Iesaki rakstu:

PÄ“c pÄ“dÄ“jā nedēļā izskanÄ“jušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presÄ“, šo rakstu vÄ“lamies sākt ar diviem bÅ«tiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildÄ«gs par ekspertu ekspertÄ«zes kontroli, un kā pasargāt mÅ«su bÄ“rnus un sabiedrÄ«bu no stigmatizÄ“jošu un veselÄ«bu apdraudošu naratÄ«vu veidošanās sabiedriskajā domā?

1912. gadā Ä£eologs amatieris Čārlzs Dosons apgalvoja, ka netālu no savas dzÄ«vesvietas Anglijā (cik neticami un cik Ä“rti!) ir atradis "trÅ«kstošo posmu" starp pÄ“rtiÄ·iem un cilvÄ“kiem jeb Piltdovnas galvaskausu. Tas bija sensacionāls atklājums, kas aizrāva elpu gan žurnālistiem, gan speciālistiem visā pasaulÄ“ lÄ«dz brÄ«dim, kad 1949. gadā, pateicoties jaunajām tehnoloÄ£ijām, tika pierādÄ«ta ÄŒarlza apzinātā krāpšana.

Galvaskauss un žokļa fragmenti piederÄ“ja dažādām sugām, bet zobi bija izkalti tā, lai atgādinātu cilvÄ“ka zobus. ŠÄdu stāstu profesionālajās aprindās ir ne mazums, tādēļ lielai daļai pÄ“tniecÄ«bai sekojošu amatu attiecÄ«bā uz publiskiem paziņojumiem ir saistoši Ä“tikas kodeksa standarti: A) tos jāveido ar nolÅ«ku palÄ«dzÄ“t sabiedrÄ«bai veikt apzinātus spriedumus un izvÄ“les; B) tiem jābÅ«t apsvÄ“rtiem visaugstākajā profesionalitātes lÄ«menÄ« un saskaņā ar pašreizÄ“jiem datiem, kas saistÄ«ti ar konkrÄ“to jautājumu [1].

Īpaši palÄ«dzošajās profesijās, sekošana šiem diviem punktiem ir bÅ«tiska, jo var aizkavÄ“t cilvÄ“ku laicÄ«gu vÄ“ršanos pÄ“c palÄ«dzÄ«bas vai apdraudÄ“t mazāk aizsargātās sabiedrÄ«bas grupas. Tādi gadÄ«jumi mums ir bijuši jau lÄ«dz šim, kur apšaubāmu mediju pasludinātu ekspertu dēļ bÄ“rni ar autismu nesaņem vakcÄ«nas [2] [3] vai kauna un vainas sajÅ«tas dēļ Ä£imenes un bÄ“rni laikus nevÄ“ršas pÄ“c psihiskās veselÄ«bas atbalsta vardarbÄ«bas un krÄ«zes gadÄ«jumos [4].

Tādēļ citiem psihiskās veselÄ«bas speciālistiem acÄ«s krÄ«toši ir gadÄ«jumi, kuros sabiedriskajos medijos izskan speciālista Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumi, kas potenciāli ir pretrunā ar šiem diviem uzstādÄ«jumiem. Uzskatām par savu pienākumu pārstāvÄ“t Ä“tisku un pašreizÄ“jajos datos balstÄ«tu viedokli, lai nodrošinātu sabiedrÄ«bu ar iespÄ“ju veikt apzinātus spriedumus un izvÄ“les, kā arÄ« veicinātu Ä“tiski korektu naratÄ«vu parādÄ«šanos publiskajā telpā.

ŠÄ«s gada 18. maijā žurnālā "Ir", atsaucoties uz Imantas gadÄ«jumu, konkrÄ“tais speciālists iepazÄ«stināja ar maz dzirdÄ“tu pÄ“tÄ«jumu, kurā "[..] bÄ“rni ar problemātisku uzvedÄ«bu visbiežāk piedzimst mammām, kurām bijušas vai ir grÅ«tÄ«bas adaptÄ“ties, ir mentālas vai cita veida grÅ«tÄ«bas".

