Iesaki rakstu:

Internetā sākusi klÄ«st “teorija” par to, kas tad bÅ«šot izdevniecÄ«bas “Mediju Nams” jaunais investors un vai tikai tas nebÅ«šot igauņu investors Oļegs Osinovskis. Protams, ka no katra ārzemju investora ir jāuzpÅ«š konspirāciju teorija, turklāt — jo idiotiskāka, jo labāk!

Cik nu šÄdas “teorijas” jÄ“dzÄ«gas, var spriest pÄ“c to sacerÄ“tāju pseidonÄ«miem — šinÄ« gadÄ«jumā tā esot “mediju eksperte Vanda RožkalnÄ«te”. Kas tad notiek, ja pakļaujam šos kādu nezināmu personu sacerÄ“tos “Cionas pārgudro protokolus” parastai dekonstrukcijai un faktu pārbaudei?

https://pietiek.com/raksti/kas__mediju_namam__vedera,_un_cik_lojali_valstij_ir_jaunie_saimnieki_osinovskis_un_udalova/

Šausmas: tirgÅ« notiek parastā komercdarbÄ«ba! Skandāls!

Ja atmetam gramatiskas kļūdas un latviešu valodai pretdabiskas teikumu konstrukcijas, tiek saskatÄ«tas briesmu lietas tajā, ka izdevniecÄ«bas iegādÄ“ varÄ“tu bÅ«t ieinteresÄ“ts Igaunijas investors Oļegs Osinovskis (“Skinest Rail”, “Daugavpils LokomotÄ«vju remonta rÅ«pnÄ«ca”) un viņa, cik var spriest, topošÄ laulātā Anastasija Udalova.

KāpÄ“c tas bÅ«tu kas Ä«pašs, protams, netiek paskaidrots. Preses izdevniecÄ«bas, interneta un raidošie mediji maina Ä«pašniekus vidÄ“ji reizi desmit gados — pÄ“dÄ“jā desmitgadÄ“ Igaunijas investori parādÄ«jušies LETAi, TVnetam, Delfi, pat tādām izklaides vietnÄ“m kā Spoki.lv. Īpašnieki (ne igauņi) mainÄ«jušies TV3 un Star FM (“All Media Latvia”), Dienas Biznesam un Dienai, vairākiem reÄ£ionālajiem un daudziem krievvalodÄ«gajiem medijiem. PatiesÄ«bā Ä«pašnieki nav mainÄ«jušies vienÄ«gi valsts LTV un Latvijas Radio, kā arÄ« dažām žurnālu izdevniecÄ«bām.

SIA “Mediju Nams” uz šÄ« fona neizceļas — divtÅ«kstošo sākumā, kad izdevniecÄ«bu atdalÄ«ja no A/S “Preses Nams” kompleksa, Ä«pašniekos bija A/S “Ventspils Nafta”, pÄ“c tam A/S “Latvijas KuÄ£niecÄ«ba”, tad iepriekšÄ“jās krÄ«zes laikā “Mediju Nams” vienreiz jau izgāja menedžmenta izpirkuma (“management buyout”) procedÅ«ru, kad par Ä«pašniekiem kļuva pÄ“tnieciskās nodaļas vadÄ«tāja Ulda Dreiblata un redaktora Armanda Pučes dibināta firma, ko vÄ“lāk pārpirka uzņēmÄ“js Nauris Kāpostiņš, kurš (šai nozarei netipiski) vadÄ«ja “Mediju Namu” bez publiskas zÄ«mÄ“šanās.

OptimizÄ“jis izmaksas, likvidÄ“jis mÅ«sdienu tirgÅ« mazāk rentablus drukātos produktus, toties attÄ«stÄ«jis digitālos un ieviesis internetmedija anglisko versiju Neatkariga.com, viņš pārdod uzņēmumu tālāk tā, kā tas mediju biznesā notiek — pÄ“dÄ“jais lielākais darÄ«jums vietÄ“jā tirgÅ« pirms tam bija LA.lv portāla pārdošana TV24 mātesuzņēmumam A/S “TV Latvija”.

