Kaut ÄŒakÅ¡a sevi sauc par pacientu ministri, reÄla uzlabojuma pacientiem nebÅ«s
Pietiek lasÄ«tÄjs · 26.03.2017. · Komentāri (37)Arvien vairÄk pÄ“dÄ“jÄ laikÄ izskan jautÄjumi un viedokļi par veselÄ«bas aprÅ«pes darbu un reformÄm. KÄ jau finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir pareizi atzÄ«mÄ“jusi, veselÄ«bas aprÅ«pes reformÄm ir trÄ«s virzieni: viens no tiem ir sabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatnostÄdņu Ä«stenošana, kuru daļējai ieviešanai izmantots lielÄks budžeta deficÄ«ts, otrs process ir veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas reforma, kas vÄ“rsta uz efektivitÄti un ir "iekšÄ“jÄs saimniecÄ«bas sakÄrtošana", bet trešais - ilgtermiņa finansÄ“šanas reforma.
Pašlaik vienÄ«gais un reÄlais papildu finansÄ“jums veselÄ«bas jomai ir nauda uz valsts deficÄ«ta palielinÄšanas rÄ“Ä·ina, kur 2018. gadÄ tiek plÄnoti 110 miljoni eiro un 2019. gadÄ 134 miljoni eiro, jo jaunÄ budžeta aprises, kuras ir jau parÄdÄ«jušas MK gaiteņos, nekÄdas bÅ«tiskas izmaiņas, salÄ«dzinot ar 2017. gadu, nerÄda, tai skaitÄ nodokļu struktÅ«rÄ, un solÄ«tais "jaunais" nodokļu budžets nav pieejams.
PÄrskatot 2016. gada veselÄ«bas budžetu, var redzÄ“t, ka papildus bÄzes izdevumiem ir piešÄ·irti gandrÄ«z 70 miljoni eiro, kas gan nav uzlabojis kopÄ“jos veselÄ«bas rÄdÄ«tÄjus, nav palielinÄjis mediÄ·u algas un nav samazinÄjis iedzÄ«votÄju lÄ«dzmaksÄjumu daļu. Rodas jautÄjums - ar kÄdu summu kaut kas sÄks mainÄ«ties un uzlaboties?
ArÄ« 2017. gadÄ papildus ir piešÄ·irti 70 miljoni eiro. Ministru prezidents MÄris KuÄinskis norÄda, ka tie visi izmantoti reformÄm, taÄu FiskÄlÄ padome to nosauc savos vÄrdos vienkÄrši par finansÄ“juma palielinÄšanu atsevišÄ·Äm programmÄm, savukÄrt EK ir norÄdÄ«jusi, ka reformas jÄveic sistÄ“mas efektivitÄtes un kvalitÄtes uzlabošanas virzienos (vÄ“stule raksta beigÄs).
KuÄinskis noliedz valsts kapitÄlsabiedrÄ«bu slikto darbu un finanšu disciplÄ«nu, bet tai pašÄ laikÄ nav skaidrs, kÄ Austrumu slimnÄ«cas valdei ir izdevies radÄ«t zaudÄ“jumus sabiedrÄ«bai 4 miljonu eiro apmÄ“rÄ! PÄ“c premjera teiktÄ, finanšu rÄdÄ«tÄji uzlabojas (vÄ“stule raksta beigÄs), bet rodas jautÄjums - kÄpÄ“c tad tiek uzskatÄ«ts, ka slimnÄ«cÄm jÄpalielina naudas apjoms?
KÄ atklÄjÄs DzemdÄ«bu namÄ, uz vienu mediÄ·i ir viens nemediÄ·is, kuru algas tiek nosegtas ar dzemdÄ«bu pakalpojumu cenu. Ja rÄdÄ«tÄji ir labi un uzlabojas, algu pietiek lielam daudzumam darbinieku, - vai tiešÄm valsts samaksa ir tik maza?
EK kÄ reforma tiek pasniegta rindu mazinÄšana. Interesanti, ka lÄ«dz šim vÄ“l nav skaidrs, kÄ NacionÄlais veselÄ«bas dienests sadala jau esošos lÄ«dzekļus un kÄ vÄ“l papildus piešÄ·irtos 33 miljonus eiro, ja pacienti nejÅ«t, ka bÅ«tu jÅ«tamas izmaiņas, lai nokļūtu uz izmeklÄ“jumiem. VÄ“l joprojÄm lielu daļu laboratorisko izmeklÄ“jumu pacienti apmaksÄ paši, pie speciÄlistiem rindas sniedzas vairÄkus mÄ“nešus, vizuÄlai diagnostikai rindas ir pusgadu un ilgÄk. Kur ir izšÄ·Ä«duši šie miljoni?
