Iesaki rakstu:

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam JÅ«s rakstāt šÄdus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumÄ«giem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS PilsÄ“tas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltÄ«gs atdarinājums, kas ved neizpratnÄ“), vai SIA Vienotais norÄ“Ä·inu centrs skaidrojumiem, pamācÄ«bām un likumu normu savirknÄ“jumiem „vienos vārtos”?

Šis TM raksts nevis izskaidro kaut ko, bet ieved cilvÄ“kus, atvainojos, juridiskā transā. Nav saprotams, kā valsts juridiskā nozare var paust šÄdus viedokļus, kuri rada vÄ“l lielāku apjukumu un neskaidrÄ«bas, apstiprinājumu tam, kas nedrÄ«kst pastāvÄ“t, kas neatbilst skaidri izteiktajos likumu regulÄ“jumos, bet balstÄ«ti uz izdomājumiem.

KomentÄ“t visu šo anonÄ«mo, bez autora, dokumentu, ja to var nosaukt par dokumentu, nav iespÄ“jams. Tad ir jāapraksta katrs teikums, un, atspÄ“kojot tos ar likumu normām, sanāktu divas trÄ«s reizes garāks teksts, nekā tas ir šajos viedokļos.

TM norāda, ka saistÄ«bu tiesÄ«bas tiek noteiktas uz likuma pamata tikai, ja puses nav spÄ“jušas panākt vienošanos. Kas tā par paradigmu „uz likuma pamata”, no kurienes tā radusies? Visas saistÄ«bu tiesÄ«bas rodas uz likuma pamata. Kam vajadzÄ«gs lasÄ«tājus ievadÄ«t nevajadzÄ«gās diskusijās un spriedelÄ“jumos, kas tās par attiecÄ«bām uz likuma pamata, kuras nav uz likuma pamata?

Klasiskā izpratnÄ“ Ä«pašumu iegÅ«st un lieto "uz likuma pamata" vienÄ«gi tajos gadÄ«jumos, kad uz likuma pamata atsavina Ä«pašumu par labu kādam konkrÄ“tam Ä«pašniekam un to nodod lietošanai Ä«pašumā - pašvaldÄ«bai, valstij, dzelzceļa bÅ«vei, ebrejiem, sabiedriskai organizācijai utt.

Tieslietu ministrija, pārtrauciet bezjÄ“dzÄ«go vārdu salikuma „uz likuma pamata” lietošanu. Visa dzÄ«ve mums ir „uz likuma pamata”. MÅ«su, dalÄ«tā Ä«pašuma, nomas gadÄ«jumos zemes Ä«pašumu iegÅ«st arÄ« uz likuma pamata, bet lietošanas tiesÄ«bas un tiesiskās attiecÄ«bas rodas tikai tad, kad valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cija izdod attiecÄ«gu aktu un šÄdas tiesÄ«bas piešÄ·ir - uz zemes reformas likuma, denacionalizācijas vai privatizācijas likuma pamata vai Ä«pašuma tiesÄ«bas iegÅ«st un reÄ£istrÄ“ uz pirkuma, dāvinājuma lÄ«guma pamata. Īpašuma ieguvÄ“js var prasÄ«t atlÄ«dzÄ«bu tikai tad, kad savas tiesÄ«bas, ko piešÄ·Ä«ris likums vai uz pirkuma lÄ«guma pamata, ir realizÄ“jis slÄ“dzot (ierosinot slÄ“gt) nomas lÄ«gumu.

Ko nozÄ«mÄ“ TM teiktais, ka saistÄ«bu tiesÄ«bas noteiktas uz likuma pamata tikai, ja puses nav spÄ“jušas panākt vienošanos? Var uzskatÄ«t, ka tas ir labvÄ“lÄ«gs skaidrojums, bet tas ir pilnÄ«gi nevajadzÄ«gs, drÄ«zāk domāts, lai taisnotos par tiesu spriedumos izdomāto apgalvojumu par tiesiskām attiecÄ«bām uz likuma pamata.

Tieslietu ministrija savos skaidrojumos tāpat kā nu jau slavenais advokāts Normunds Šlitke viņa uzskaitÄ«tos tiesu spriedumos aizmirst likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās” 4.panta 5.daļu: ja zemes un apbÅ«ves Ä«pašnieki ir dažādi (likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesÄ«bu un lietu tiesÄ«bu daļas spÄ“kā stāšanās laiku un kārtÄ«bu" 14. panta pirmā daļa), viņu savstarpÄ“jās attiecÄ«bas regulÄ“jamas saskaņā ar šÄ likuma 12. pantu. AttiecÄ«bās, kuras minÄ“tais pants neregulÄ“, piemÄ“rojami Civillikuma noteikumi.