Silda vecu sazvÄ“restÄ«bas teoriju, kas iepriekš atmaskota pat tiesā

Toties konspirāciju teorÄ“tiÄ·i jau paspÄ“juši pasludināt: “… naudas lÄ«dzekļu izcelsme ir saistÄ«ta ar Krievijas izcelsmi. […] O. Osinovska ienākumu avots lielā mÄ“rā ir saistÄ«ts ar Krievijas dzelzceļu — neaizmirsÄ«sim, ka apsÅ«dzÄ«ba Latvijas Republikas vārdā O. Osinovskim ir celta tieši par kukuli UÄ£im Magonim, lai viņš eļļotu O. Osinovskim piederošÄs Daugavpils lokomotÄ«vju remonta rÅ«pnÄ«cas sadarbÄ«bu ar Krievijas dzelzceļu.”

Itin visiem zināms, medijos detalizÄ“ti atspoguļots (un šinÄ« portālā jau pirms gada pilnā garumā publicÄ“ts) tiesas spriedums, ka O. Osinovskis un U. Magonis pilnÄ«bā attaisnoti — nekāda kukuļa došana vai ņemšana nav notikusi. Krimināllietā attaisnots arÄ« politiÄ·is Juris Jurašs, kurš mÄ“Ä£ināja bÄ«dÄ«t pats savu sazvÄ“restÄ«bas teoriju par kukuļa došanu. Ir nožēlojami turÄ“t auditoriju par tādiem muļķiem, ka viņi to nezinātu un nebÅ«tu lasÄ«juši.

https://pietiek.com/raksti/ka_prokuratura_izdarija_visu_iespejamo,_lai_tiesai_naktos_attaisnot_magoni_pilns_tiesas_spriedums/

Apgalvojums: “Jā, tās pašas lokomotÄ«ves, kas tagad ved tankus un bruņutransportierus uz Ukrainu.”

Protams, ka reālajā dzÄ«vÄ“ — ārpus interneta murgosfÄ“ras — DaugavpilÄ« remontÄ“ nevis Krievijas, bet ukraiņu lokomotÄ«ves. Ukrainas bagātākais oligarhs Rinats Ahmetovs (tas pats, kura vadÄ«to “Azovstaļ” rÅ«pnÄ«cu un citus objektus nopostÄ«juši okupanti un kurš tagad izmanto savu bagātÄ«bu un ietekmi, lai caur starptautiskajām tiesām kā investors celtu prasÄ«bas pret Kremļa armijas nodarÄ«tajiem zaudÄ“jumiem Ukrainas tautsaimniecÄ«bai) un viņa uzņēmumi publiski pauduši savu apņemšanos turpināt remontÄ“t ukraiņu lokomotÄ«ves DaugavpilÄ«.

A. Udalova un O. Osinovskis pat pieļāvuši Ukrainas lokomotÄ«vju un vagonu remontu uz parāda, ko pÄ“c tam “Metinvest” grupas uzņēmumi lÄ“nām dzÄ“š, kad rodas tāda iespÄ“ja, pie kam saņemta speciāla atļauja no Ukrainas valdÄ«bas, ka R. Ahmetova uzņēmumi drÄ«kst skaitÄ«t naudu ārpus valsts — tas kara apstākļos ir atļauts vienÄ«gi tajos gadÄ«jumos, kad apmaksāti tiek visai Ukrainai svarÄ«gi pakalpojumi.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/daugavpils-lokomotivju-remonta-rupnica-lidz-gada-beigam-cer-atgut-visu-paradu-no-ukrainas-uznemuma.a466459/

Tātad O. Osinovskis un A. Udalova remontÄ“ nevis lokomotÄ«ves, “kas ved krievu tankus uz Ukrainu”, bet — tieši pretÄ“ji — ukraiņu lokomotÄ«ves un vagonus. Kas ved bÄ“gļus ārā no Donbasa, bet Ukrainas kara materiālus — uz fronti.

Konspirācijas, visur konspirācijas!

