Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Arvien vairāk pÄ“dÄ“jā laikā izskan jautājumi un viedokļi par veselÄ«bas aprÅ«pes darbu un reformām. Kā jau finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir pareizi atzÄ«mÄ“jusi, veselÄ«bas aprÅ«pes reformām ir trÄ«s virzieni: viens no tiem ir sabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatnostādņu Ä«stenošana, kuru daļējai ieviešanai izmantots lielāks budžeta deficÄ«ts, otrs process ir veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas reforma, kas vÄ“rsta uz efektivitāti un ir "iekšÄ“jās saimniecÄ«bas sakārtošana", bet trešais - ilgtermiņa finansÄ“šanas reforma.

Pašlaik vienÄ«gais un reālais papildu finansÄ“jums veselÄ«bas jomai ir nauda uz valsts deficÄ«ta palielināšanas rÄ“Ä·ina, kur 2018. gadā tiek plānoti 110 miljoni eiro un 2019. gadā 134 miljoni eiro, jo jaunā budžeta aprises, kuras ir jau parādÄ«jušas MK gaiteņos, nekādas bÅ«tiskas izmaiņas, salÄ«dzinot ar 2017. gadu, nerāda, tai skaitā nodokļu struktÅ«rā, un solÄ«tais "jaunais" nodokļu budžets nav pieejams.

Pārskatot 2016. gada veselÄ«bas budžetu, var redzÄ“t, ka papildus bāzes izdevumiem ir piešÄ·irti gandrÄ«z 70 miljoni eiro, kas gan nav uzlabojis kopÄ“jos veselÄ«bas rādÄ«tājus, nav palielinājis mediÄ·u algas un nav samazinājis iedzÄ«votāju lÄ«dzmaksājumu daļu. Rodas jautājums - ar kādu summu kaut kas sāks mainÄ«ties un uzlaboties?

ArÄ« 2017. gadā papildus ir piešÄ·irti 70 miljoni eiro. Ministru prezidents Māris Kučinskis norāda, ka tie visi izmantoti reformām, taču Fiskālā padome to nosauc savos vārdos vienkārši par finansÄ“juma palielināšanu atsevišÄ·Äm programmām, savukārt EK ir norādÄ«jusi, ka reformas jāveic sistÄ“mas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanas virzienos (vÄ“stule raksta beigās).

Kučinskis noliedz valsts kapitālsabiedrÄ«bu slikto darbu un finanšu disciplÄ«nu, bet tai pašÄ laikā nav skaidrs, kā Austrumu slimnÄ«cas valdei ir izdevies radÄ«t zaudÄ“jumus sabiedrÄ«bai 4 miljonu eiro apmÄ“rā! PÄ“c premjera teiktā, finanšu rādÄ«tāji uzlabojas (vÄ“stule raksta beigās), bet rodas jautājums - kāpÄ“c tad tiek uzskatÄ«ts, ka slimnÄ«cām jāpalielina naudas apjoms?

Kā atklājās DzemdÄ«bu namā, uz vienu mediÄ·i ir viens nemediÄ·is, kuru algas tiek nosegtas ar dzemdÄ«bu pakalpojumu cenu. Ja rādÄ«tāji ir labi un uzlabojas, algu pietiek lielam daudzumam darbinieku, - vai tiešÄm valsts samaksa ir tik maza?

EK kā reforma tiek pasniegta rindu mazināšana. Interesanti, ka lÄ«dz šim vÄ“l nav skaidrs, kā Nacionālais veselÄ«bas dienests sadala jau esošos lÄ«dzekļus un kā vÄ“l papildus piešÄ·irtos 33 miljonus eiro, ja pacienti nejÅ«t, ka bÅ«tu jÅ«tamas izmaiņas, lai nokļūtu uz izmeklÄ“jumiem. VÄ“l joprojām lielu daļu laboratorisko izmeklÄ“jumu pacienti apmaksā paši, pie speciālistiem rindas sniedzas vairākus mÄ“nešus, vizuālai diagnostikai rindas ir pusgadu un ilgāk. Kur ir izšÄ·Ä«duši šie miljoni?

