Menu
Pilnā versija

Ķīna izspiego visu pasauli

KasÄ«klis · 19.11.2020. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ plašsaziņas lÄ«dzekļos izskanÄ“ja informācija, ka septembra vidÅ« Austrālijas kiberdrošÄ«bas kompānija "Internet 2.0" paziņoja - ir notikusi 2,4 miljonu cilvÄ“ku datu noplÅ«de no kādas Ķīnas kompānijas "Zhenhua Data". Šajos personu datos bija amerikāņi, briti, spāņi un citu valstu pārstāvji, tostarp arÄ« 480 latvieši – politiÄ·i, militāristi, uzņēmÄ“ji, iestāžu darbinieki, ierÄ“dņi, kā arÄ« plašÄkai sabiedrÄ«bai mazpazÄ«stami ļaudis.

Nopludinātajiem datiem mÄ“Ä£ināts pievienot personu fotoattÄ“lus no dažādiem avotiem. Dati nākuši no dažādiem avotiem dažādos laika posmos, kas liek uzdot jautājumu, vai tie tomÄ“r nav vākti manuāli, mÄ“Ä£inot profilÄ“t konkrÄ“tās personas. Austrālijas kiberdrošÄ«bas kompānija "Internet 2.0" pieļauj, ka cilvÄ“ku skaits, par kuriem apkopota informācija, varÄ“tu bÅ«t lielāks, jo visiem datiem nav iespÄ“jams identificÄ“t piederÄ«bu, turklāt no iegÅ«tajiem datiem varÄ“ja atjaunot vien 10%.1

Jāatzīmē, ka informācija par to, ka Ķīna vāc datus par citu valsts iedzīvotājiem, izmantojot dažādas, arī privātas kompānijas, nav nekas jauns. Tā 2019. gadā tika vainota viena Ķīnas telekomunikācijas kompānija, kura Čehijā ir vākusi dažādus datus, tajā skaitā - konkrētu personu bērnu skaits, vaļasprieki un finansiālā situācija.2

Runājot par Ķīnas plāna apmÄ“ru, nedrÄ«kst arÄ« ignorÄ“t Lietuvas AizsardzÄ«bas ministrijai pakļautā Nacionālā kiberdrošÄ«bas centra jau agrāk secināto, ka Lietuvas institÅ«cijās plaši izmantotajām Ķīnā ražotajām videonovÄ“rošanas kamerām "Hikvision" un "Dahua" ir drošÄ«bas problÄ“mas, kas ļauj tām diezgan vienkārši piekļūt attālināti un veikt novÄ“rošanu.3

Valsts drošÄ«bas dienests (VDD) jau bija apzinājis informāciju par drošÄ«bas riskiem, kas saistÄ«ti ar Ķīnā ražotajām "Hikvision" un "Dahua" videonovÄ“rošanas kamerām, tāpÄ“c paudis, ka nerekomendÄ“ izmantot tādu uzņēmumu ražotas tehnoloÄ£ijas, kuru reputācija Eiropas SavienÄ«bas (ES) un NATO dalÄ«bvalstÄ«s tiek apšaubÄ«ta.4 "Cert.lv" ir skaidrojis, ka tehnisko iespÄ“ju un cenas dēļ "Hikvision" un "Dahua" kameras ir pieprasÄ«tas ne tikai visā pasaulÄ“, bet arÄ« Latvijā, taču, jo sarežģītāka tehnoloÄ£ija, jo lielāka iespÄ“ja, ka tās programmatÅ«rā tiks atklātas kādas ievainojamÄ«bas vai nepilnÄ«bas. LÄ«dz ar to, faktiski Ķīna ir panākusi, ka tās ražotās kameras pasaulÄ“ plaši tiek izmantotas.

ArÄ« Latvija nav izņēmums. Pārskatot publiskajā telpā pieejamo informāciju, secināms, ka attiecÄ«gu firmu videonovÄ“rošanas kameras ir uzstādÄ«jusi Ä¢enerālprokuratÅ«ra, Daugavpils, Valmiera, RÄ«gas Stradiņa universitāte. Lielu izbrÄ«nu man izraisÄ«ja, ka atklājās, ka arÄ« Nacionālie bruņotie spÄ“ki 2019.gadā ir organizÄ“juši sarunu procedÅ«ru “VideonovÄ“rošanas, apsardzes sistÄ“mas modernizācija”, (identifikācijas Nr. AM NBS NP 2019/030), CPV kods: 50343000-1, 50343000-8, kurās dokumentācijā parādās ka abu iepriekš minÄ“to firmu produkcija tiek izmantota.5 

Te, protams, raisās nelielas pārdomas par to, ka iepirkumos tiek prasÄ«ts iegādāties produkciju par viszemāko cenu. Kas savukārt nerada problÄ“mas Ķīnas uzņēmumiem, jo nereti to uzdevums nav tikai gÅ«t peļņu, bet atbilstoši Ķīnas valdÄ«bas noteiktajam – arÄ« sadarboties ar drošÄ«bas iestādÄ“m.