Tālāk sazvÄ“restÄ«bas teorija aizklÄ«st pie “Ilzes Znotiņas vairs nevadÄ«tās iestādes”, pieminÄ“ta “Industra” banka, taču tad konspirologiem kaut kas sagājis pavisam greizi — izskatās, ka nav lÄ«dz galam nomainÄ«ti uzvārdi no kādas vecas teorijas, kas domāta citam gadÄ«jumam. Proti, nez no kurienes te pÄ“kšÅ†i parādās… zemkopÄ«bas ministra Kaspara Gerharda vārds! “Laiks rādÄ«s, vai Gerharda kungam izdosies izlobÄ“t arÄ« šo A. Udalovas jaunkundzes iegribu” — visticamāk, ka te tikušas pārrakstÄ«tas kādas iepriekšÄ“jas Ä·engas, tomÄ“r tas darÄ«ts tādā žvingulÄ«, ka aizmirsies nomainÄ«t zemkopÄ«bas ministra uzvārdu pret kādu ticamāku. Diez vai varÄ“tu atrast tālāku ministriju no banku uzraudzÄ«bas, ukraiņu lokomotÄ«vju remonta un igauņu investÄ«cijām. Ja nu vienÄ«gi tāda varÄ“tu bÅ«t KultÅ«ras ministrija.

Pareizi uzbÅ«vÄ“ta sazvÄ“restÄ«bas teorija citÄ“ pašsaprotamus apgalvojumus, kuri ir pašsaprotami ikvienam cilvÄ“kam, izņemot vienÄ«gi konspirāciju teorÄ“tiÄ·us. Tie šÄdas elementāras frāzes uzskata par sazvÄ“restÄ«bas pamatu: “Investoru mÄ“rÄ·is bÅ«s turpināt veidot kvalitatÄ«vu mediju, kurš ir neatkarÄ«gs no jebkuras politiskās partijas ietekmes un neatkarÄ«gs no politiskās reklāmas ieņēmumiem.” Apliecinājumu, ka arÄ« turpmāk mediju saturs bÅ«s kvalitatÄ«vs un neatkarÄ«gs no politiskās reklāmas, mÄ“Ä£ina “izskaidrot” tādā veidā, ka nez kāpÄ“c tas nozÄ«mÄ“jot pretÄ“jo!

Ja sazvÄ“restÄ«bu teorÄ“tiÄ·i necenstos izvairÄ«ties no dabā fiksÄ“jamiem faktiem, tad viņi redzÄ“tu: politiskā reklāma parādās ne katru gadu, tā ir ierobežota ar likumu un nekalpo nevienam medijam par biznesa pamatu. Lieli mediji apgroza miljonus katru gadu, kamÄ“r politiskā reklāma dažus mÄ“nešus pirms katrām vÄ“lÄ“šanām ienes labi ja desmittÅ«kstošus, ne vairāk, ņemot vÄ“rā apstākli, ka partijas sadala savus atļautos budžetus pa daudziem reklāmas kanāliem. Bet to, ka mediji ir neatkarÄ«gi no jebkuras partijas ietekmes, diktÄ“ prakse — visi atceras, kādu izsmieklu (un krÄ«tošu tirāžu) savulaik Dienai sagādāja Andra ŠÄ·Ä“les nekritiska balstÄ«šana deviņdesmitajos, “Saskaņas” politiÄ·u slavÄ“šana krievvalodÄ«gajai presei vai “VienotÄ«bas” atbalsts žurnāla IR izpildÄ«jumā tik lielā mÄ“rā, ka oponenti to dÄ“vÄ“ja par attiecÄ«gās partijas “reklāmas pielikumu”. Bija šÄ« kritika pamatota vai nÄ“ — prakse rāda, ka vienas partijas atbalstÄ«šana nav medijiem izdevÄ«ga, pat finansiāli ne, drÄ«zāk atbaida plašÄku auditoriju, kas nav attiecÄ«gais elektorāts.

