Menu
Pilnā versija

Kleptomānijas cēlonis

Arturs PriedÄ«tis · 21.07.2017. · Komentāri (25)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

RetrospektÄ«vi izzinoša ekskursija uz lietišÄ·o pierādÄ«jumu muzeju nav vajadzÄ«ga. Nav vajadzÄ«gs intelektuālais reids aizvadÄ«to 27 gadu vÄ“sturÄ“. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brÄ«vÄ«bu ir starptautiski vispārzināms fakts.

Vispārzināms fakts ir zagšanas grandiozais apjoms. Ja par zagšanu visplašÄkajā nozÄ«mÄ“ saucam jebkuru blÄ“dÄ«bu ar naudu un mantu, tad zagšanas „statistika” ir galvu reibinoša. Masveida zagšanai ir kleptomānijas simptomi (par kleptomāniju sauc patoloÄ£isku tieksmi zagt). Pie mums zagšana ir izvÄ“rtusies psihiskā slimÄ«bā. Zagšana visus „brÄ«vvalsts” gadus ir bijusi mediju galvenā tÄ“ma. Zagšana nekad nav pierimusi. Gribot negribot tauta visu laiku ir elpojusi varas inteliÄ£ences zagšanas indÄ«gos tvaikus.

Tā, piemÄ“ram, šajā portālā katru dienu par zagšanu vÄ“sta vidÄ“ji četri materiāli. Trijus no tiem sagatavo „Pietiek” žurnālisti, bet vienu materiālu atsÅ«ta kāds Latvijas iedzÄ«votājs, žēlojoties par zagšanu viņa dzÄ«ves vidÄ“. Ja zinām, ka „Pietiek” darbojas no 2010.gada, un pieņemam, ka arÄ« 2017.gads ir noslÄ“dzies, tad aizvadÄ«tajos astoņos gados ir publicÄ“ta informācija par 11 680 zādzÄ«bām.

Protams, tas ir bÄ“rnišÄ·Ä«gi aptuvens aprÄ“Ä·ins. Nereti portāls vienā dienā sabiedrÄ«bu iepriecina ar daudz lielāku zādzÄ«bu skaitu un ne tikai četrām. Daudzos tekstos ir runa par vairākām zādzÄ«bām un pat zādzÄ«bu „sÄ“rijām”. Turklāt portāls fiziski spÄ“j iepriecināt ar valsts apzadzÄ“ju panākumiem RÄ«gā. Portālā neatspoguļojas provinces zagļu panākumi, kā arÄ« mÅ«su „biznesmeņu” saldkaisle pÄ“c iespÄ“jas vairāk apkrāpt vienam otru. Droši var teikt, ka gadā (365 x 4=1460) ir krietni lielāka zagšanas raža nekā tik tikko veiktajā aprÄ“Ä·inā. LR gadā nav tikai 1460 zādzÄ«bu, bet noteikti ir ievÄ“rojami vairāk zādzÄ«bu. Pirms nesenajām pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanām, kad zagļu slavÄ“šana medijos ietilpa pirmsvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijā, koši atklājās zagšanas pamatÄ«gais vÄ“riens ne tikai „20%” kontrolÄ“tās galvaspilsÄ“tas pašvaldÄ«bā, bet arÄ« provinces pašvaldÄ«bās.

Katrai sociālai parādÄ«bai ir cÄ“lonis. Tas var sastāvÄ“t no vairākiem faktoriem – apstākļiem, kuri cÄ“loniski iedarbojās uz parādÄ«bu. CÄ“lonis ir gan labām parādÄ«bām, gan sliktām parādÄ«bām.

Masveida grandiozajai zagšanai neapšaubāmi arÄ« ir cÄ“lonis. Turklāt tas katrā ziņā ir grandiozs cÄ“lonis. Grandiozais cÄ“lonis sakņojās grandiozi vÄ“rienÄ«gā augsnÄ“. Citādāk nevar bÅ«t. Grandiozai parādÄ«bai nevar bÅ«t seklā augsnÄ“ uzdÄ«dzis cÄ“lonis. Grandiozai parādÄ«bai ir adekvāts cÄ“lonis; proti, cÄ“lonis ir tikpat grandiozs, cik grandiozas ir tā sekas.

