Iesaki rakstu:

„PolitoloÄ£e” un biedrÄ«bas Providus „pÄ“tniece” Iveta Kažoka pirmdien kategoriski atteicās skaidrot savu un Providus lomu jaunajā, Saeimā steidzamÄ«bas kārtā pirmajā lasÄ«jumā pieņemtajā Krimināllikuma grozÄ«jumu projektā, kas cita starpā paredz pat piecu gadu cietumsodu par publisku aicinājumu grozÄ«t Latvijas valsts iekārtu. Par savas organizācijas nozÄ«mi šo grozÄ«jumu tapšanā un bÄ«dÄ«šanā uz Saeimu klusÄ“ arÄ« divi citi redzami Providus pārstāvji Valts Kalniņš un Ilona Kronberga, kaut gan biedrÄ«bas lomu skaidri apliecina likumprojekta oficiālā anotācija.

Publiski Providus par sevi apgalvo, ka biedrÄ«ba „ar pastāvÄ«gu lÄ«dzdalÄ«bu politikas veidošanā un sabiedriskajās diskusijās meklÄ“jot labākos risinājumus”, turklāt tā arÄ« iestājoties „par iedzÄ«votāju lÄ«dzdalÄ«bu politikas veidošanā, rÄ«kojot sabiedriskas debates”.

Taču realitāte ir pilnÄ«gi cita – paklusām, bez jebkādas sabiedrÄ«bas iesaistÄ«šanas un publiskām diskusijām Providus pārstāvji ir piedalÄ«jušies jauno Kriminālikuma grozÄ«jumu projekta izstrādÄ“, cieši sadarbojoties ar specdienestiem un VienotÄ«bas vadÄ«tāju, Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāju Solvitu Ä€boltiņu.

Likumprojekta oficiālā anotācija neatklāj Krimināllikuma grozÄ«jumu autoru vārdus, taču norāda, ka „projekta izstrādÄ“ iesaistÄ«tās institÅ«cijas ir Satversmes aizsardzÄ«bas birojs, Militārās izlÅ«košanas un drošÄ«bas dienests un DrošÄ«bas policija), kā arÄ« Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvÄ«gā Krimināllikuma darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no Ä¢enerālprokuratÅ«ras, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un abiedriskās politikas centra Providus.

Kā liecina likumprojekta anotācija, Providus pārstāvji nav iebilduši ne pret vienu no Ä€boltiņas un Nacionālās apvienÄ«bas pārstāvja Gaida BÄ“rziņa bÄ«dÄ«tajiem Krimināllikuma grozÄ«jumiem, turklāt nevienam Providus pārstāvim nekas nav bijis iebilstams arÄ« pret to, ka attiecÄ«bā uz „plānotajām sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bas un komunikācijas aktivitātÄ“m saistÄ«bā ar projektu” Latvijas valsts nostāja ir – „nav plānotas Ä«pašas sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bas un komunikācijas aktivitātes”.

Providus pārstāvji ir atbalstÄ«juši arÄ« nostāju, ka vienÄ«gās „sabiedrÄ«bas mÄ“rÄ·grupas”, kuras varÄ“tu ietekmÄ“t jaunie Krimināllikuma grozÄ«jumi, ir „personas, kuras izdara likumprojektā paredzÄ“tos noziedzÄ«gos nodarÄ«jumus”, turklāt „sabiedrÄ«bas grupām un institÅ«cijām projekta tiesiskais regulÄ“jums nemaina tiesÄ«bas un pienākumus, kā arÄ« veicamās darbÄ«bas”.

Pietiek jau informÄ“jis, ka, ja Ä«stenosies Latvijas DrošÄ«bas policijas, Satversmes aizsardzÄ«bas biroja, Militārās izlÅ«košanas un drošÄ«bas dienesta, Solvitas Ä€boltiņas un arÄ« Providus pārstāvju kopÄ«gā iecere par grozÄ«jumiem Latvijas Krimināllikumā, ikvienam Latvijas pilsonim un iedzÄ«votājam, kuram bÅ«s iebildumi pret valstÄ« notiekošo un kurš sadomās kaut vai izteikt publisku aicinājumu grozÄ«t valsts iekārtu Latvijā, draudÄ“s lÄ«dz pat pieciem gadiem ilgs cietumsods.