KopumÄ Å†emot, summa ir ievÄ“rojama! VarbÅ«t tÄ ir iedalÄ«ta un gaida VeselÄ«bas ministrijas (VM) komandu, lai vairotu ministres Andas ÄŒakšas pozitÄ«vo tÄ“lu? Lai te vienÄ, te otrÄ vietÄ skaļi ar PR palÄ«dzÄ«bu "mazinÄtu" rindas, atklÄtu kÄdu jaunu centru, lÄ«dzÄ«gi kÄ tika iesÄkts "zaļais koridors", kurš nu ir pamests novÄrtÄ (lai nebeigtos ar strupceļu onkoloÄ£ijas operÄciju gaidÄ«šana un tÄlÄka novecojusi terapija).
Vai iedot naudu ambulatorajam sektoram, kas pÄrsvarÄ ir privÄts? VM neprasa pretÄ« veikto pakalpojumu vai manipulÄciju kvalitÄti, nemaz nemÄ“ra paveiktÄ lietderÄ«bu.
Daudzos pÄ“tÄ«jumos ir atzÄ«mÄ“ts, ka šobrÄ«d jau tÄ ir pÄrÄk augsts izmeklÄ“jumu un konsultÄciju skaits. JÄsaka, ka šie pakalpojumi, maigi sakot, ir ļoti izdevÄ«gi, jo par vienu Ärsta konsultÄciju no pacienta iekasÄ“ 4,77 eiro, bet valsts samaksÄ 14,18 eiro, summÄ“jot kopÄ, tas ir 18,95 eiro. Å…emot vÄ“rÄ, ka vidÄ“jais vizÄ«tes ilgums ir 15 minÅ«tes, tad stundÄ šÄda prakse ieņem 75,8 eiro un ar normÄlu darba laiku mÄ“nesÄ« 160 stundÄs var nopelnÄ«t lÄ«dz pat 12 128 eiro.
Protams, ka te jÄatskaita telpu, komunikÄcijas, tiešÄs pacienta izmaksas, bet summa, kas paliek pÄri, tÄpat ir iespaidÄ«ga! It sevišÄ·i, ja ņem vÄ“rÄ tos datus, ko ÄŒakša rÄda kÄ esošÄs mediÄ·u algas. Ambulatoro pakalpojumu izdevÄ«gumu atzÄ«mÄ“ arÄ« Valsts kontrole, norÄdot, ka radioloÄ£ijas pakalpojumi ir ar 30 % rentabilitÄti, lÄ«dzÄ«gi ir arÄ« ar laboratorijas pakalpojumiem. Un ar šÄdÄm, nepÄrskatÄ«tÄm izmaksÄm tiek mazinÄtas rindas un uzlabota pieejamÄ«ba (prasot tam visam papildus finansÄ“jumu)?
NovirzÄ«t milzÄ«gu summu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas uzlabošanai ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi iespÄ“jÄm novirzÄ«t naudu jeb kam un gandrÄ«z visam! Jo pÄ“c definÄ«cijas par veiksmÄ«gu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas modeli uzskata savstarpÄ“ju nozaru sadarbÄ«bu, tai skaitÄ apkÄrtÄ“jÄs vides uzraudzÄ«bu, izglÄ«tÄ«bu un ceļu sakÄrtošanu u.t.t. VeselÄ«bas jomÄ tÄ ir izglÄ«tošana, informÄ“šana, veselÄ«bas veicinÄšanas pasÄkumi, profilakse un fiziskÄs aktivitÄtes.
PÄrskatot SabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatnostÄdnes 2014.-2020. gadam http://polsis.mk.gov.lv/documents/4965, redzams, ka to realizÄ“šanai kÄ jebkuram plÄnam tiek pievienots finansÄ“juma plÄns - kas ir plÄnots no valsts budžeta, kas papildus no ES fondu finansÄ“juma - 271 miljons eiro.
