Iesaki rakstu:

Lielu ažiotāžu sacÄ“la RÄ«gas domes Mājokļu un vides komiteja, kura otrdien, š.g. 19.februārÄ« atbalstÄ«ja 3 815 658 eiro, ieskaitot pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokli, piešÄ·iršanu Uzvaras parka atjaunošanai.[1] Nelielai atkāpÄ«tei – tiek norādÄ«ts, ka izmaksas ir tikai aptuvenas, kā parasti. Zinot, kā RÄ«gas dome strādā, nav šaubu, ka reālās izmaksas varÄ“tu bÅ«t daudz, daudz lielākas.

Kā veicamie darbi tiek minÄ“ta parka infrastruktÅ«ras sakārtošana, par ko Ä«sti nevarÄ“tu iebilst, bet, redzot kādā stāvoklÄ« ir RÄ«gas ielas, raisās neizpratne un jautājumi. Proti, ieguldÄ«t lÄ«dzekļus parka infrastruktÅ«ras sakārtošanā, bet ceļus atstāt nesakārtotus? Kāds varÄ“tu pajautāt, kāpÄ“c šÄda izvÄ“le, bet, zinot kādi pasākumi tiek rÄ«koti Uzvaras parkā, jebkuri jautājumi šai sakarā kā man, tā daudziem valsts iedzÄ«votājiem atkrÄ«t.

Tamdēļ nav brÄ«nums, ka lielākā daļa sabiedrÄ«bas par šo lÄ“mumu ir sašutusi un sabiedrÄ«bas iniciatÄ«vu portālā “Manabalss.lv” savāktas vairāk nekā 10 000 balsis, lai Uzvaras pieminekli nojauktu. JāatzÄ«mÄ“, ka lÄ«dzÄ«gas iniciatÄ«vas jau bijušas iepriekš. PÄ“dÄ“jā tika piedzÄ«vota 2016.gadā, kad arÄ« tika savākts nepieciešamais balsu skaits, atbalstot iniciatÄ«vu par “RÄ«gas Ä«stā Uzvaras laukuma atjaunošanu”. Jautājums pat nonāca lÄ«dz Saeimai, bet, kā redzams, betona miets kā stāv, tā stāv.

Domāju, ka visnotaļ skaidri ikkatrs spÄ“j iedomāties, kurš un ar kādiem argumentiem iestājās pret iesniegtās iniciatÄ«vas realizÄ“šanu. Protams, ka pret Uzvaras laukumā esošÄ betona staba nojaukšanu viskarstāk iestājas Nils Ušakovs ar visu partiju apvienÄ«bu “Saskaņa” un Tatjanas Ždanokas domubiedru pulciņš. RespektÄ«vi, visi tie, kuri ar it kā skumjām un asarām acÄ«s atceras PSRS laikus un staba pakājÄ“ svin dzerstiņa svÄ“tkus katru gadu 9.maijā, kad pa šo parku pastaigāties kādam ar Latvijas karodziņu pie krÅ«tÄ«m bÅ«tu jau bÄ«stami dzÄ«vÄ«bai.

Viens no lielākajiem argumentiem, kamdēļ nevarot pieņemt lÄ“mumu par betona staba nojaukšanu, ir tas, ka 1994.gadā Latvija un Krievija panāca vienošanos “Par Latvijas Republikas teritorijā dzÄ«vojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu Ä£imenes locekļu sociālo aizsardzÄ«bu”[2](turpmāk – Vienošanās), kuras 13.pants nosaka: 

„Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo bÅ«vju un karavÄ«ru masu apbedÄ«juma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arÄ« neliek ŠÄ·Ä“ršÄ¼us mirušo militāro pensionāru un viņu Ä£imenes locekļu apglabāšanai un apbedÄ«šanas rituālu veikšanai.

Tādā pašÄ veidā Krievijas Puse nodrošina memoriālo bÅ«vju un latviešu, lÄ«vu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedÄ«juma vietu sakopšanu.”

Vienlaikus Vienošanās 15.panta otrā daļa nosaka: „Vienošanās darbÄ«bas laikā Puses apņemas atturÄ“ties no nesaskaņotas vienpusÄ“jas rÄ«cÄ«bas jautājumos, kurus regulÄ“ šÄ« vienošanās.”

