KlajÄ nÄks jaunais Latvijas bagÄtÄko cilvÄ“ku, pelnÄ«tÄju, zaudÄ“tÄju, dividenžu saņēmÄ“ju TOP 100: Å¡oreiz Ä«paÅ¡i dramatiskas pÄrmaiņas
IzdevÄ“ji · 03.10.2018. · Komentāri (0)Jau 4. oktobrÄ« klajÄ nÄks izdevums MiljonÄrs - 100 Latvijas turÄ«gÄkie cilvÄ“ki: vienÄ izdevumÄ bÅ«s atrodami veseli Äetri Latvijas privÄtajai uzņēmÄ“jdarbÄ«bai bÅ«tiski saraksti – reizÄ“ ar Latvijas bagÄtÄkajiem cilvÄ“kiem arÄ« lielÄko pelnÄ«tÄju, lielÄko dividenžu saņēmÄ“ju un arÄ« lielÄkos zaudÄ“jumus cietušo uzņēmÄ“ju simtnieki.
Vispirms jauno izdevumu, ko jau tradicionÄli sagatavojuši Lato Lapsa un KristÄ«ne Bormane sadarbÄ«bÄ ar Lursoft un korporatÄ«vo finanšu kompÄnijas Laika Stars ekspertiem, saņems laikraksta Dienas bizness abonenti, savukÄrt nÄkamnedēļ tas nonÄks arÄ« mazumtirdzniecÄ«bÄ.
100 lielÄko pelnÄ«tÄju saraksts neuzrÄda to, cik naudas nokļuvis kÄda uzņēmÄ“ja personiskajÄ makÄ, un tieši tÄpat 100 lielÄko zaudÄ“tÄju saraksts neatklÄj, cik no šÄ« maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rÄda, ir – kÄda ir uzņēmÄ“jiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudÄ“jumu daļa, kas atbilst viņu lÄ«dzdalÄ«bai konkrÄ“tajos uzņēmumos.
Toties 100 lielÄko dividenžu saņēmÄ“ju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pÄrbaudÄmiem Lursoft datiem, rÄda konkrÄ“tas summas, ko konkrÄ“ti uzņēmÄ“ji izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldÄ«tu atpakaļ vai izmantotu citiem nolÅ«kiem.
TaÄu pats galvenais ir Latvijas 100 bagÄtÄko cilvÄ“ku saraksts – parasti dÄ“vÄ“ts vienkÄrši par miljonÄru TOP. Tas balstÄ«ts uz Lursoft publiski ticamajiem datiem un ar korporatÄ«vo finanšu ekspertu Vadima Jerošenko un JÄņa Piņņa palÄ«dzÄ«bu ir veidots pÄ“c jau gadiem ilgi pÄrbaudÄ«tas metodikas – ar tirgus datu salÄ«dzinÄšanas paņēmienu.
Šis ir jau divdesmit otrais Latvijas bagÄtÄko cilvÄ“ku saraksts, taÄu faktiski nekad iepriekš aizvadÄ«tajos divos gadu desmitos valsts bagÄtÄko cilvÄ“ku pirmajÄ desmitniekÄ nav bijušas tik lielas pÄrmaiņas kÄ šoreiz. Dramatiski ir sarucis arÄ« bagÄtÄko cilvÄ“ku TOP 100 vÄ“rtÄ«bas apjoms: vÄ“l pirms gada tas bija pieaudzis 2,91 miljards eiro, bet nu ir samazinÄjies lÄ«dz 2,49 miljardiem eiro.
KopumÄ šie Äetri saraksti uzskatÄmi rÄda, kas ir tie nacionÄlÄ kapitÄla pÄrstÄvji un nozares, kas LatvijÄ spÄ“j pelnÄ«t un attÄ«stÄ«ties, un kas ir tie, kas zaudÄ“ konkurences cÄ«Å†Ä un noiet no skatuves, jo gÅ«tÄ peļņa un ciestie zaudÄ“jumi, protams, nepaliek tikai «uz papÄ«ra» gada pÄrskatos.