Lai gan nenoliedzam, ka uzvedÄ«bas problÄ“mas VARÄ’TU veidoties arÄ« bÄ“rniem, kuru mātÄ“m ir psihoemocionālas grÅ«tÄ«bas, šÄda cÄ“loņsakarÄ«ba nebÅ«s zinātniskajā vienprātÄ«bā balstÄ«ta, jo neņem vÄ“rā biopsihosociālo psihiskās veselÄ«bas modeli. Zinātnisko pierādÄ«jumu bāze liecina, ka bÄ“rna uzvedÄ«bas problÄ“mas ir komplekss biopsihosociāls fenomens, kuru ietekmÄ“ ne tikai iedzimtais attÄ«stÄ«bas potenciāls, bet arÄ« kopÄ“jā Ä£imenes struktÅ«ra, kuru veido kā māte, tā tÄ“vs. PiemÄ“ram, vecāku stress, bÄ“rna atstāšana novārtā, uzraudzÄ«ba un disciplinÄ“šana pamatskolas vecumā, fiziska un seksuāla vardarbÄ«ba pret bÄ“rnu. UzvedÄ«bas problÄ“mas vÄ“lākā vecumā papildus Ä£imenes faktoriem var ietekmÄ“t tādas jomas kā izglÄ«tÄ«bas un nodarbinātÄ«bas kvalitāte, antisociāli draugi, laicÄ«ga nevÄ“ršanās pÄ“c psihiskās veselÄ«bas pakalpojumiem un atkarÄ«bu izraisošo vielu lietošana. Vecāku iesaistÄ«šana, risinot vienaudžu vardarbÄ«bu, protams, ir bÅ«tiska, taču vÄ“l bÅ«tiskāk ir pielietot dažāda veida atbalstu, dažādās vidÄ“s un risinājumos iekļaut visu Ä£imeni, ne tikai māti [5].

Savā ziņā pretÄ“ju apgalvojumu, kas savā disonansÄ“ ar iepriekšÄ“jo šÄ·iet pat komisks, varam dzirdÄ“t jau nākamajā dienā – 19. maijā TV3 ziņās. Tur konkrÄ“tais sevi par psihoterapeitu dÄ“vÄ“jošais "eksperts" nāk klajā ar vÄ“l vienu atklājumu: "Tagad mÄ“s redzam, ka šÄ« uzvedÄ«ba pārņem pusaudžus, kuri iepriekš problÄ“mas nav sagādājuši. [..] PandÄ“mijas bÄ“rni, kas izgājuši cauri pandÄ“mijas ierobežojumiem. [..]." No vienas puses, vardarbÄ«bu piedzemdÄ“, bet no otras, to ir radÄ«jusi pandÄ“mija. Covid-19 vainošanu pie visām pasaules likstām esam dzirdÄ“juši jau iepriekš, taču gan Covid-19 laikā veiktie pÄ“tÄ«jumi, gan 2022. gada Valsts policijas pārvaldes dati šÄdus sensacionālu apgalvojumus neapstiprina. Jau pandÄ“mijas laikā visizteiktākās problÄ“mas piedzÄ«voja bÄ“rni, kuriem jau bija kādas grÅ«tÄ«bas, nevis tās sākās pÄ“kšÅ†i [6].

Papildus tam 2021. gadā tÄ«šus miesas bojājumus izdarÄ«juši 38 bÄ“rni, bet 2022. gadā 43 bÄ“rni. Vai tiešÄm šie 5 jaunieši nosaka to, kā mÄ“s runājam un aplÅ«kojam pusaudžu situāciju Latvijā un ka mÅ«s ir pÄ“kšÅ†i pārņēmusi vardarbÄ«ba, kuru radÄ«jušas pÄ“c pandÄ“mijas sekas? SalÄ«dzinājumam 2016. gadā šis skaits bija 56. Kādas sekas mÅ«s bija pārņēmušas tad [7]? Vienaudžu vardarbÄ«ba patiesi ir aktuāla lieta, jo arÄ« 2022. gada 43 bÄ“rni ir vismaz 43 bÄ“rni par daudz. Kā jau augstāk tika minÄ“ts, palÄ«dzÄ«ba bÄ“rniem, kuri iesaistās problemātiskā, vardarbÄ«gā uzvedÄ«bā, ir kompleksa, un tai jānāk no dažādiem lÄ«meņiem. Jau izsenis mÄ“s runājam par atbalsta programmām, kas bÅ«tu piemÄ“rotas kompleksiem pusaudžiem un strādātu ar visu Ä£imeni, terapeitisko māju pakalpojumu tiem specifiskajiem gadÄ«jumiem, kuros bÄ“rnu bÅ«tu nepieciešams izņemt no vides, lielāku sociālo pakalpojumu klāstu, darbu skolās ar efektÄ«vām un kvalitatÄ«vām programmām, kas ņem vÄ“rā bÄ“rnu individuālās vajadzÄ«bas.