Tad nu arÄ« pret šo Vienošanos kā pret sienu atduras ikkatra iniciatÄ«va par staba nojaukšanu.

Iesākumā – vai tik man vienam liekas jocÄ«gi, ka memoriālo bÅ«vju un karavÄ«ru masu apbedÄ«jumu jautājums ir ietverts dokumentā, kurā tiek runāts par sociālo aizsardzÄ«bu? Protams, ka, atceroties to laika posmu, bija svarÄ«gi veikt visus pasākumus, lai okupācijas karaspÄ“ks no mÅ«su valsts tiktu izvests.

Tamdēļ visticamāk tika pamanÄ«ts vienÄ«gais dokuments, kurš tajā brÄ«dÄ« bija pieņemšanas stadijā, un attiecÄ«go pantu kāds ar gudru ziņu arÄ« iekļāva. Par labu manis izteiktai versijai liecina tas, ka Vienošanās 1.pantā noteiktais tvÄ“rums runā tikai par sociāliem jautājumiem un 13.pants ir kā pÄ“dÄ“jais (pirms noslÄ“guma jautājumiem).

TādÄ“jādi Vienošanās nosaukums un tās pamata tvÄ“rums Ä«sti pÄ“c bÅ«tÄ«bas neattiecas uz memoriālo bÅ«vju un karavÄ«ru masu apbedÄ«jumu jautājumiem, ja vien Krievija nedomāja, ka visi Latvijā palikušie militārie pensionāri pÄ“c tam tiks guldÄ«ti masu apbedÄ«jumos.

TādÄ“jādi Vienošanās paredzÄ“tā memoriālo bÅ«vju un karavÄ«ru masu apbedÄ«jumu aizsardzÄ«ba tur ir iekļauta mākslÄ«gi.

Otrs, ne mazāk svarÄ«gs jautājums – vai betona stabu var uzskatÄ«t par memoriālo bÅ«vi? Par to, ka tur nav masu apbedÄ«jumu, pagaidām neviens nešaubās. Tamdēļ: ko sevÄ« ietver vārds “memoriāls”? Tāds, kas ir veidots, ierÄ«kots kā piemiņai, atcerei. Memoriālais muzejs. Memoriālā plāksne. Memoriālā skulptÅ«ra.[3]

Lai bilde taptu skaidrāka, kad tad tas stabs tika uzcelts? Secināms, ka astoņdesmito gadu sākumā parkā tika nolemts izveidot padomju varu slavinošu monumentālu ansambli, ņemot vÄ“rā šÄdu objektu trÅ«kumu RÄ«gā un valdošÄs pieminekļu bÅ«vÄ“šanas tendences Padomju SavienÄ«bā.

1985.gadā aptuvenā nāves soda izpildes vietā tika atklāts 79 metrus augsts obelisks - piemineklis “Padomju Latvijas un RÄ«gas atbrÄ«votājiem no vācu fašistiskajiem iebrucÄ“jiem”.[4] Tātad stabs ir relatÄ«vi jauns un atbilstoši ideoloÄ£iskiem uzstādÄ«jumiem uzcelts nesenā pagātnÄ“. TādÄ“jādi par kaut kādu ilgstošu piemiņas vietu to pagrÅ«ti nosaukt, Ä«paši, ja, no attiecÄ«gā notikuma norises brīža bija pagājuši vairāk nekā 40 gadi.

Paliek spÄ“kā versija, ka stabs bija celts tikai un vienÄ«gi ideoloÄ£isku motÄ«vu dēļ. Te jāpievÄ“rš uzmanÄ«ba nosaukumam, ko tad tas Ä«sti slavināja.

 Tā vÄ“sturiskais nosaukums to pasaka ļoti precÄ«zi “Padomju Latvijas un RÄ«gas atbrÄ«votājiem no vācu fašistiskajiem iebrucÄ“jiem”. Te nu jābļauj visā skaļumā – STOP. Ar to mÄ“s vÄ“lamies pateikt, ka atbalstām to, ka slavinām vienus okupantus par to, ka viņi cÄ«nÄ«jās ar citiem okupantiem?

