui.

Lukašenko režīma vardarbÄ«gas krišanas gadÄ«jumā Baltkrieviju noteikti gaida “brÄ«vas” Ukrainas scenārijs - karš, simtiem tÅ«kstošu šaujamieroču civiliedzÄ«votāju vidÅ«, radikālu ekstrÄ“mistu grupu darbÄ«bu legalizÄ“šana, kolosāls valsts parāda pieaugums, milzÄ«gs korupcijas pieaugums, gigantiska darbspÄ“jÄ«go iedzÄ«votāju aizplÅ«šana uz ārzemÄ“m, deindustrializācija, izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņa pazemināšanās, jau tā zemā sociālo garantiju lÄ«meņa pazemināšanās, valÅ«tas devalvācija, komunālo pakalpojumu cenu pieaugums, pārtikas groza izmaksas pieaugums, trešÄs šÄ·irnes finanšu instrumentu pieplÅ«dums, katastrofāli zema dzimstÄ«ba, baznÄ«cas vajāšanas, tÅ«kstošiem demobilizÄ“to karavÄ«ru, kas meklÄ“ darbu noziedzÄ«gā darba tirgÅ«.

AcÄ«mredzot, zinot, kā visas šÄ«s lietas jau 6 gadus notiek Ukrainā, Pabrika kungs un MÅ«rnieces kundze no sirds vÄ“las, lai visas šÄ«s “izpriecas” sāktu notikt arÄ« Baltkrievijā. AcÄ«mredzot Pabriks, MÅ«rniece un visi pārÄ“jie, kas atbalsta pretvalstiskus apvÄ“rsumus, uzskata, ka baltkrieviem nepietiek tikai ar represÄ«vu režīmu. Viņi uzskata ka baltkrieviem pilnai laimei ir nepieciešams arÄ« karš un emigrācija.

Visus tos cilvēkus, kuriem vēl ir svaigas atmiņas par barikādēm un kuri naivuma pēc uzskata, ka Baltkrieviju gaida nevis Ukrainas scenārijs, bet gan 1991. gada scenārijs Latvijā, es gribu sarūgtināt.

No procesu loÄ£istikas viedokļa barikādes un "maidani" ir lÄ«dzÄ«gi, galu galā šo notikumu saukļi un procesi ir gandrÄ«z identiski. AtšÄ·irÄ«ba ir tā, ka 1992. gadā absolÅ«tais vairākums Latvijas iedzÄ«votāju neatkarÄ«gi no tautÄ«bas un dzimtās valodas vÄ“lÄ“jās dzÄ«vot brÄ«vā un neatkarÄ«gā Latvijā. TomÄ“r Baltkrievijā situācija ar to cilvÄ“ku skaitu, kuri vÄ“las iet pa it kā demokrātijas ceļu, ir nedaudz atšÄ·irÄ«ga.

Baltkrievijā šodien, lai ko mums nestastÄ«tu medijos, sabiedrÄ«bā ir milzÄ«ga daļa cilvÄ“ku, kuri nevÄ“las demokrātiju, kuru viņiem ir sagatavojusi Amerikas vÄ“stniecÄ«ba. Baltkrievijā ir ļoti daudz cilvÄ“ku, kuri, skatoties uz jauno Ukrainas "demokrātiju", saka "nÄ“, paldies". Baltkrievijā ir milzÄ«gs skaits cilvÄ“ku, kuri saprot, ka, lai sasniegtu ekonomisko labklājÄ«bu, nepietiek ar atbrÄ«vošanu no rÅ«pniecÄ«bas un valsts parāda palielināšanu lÄ«dz rekordskaitlim. Neapšaubāmi, daudzi baltkrievi vÄ“las pārmaiņas, taču pat pÄ“c visoptimistiskākajām aplÄ“sÄ“m šÄdu cilvÄ“ku nav pat puse.

Ja 1992. gadā vismaz puse Latvijas iedzÄ«votāju bÅ«tu pret brÄ«vu, demokrātisku Latviju, barikādes beigtos ar militārām operācijām kaut kur JÄ“kabpils tuvumā, un Daugavpils rajons varÄ“ja saņemt Donbasa statusu. Bet nekas no tā nenotika tieši tāpÄ“c, ka sabiedrÄ«bā valdÄ«ja vienprātÄ«ba demokrātijas jautājumā. Bet Ukrainā un Baltkrievijā šÄdas vienprātÄ«bas nav, un tāpÄ“c mierÄ«gi piespiest cilvÄ“kus ticÄ“t pasakām par "demokrātiju" nebÅ«s iespÄ“jams.

Atgriežoties Latvijā, es vÄ“los atzÄ«mÄ“t, ka mums ir tada dÄ«vaina tieksme neuzņemties atbildÄ«bu par savu rÄ«cÄ«bu (it Ä«paši par vārdiem) un visās kļūdās vainot svešiniekus. Aptuveni tāda pati situācija ir ar protesta kustÄ«bu atbalstu. Pirmkārt, mÄ“s ar lepnumu dodam padomus cilvÄ“kiem no citām valstÄ«m, kā uzlabot viņu dzÄ«vi ar protestu palidzÄ«bu. Un pÄ“c tam, kad mÅ«su padomu pilnÄ«ga bezjÄ“dzÄ«ba kļūst acÄ«mredzama, mÄ“s sakām, ka pie visa ir vainÄ«ga nevis mÅ«su provinciālā tuvredzÄ«ba, bet kaut kāds tur onkulis, kurš dzÄ«vo trÄ«s mājas tālāk un kuram vārds ir Vladimirs.