Tas, par ko mÄ“s nerunājam, bet Nils Sakss-Konstantinovs gan runā, ir zÄ“nu skolas kā risinājums agresijas mazināšanai [8]. UNESCO 2022. gadā izdeva ziņojumu "Neatstāt nevienu bÄ“rnu novārtā: globāls ziņojums par zÄ“nu atteikšanos no izglÄ«tÄ«bas". Tajā šÄdas, esenciālismā balstÄ«tas idejas tiek asi kritizÄ“tas un Ä«paši uzsvÄ“rts, ka tās ir pretrunā ar veselÄ«gu attÄ«stÄ«bu veicinošÄm skolu praksÄ“m un politikām [9]. Lai gan darbs ar agresÄ«viem bÄ“rniem terapeitiskā kontekstā ir vajadzÄ«gs, kādēļ šÄdas idejas tiek atbalstÄ«tas, paliek miglā tÄ«ts, taču pret zÄ“niem konkrÄ“tajam speciālistam varÄ“tu bÅ«t kādas Ä«pašas antipātijas.

PiemÄ“ram, ierosinājums, ka katrai LV meitenei vajadzÄ“tu iemācÄ«t pašaizsardzÄ«bas prasmes, jo pieaugs vÄ«riešu vardarbÄ«ba un agresija [10] (tādēļ, ka LV it kā neesot zÄ“niem piemÄ“rotas Ä£imenes un pakalpojumu). Savukārt meklÄ“jot, kāda tad bÅ«tu zÄ“niem piemÄ“rota audzināšana, speciālists Latvijas Universitātes studentu žurnālā "AvantÅ«ra" Aprīļa rakstā pamet vÄ“l vienu Ä“tiski apšaubāmu ideju. ZÄ“niem vajagot iemācÄ«t saprast, ko nozÄ«mÄ“ sociāli adekvāti uzvesties, un "viens no veidiem, kā puiši to saprot, ir ar fizisko kontaktu un to, ka viņi paši arÄ« var saskarties ar fizisku vardarbÄ«bu no citu puses". Domāju, ka šeit mÅ«su komentāri ir lieki. VardarbÄ«ba pret bÄ“rniem ir ar likumu aizliegta.

VÄ“l viena acÄ«s krÄ«toša sabiedriskās domas virzÄ«šana ir paralÄ“lo pakalpojumu un programmu diskreditÄ“šana. Satori 28. martā publicÄ“tajā rakstā Nils Sakss-Konstantinovs raksta: "Mums ir valsts mÄ“roga programmas pusaudžiem, kuri pārāk daudz lieto mobilo telefonu. Mums nav nevienas programmas pusaudžiem, kuri dzird balsis", lai gan pāris mÄ“nešus iepriekš savā privātajā Facebook kontā ir nopublicÄ“jis sarakstu ar iemesliem, kādēļ dzirdÄ“t balsis pusaudža vecumposmā ir normāli. Å…emot vÄ“rā, ka esošie pakalpojumi strādā gan ar pusaudžiem, kas balsis dzird un nesēž telefonā, gan ar tiem, kas nedzird un telefonā sēž, šÄda, kolÄ“Ä£u un citu pakalpojumu nievājoša attieksme, nav saprotama. Vai šis varÄ“tu bÅ«t gadÄ«jums, kur, izmantojot sensācijas, pārspÄ«lÄ“jumus un virspusÄ“jÄ«bu, eksperts rada situāciju, kurā grÅ«tÄ«bu gadÄ«jumā jaunietis ir spiests domāt, ka bezmaksas pakalpojumi viņam nav pieejami?

AttiecÄ«bā uz Nila Saksa-Konstantinova ekspertÄ«zes lÄ«meni ir vÄ“l daudz jautājumu. PiemÄ“ram, kāda ir šÄ« speciālista kompetence runāt par psihosomatisko medicÄ«nu un psihiatriju, brÄ«dinot uzmanÄ«ties un apšaubot citu speciālistu kompetencÄ“ esošo ārstÄ“šanu [11]? Un kādēļ tiek apzināti apšaubÄ«ta Latvijas veselÄ«bas sistÄ“mas kārtÄ«ba, kurā psihiatrs ir pirmās pieejas ārsts, un veicināta klientu nevÄ“ršanās pÄ“c palÄ«dzÄ«bas, sÄ“jot nepamatotas bailes no medikamentozas terapijas [12]?