Ķīnas agresÄ«vo tendenci panākt, ka tās tehnoloÄ£ijas izmanto pÄ“c iespÄ“jas plašÄks ārvalstu skaits, apliecina fakts, ka, pirms tā runā par savu investÄ«ciju ieguldÄ«jumu citās valstÄ«s, Ķīna paziņoja, ka investÄ«cijas valsts var gaidÄ«t tikai drošÄ vidÄ“, bet drošu vidi nodrošina viņu iekārtas.6 Ķīna šÄdu politiku piemÄ“ro pret tām valstÄ«m, kuras jau ir nonākušas savā ziņā bezizejas priekšÄ vai pazaudÄ“jušas saikni starp vÄ“lmÄ“m un iespÄ“jām.

Tamdēļ interesantas pārdomas raisÄ«ja jau agrāk izskanÄ“jusÄ« ziņa, ka Krievija un Ķīna nostiprinās sadarbÄ«bu informatÄ«vās drošÄ«bas jomā. NeslÄ“pšu, katra no šÄ«m valstÄ«m jau ir visnotaļ spÄ“cÄ«ga dažādāko tehnoloÄ£iju jomā un abas šÄ«s valstis izturas visnotaļ specifiski attiecÄ«bā uz cilvÄ“ktiesÄ«bu ievÄ“rošanu. Tajā skaitā, datu aizsardzÄ«bu. Tā arÄ« – abas šÄ«s valstis vieno tas, ka tās vÄ“las pÄ“c iespÄ“jas lielākā apmÄ“rā iegÅ«t informāciju par savas un citas valsts iedzÄ«votājiem. Par citu valstu noslÄ“pumu iegÅ«šanu pat paklusÄ“šu. Ja abas valstis izveido kādu kopÄ“ju sistÄ“mu, tad tiek radÄ«ti priekšnosacÄ«jumi, ka gudrākais un nekaunÄ«gākais iegÅ«st arÄ« to, ko savācis ir otrs.

Visticamāk, ka Krievija sadarbÄ«bā ar Ķīnu vÄ“l joprojām uzskata, ka ir gudrāka un viltÄ«gāka. Savukārt Ä·Ä«nieši ir pieklājÄ«gi audzināti un ļauj Krievijai domāt visu, ko tā vÄ“las, bet paši nesteidzÄ«gi dara to, kas jādara.

Kas no šÄ« visa secināms? Faktiski piecas lietas.

Pirmkārt, Ķīna ir vairākkārtīgi pierādījusi, ka tai ir vēlme kontrolēt, ko un kā dara iedzīvotāji;

Otrkārt, Ķīnas vēlme ievākt iespējami vairāk informācijas par citu valstu iedzīvotājiem ir konstatējama jau vairākos gadījumos;

Treškārt, Ķīnas fokusÄ“šanās uz IT tehnoloÄ£ijām ir novedusi pie tā, ka tā veiksmÄ«gi ir radÄ«jusi vairākas platformas, ar kuru palÄ«dzÄ«bu visā pasaulÄ“ bez attiecÄ«gās platformas turÄ“tāja ziņas spÄ“j iegÅ«t sev vajadzÄ«go informāciju;

Ceturtkārt, ar savu politiku Ķīna paplašina savas iespÄ“jas tikt pie nepieciešamās informācijas. Šajā ziņā te runa par Krieviju. Jau ir bijuši gadÄ«jumi, kad PSRS sniedza militāro atbalstu “atpalikušajai” Ķīnai un pret to izturÄ“jās augstprātÄ«gi. Finālā – Ķīna klusi un mierÄ«gi apsteidza Krieviju bruņojuma tirgÅ«. ArÄ« tagad vÄ“rojama tendence, ka Krievija sevi uzskata par pirmā numura spÄ“lÄ“tāju un Ķīna pieklājÄ«gi tā liek arÄ« domāt;

Piektkārt, Ķīna ar savas produkcijas mazajām izmaksām un plašo klāstu ir panākusi, ka dominÄ“ pasaulÄ“. LÄ«dz ar to vairs nav jautājuma, vai Ķīna iegÅ«st informāciju no mÅ«su ikdienā lietojamām tehnoloÄ£ijām, bet gan - cik plašu informāciju tā iegÅ«st? Šaubu nav, ka jebkura cilvÄ“ka personÄ«go informāciju, ja tas bÅ«s nepieciešams, tā liks lietā savu mÄ“rÄ·u sasniegšanā. Tā arÄ« sabiedrÄ«bai jāapzinās elementāra lieta - ja tā lieto kādu ierÄ«ci, kura ražota Ķīnā un ko iespÄ“jams saslÄ“gt ar internetu, visticamāk, ka par šÄ«s ierÄ«cÄ“s pārraidÄ«to informāciju bÅ«s lietas kursā informācijas pārraidÄ«tājs, saņēmÄ“js un Ä·Ä«nietis.

1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/480-uzvardi-nopludinata-aizdomiga-kinas-datubaze-ar-latvijas-iedzivotaju-datiem.d?id=52636443

2 https://bnn.lv/cehija-vaino-i-huawei-i-slepena-privatu-datu-vaksana-335278

3 https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2020-05-29/lietuvas-nacionalais-kiberdrosibas-centrs-bridina-par-nedrosam-kina-razotam

4 https://jauns.lv/raksts/zinas/388711-vdd-aicina-neizmantot-apsaubamu-uznemumu-razotas-tehnologijas

5 https://www.mod.gov.lv/index.php/lv/iepirkumi/videonoverosanas-apsardzes-sistemas-modernizacija

6 https://www.delfi.lv/news/arzemes/kiniesu-izspiegosanas-sistemas-dodas-pasaule.

Novērtē šo rakstu:

0
0