Šis nav vienÄ«gais iecerÄ“tais Krimināllikuma grozÄ«jums „valsts drošÄ«bas interešu vārdā”. Plānots, ka arÄ« Latvijas pilsoņiem un iedzÄ«votājiem, kuri individuāli vai vairāk par diviem („organizÄ“tā grupā”) kopā sadomās veikt darbÄ«bas, lai grozÄ«tu valsts iekārtu, arÄ« tad, ja šÄ«s darbÄ«bas nekādi nav saistÄ«tas ar vardarbÄ«bas pielietošanu, draudÄ“s lÄ«dz pat pieciem gadiem cietumā.

Saskaņā ar Ä€boltiņas un viņas kā Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājas aizgādÄ«bā esošo drošÄ«bas dienestu ieceri tāds pats sods draudÄ“s arÄ« ikvienam, kurš sadomās kādai ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecÄ«bu palÄ«dzÄ“t jebkādās darbÄ«bās, ko tiesÄ«bsargāšanas iestādes uzskatÄ«s par tādām, kas ir kaitÄ«gas Latvijas Republikas drošÄ«bas interesÄ“m.

Savukārt „uzlabotais” Krimināllikuma pants tagad brÄ«vÄ«bas atņemšanu lÄ«dz pat desmit gadiem paredz arÄ« par pilnÄ«gi jebkādu ziņu „vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlÅ«kdienestam tieši vai ar citas personas starpniecÄ«bu”, kā arÄ« par tādu ziņu nodošanu jebkurai ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecÄ«bu, ja šÄ«s ziņas tiesÄ«bsargāšanas iestādes ar DrošÄ«bas policiju priekšgalā uzskatÄ«s par neizpaužamām.

ŠÄ« likumprojekta apjomÄ«gajā anotācijā, ko Saeimas prezidijā iesniegusi Ä€boltiņa, ir detalizÄ“ti runāts par Latvijas situāciju pašreizÄ“jā Ä£eopolitiskajā situācijā un valsts apdraudÄ“jumiem, taču anotācijas autori ir pieminÄ“juši tikai „publisku aicinājumu vardarbÄ«gi gāzt Latvijas Republikas SatversmÄ“ nostiprināto valsts varu vai vardarbÄ«gi grozÄ«t valsts iekārtu”.

Taču attiecÄ«bā uz pilsoņu aicinājumiem vispār mainÄ«t valsts iekārtu – kuri lÄ«dz ar jauno Krimināllikuma grozÄ«jumu pieņemšanu tiktu kriminalizÄ“ti – nav minÄ“ts faktiski nekas. Ir tikai norādÄ«ts, ka „vÄ“ršanās pret jebkuru no valsts pamatinteresÄ“m” esot „vÄ“ršanās pret valsti kopumā” un tāpÄ“c „kriminālatbildÄ«ba jāparedz par jebkura tāda materiāla izplatÄ«šanu, kas satur pret Latvijas Republiku vÄ“rstu aicinājumu”.

Saskaņā ar specdienestu un Ä€boltiņas dpomām arÄ« aicinājums vÄ“rsties pret pastāvošo valsts iekārtu (un to mainÄ«t) pÄ“c bÅ«tÄ«bas esot uzskatāms par „aicinājumu vÄ“rsties pret Latvijas Republiku kopumā”. Tiesa, par kaitÄ«gu nevarot tikt uzskatÄ«ta tāda personas rÄ«cÄ«ba, kad „materiāls tiek izmantots vienÄ«gi informatÄ«viem mÄ“rÄ·iem, piemÄ“ram, izmantojot materiālu zinātniskos, pÄ“tniecÄ«bas, polemiskos vai kritikas nolÅ«kos”, taču šo izvÄ“rtÄ“jumu – kas ir un kas nav polemika vai kritika – veikšot paši specdienesti.