“Gan drošÄ«bniekiem, gan tā sauktajiem mediju kritiÄ·iem un visa veida uzraugiem, izskatās, pārāk nerÅ«p…” — vÄ“l tipiskāku sazvÄ“restÄ«bu teorÄ“tiÄ·u izteiksmes veidu grÅ«ti iedomāties: vispirms sacer kaut kādus pašizdomātus pekstiņus un tad brÄ«nās, ka ar veselo saprātu apveltÄ«ti cilvÄ“ki vai iestādes tos neņem par pilnu. (Parasti tas ar laiku ļauj sacerÄ“t nākamo sazvÄ“restÄ«bas etapu: “Ja citi neņem galvā mÅ«su banālo sazvÄ“restÄ«bas teoriju, tas pats par sevi ir pierādÄ«jums visuresošai konspirācijai!”)

Kad latvāņi aug pa taisno smadzenēs

IgnorÄ“jot faktu, ka mediju biznesi tiek regulāri pārdoti un pirkti tāpat kā jebkuras citas nozares uzņēmumi, tiek uzdots jautājums un mÄ“Ä£ināts sacerÄ“t atbildi — kāpÄ“c “vajadzÄ“ja pārdot “Mediju Namu”?” Te nu Ä«steni Ä£eniāls “skaidrojums”: izlaižot dažādus vārdu kruzuļus, sazvÄ“restÄ«bas “kodols” ir ne vairāk, ne mazāk kā — “bijušais saimnieks Nauris Kāpotiņš [sic!] pats pietiekami labi piešÄvis roku saimniekošanā”.

IevÄ“rosim šo Ä£enialitātes lÄ«meni: no vienas puses, rakstÄ«ts tā, lai radÄ«tu iespaidu par “nez kādām rebÄ“m”. Tikai viens sÄ«kums: iepriekšÄ“jais izdevniecÄ«bas vadÄ«tājs bija 100% kapitāldaļu Ä«pašnieks un vienlaikus valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, vienpersoniski atbildÄ«gs par firmas vadÄ«bu un nākotni — bÅ«tu dÄ«vaini, ja viņš nevadÄ«tu darbus un kompetenti nesaimniekotu. No otras puses, konspirologi spiesti gariem zobiem atzÄ«t, ka Ä«pašnieks “pats pietiekami labi piešÄvis roku saimniekošanā” — tātad tomÄ“r ir sekmÄ«gs saimnieks savā biznesā, spÄ“j to noturÄ“t?

Reti gadās redzÄ“t, ka sazvÄ“restÄ«bas teorija uztaisÄ«ta tā, lai izgāztos uz abiem grāvjiem reizÄ“: vajag Ä«paši akÅ«tu smadzeņu trÅ«kumu, lai kā “pārmetumu” aprakstÄ«tu faktu, ka izdevniecÄ«bas vienÄ«gajam Ä«pašniekam un noteicÄ“jam izdodas tÄ«ri labi saimniekot, un ar to tālāk “pamatotu”, ka uzņēmums esot jāpārdod, jo… nesanākot saimniekot. Kas tālāk — pārmetumi pensionārei no Dreiliņiem, ka viņa tur savu privatizÄ“to dzÄ«vokli tÄ«ru, kārtÄ«bā un bez komunālajiem parādiem, tātad aiz šÄ« dzÄ«vokļa arÄ« gan jau ka slÄ“pjas Osinovskis? Pārmetumi zemniekiem, ka tie pelna ar savu darbu un nav atļāvuši aizaugt zemei ar latvāņiem — tātad šÄdu nostāju viņiem (ar folijas cepures starpniecÄ«bu, kā gan citādi) iedvesis tas pats augšminÄ“tais zemkopÄ«bas ministrs?

KāpÄ“c bildÄ«tÄ“ nav apvilkti sarkani apļi ap nejaušÄm sejām? NolaidÄ«ba!