ŠÄ« likuma 4.panta 5.daļā panta vietā tiek piesaukts šeit, TM rakstā un tiesu spriedumos minÄ“tais 14.pants kā paradigma spārnotai frāzei - „uz likuma pamata”, kaut redzam, kas šis pants Ä«pašuma tiesiskās attiecÄ«bas nerisina, pat paskaidro, uz kura likuma un panta pamata dalÄ«tā Ä«pašuma tiesiskās attiecÄ«bas jārisina. Atsaukties uz šÄ« likuma 4.panta 5.daļu arÄ« JÅ«s „aizmirsāt”, jo tas laikam nav izdevÄ«gi AS PilsÄ“tas zemes dienests?! Nav izslÄ“gts, ka šo „traktātu” TM vārdā ir sacerÄ“jis tas pats PilsÄ“tas zemes dienests.

Kam nav saprotams, ka likuma „Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” šeit minÄ“tie panti skaidri regulÄ“ un nosaka: 54.p.2.d. Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusÄ“m rakstveidā vienojoties. 54.p.4.p.Zemes gabala Ä«pašniekam ir tiesÄ«bas prasÄ«bu tiesā par zemes nomas lÄ«guma noslÄ“gšanu vÄ“rst pret personu, kurai nodotas attiecÄ«gās dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanas un apsaimniekošanas tiesÄ«bas.

Godātā Tieslietu ministrija, ar šÄ«m normām jau pateikts vairāk nekā pietiekoši un skaidri, neturpiniet, lÅ«dzu, anarhiju. Nav tiesiski un godÄ«gi atbalstÄ«t vai pievienoties veiklo shÄ“motāju nesaprotamu un apšaubāmu rÄ«cÄ«bu izvairÄ«ties no nomas lÄ«guma slÄ“gšanas. Tādā veidā, kā JÅ«s rakstāt, var piesaukt vai pusi Civillikuma normu, lai saprot, kā grib.

CitÄ“šu arÄ« likuma „Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” 54.panta pilnu tekstu, ar grozÄ«jumiem:

(1) Zemes gabala Ä«pašniekam ir pienākums noslÄ“gt zemes nomas lÄ«gumu ar privatizÄ“tā objekta Ä«pašnieku. Zemes nomas lÄ«gumu slÄ“dz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldÄ«bas dome vai tās pilnvarota institÅ«cija, vai valsts akciju sabiedrÄ«ba "Privatizācijas aÄ£entÅ«ra" noteikusi kā dzÄ«vojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

(2) Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusÄ“m rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizÄ“tā dzÄ«vokļa un mākslinieka darbnÄ«cas Ä«pašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas (šis ir tas trešais teikums, kurš grozÄ«ts!).

(3) Ja zemes gabala Ä«pašnieks pārdod zemes gabalu, uz kura atrodas privatizācijas objekts, pirmpirkuma tiesÄ«bas uz to ir privatizÄ“tā objekta Ä«pašniekam (Ä«pašniekiem).

(4) Ja atbilstoši šÄ likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkta prasÄ«bām zemes nomas lÄ«gumi ar zemes gabala Ä«pašnieku nav noslÄ“gti, zemes gabala Ä«pašniekam ir tiesÄ«bas prasÄ«bu tiesā par zemes nomas lÄ«guma noslÄ“gšanu vÄ“rst pret personu, kurai nodotas attiecÄ«gās dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanas un apsaimniekošanas tiesÄ«bas. (Ar grozÄ«jumiem, kas izdarÄ«ti ar 18.05.2006. likumu, Satversmes tiesas 15.04.2009. spriedumu, 22.10.2009. un 19.06.2014. likumu, kas stājas spÄ“kā 01.10.2014. GrozÄ«jums par otrās daļas trešÄ teikuma svÄ«trošanu stājas spÄ“kā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 51.punktu)

Frāze „rakstveidā vienojoties”, izskatās, likumā nav mainÄ«ta. Vismaz šajās piebildÄ“s tas nav redzams.