MÄ“s šo cīņu rezultātā neieguvām ne neatkarÄ«bu, ne brÄ«vÄ«bu, tikai Staļina referendumu un kolhozus, nerunājot nemaz pÄ“c kara beigām izvÄ“rstajām represijām pret latviešu tautu. Savukārt slavināt paša okupantus kaut kā nešÄ·iet loÄ£iski. Tā skatot, nestāv prātā neviena valsts, kura saglabātu tās okupantu slavinošus pieminekļus. Protams, ka cita lieta ir par pieminekļiem masu kapos vai individuālajās apbedÄ«juma vietās. Šeit mÄ“s atceramies cilvÄ“kus, kuri gājuši bojā, nevis slavinām okupācijas varu vai tās notikumus.

No šÄda viedokļa skatoties, betona staba esamÄ«ba vien jau ir amorāla, jo vÄ“l joprojām ir kā atgādinājums par padomju Latviju. Te nu rodas atbilde, kamdēļ pie staba pulcÄ“jās attiecÄ«gi noskaņoti cilvÄ“ki. Faktiski sanāk vienÄ«gais zemes pleÄ·Ä«tis, kurš atgādina par padomju laikiem.

Te vietā jautājums – ko darÄ«t un kādi iespÄ“jamie risinājumi?

Pirmais un vienkāršÄkais atzÄ«t, ka Uzvaras parkā esošais betona staba veidojums, ņemot vÄ“rā mÅ«su vÄ“sturi, nav uzskatāms par memoriālu bÅ«vi. Pieņemot šÄdu lÄ“mumu – nav problÄ“mas to nojaukt. Otrs, nedaudz sarežģītāks ir denonsÄ“t Vienošanās 13.pantu, atzÄ«stot, ka tā atrašanās attiecÄ«gajā Vienošanās nav atbilstoša tās tvÄ“rumam.

Kā jebkuru starpvalstu vienošanās lÄ«gumu, tā arÄ« šo Vienošanās vai atsevišÄ·us tās pantus var arÄ« denonsÄ“t. KārtÄ«bu, kā to veic, nosaka likums “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem lÄ«gumiem”.[5]

TādÄ“jādi betona staba nākotne ir tikai un vienÄ«gi politiskās izšÄ·iršanās jautājums. LÄ«dz šim koalÄ«ciju partijas, maigi sakot, ir bijušas kÅ«tras šÄ« jautājuma risināšanā.

Bez šaubām, ka Krievijas retorika un iespÄ“jamie atbildes soļi nebÅ«s ilgi jāgaida, jo šÄ« brīža situācija viņus pilnÄ«bā apmierina. Betona staba pakājÄ“ tiek veiksmÄ«gi kultivÄ“ta Kremļa propaganda, un tur notiekošie pasākumi tiek izmantoti informatÄ«vā kara nolÅ«kos - un ne jau labvÄ“lÄ«gi Latvijai.

Šajā brÄ«dÄ« ir iestājies vÄ“l viens priekšnosacÄ«jums kauna naglas izraušanai. Proti, 2013.gada 21.oktobrÄ« portālā Apollo bija lasāmas šÄdas rindas: Zināms, ka arÄ« RD neatbalsta iniciatÄ«vas tālākvirzÄ«šanu. Domes priekšsÄ“dÄ“tājs Nils Ušakovs (SC) pirmdien pauda, ka RÄ«gā viņa vadÄ«šanas laikā netiks nojaukts neviens piemineklis.[6]  

Kā zināms, Nils Ušakovs plāno doties EP virzienā. VarbÅ«t ar savu došanos prom no mÄ“ra krÄ“sla Ušakovs arÄ« pasaka – raujiet to naglu ārā?

---

[1] https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-dome-par-gandriz-cetriem-miljoniem-eiro-atjaunos-uzvaras-parku.d?id=50841057

[2] https://likumi.lv/doc.php?id=58919

[3] https://www.vardnica.lv/svesvardu-vardnica/m/memorials

[4] https://lv.wikipedia.org/wiki/Uzvaras_parks

[5] https://likumi.lv/doc.php?id=57840

[6] https://www.apollo.lv/5846542/vienosanas-ar-krieviju-nelauj-nojaukt-uzvaras-pieminekli