Ikviena speciālista galvenais uzdevums ir rÅ«pÄ“ties par sabiedrÄ«bas veselÄ«bu, apzinoties, ka ne tikai rÄ«cÄ«ba, bet arÄ« katrs pateikts vai uzrakstÄ«ts vārds ir atbildÄ«ba, kas var radÄ«t gan pozitÄ«vas, gan negatÄ«vas sekas. SabiedrÄ«ba paļaujas un uzticas speciālista viedoklim, jo Ä«paši, ja tas izskan apgalvojuma formā. Ja pÄ“c žurnāla Ir publikācijas un Nila Saksa-Konstantinova paustā kāda mamma, kuras bÄ“rnam ir problemātiska uzvedÄ«ba, sevi vaino vai saņem apkārtÄ“jo pārmetumus, tad tas ir mÅ«su profesionālais un cilvÄ“ciskais pienākums un atbildÄ«ba skaļi pateikt un vÄ“rst sabiedrÄ«bas un mediju uzmanÄ«bu, ka ne vienmÄ“r ekspertam ir ekspertÄ«ze.

* Šis teksts atspoguļo Latvijas BÄ“rnu psihiatru asociācijas, Latvijas Psihiatru asociācijas, Latvijas Ä€rstu psihoterapeitu asociācijas, Latvijas KlÄ«nisko psihologu asociācijas, BÄ“rnu slimnÄ«cas Psihiatrijas klÄ«nikas un BÄ“rnu un pusaudžu resursu centra viedokli.

[1] Latvijas Psihoterapeitu biedrība, "LPB Ētikas kodekss". https://psihoterapija.lv/lpb-etikas-kodeks/.

[2] "Medmāsa maldina par vakcīnām, autismu un Covid-19". https://rebaltica.lv/2022/10/medmasa-maldina-par-vakcinam-autismu-un-covid-19/.

[3] Diena, "Melu tvertne: Vecā dziesma par vakcīnām un autismu". .

[4] Latvijas Psihoterapeitu biedrÄ«ba, "PsiholoÄ£iskā palÄ«dzÄ«ba Ä£imenÄ“m – nepieciešama, bet bieži vien nepieejama", 2021. https://psihoterapija.lv/category/prese/.

[5] M. Basto-Pereira a D. P. Farrington, "Developmental predictors of offending and persistence in crime: A systematic review of meta-analyses", Aggress. Violent Behav., roč. 65, s. 101761, 2022, doi: https://doi.org/10.1016/j.avb.2022.101761.

[6] B. Martinsone et al., "Adolescent social emotional skills, resilience and behavioral problems during the COVID-19 pandemic: A longitudinal study in three European countries", Front. Psychiatry, roč. 13, 2022, doi: 10.3389/fpsyt.2022.942692.

[7] Valsts Policija, "Publikācijas un pārskati". https://www.vp.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati.

[8] "ZÄ“nu skolas". https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1655112323550281728?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[9] S. and C. O. O. des N. U. pour l'éducation United Nations Educational la science et la culture Organización de las Naciones Unidas para la Educación, la Ciencia y la Cultura Организация Объединенных Наций по вопросам образования, науки и культуры منظمة الأمم المتحدة للتربية والعلم والثقافة 联合国教育、科学及文化组织 United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization et al., "Leave no child behind: global report on boys' disengagement from education". [Online]. Available at: https://unesdoc.unesco.org/notice?id=p::usmarcdef_0000381105.

[10] "PašaizsardzÄ«ba", [Online]. Available at: https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1648597354289692674?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[11] "Zāļu apšaubÄ«šana". https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1613836186576998400?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[12] "IzdegušÄs māmiņas". https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1610284960866533376?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[13] "UNIVERSAL SCREENING GUIDANCE". https://ride.ri.gov/sites/g/files/xkgbur806/files/Portals/0/Uploads/Documents/Students-and-Families-Great-Schools/Health-Safety/Mental-Wellness/Universal-Screening-Guidance.pdf?ver=2021-12-20-120814-030.