GrozÄ«jums 54.pantā: - papildināt pirmo daļu ar tekstu šÄdā redakcijā: "Zemes nomas lÄ«gumu slÄ“dz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldÄ«bas dome vai tās pilnvarota institÅ«cija, vai valsts akciju sabiedrÄ«ba "Privatizācijas aÄ£entÅ«ra" noteikusi kā dzÄ«vojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu": izslÄ“gt otrās daļas trešo teikumu.

Likums stājas spÄ“kā 2014.gada 1.oktobrÄ«. Kas zemes Ä«pašniekiem liedza noteikt viņus aplaimotos 6% gadā no likuma stāšanās spÄ“kā dienas, slÄ“dzot lÄ«gumu vai vÄ“ršoties tiesā tādu noslÄ“gt piespiedu kārtā? Vai Tieslietu ministrijai pietrÅ«kst drosmes un atbildÄ«bas pateikt patiesÄ«bu, kas tieši izriet no minÄ“tām tiesÄ«bu normām, ka zemes Ä«pašniekam prasÄ«jumi par nomas maksas noteikšanu vai grozÄ«šanu rodas no laika, kad viņš ir ierosinājis slÄ“gt nomas lÄ«gumu.

IzslÄ“dziet no vārdu savirknÄ“juma šo aplamo un izdomāto frazeoloÄ£iju – uz likuma pamata. ŠÄds vārdu salikums izdomāts tikai manipulācijām ar likumu normām, arÄ« tiesu spriedumos to lieto atbildÄ“tāju maldināšanai, ne vairāk.

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās” 12.panta 2. un 2.1 daļa: (2) Ja bijušajiem zemes Ä«pašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas Ä«pašuma tiesÄ«bas uz zemi, uz kuras atrodas šÄ likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minÄ“tie objekti, kā arÄ« valstij vai pašvaldÄ«bām piederoši Å«densapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusÄ“m rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas. (21) Ja uz šÄ panta otrajā daļā minÄ“tās zemes atrodas daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusÄ“m rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas. GrozÄ«jums atbilstoši ST spriedumam.

Sekas un atbildÄ«ba zemes nomas lÄ«guma neslÄ“gšanas gadÄ«jumā zemes reformas un dzÄ«vojamo māju privatizācijas likumā nav regulÄ“tas, tātad vÄ“ršamies pie Civillikuma. Civillikuma 1484. pants: ja likums prasa rakstisku formu kā darÄ«juma bÅ«tisku sastāvdaļu, tad darÄ«jums pirms attiecÄ«ga akta taisÄ«šanas nav spÄ“kā. TM šo pantu aizmirsa pieminÄ“t, - neizdevÄ«gi?!

Katrā gadÄ«jumā zemes Ä«pašniekam, kad ieguva tiesÄ«bas uz zemi, šeit neizskatot, vai to ieguva likumÄ«gi vai nelikumÄ«gi, apejot pirmpirkuma tiesÄ«bas, ar krāpšanos vai ne, ir visas tiesÄ«bas slÄ“gt rakstveida nomas lÄ«gumu un pieprasÄ«t zemes nomas maksu bez jebkādām kriminālām manipulācijām, bez jebkādas paradigmas - uz likuma pamata, kas ir totāla cilvÄ“ku maldināšana.

ArÄ« viss pārÄ“jais skaidrojums kā par prasÄ«bas noilgumu, tā par nomas tiesiskām attiecÄ«bām nes anarhijas un haosa pazÄ«mes. Vai TM nav skaidrs, ka, ja noslÄ“gts nomas lÄ«gums, visas domstarpÄ«bas, arÄ« par noilgumu un samaksas kārtÄ«bu, vairs neeksistÄ“? Ir parāds, kas izriet no lÄ«guma, jāmaksā. Ja zemes Ä«pašnieks ir komersants un tā statÅ«tos ierakstÄ«ta tāda darbÄ«ba kā zemes iznomāšana, noilgums 3 gadi. Vai te nevar pateikt skaidri, kas ir kas? Bet arÄ« šeit nevienam neradÄ«sies neskaidrÄ«ba, ja ir noslÄ“gts lÄ«gums un lÄ«gumsaistÄ«bas jāpilda.

ArÄ« te „skaidrojumā” saskaramies ar dÄ«dÄ«šanos pa likumu labirintu tulkojumiem un izdomājumiem, tā vietā skaidri pasakot – komersants – 3 gadi noilgums. Nav lÄ«guma, nav sarunas, ir vai nav noilgums. Ja attiecÄ«bas, lÄ«gumsaistÄ«bas nav noregulÄ“tas, nepastāv, komersantam tās nav bijušas vajadzÄ«gas!?