Kopumā ņemot, summa ir ievÄ“rojama! VarbÅ«t tā ir iedalÄ«ta un gaida VeselÄ«bas ministrijas (VM) komandu, lai vairotu ministres Andas ÄŒakšas pozitÄ«vo tÄ“lu? Lai te vienā, te otrā vietā skaļi ar PR palÄ«dzÄ«bu "mazinātu" rindas, atklātu kādu jaunu centru, lÄ«dzÄ«gi kā tika iesākts "zaļais koridors", kurš nu ir pamests novārtā (lai nebeigtos ar strupceļu onkoloÄ£ijas operāciju gaidÄ«šana un tālāka novecojusi terapija).

Vai iedot naudu ambulatorajam sektoram, kas pārsvarā ir privāts? VM neprasa pretī veikto pakalpojumu vai manipulāciju kvalitāti, nemaz nemēra paveiktā lietderību.

Daudzos pÄ“tÄ«jumos ir atzÄ«mÄ“ts, ka šobrÄ«d jau tā ir pārāk augsts izmeklÄ“jumu un konsultāciju skaits. Jāsaka, ka šie pakalpojumi, maigi sakot, ir ļoti izdevÄ«gi, jo par vienu ārsta konsultāciju no pacienta iekasÄ“ 4,77 eiro, bet valsts samaksā 14,18 eiro, summÄ“jot kopā, tas ir 18,95 eiro. Å…emot vÄ“rā, ka vidÄ“jais vizÄ«tes ilgums ir 15 minÅ«tes, tad stundā šÄda prakse ieņem 75,8 eiro un ar normālu darba laiku mÄ“nesÄ« 160 stundās var nopelnÄ«t lÄ«dz pat 12 128 eiro.

Protams, ka te jāatskaita telpu, komunikācijas, tiešÄs pacienta izmaksas, bet summa, kas paliek pāri, tāpat ir iespaidÄ«ga! It sevišÄ·i, ja ņem vÄ“rā tos datus, ko ÄŒakša rāda kā esošÄs mediÄ·u algas. Ambulatoro pakalpojumu izdevÄ«gumu atzÄ«mÄ“ arÄ« Valsts kontrole, norādot, ka radioloÄ£ijas pakalpojumi ir ar 30 % rentabilitāti, lÄ«dzÄ«gi ir arÄ« ar laboratorijas pakalpojumiem. Un ar šÄdām, nepārskatÄ«tām izmaksām tiek mazinātas rindas un uzlabota pieejamÄ«ba (prasot tam visam papildus finansÄ“jumu)?

NovirzÄ«t milzÄ«gu summu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas uzlabošanai ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi iespÄ“jām novirzÄ«t naudu jeb kam un gandrÄ«z visam! Jo pÄ“c definÄ«cijas par veiksmÄ«gu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas modeli uzskata savstarpÄ“ju nozaru sadarbÄ«bu, tai skaitā apkārtÄ“jās vides uzraudzÄ«bu, izglÄ«tÄ«bu un ceļu sakārtošanu u.t.t. VeselÄ«bas jomā tā ir izglÄ«tošana, informÄ“šana, veselÄ«bas veicināšanas pasākumi, profilakse un fiziskās aktivitātes.

Pārskatot SabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam http://polsis.mk.gov.lv/documents/4965, redzams, ka to realizÄ“šanai kā jebkuram plānam tiek pievienots finansÄ“juma plāns - kas ir plānots no valsts budžeta, kas papildus no ES fondu finansÄ“juma - 271 miljons eiro.