Saprotams, sociālās parādÄ«bas cÄ“lonis ir jāmeklÄ“ cilvÄ“kos – sociālā grupā, sociālā slānÄ«, sociālā šÄ·irā. Masveida sociālās parādÄ«bas cÄ“lonis ir jāmeklÄ“ tautā. Masveida sociālās parādÄ«bas cÄ“lonis principā var bÅ«t tikai tautā. Citur nevar bÅ«t. Tauta ir visgrandiozākā sociālā formācija, kura ir placdarms jebkurai apjomÄ«gai etniski kolektÄ«vai izpausmei. Naivi un aplami ir masveida sociālās parādÄ«bas skatÄ«t atrauti no tautas.

Un tāpÄ“c ir jādara, lÅ«k, kas. Masveida grandiozās sociālās parādÄ«bas (respektÄ«vi, zagšanas) cÄ“loni nākas meklÄ“t tautas visgrandiozākajā atribÅ«tā – tautas psiholoÄ£ijā. Tautas bÅ«tÄ«ba visgrandiozāk atspoguļojas tautas psiholoÄ£ijā, kas ir attiecÄ«gā etnosa garÄ«gais Visums. VÄ“l atļauts teikt – universs.

Noskaidrot masveida zagšanas cÄ“loni tiešÄ veidā nav iespÄ“jams. TiešÄ veidā nevaram iegÅ«t objektÄ«vas ziņas par tautas psiholoÄ£ijā sastopamo attieksmi pret zagšanu. SocioloÄ£iskās metodes ir bezspÄ“cÄ«gas. Nav iespÄ“jams, piemÄ“ram, organizÄ“t aptauju, uzdodot jautājumus „Vai jums patÄ«k zagt?”, „Vai jÅ«s zogat?”, „Vai jÅ«s atbalstāt zagļus?”. Tāpat nevar cilvÄ“kiem jautāt „Vai jums patÄ«k dzÄ«vot kriminālā valstÄ«?”, „Vai jums nav kauna par valstÄ« pastāvošo noziegumu brÄ«vÄ«bu?”. Pats par sevi ir saprotams, ka uz psiholoÄ£iski neloÄ£iskiem un morāli provokatÄ«viem jautājumiem atbildes nevar bÅ«t. Labākajā gadÄ«jumā cilvÄ“ks klusi novÄ“rsÄ«sies no sociologa. Sliktākajā gadÄ«jumā sociologu nolamās vai piedraudÄ“s viņam „sadot pa purnu”.

Par tautas attieksmi pret zagšanu var uzzināt netiešÄ veidā. Šajā gadÄ«jumā socioloÄ£iskās metodes ir noderÄ«gas. Tā tas ir arÄ« mÅ«sdienu Latvijā. NetiešÄ veidā varam uzzināt masu zagšanas cÄ“loni.

Masu zagšanas cÄ“loni netiešÄ veidā izskaidro viena socioloÄ£iskā aptauja. Nesen par tās rezultātiem žurnālisti informÄ“ja sabiedrÄ«bu ar virsrakstu „Latvijas iedzÄ«votāji vairāk satraucas par naudu, nevis morāli”.

SKDS pÄ“tÄ«jumu aÄ£entÅ«ra no 2000.gada regulāri 1000 iedzÄ«votājiem uzdod vienu un to pašu jautājumu. AÄ£entÅ«ras priekšnieks Arnis Kaktiņs par jaunākajiem rezultātiem atbildÄ“ uz jautājumu internetā 2017.gada 19.jÅ«nijā rezumÄ“: „Jautājumā, kas svarÄ«gāks: nauda vai morāle, gada laikā izmaiņu nav: ar 4 : 1 atkal uzvar nauda!”

Izrādās, 81% no aptaujātajiem dzÄ«vÄ“ par svarÄ«gāko uzskata nevis morāli, bet naudu. Tikai 18% priekšroku dod morālei, bet 1% vispār nevar atbildÄ“t uz doto jautājumu. Kaktiņa kunga publikācijā par SKDS pÄ“tÄ«jumu rezultātiem 2000.-2016.g. naudas fanu vismazākais apjoms ir 74% (2000., 2001., 2007.g.), vislielākais – 85% (2009.g.). Atkārtojam: 2017.gadā ir 81%.

Aptaujā ir viena interesanta nianse. AÄ£entÅ«ras (arÄ« žurnālistu) pozÄ«cija ir nepārprotama. AÄ£entÅ«ras priekšnieks šo pozÄ«ciju formulÄ“ skaidri un gaiši: „..Kas svarÄ«gāks: nauda vai morāle.” Taču aptaujā jautājums tā neskan. Aptaujā netiek tieši jautāts, kas cilvÄ“kam ir svarÄ«gāks – nauda vai morāle.