Tāpat atrodam, ka zemes Ä«pašnieks nevar vÄ“rsties ar savām prasÄ«bām pret atsevišÄ·u dzÄ«vokli, bet gan CL 1068.panta kārtÄ«bā pret kopÄ«bu kopumā. Ja nav apsaimniekotājs vai pārvaldnieks – zemes Ä«pašnieks pret kopÄ«bu vispirms var vÄ“rsties vienÄ«gi tiesā par lÄ«guma slÄ“gšanu. Bet šeit un tiesu spriedumos kultivÄ“ pilnu anarhiju – gribam, slÄ“dzam lÄ«gumu, nepatÄ«k nodokļus maksāt vai jāslÄ“pj pirmpirkuma tiesÄ«bas, neslÄ“dzam lÄ«gumu, izdomājām, ka nomas maksu var pieprasÄ«t par kuru periodu grib, pÄ“c anarhijas principa vai pÄ“c tiesāšanās principa „tiesāšanās kā Ä·Ä“Ä·Ä«”.

NeizdevÄ«gi maksu prasÄ«t no katra dzÄ«vokļa, pieprasām ar vienu rāvienu tiesā piedziņu par nomas maksu pret pārvaldnieku, jo tas noskaitÄ«s no dzÄ«vojamās mājas naudas cik vajag un vienā rāvienā. NepatÄ«k tiesāties ar pārvaldnieku, terorizÄ“sim katru dzÄ«vokli, kad pret pārvaldnieku nav izdevÄ«gi, vairāk dabÅ«sim, jo viņi samaksās mÅ«su pašu maksātnespÄ“jas administratoriem – advokātiem, un dubultā bÅ«s bizness.

Tieslietu ministrija, cik tālu var iet ar šÄdu dzÄ«vokļu attiecÄ«bu terorizÄ“šanu un likuma normu manipulācijām? Mums pat rodas šaubas vai attiecÄ«gie TM darbinieki saprot, kas mājas pārvaldnieks, kas ir apsaimniekotājs.

ArÄ« likumu normās ir atrodamas neskaidrÄ«bas. Tā atrodam, ka TM savā skaidrojumā laipo pa šauru, šautru taku un turpina savu iecikloto frāzi, - ka piespiedu nomas tiesiskās attiecÄ«bas kā tādas pastāv uz likuma pamata, jo, nenoliedzami, Ä“kas Ä«pašnieks lieto zemi, uz kuras atrodas Ä“ka, neatkarÄ«gi no tā, vai pušu starpā ir noslÄ“gts zemes nomas lÄ«gums. TomÄ“r Privatizācijas likums nenosaka piespiedu nomas tiesisko attiecÄ«bu visas bÅ«tiskās sastāvdaļas. Nu jau “iekritāt”, kaut netieši, atzÄ«stat, ka bez lÄ«guma slÄ“gšanas šÄ«s bÅ«tiskās - sastāvdaļas un strÄ«di nevar tikt atrisināti, jo citādi katrs zÄ«lÄ“s, kas kuram pienākas.

Tas pats, lÄ«dzÄ«gs vārdu savirknÄ“jums atrodams arÄ« tiesu spriedumos. „TomÄ“r jāuzsver, ka nepieciešamÄ«ba pÄ“c rakstiskas formas minÄ“tajiem darÄ«jumiem Privatizācijas likumā tika ietverta ar 2009. gada 22. oktobra grozÄ«jumiem, kas stājās spÄ“kā 2009. gada 1. novembrÄ«.” Nu, tad citÄ“jiet vienu likuma normu un jauno grozÄ«jumu un parādiet, kurš likums nosaka, ka nomas tiesisko attiecÄ«bu visas bÅ«tiskās sastāvdaļas var pastāvÄ“t bez rakstveida lÄ«guma, citādi izskatās pÄ“c manipulācijām, kurām nav pamata.

GrozÄ«jums, mÅ«suprāt, attiecas uz 6 % gadā, bet tas, ka rakstveidā vienojoties, teikums likumā nav mainÄ«ts. Ja kas, arÄ« vārdi likumā „savstarpÄ“ji vienojoties” attiecas uz rakstisku formu. (Ar grozÄ«jumiem, kas izdarÄ«ti ar 18.05.2006. likumu, Satversmes tiesas 15.04.2009. spriedumu, 22.10.2009. un 19.06.2014. likumu, kas stājas spÄ“kā 01.10.2014. GrozÄ«jums par otrās daļas trešÄ teikuma svÄ«trošanu stājas spÄ“kā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 51.punktu) Tas, ka rakstveidā vienojoties, likumā nav mainÄ«ts.