Tur atšÄ·irÄ«bā no ÄŒakšas ar lielāko naudas daļu - 178 miljoniem eiro ir plānots uzlabot kvalitatÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu pieejamÄ«bu. Jo Ä«paši sociālās, teritoriālās atstumtÄ«bas un nabadzÄ«bas riskam pakļautajiem iedzÄ«votājiem, attÄ«stot veselÄ«bas aprÅ«pes infrastruktÅ«ru, nevis novirzot lÄ«dzekļus lielajām un reÄ£ionālajām slimnÄ«cām, kuras pÄ“c Pasaules bankas pÄ“tÄ«juma nav nemaz tik sliktā stāvoklÄ«, lai tām bÅ«tu nepieciešamas nekavÄ“jošas investÄ«cijas. SabiedrÄ«bas veselÄ«bas aktivitātÄ“m, tai skaitā visām pašvaldÄ«bām projektu konkursos iesniegtajām, tika novirzÄ«ti 55 miljoni eiro.

SabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatnostādnÄ“s 2014.-2020. gadam ir citas lietderÄ«gas sadaļas (piemÄ“ram, 4.1.), kas paredz tos pašus pasākumus, kurus šobrÄ«d kā reformu pasniedz ÄŒakša. Jau tālajā 2013. gadā, kad plāns tika izstrādāts, bija zināmi pamatvirzieni, kuros veselÄ«bas aprÅ«pei jāvirzās. Tie gan tiek nosaukti par veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu kvalitāti un drošÄ«bu.

ÄŒakšas reforma paredz tiešÄs pakļautÄ«bas iestādÄ“m funkciju pārdali, taču esošo iestāžu filiāļu optimizÄ“šanu un funkciju apvienošanu vienas pieturas punktos nemaz neparedz. Visas VM pakļautÄ«bas iestāžu funkcijas faktiski ir VM funkcijas un notiek VM uzraudzÄ«bā, lÄ«dz ar to izpildes rezultātam nav jāatšÄ·iras atkarÄ«bā no tā, pie kuras tieši iestādes skaitās tā vai cita sadaļa.

No augstāk minÄ“tā rodas vairāki secinājumi - kāpÄ“c vienkāršu finansÄ“juma palielināšanu sauc par reformu? Kādēļ VM nav saistoši iepriekš pieņemti MK noteikumi un plāni? Vai Kučinskis grib fiktÄ«vi pieņemt dokumentu, ko sauc par VeselÄ«bas aprÅ«pes plānu, lai tikai bÅ«tu pamatojums EK?

NeatkarÄ«gi no naudas summas, ko papildus dod veselÄ«bas aprÅ«pei, nepieaug ne algas, ne pacientu apmierinātÄ«ba ar veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu un tās pakalpojumiem valstÄ«. Kādēļ VM neveic pÄ“c bÅ«tÄ«bas reformas, kā to ir norādÄ«jusi EK, Valsts kontrole un citi eksperti? Vai tiešÄm visai nozarei un iedzÄ«votājiem, kas gaida bÅ«tiskus uzlabojumus, nespÄ“jÄ«gas ministres dēļ nāksies vilties un kārtÄ“jo reizi tie tiks mānÄ«ti un nu jau arÄ« baidÄ«ti par nodokļu piesaisti veselÄ«bas pakalpojumu saņemšanai, bet nav skaidri redzams, kur un kā nodokļu nauda (nu jau arÄ« uz parāda - budžeta deficÄ«ta nauda) tiks novirzÄ«ta.

Gaidāmais palielinātais deficÄ«ts nav nekas cits kā gāzes spiešana grÄ«dā ar ļoti lielu benzÄ«na patÄ“riņu, bet ļoti maz nobrauktiem kilometriem. Tiks uzlaboti kopÄ“jie cipari un procenti no IKP, kas tiek doti medicÄ«nai, bet reāla uzlabojuma pacientiem nebÅ«s, kaut ÄŒakša sevi sauc par pacientu ministri.

Izskatās, ka ÄŒakša Ä«stenÄ«bā domā, ka pacienti tāpat nekad nebÅ«s apmierināti un vienmÄ“r bÅ«s par maz un jebkura cilvÄ“ka dabÄ«gais dzÄ«ves iznākums ir zināms, tā ka pÅ«les tāpat netiks novÄ“rtÄ“tas un nav, ko Ä«paši censties.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0