Atbilstoši tipiskai konspirāciju teorijai, tālāk tiek samesti kaudzÄ«tÄ“ vairāki uzvārdi. Nelaime tāda, ka tāds trumpja dÅ«zis kā Lemberga vārds izniekots jau pašÄ izklāsta sākumā — tad nu nākas izlÄ«dzÄ“ties ar otrās šÄ·iras uzvārdiem, kas lasÄ«tājos nekādas bailes neizraisa: I. Sormulis, J. Austriņš, M. Martinsons, čehu “investori” no “Olainfarm” krimināllietas utt. AttiecÄ«bā uz pÄ“dÄ“jiem tiek vÄ“rpts jauns konspirācijas pavediens: “ArÄ« čehu krāpniekiem, šÄ·iet, gaidāma tiesa „Olainfarm” reiderisma sakarā, un sava medija esamÄ«ba bÅ«s noderÄ«ga — gan lai slavÄ“tu čehu investÄ«cijas, gan lai peltu vietÄ“jos farmaceitus, kas krāpšanu atmaskoja.” Tik no konspirologu acÄ«m pamanÄ«jies izvairÄ«ties tāds “sÄ«kums”, ka nra.lv ir viens no tiem medijiem, kas viskonsekventāk aprakstÄ«ja čehu afÄ“ristus un viņu izgājienus, pie kam darÄ«ja to ne tikai latviski, bet arÄ« angliski.

Teorijai pievienotajā neasajā bildÄ«tÄ“ (attÄ“lā), kurā esot redzams I. Sormulis un O/. Osinovskis sēžam VecrÄ«gā, nav izpildÄ«ts konspirāciju teorijas vizuālā noformÄ“juma pamatprincips: nav apvilktas kaut kādas kadrā nejauši pagadÄ«jušÄs sejas ar sarkaniem rimbuļiem. (Šeit tas bÅ«tu kā reiz vietā, jo citādi grÅ«ti atšÄ·irt, kas ir kurš — bildes “kvalitāte” tāda, ziniet.) Kas tad ir šie abi vÄ«ri? Ivars Sormulis ir dzelzceļa kravu pārvadājumu firmas AS “Baltijas TranzÄ«ta Serviss” vadÄ«tājs, savukārt O. Osinovska firma DaugavpilÄ« remontÄ“ I. Sormuļa nobrauktās lokomotÄ«ves. VÄ“l dabiskāka saruna starp divu firmu priekšniekiem diez vai iedomājama.

I. Sormulim nepiemÄ«t nekāda saistÄ«ba ar mediju biznesiem, to pirkšanām un pārdošanām. IespÄ“jams, ka konspirāciju teorÄ“tiÄ·i sajaukuši Sormuli ar Sarmuli — ir arÄ« tāds Imants Sarmulis, kurš pirms padsmit gadiem kādu laiku strādāja “Latvijas KuÄ£niecÄ«bas” valdÄ“ tajā periodā, kad šajā koncernā ietilpa arÄ« “Mediju Nams”. Tātad I. Sarmuļa gadÄ«jumā attālu vÄ“sturisko saikni ar izdevÄ“jdarbÄ«bu varÄ“tu saskatÄ«t. Bet kurai gan konspirāciju teorijai interesÄ“ tādi sÄ«kumi kā spÄ“t atšÄ·irt divus pilnÄ«gi dažādus cilvÄ“kus, kāda tur starpÄ«ba — Sormulis vai Sarmulis, Imants vai Ivars!

Konspirācijas centrālā figÅ«ra: advokāte, kura… neeksistÄ“

Nonākam pie teorijas noslÄ“dzošÄs daļas: “Slotas funkcija "Mediju namā" uzticÄ“ta mazpazÄ«stamajai advokātei Dainai Ločmelei…”. Kā ikviens pats var pārliecināties ZvÄ“rinātu advokātu padomes oficiālajā vietnÄ“ Advokatura.lv, pa visu Latviju ir divas advokātes ar uzvārdu Ločmeles — Andra Ločmele (praktizÄ“ individuāli) un ElÄ«na Ločmele. Advokāte (pat ne ar apturÄ“tu darbÄ«bu) Daina Ločmele neeksistÄ“.

https://www.advokatura.lv/lv/search-lawyers?search_api_fulltext=Lo%C4%8Dmele&search_api_fulltext_1=&search_api_fulltext_2=