JÅ«s rakstāt: “PārÄ“jos gadÄ«jumos zemes gabala nomas maksu nosaka, privatizÄ“tā objekta Ä«pašniekam vienojoties ar zemes gabala Ä«pašnieku (redakcija, kas bija spÄ“kā lÄ«dz 10.03.2009.)”. Tad kā var vienoties, ja nav vajadzÄ«ga rakstveida forma: ko kurš izdomāja un tā ir taisnÄ«ba?

„Tāpat Zemes reformas likumā prasÄ«bā pÄ“c rakstiskas lÄ«guma formas tika noteikta ar 2011. gada 22. septembra grozÄ«jumiem, kas stājās spÄ“kā 2011. gada 19. oktobrÄ«. VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka saskaņā ar Civillikuma 3. pantu katra civiltiesiska attiecÄ«ba apspriežama pÄ“c likumiem, kas bijuši spÄ“kā tad, kad šÄ« attiecÄ«ba radusies, pārgrozÄ«jusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegÅ«tās tiesÄ«bas. Savukārt no 2009. gada 1. novembra Privatizācijas likums prasa rakstisku lÄ«guma formu.” Tieslietu ministrija, atbildiet, ja arÄ« likumā nebÅ«tu bijis prasÄ«bas par rakstveida lÄ«guma slÄ“gšanu, ko nozÄ«mÄ“ likumu normās vārdi – “vienošanās” vai - lÄ«guma slÄ“gšana? Kā var risināt tiesiskās attiecÄ«bas, ja nav rakstveida lÄ«guma? PÄ“c zemes Ä«pašnieka anarhijas un psiholoÄ£iska terora paņēmieniem, kas notiek plaši apskatÄ«tajos masu mediju piemÄ“ros?

Kā jau rakstāt, likums nosaka tikai atsevišÄ·as sastāvdaļas. Protams, ja nav lÄ«guma, darbojas vienas puses patvaļa un anarhijas principi. Tātad izteikt apgalvojumu, ka attiecÄ«bas var pastāvÄ“t bez rakstiska lÄ«guma, ir vairāk nekā nekorekti sludināt un pieļaut no Tieslietu ministrijas un tiesu puses, no taisnÄ«gas tiesas principu puses.

“JudikatÅ«rā ir izteikta atziņa, ka Civillikuma 1068. panta regulÄ“jums neattiecas uz dalÄ«tā Ä«pašumā esošas zemes kopÄ«pašniekiem, jo zeme kā nomas objekts jau ir nodota Ä“kas Ä«pašnieku lietošanā un zemes Ä«pašnieks piespiedu nomā tikai realizÄ“ savas tiesÄ«bas saņemt nomas maksu proporcionāli tam piederošajai zemesgabala domājamai daļai.[4]” – lÅ«k kārtÄ“jā aplamÄ«ba, kura neiederas nevienos likuma rāmjos. Ja kaut ko izsaka judikatÅ«rā, un tas nav pamatots uz likumu, tādam izdomājumam ir “virtuves sarunas” spÄ“ks. Var uz to atsaukties advokāts Šlitke, bet Tieslietu ministrijai uz to atsaukties gan nav tiesÄ«bu.

Kurā likumā teikts, ka Civillikuma 1068. panta regulÄ“jums neattiecas uz dalÄ«tā Ä«pašumā esošas zemes kopÄ«pašniekiem? ArÄ« judikatÅ«ras spriedumus, uz kuru TM atsaucas, nevar ņemt vÄ“rā, ja tie pamatoti uz izdomājumiem, kas raksturÄ«gs daudzos tiesu spriedumos.