Tas ir saprotams. Sociologi nevar uzdot jautājumu „Kas jums dzÄ«vÄ“ ir svarÄ«gāks – nauda vai morāle?”. MÅ«su ļaudis vÄ“l nav morāli un prāta ziņā tik zemu nolaidušies, lai nesaprastu un nedusmotos par tāda jautājuma netaktiskumu. MÅ«su ļaužu nomācošam vairākumam dzÄ«ves galvenā vÄ“rtÄ«ba ir nauda, taču tieši un atklāti viņi diezin vai gribÄ“s par to svešiem cilvÄ“kiem atzÄ«ties. Ä»aužu apziņā noteikti ir saglabājusies cilvÄ“ces sensenā (arÄ« bÄ«beliskā) atskārsme, ka ne pati nauda ir ļaunums, bet mÄ«lestÄ«ba uz naudu ir ļaunums, un par to ir jākaunas.

SKDS jautājums skan šÄdi: „LÅ«dzu, atzÄ«mÄ“jiet, kādas problÄ“mas – ekonomiskās vai morālās – Latvijas sabiedrÄ«bā pÄ“c JÅ«su domām bÅ«tu jārisina pirmām kārtām?” Interesantā nianse ir šis jautājums. Tas atklāj ļoti rÅ«gtu patiesÄ«bu vairākos aspektos.

DrÄ«kstam secināt ļaužu vairākuma nevÄ“lÄ“šanos likvidÄ“t kriminālo dzÄ«ves kārtÄ«bu, noziegumu brÄ«vÄ«bu, kleptomāniju, kas pirmkārt un galvenokārt ir morālās problÄ“mas, bet nevis ekonomiskās problÄ“mas. Kriminālās valsts, noziegumu brÄ«vÄ«bas, kleptomānijas pamatā ir ļoti zemais morālais lÄ«menis, bet nevis kroplais ekonomiskais lÄ«menis.

SKDS pÄ“tÄ«jumā atbilde par naudas vai morāles prioritāti ir netieša. Taču tas nenozÄ«mÄ“, ka pašlaik 81% visvairāk neciena naudu un mÄ“s nedrÄ«kstam uzticÄ“ties šim etniski apkaunojošajam pÄ“tÄ«juma rezultātam. DrÄ«kstam! Noteikti drÄ«kstam uzticÄ“ties!

DrÄ«kstam uzticÄ“ties tāpÄ“c, ka SKDS pÄ“tÄ«jumā formulÄ“tais jautājums sniedz tiešu atbildi par 81% vispārÄ“jo materiālistisko pasaules uzskatu – apziņas traumatismu. Uzskats par nepieciešamÄ«bu vispirms risināt ekonomiskās problÄ“mas ir tipiski materiālistisks pasaules uzskats. Ja vÄ“laties, arÄ« marksistisks pasaules uzskats, cilvÄ“ku esamÄ«bā priekšroku dodot ražošanai, ražošanas attiecÄ«bām, ražošanas organizācijai utt.

Materiālistiskajā pasaules uzskatā nauda ir galvenais. Morālei ir otršÄ·irÄ«ga jÄ“ga. Tas ir vispārzināms. Materiālistiskajā pasaules uzskatā laba ekonomika nodrošinās labu morāli, bet nevis otrādi. T.s. materiālisti par to ir svÄ“ti pārliecināti. Viņu pārliecÄ«bā morālajām vÄ“rtÄ«bām dzÄ«vÄ“ nav metafiziska sÅ«tÄ«ba. Filosofijas valodā materiālisms skan šÄdi: apziņa (t.sk.morāle) ir sekundāra, bet matÄ“rija (t.sk.ekonomika) ir primāra.

AizvadÄ«to gadu procentuālā lÄ«kne 74%-85% un šÄ« gada 81% netieši atklāj „brÄ«vvalsts” izglÄ«tÄ«bas robus. PÄ“cpadomju izglÄ«tÄ«ba acÄ«mredzot gandrÄ«z nemaz nav pārvarÄ“jusi marksisma-ļeņinisma dialektiskā materiālisma iedvesto idejisko vienpusÄ«bu cilvÄ“ku pasaules uzskatā. Vaina par vienpusÄ«go pasaules uzskatu jāuzņemas mācÄ«bu spÄ“kiem. Domājams, kāda daļa no viņiem paši mÄ“dz bÅ«t naudas vergi*. Tādi pedagoÄ£iskie kadri var vienÄ«gi slavÄ“t un popularizÄ“t sociālās stratifikācijas primitÄ«vākās formas naudu, mantu, amatu, varu, prestīžu. Viņu retorikā nauda ir varenāka par laimi.