Tas, protams, netraucÄ“ konspirāciju teorijai virzÄ«ties tālāk, piesaucot kaut kādu Mārtiņu Zalānu (no kurienes šie “autori” spÄ“j tādā ātrumā izvilkt visādus savstarpÄ“ji nesaistÄ«tus uzvārdus?!) — arÄ« tas esot advokāts. VienÄ«gi tāda neliela problÄ“ma, ka šis advokāts savā birojā praktizÄ“ viens, viņam nav kompanjone Ločmele. Kompanjone Ločmele (pie kam ne Daina, bet ElÄ«na) strādā Laura Liepas, nevis Zalāna birojā. Bet kurš nu ies skatÄ«ties tādus sÄ«kumus kā minÅ«tes laikā pārbaudāmus faktus!

https://www.advokatura.lv/lv/search-lawyers?search_api_fulltext=&search_api_fulltext_1=Lawerton&search_api_fulltext_2=

ŠinÄ« vietā sazvÄ“restÄ«bas teorija beidzot izlaiž tvaiku un pati atzÄ«st, ka ir sazvÄ“restÄ«bas teorija: “ArÄ« advokātu birojam, ar kuru (dabā neeksistÄ“jošÄ “advokāte” — red.) D. Ločmele saistāma, pÄ“das nepārprotami aizved iepriekš aprakstÄ«tajā neapšaubāmās sazvÄ“restÄ«bas virzienā…”

PÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ« tomÄ“r paspÄ“j atcerÄ“ties, ka jāpiemin ŠÄ·Ä“le

Skaidrs, ka pÄ“c visa šÄ« lasÄ«tāju vidÅ« iestājas nogurums, uzvārdi zib gar acÄ«m, tomÄ“r konspirāciju teorija gandrÄ«z jau galā — suns pārkāpts, vÄ“l tikai aste palikusi! Lasām tālāk: “dots uzdevums nomelnošanas kampaņai maksimāli nogānÄ«t Andra ŠÄ·Ä“les Ä£imenes biznesus, kā arÄ« „Altum” valdes un padomes locekļus, lai radÄ«tu augsni to nomaiņai” — patiesÄ«bā šÄ«s izdevniecÄ«bas mediji bijuši maksimāli skeptiski pret Andri ŠÄ·Ä“li jau kopš tā premjerÄ“šanas laikiem deviņdesmito vidÅ«, kad augšminÄ“tais Uldis Dreiblats toreiz “RÄ«gas BalsÄ«” publicÄ“ja t.s. “Latvenergo triju miljonu afÄ“ru”, kas kļuva par pagrieziena punktu deviņdesmito gadu politikā un noveda pie notiesājošiem spriedumiem desmit gadus vÄ“lāk.

Par savu pÄ“tniecisko darbu U. Dreiblats saņēma “Bonnier” prÄ“miju, kuru žurnālists ieguldÄ«ja “Preses Nama” akciju iegādÄ“, lieliski nopelnÄ«ja un iepriekšÄ“jās krÄ«zes laikā kļuva par “Mediju Nama” lÄ«dzÄ«pašnieku, kas vienlaikus nozÄ«mÄ“ja to, ka šie izdevumi turpināja bÅ«t bija maksimāli kritiski pret A. ŠÄ·Ä“li un viņa dibinātās Tautas partijas politiÄ·iem. Bet šobrÄ«d publicÄ“tā “maksimālā nogānÄ«šana” ir tie paši visiem zināmie temati par vÄ“ja elektrostacijām un Liepājas autobusu parka problÄ“mām ar reisu neizpildi un nodokļu naudām — tieši tas pats, kas visos citos medijos. Bet par to, kā tiek “maksimāli nogānÄ«ti” vadÄ«tāji “Altum” institÅ«cijā — ikviens cilvÄ“ks (nu, varbÅ«t vienÄ«gi izņemot konspirāciju teoriju sacerÄ“tājus) var ievadÄ«t meklÄ“tājā šo nosaukumu un pārliecināties, kas patiesÄ«bā tiek publicÄ“ts: visparastākās ikdienas ziņas par “Altum” darbÄ«bu: https://nra.lv/meklet/?q=Altum