“VispārÄ“jā gadÄ«jumā dzÄ«vojamās mājas pārvaldnieks ir dzÄ«vojamās mājas Ä«pašnieku pilnvarotās personas statusā (izņemot DzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas likuma 11. panta otrās daļas 7. punktā noteiktajos gadÄ«jumos), tādÄ“jādi jebkuru lÄ«gumu, kas ir saistÄ«ts ar dzÄ«vojamās mājas uzturÄ“šanu, slÄ“dz dzÄ«vojamās mājas Ä«pašnieku vārdā, t.i., saistÄ«bu tiesÄ«bu puse ir dzÄ«vojamās mājas Ä«pašnieki, nevis pārvaldnieks” – kārtÄ“jās TM anarhijas izpausmes apliecinājums, kas valda Tieslietu ministrijā, tiesu spriedumos - Latvijas valstÄ«!

MÅ«su attiecÄ«bās nomas lÄ«guma slÄ“gšana nav tradicionālā pilnvarojuma gadÄ«jums. Pilnvarotā personas ir patstāvÄ«gs pilnvarnieks, ar rÄ«cÄ«bas tiesÄ«bām. Cits gadÄ«jumos pilnvarnieks noslÄ“dz lÄ«gumu un norobežojas no tā izpildÄ«šanas, nenes nekādu atbildÄ«bu par lÄ«guma sekām, kas vÄ“rojams pat valsts attiecÄ«bās ar investoriem un citām personām. Šeit ir cits lÄ«guma saturs un darbÄ«bas apjoms. Pārvaldnieks uzņemas visas divu slÄ“dzÄ“ju pušu saistÄ«bas vienojoties par visām sastāvdaļām, tajā skaitā kā iekasÄ“tās naudas turÄ“tājs, pārskaitÄ«tājs, rÄ«kotājs un uzņemas atbildÄ«bu par saistÄ«bu nepildÄ«šanu vai negodprātÄ«gu izpildÄ«šanu. Ja tas lÄ«gumā nav atrunāts, tā ir zemes Ä«pašnieka atbildÄ«ba vai atkal šeit darbojas interešu konflikta shÄ“mas.

DzÄ«vokļu Ä«pašnieks nevar iejaukties divu pušu saistÄ«bās. Katrai no tām lÄ«gumā jābÅ«t noteiktam, kā tās turpmāk rÄ«kojas strÄ«da gadÄ«jumā. Ja lÄ«gums ir fiktÄ«vs, nepilnÄ«gs vai nepilnvÄ“rtÄ«gs, neatbilst Civillikuma normām, kā šeit var iejaukties dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, - visi 100 dzÄ«vokļi kolonā ies pie pārvaldnieka kontrolÄ“t, vai ir pārskaitÄ«jis vai nav pārskaitÄ«jis naudu, un pārbaudÄ«t zemes Ä«pašnieka grāmatvedÄ«bu un kontus, vai ir saņēmis naudu no pārvaldnieka vai ne, utt.

Tad jājautā, kādas tiesÄ«bas ir dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem? DzÄ«vokļu Ä«pašnieks ir atstumts no lÄ«guma slÄ“gšanas dalÄ«bas un parasti pat netiek informÄ“ts par lÄ«guma saturu. PretÄ“jā gadÄ«jumā, kā JÅ«s rakstāt, pārvaldnieka un zemes Ä«pašnieka noslÄ“gtais nomas lÄ«gums bÅ«tu tÅ«lÄ«t jānodod dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem izpildÄ«šanai un kontrolei, naudas iekasÄ“šanai un pārskaitÄ«šanai vai lai samaksu kārto katrs dzÄ«voklis atsevišÄ·i.

Bet tad kāda jÄ“ga šÄdai lÄ«guma slÄ“gšanas darbÄ«bai vispār? Lai zemes Ä«pašnieks nāk pie katra dzÄ«vokļa un slÄ“dz nomas lÄ«gumu.

„Tieslietu ministrijas ieskatā piespiedu nomas tiesiskās attiecÄ«bas un attiecÄ«bas starp dzÄ«vojamās mājas Ä«pašnieku un pārvaldnieku ir nošÄ·iramas. StrÄ«di pārvaldnieka un mājas Ä«pašnieka starpā, piemÄ“ram, par konkrÄ“tām darbÄ«bām, kuras pārvaldnieks ir veicis mājas Ä«pašnieku vārdā, ja vien nav pārkāptas pilnvarojuma robežas, Tieslietu ministrijas ieskatā ir risināmi starp dzÄ«vojamās mājas pārvaldnieku un dzÄ«vojamās mājas Ä«pašnieku un tie neskar citas tiesiskas attiecÄ«bas ar trešajām personām.”