Saskaņā ar specdienestu uzskatu, kas atspoguļots jaunajos Krimināllikuma grozÄ«jumos un aprakstÄ«ts likumprojekta anotācijā, krimināli sodāmai bÅ«tu jābÅ«t arÄ« „palÄ«dzÄ«bai tādas ārvalstu iniciÄ“tas propagandas un dezinformācijas izplatÄ«šanā, t.sk. valsts augstāko amatpersonu diskreditÄ“šanā, kas izplatÄ«ta nolÅ«kā kaitÄ“t Latvijas drošÄ«bas interesÄ“m”, turklāt jau atkal paši specdienesti bÅ«tu tie, kas noteiktu, kura „augstāko amatpersonu diskreditÄ“šana” ir uzskatāma par palÄ«dzÄ«bu ārvalstu propagandai un dezinformācijai.

Interesanta ir arÄ« anotācijas daļa, kas apraksta, kā lÄ«dz ar jauno Krimināllikuma pantu stāšanos spÄ“kā cietumsods varÄ“tu draudÄ“t ne tikai par darÄ«šanu, bet arÄ« par nedarÄ«šanu, jo „palÄ«dzÄ«ba ārvalstij vai ārvalsts organizācijai var izpausties dažādi – gan darbÄ«bā, gan bezdarbÄ«bā”.

Krimināllikuma grozÄ«jumu autori Ä«paši norādÄ«juši, ka, viņuprāt, kriminālsodāmas bÅ«tu arÄ« personas, kuras ārvalstu rÄ«cÄ«bā – tieši vai caur trešajām personām – nodotu pat tādas ziņas kā „piemÄ“ram, vietÄ“jās sabiedrÄ«bas attieksmes monitorings kādā konkrÄ“tā jautājumā, publiski nepieejami ekspertu viedokļi, dažādu sabiedrÄ«bas grupu brÄ«vi nepieejami viedokļi”.

Pie šÄdas informācijas specdienesti pieskaitÄ«juši pat tādas ziņas kā „politisko un nevalstisko organizāciju plāni un darbÄ«bas pārskati, personiska rakstura informācija par konkrÄ“tām personām, kuras varÄ“tu kalpot par informācijas avotiem (piemÄ“ram, informācija par šÄdu personu finansiālo stāvokli, raksturu, dzÄ«vesveidu u.tml., ko var izmantot, lai dibinātu kontaktu, šantažētu vai uzpirktu attiecÄ«go personu).

Tiesa, Krimināllikuma grozÄ«jumu autori gan norāda, ka personai šÄdos gadÄ«jumos noteikti ir jāapzinās, ka informācija tieši vai ar starpnieku palÄ«dzÄ«bu tiek nodota ārvalsts izlÅ«kdienestam, taču arÄ« šajā gadÄ«jumā no anotācijas ir skaidrs, ka tieši paši vietÄ“jie specdienesti bÅ«s tie, kas pÄ“c saviem ieskatiem noteiks – ko konkrÄ“tais cilvÄ“ks ir vai nav apzinājies.

Savukārt speciāli par godu Lato Lapsam un viņa pastaigām pie DrošÄ«bas policijas Ä“kas ar nefunkcionÄ“jošu fotokameru ir paredzÄ“ts jauns pants par valsts noslÄ“puma nelikumÄ«gu iegÅ«šanu. Tiesa, anotācijā norādÄ«ts, ka saistÄ«bā ar šo pantu pie kriminālatbildÄ«bas nebÅ«s saucamas personas, kurām valsts noslÄ“pums kļuvis zināms vai citādi pieejams nejauši (piemÄ“ram, tās ir atradušas kādas citas personas nozaudÄ“tu valsts noslÄ“pumu saturošu objektu) vai kādas citas personas rÄ«cÄ«bas dēļ.

ŠÄ« nav pirmā reize, kad Kažoka kā Providus pārstāve ir izrādÄ«jusi gatavÄ«bu sniegt visa veida atbalstu varas partijām un specdienestiem. 2014. gadā viņa rakstiski izteica pateicÄ«bu Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojam par viņai doto iespÄ“ju sniegt viedokli par izdevumu VienotÄ«ba, PIETIEK!.