Tur atšÄ·irÄ«bÄ no ÄŒakšas ar lielÄko naudas daļu - 178 miljoniem eiro ir plÄnots uzlabot kvalitatÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu pieejamÄ«bu. Jo Ä«paši sociÄlÄs, teritoriÄlÄs atstumtÄ«bas un nabadzÄ«bas riskam pakļautajiem iedzÄ«votÄjiem, attÄ«stot veselÄ«bas aprÅ«pes infrastruktÅ«ru, nevis novirzot lÄ«dzekļus lielajÄm un reÄ£ionÄlajÄm slimnÄ«cÄm, kuras pÄ“c Pasaules bankas pÄ“tÄ«juma nav nemaz tik sliktÄ stÄvoklÄ«, lai tÄm bÅ«tu nepieciešamas nekavÄ“jošas investÄ«cijas. SabiedrÄ«bas veselÄ«bas aktivitÄtÄ“m, tai skaitÄ visÄm pašvaldÄ«bÄm projektu konkursos iesniegtajÄm, tika novirzÄ«ti 55 miljoni eiro.
SabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatnostÄdnÄ“s 2014.-2020. gadam ir citas lietderÄ«gas sadaļas (piemÄ“ram, 4.1.), kas paredz tos pašus pasÄkumus, kurus šobrÄ«d kÄ reformu pasniedz ÄŒakša. Jau tÄlajÄ 2013. gadÄ, kad plÄns tika izstrÄdÄts, bija zinÄmi pamatvirzieni, kuros veselÄ«bas aprÅ«pei jÄvirzÄs. Tie gan tiek nosaukti par veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu kvalitÄti un drošÄ«bu.
ÄŒakšas reforma paredz tiešÄs pakļautÄ«bas iestÄdÄ“m funkciju pÄrdali, taÄu esošo iestÄžu filiÄļu optimizÄ“šanu un funkciju apvienošanu vienas pieturas punktos nemaz neparedz. Visas VM pakļautÄ«bas iestÄžu funkcijas faktiski ir VM funkcijas un notiek VM uzraudzÄ«bÄ, lÄ«dz ar to izpildes rezultÄtam nav jÄatšÄ·iras atkarÄ«bÄ no tÄ, pie kuras tieši iestÄdes skaitÄs tÄ vai cita sadaļa.
No augstÄk minÄ“tÄ rodas vairÄki secinÄjumi - kÄpÄ“c vienkÄršu finansÄ“juma palielinÄšanu sauc par reformu? KÄdēļ VM nav saistoši iepriekš pieņemti MK noteikumi un plÄni? Vai KuÄinskis grib fiktÄ«vi pieņemt dokumentu, ko sauc par VeselÄ«bas aprÅ«pes plÄnu, lai tikai bÅ«tu pamatojums EK?
NeatkarÄ«gi no naudas summas, ko papildus dod veselÄ«bas aprÅ«pei, nepieaug ne algas, ne pacientu apmierinÄtÄ«ba ar veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu un tÄs pakalpojumiem valstÄ«. KÄdēļ VM neveic pÄ“c bÅ«tÄ«bas reformas, kÄ to ir norÄdÄ«jusi EK, Valsts kontrole un citi eksperti? Vai tiešÄm visai nozarei un iedzÄ«votÄjiem, kas gaida bÅ«tiskus uzlabojumus, nespÄ“jÄ«gas ministres dēļ nÄksies vilties un kÄrtÄ“jo reizi tie tiks mÄnÄ«ti un nu jau arÄ« baidÄ«ti par nodokļu piesaisti veselÄ«bas pakalpojumu saņemšanai, bet nav skaidri redzams, kur un kÄ nodokļu nauda (nu jau arÄ« uz parÄda - budžeta deficÄ«ta nauda) tiks novirzÄ«ta.
GaidÄmais palielinÄtais deficÄ«ts nav nekas cits kÄ gÄzes spiešana grÄ«dÄ ar ļoti lielu benzÄ«na patÄ“riņu, bet ļoti maz nobrauktiem kilometriem. Tiks uzlaboti kopÄ“jie cipari un procenti no IKP, kas tiek doti medicÄ«nai, bet reÄla uzlabojuma pacientiem nebÅ«s, kaut ÄŒakša sevi sauc par pacientu ministri.
IzskatÄs, ka ÄŒakša Ä«stenÄ«bÄ domÄ, ka pacienti tÄpat nekad nebÅ«s apmierinÄti un vienmÄ“r bÅ«s par maz un jebkura cilvÄ“ka dabÄ«gais dzÄ«ves iznÄkums ir zinÄms, tÄ ka pÅ«les tÄpat netiks novÄ“rtÄ“tas un nav, ko Ä«paši censties.