Pirmkārt, Tieslietu ministrija, izslÄ“dziet šo nekorekto un maldinošo, krimināla rakstura vārdu „piespiedu” no leksikas, jo tas nav noteikts nevienā likumā. Zemes reformas likuma 4.p.5.d. šÄ«s attiecÄ«bas apzÄ«mÄ“ts ar vārdiem „dalÄ«tais Ä«pašums”. ArÄ« likumprojekta nosaukums “Piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma tiesisko attiecÄ«bu privatizÄ“tajās daudzdzÄ«vokļu mājās izbeigšanas likums”, kas atrodas Saeimā uz 2.lasÄ«jumu, izskatās traÄ£isks: te piespiedu, te šÄ«s piespiedu attiecÄ«bas it kā pastāv daudzdzÄ«vokļu mājās, kaut mājās nav neviena piespiedu elementa. Bet zeme un māja šeit ir vienÄ«gi “dalÄ«tais Ä«pašums”, nevis piespiedu.

Kur var atrast piespiedu attiecības privatizētajās daudzdzīvokļu mājās? Absurds absurda galā. To varēja izdomāt vienīgi AS Pilsētas zemes dienests, viņiem ir piedodams.

Otrkārt, nav saprotama TM nostāja jaukt galvu ar mājas Ä«pašnieku un pārvaldnieka attiecÄ«bu izskatÄ«šanu, kad runājam par attiecÄ«bām ar zemes Ä«pašnieku. DzÄ«vokļu kopÄ«ba nodod pilnvaras slÄ“gt zemes nomas lÄ«gumu pārvaldniekam. Tad kādas iespÄ“jas katram dzÄ«voklim kontrolÄ“t šo saistÄ«bu izpildi? Turklāt katrs, jebkurš noslÄ“gts saistÄ«bu darÄ«jums pats par sevi jau ietver piespiedu attiecÄ«bas un uz likuma pamata. Vai tad rakstÄ«sim - piespiedu nodokli, piespiedu nodeva, piespiedu privatizācija utt. un visur – uz likuma pamata maksājam par komunālajiem pakalpojumiem, uz likuma pamata - par siltumu utt.?

ŠÄ« vulgārā vārda „piespiedu” lietošana rada neizpratni un domāta, lai parastai tautai, jebkuram, jauktu prātu. Visas nomas attiecÄ«bas pārtop par piespiedu bez šÄ« vārda lietošanas, kad noslÄ“dz nomas lÄ«gumu.

Otrkārt, nemaldiniet, lÅ«dzu, ka (starp citu, mājas Ä«pašnieki zemesgrāmatā galvenokārt ir pašvaldÄ«ba vai valsts) nomas lÄ«guma vai maksas sakarā strÄ«di risināmi „starp dzÄ«vojamās mājas pārvaldnieku un dzÄ«vojamās mājas Ä«pašnieku” (citi jautājumi – drÄ«zāk jā), kas nedz juridiski, nedz faktiski nav iespÄ“jams.

Nu jau nākamajā teikumā tikpat nekorekti aprakstāt dzÄ«vokļu Ä«pašnieku un zemes Ä«pašnieku civiltiesiskās attiecÄ«bas: „Kā ir risināmi strÄ«di piespiedu nomas tiesiskajās attiecÄ«bās? Piespiedu nomas tiesiskās attiecÄ«bās ir civiltiesiskas attiecÄ«bas, kuru iznākumu galvenokārt nosaka paši tiesÄ«bu normu piemÄ“rotāji (dzÄ«vojamās mājas Ä«pašnieki un zemes Ä«pašnieki)”. Pirmkārt, nevis piespiedu, bet vienkārši un saprotami – dalÄ«tā Ä«pašuma civiltiesiskās attiecÄ«bas! Paši tiesÄ«bu normu pielietotāji ir „kolhozs” bez priekšsÄ“dÄ“tāja, tad ko viņi var noteikt vai risināt?

Ja jau reducÄ“jat, ka dzÄ«vokļu Ä«pašnieki civiltiesiskās nomas attiecÄ«bas arÄ« risina ar zemes Ä«pašnieku, tad kamdēļ piesauciet un jauciet galvu ar pārvaldnieku. Lai nāk JÅ«su lolotais zemes Ä«pašnieks AS PilsÄ“tas zemes dienests un slÄ“dz nomas lÄ«gumu no dienas, kad savas Ä«pašuma tiesÄ«bas reÄ£istrÄ“jis zemesgrāmatā un nevis klÄ«st kaut kur, tad pÄ“c 10 gadiem ierodas un uzstāj ar ultimātu – divu nedēļu laikā – no 15. – 28. februārim samaksājiet man parādu, ja ne, satiesāšu, re, kā man veicas, jau pie simta gadÄ«jumu un visos vinnÄ“ju. Terors uz vietas.