MasveidÄ«gās zagšanas cÄ“lonis ir latviešu tautā dominÄ“jošais materiālistiskais pasaules uzskats, tā determinÄ“tais (cÄ“loniski nosacÄ«tais) vispārÄ“jais morālais lÄ«menis un materiālistisko stereotipu lielā popularitāte. PÄ“c pārsteidzošÄ 81% citu secinājumu nevar bÅ«t.

Pie mums lielākā nelaime nav „klasiskā” zagšana – Ä£enÄ“tiski determinÄ“ta noziedzÄ«ba. „Klasiskā” zagšana eksistÄ“. Policija Ä·er un noÄ·er daudzus „klasiskos” zagļus. Tiesa viņiem piespriež sodu. Viņi nonāk cietumā.

Pie mums lielākā nelaime ir it kā normālu un it kā labu cilvÄ“ku zagšana un uz viņiem attiecinātā noziegumu brÄ«vÄ«ba. MÅ«su lielākie zagļi nav Ä£enÄ“tiski determinÄ“ti noziedznieki. MÅ«su lielākie zagļi ir cilvÄ“ki ar augstāko izglÄ«tÄ«bu, maÄ£istra vai zinātņu doktora grādu. Pie mums starp lielākajiem zagļiem mÄ“dz bÅ«t profesori un akadÄ“miÄ·i. MÅ«su lielākie zagļi ir valsts augstas amatpersonas - parlamenta deputāti, prezidenti, ministri, rektori, specdienestu priekšniecÄ«ba. Lielākie zagļi sastopami t.s. radošajā inteliÄ£encÄ“.

KāpÄ“c „Pietiek” visraženākais autors ir anonÄ«mais „Pietiek lasÄ«tājs”? KāpÄ“c cilvÄ“ki baidās norādÄ«t savu vārdu un uzvārdu? KāpÄ“c cilvÄ“ki baidās bÅ«t patiesÄ«bas paudÄ“ji? KāpÄ“c patiesÄ«bas paušana nav cienÄ«jama rÄ«cÄ«ba? KāpÄ“c tautā nevalda patiesÄ«bas dievs un patiesÄ«bas kults? KāpÄ“c valda negodÄ«guma pÅ«Ä·is un negodÄ«guma kults?

ŠausmÄ«gi ir tas, ka zagšanai ir kolektÄ«vs atbalsts. Tas reizÄ“ ir kriminālās valsts un noziegumu brÄ«vÄ«bas kolektÄ«vais atbalsts. Zagšanas atbalstÄ«šana ir masveidÄ«ga rÄ«cÄ«ba. PatiesÄ«bas paudÄ“js paliek viens pats. Viņš nevar rÄ“Ä·ināties ar kolektÄ«vo atbalstu. Daudzi varbÅ«t klusu priecājās par zagļu atmaskošanu, taču no viņu klusā prieka nav nekāda sociālā labuma. Cita lieta bÅ«tu, ja patiesÄ«bas paudÄ“jus visi atklāti atbalstÄ«tu un neļautu ar viņiem izrÄ“Ä·ināties. Bet tas nenotiek. Zagļiem viegli izdodās izrÄ“Ä·ināties ar viņu noziegumu atmaskotājiem. TāpÄ“c visraženākais autors ir anonÄ«mais „Pietiek lasÄ«tājs”.

*2004.gadā pametu darbu „TurÄ«bā” un aizbÄ“gu no dekāna PÄ“tersona nepārtrauktās reti aprobežotās muldÄ“šanas par naudas galveno lomu cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“, aicinot mÅ«s, pasniedzÄ“jus, studentiem iemācÄ«t pelnÄ«t naudu. Vairāk neko nevajagot. Vajagot vienÄ«gi iemācÄ«t pelnÄ«t naudu. Tiesa, neaizbÄ“gu tikai viena nekaunÄ«ga muļķa dēļ. MinÄ“tajā privātajā izglÄ«tÄ«bas biznesa firmā tolaik diemžēl auditorijā dominÄ“ja jaunieši, kuriem interesÄ“ja tikai „naudas taisÄ«šana” un kuri no pasniedzÄ“ja gaidÄ«ja vienÄ«gi pamācÄ«bas, kā „taisÄ«t naudu”.

Novērtē šo rakstu:

0
0