Savukārt aizpÄ“rn, kad tika publiskotas ziņas, ka tieši laikā, kad VienotÄ«bas premjeres Laimdotas Straujumas vadÄ«tā valdÄ«ba lÄ“ma par bankas Citadele pārdošanu ASV investÄ«ciju fondam Ripplewood Holdings, tā oficiālais pārstāvis, eksbaņķieris Valdis Siksnis devies brÄ«vdienu ceļojumā uz Gruziju kopā ar toreizÄ“jo VienotÄ«bas partijas kandidātu eirokomisāra amatam Valdi Dombrovski un skandalozo nodokļu optimizÄ“tāju, VienotÄ«bas Saeimas frakcijas vadÄ«tāju Dzintaru ZaÄ·i, Kažoka Pietiek sniedza VienotÄ«bas pārstāvjus faktiski attaisnojošu skaidrojumu, ko šodien publicÄ“jam atkārtoti.

- Neesmu pagaidām iepazinusies ar publikāciju, nezinu, vai tam var ticÄ“t vai ne.

- PolitiÄ·i paši ir atzinuši, ka viņi tur ir bijuši, un vÄ“l uzsvÄ“ruši, ka paši maksājuši par ceļu.

- Tur tā problÄ“ma ir kur? Viņi ir tajā laikā, kad ir apspriesta bankas pārdošana…

- Tieši tad, kad viņi atrodas Gruzijā, Latvijā izšÄ·iras, kurš bÅ«s pircÄ“js un kāda bÅ«s cena.

- Latvijā kas to lemj? ValdÄ«ba? Es nezinu, kāda ir lÄ“mumu pieņemšanas procedÅ«ra. Man bÅ«tu jāzina, kas ir par ko atbildÄ«gs lÄ“mumu pieņemšanu, kas ir tas cilvÄ“ks, kas kopā ar pircÄ“ja pārstāvi Gruzijā bija. Tas, ko jÅ«s izstāstÄ«jāt, izklausās pÄ“c sarežģītas situācijas. Lai bÅ«tu kaut kāds vÄ“rtÄ“jums, tas ir jāsaprot. Vai tajā Dienas rakstā, kuru es vÄ“l neesmu redzÄ“jusi, ir pietiekami to bÅ«tisko faktoru, kas ļauj spriest, vai tur ir kāda problÄ“ma vai nav. Ir jāzina, kas pieņem lÄ“mumus par Parex banku, vai tam ir saistÄ«ba ar tiem cilvÄ“kiem, kas ir bijuši Gruzijā. Kurus politiÄ·us jÅ«s pieminÄ“jāt?

- Dombrovska kungs un ZaÄ·a kungs.

- Dombrovska kungs šobrÄ«d? Bet viņš jau vispār nav valdÄ«bā jau pusgadu.

- Bet viņš ir VienotÄ«bā.

- Viņš jau nepiedalās lÄ“mumu pieņemšanā.

- Viņš konkrÄ“ti nÄ“, bet tomÄ“r viņš ir valdošÄs partijas pārstāvis.

- NÄ“, bet jÅ«s taču redzat, no tā, ko jÅ«s sakāt, ko es varu nokomentÄ“t? No tā apstākļu biruma, ko jÅ«s man nosaucāt, vispār neko nevar secināt. Man šÄ·ita, ka jÅ«s runājat par laiku, kad tika lemts par Citadeli Dombrovska valdÄ«bas sakarā. ŠobrÄ«d ZaÄ·a kungs, es nezinu, cik viņš piedalās lÄ“mumu pieņemšanā.

Ja cilvÄ“ks, kas vispār šobrÄ«d nav Latvijas politikā, ir Eiropas Parlamentā, ir kaut kur devies, es joprojām nesaprotu, kāda ir viņa loma CitadelÄ“.

- Viņš tomÄ“r ir VienotÄ«bas pārstāvis.