Savukārt strÄ«di par piespiedu nomas tiesisko attiecÄ«bu ietvaru ir risināmi starp zemes Ä«pašniekiem un dzÄ«vojamās mājas Ä«pašniekiem (kur gan dzÄ«vojamās mājas Ä«pašniekus var pārstāvÄ“t to pilnvarotā persona, piemÄ“ram, pārvaldnieks)”.

Palasiet, lÅ«dzu, kādu anarhiju šeit vÄ“laties paust. Vai Jums pašiem neliekas jocÄ«gs viss šis JÅ«su raksts un šeit citÄ“tie teikumi? Te zemes Ä«pašnieki komunicÄ“ ar atsevišÄ·iem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, te varot arÄ« iztikt ar pārvaldnieku. Kā tad Ä«sti ir? Kas JÅ«su skatÄ«jumā ir pārvaldnieks, kas pilnvarotā persona? Visam taču jābÅ«t savā vietā – kad, kurš, kādā apjomā, ar ko risina attiecÄ«bas, nevis gan, gan. KārtÄ“jā aplamÄ«ba.

Atklāti sakot, kauns lasÄ«t un domāt, ka to raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi. Ja ņem, ka šÄds “skaidrojums” nāk no minÄ“tā mistiskā “dienesta” kuluāriem, tad var saprast.

LÄ«gumu slÄ“dz un visu saskaņojumu veic divas puses – zemes Ä«pašnieks un mājas pārvaldnieks, teiksim, RÄ«gas namu pārvaldnieks vai Latio namsaimnieks, bet risināt strÄ«dus, ja tie izriet no nomas lÄ«guma, nometÄ«sim uz dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, lai kaujas savā starpā, viens otru terorizÄ“, ko mÄ“s zemes Ä«pašnieks un pārvaldnieks sastrādājām “jÅ«su labā”? Kurš tad dzÄ«voklis uzraudzÄ«s pārvaldnieku? Mistiskā mājas kopÄ«ba, kura mājā nevar atrast pat personu, kuru pilnvarot? Tieslietu ministrija, neiesaistieties, lÅ«dzu, ar šÄdiem „risinājumiem”, viedokļiem un skaidrojumiem, kas, mÅ«suprāt, Jums kā ministrijai nedara godu. TM uzrauga arÄ« tiesu darbÄ«bu un ir tiesiska ierosināt pret tiesnešiem disciplinārlietas, ja konstatÄ“jat, ka spriedumos ir saskatāms tÄ«šs likuma pārkāpums.

Katru teikumu JÅ«su traktātā var apstrÄ«dÄ“t un nepiekrist, jo, kā mÄ“dz teikt, gandrÄ«z neviens teikums neiztur kritiku. Vismaz vairākumā no JÅ«su skaidrojumā teiktā ir juridiski nekorekti viedokli. Ja Tieslietu ministrija kā valsts iestāde saskata, ka šajās zemes nomas tiesiskajās attiecÄ«bas pie dalÄ«tā Ä«pašuma ir nekārtÄ«bas, regulÄ“jums nepietiekams, nav attiecÄ«ga likuma vai MK Noteikumu regulÄ“juma, Jums ir pienākums ierosināt regulÄ“jumu vai nosÅ«tÄ«t priekšlikumus attiecÄ«gai nozarei, teiksim Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, vai kopÄ«gi saskaņojot nosacÄ«jumus vai likumu grozÄ«jumus, tos nosÅ«tot virzÄ«šanai vai pieņemšanai Ministru kabinetam, nevis kultivÄ“jot spriedelÄ“jumus, kam nav likumiska satura.

BÅ«sim pateicÄ«gi par nepārprotamu likumu normu piemÄ“rošanu un tulkojumu, kas varÄ“tu bÅ«t skaidri un saprotami ne tikai juristiem, bet katram dzÄ«vokļa Ä«pašniekam, kam domāti šÄda veida skaidrojumi.

* DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bas „Ausma” valdes loceklis

** Atbilde uz rakstu: https://www.tm.gov.lv/lv/cits/piespiedu-nomas-tiesisko-attiecibu-aktualie-jautajumi