Visbeidzot, “kā ar šo uzdevumu realizāciju praksÄ“ sekmÄ“sies jaunajam galvenajam redaktoram Rolandam PÄ“tersonam, laiks rādÄ«s.” PieminÄ“tais R. PÄ“tersons savā Twitter profilā norāda: “InteresÄ“ politika, ekonomika, vÄ“sture un kultÅ«ra. Rakstu un redaktorÄ“ju laikrakstā Diena.” TvÄ«to katru dienu un nav devis mājienus, ka tagad rakstÄ«tu un redaktorÄ“tu “Mediju Namā”.

https://twitter.com/rolandspeterson?lang=en

Var izdarÄ«t pieņēmumu, ka sazvÄ“restÄ«bu teorÄ“tiÄ·iem Rolands PÄ“tersons sajucis ar Romānu Meļņiku, kurš senāk arÄ« bija viens no ilggadÄ“jiem Dienas redaktoriem, bet pirms mÄ“neša negaidÄ«ti aizgāja no Dienas Biznesa galvenā redaktora posteņa, ko ieņēma pÄ“dÄ“jos gadus. Protams, no interneta murgosfÄ“ras iemÄ«tniekiem bÅ«tu grÅ«ti sagaidÄ«t, lai viņi spÄ“tu atšÄ·irt Dienu (ikdienas laikraksts) no Dienas Biznesa (glancÄ“tais nedēļas žurnāls) un redaktoru R. PÄ“tersonu no galvenā redaktora R. Meļņika, ņemot vÄ“rā, ka abi šie vÄ«ri ir nedaudz lÄ«dzÄ«gi pÄ“c sejas un auguma, tikai vienam drusku izteiktāka bārda. Bet kuru tad tādi sÄ«kumi interesÄ“s!

SazvÄ“restÄ«bu teorijai izlaižot spÄ“ku pavisam, galdā tiek mests pÄ“dÄ“jais kārava astoņnieks: “Juris Paiders, starp citu, esot ceļa jÅ«tÄ«s.” Tikai viņa raksti nezin kāpÄ“c turpina parādÄ«ties ar iepriekšÄ“jo regularitāti gan latviski, gan angliski: https://nra.lv/meklet/?q=Paiders&sort=date

RezumÄ“jot — ar savu unikālo neprasmÄ«gumu šÄ« sazvÄ“restÄ«bas teorija izskatās sacenšamies ar Kremļa propagandas “feikiem”, kas spÄ“s uzrādÄ«t lielāku nejÄ“dzÄ«guma lÄ«meni — atšÄ·irÄ«ba tāda, ka Kremļa propagandisti parasti neraksta tik gari. Jebkurā gadÄ«jumā šÄ« ir ilustrācija senajam teicienam “ko viens muļķis sarunā, pieci gudrie pÄ“c tam nevar sasmelt.” Teksta nejÄ“dzÄ«guma lÄ«menis atsauc atmiņā dažas RÅ«dolfa Meroni grupÄ“juma publiskās “izpausmes” (taču tajā gadÄ«jumā aiz katra krÅ«ma saskatÄ«tu hÅ«tes Ä“nu, tomÄ“r šeit A. Lembergs pieminÄ“ts tikai vidÅ« un beigās, nevis katrā teikumā pa trim lāgiem). Visas konspirācijas izklāsta “sakarÄ«gums” stila ziņā aptuveni atbilst tādu darboņu kā G. Knoks vai G. Feders aprindām, tikai — vai varÄ“tu bÅ«t, ka viņiem lÄ«dzÄ«gi tipi šoreiz nodevuši teksta izstrādi “ārpakalpojumā” kādiem iesācÄ“jiem murgosfÄ“ras lauciņā?

Katrā ziņā cerams, ka nav ticis maksāts par tiražēšanu sazvÄ“restÄ«bas teorijai, kura nenoturÄ“jās pat 48 stundas.