- Man šÄ·iet, ka es izskaidroju, kādēļ man ir grÅ«ti komentÄ“t, jo es nesaprotu lietas apstākļus. Dombrovska kunga problÄ“mu es šobrÄ«d neredzu. Ja tā situācija bÅ«tu skaidrāka, tad varbÅ«t tā problÄ“ma, ko jÅ«s tur saskatāt, varbÅ«t ir. Es šobrÄ«d tur to neredzu, ko viņš šobrÄ«d vispār nav Latvijas politikā, nav pie lÄ“mumu pieņemšanas.

- Bet nu tomÄ“r fakts, ka valdošÄs partijas pārstāvji ar potenciālo pircÄ“ju kopā izklaidÄ“jas Gruzijā...

- Bet es jau nezinu, ko viņi tur darÄ«ja. JÅ«s sakāt – kopÄ«gi izklaidÄ“jas. Es pagaidām no tā, ko jÅ«s aprakstāt… CilvÄ“ki Latvijā viens otru pazÄ«st, man ir ļoti grÅ«ti no jÅ«su skaidrojuma saprast, kas tieši ir problemātisks attiecÄ«bā uz to pieņemamo lÄ“mumu. No tā, ko jÅ«s iezÄ«mÄ“jāt, izskatās, ka VienotÄ«bai un ZZS varÄ“tu bÅ«t kaut kādas Ä«pašas attiecÄ«bas ar cilvÄ“ku, kas pārstāv vienu no iespÄ“jamiem pircÄ“jiem, ja es pareizi saprotu, valstij piederošai bankai. Bet vai tas kaut kādā veidā var vai nevar ietekmÄ“t lÄ“mumus, man ir ļoti grÅ«ti pateikt. Man tāds iespaids bija, ka ar šiem jautājumiem nodarbojas valdÄ«ba vai arÄ« kaut kādi cilvÄ“ki, kuri viņu ir atraduši, lai to banku pārdotu.

- Nu, tieši tajā laikā, kad viņi atrodas Gruzijā, valdÄ«ba slÄ“gtā sÄ“dÄ“ izlemj piešÄ·irt ekskluzÄ«vu statusu vienam no pircÄ“jiem, tieši tam, ar kura pārstāvi politiÄ·i bija devušies uz Gruziju.

- Bet Dombrovska kungs, Zaķa kungs un Raimonds Vējonis piedalās tajās sarunās? Cik viņi ir iesaistīti?

- VÄ“joņa kungs noteikti piedalās, jo viņš ir ministrs, bet abi pārÄ“jie kungi ir no valdošÄs partijas.

- No valdošÄs partijas… Bet tur ir jāzina stipri vairāk, vai viņi ir vai nav mÄ“Ä£inājuši ietekmÄ“t partijas biedrus par labu tā cilvÄ“ka interesÄ“m, ar kuru kopā viņi ir devušies uz Gruziju, lai varÄ“tu jebko šajā situācijā komentÄ“t. AttiecÄ«bā uz VÄ“joņa kungu tur vismaz ir pieturas punkts, viņš ir ministrs valdÄ«bā, kurai bÅ«s jālemj par Citadeles banku. Es neesmu pārliecināta, vai tas tā ir, jo, kā jau es teicu, es nezinu, kā notiek Citadeles bankas pārdošana. VarbÅ«t kādu problÄ“mu no jÅ«su apraksta tur var saskatÄ«t. Bet arÄ« attiecÄ«bā uz VÄ“joņa kungu man ir grÅ«ti komentÄ“t, jo, kā jau es teicu, es nezinu pārdošanas procesus, un man nav zināms, kādēļ viņš ir devies ar vienu no pircÄ“ja puses pārstāvjiem uz Gruziju. Un cik atbildÄ«gs šajā firmā, kas vÄ“las pirkt Citadeli, ir tā cilvÄ“ka amats. Nu man tiešÄm ir ļoti sarežģīti ko tādu nokomentÄ“t. ŠobrÄ«d no jÅ«su apraksta es problÄ“mu… Es redzu tur potenciālu problÄ“mu, bet tās informācijas man ir tik maz, ka es nespÄ“ju kompetenti nokomentÄ“t.