KleptomÄnijas cÄ“lonis
Arturs PriedÄ«tis · 21.07.2017. · Komentāri (25)RetrospektÄ«vi izzinoša ekskursija uz lietišÄ·o pierÄdÄ«jumu muzeju nav vajadzÄ«ga. Nav vajadzÄ«gs intelektuÄlais reids aizvadÄ«to 27 gadu vÄ“sturÄ“. Latvijas Republika kÄ kriminÄla valsts ar ideÄlu noziegumu brÄ«vÄ«bu ir starptautiski vispÄrzinÄms fakts.
VispÄrzinÄms fakts ir zagšanas grandiozais apjoms. Ja par zagšanu visplašÄkajÄ nozÄ«mÄ“ saucam jebkuru blÄ“dÄ«bu ar naudu un mantu, tad zagšanas „statistika” ir galvu reibinoša. Masveida zagšanai ir kleptomÄnijas simptomi (par kleptomÄniju sauc patoloÄ£isku tieksmi zagt). Pie mums zagšana ir izvÄ“rtusies psihiskÄ slimÄ«bÄ. Zagšana visus „brÄ«vvalsts” gadus ir bijusi mediju galvenÄ tÄ“ma. Zagšana nekad nav pierimusi. Gribot negribot tauta visu laiku ir elpojusi varas inteliÄ£ences zagšanas indÄ«gos tvaikus.
TÄ, piemÄ“ram, šajÄ portÄlÄ katru dienu par zagšanu vÄ“sta vidÄ“ji Äetri materiÄli. Trijus no tiem sagatavo „Pietiek” žurnÄlisti, bet vienu materiÄlu atsÅ«ta kÄds Latvijas iedzÄ«votÄjs, žēlojoties par zagšanu viņa dzÄ«ves vidÄ“. Ja zinÄm, ka „Pietiek” darbojas no 2010.gada, un pieņemam, ka arÄ« 2017.gads ir noslÄ“dzies, tad aizvadÄ«tajos astoņos gados ir publicÄ“ta informÄcija par 11 680 zÄdzÄ«bÄm.
Protams, tas ir bÄ“rnišÄ·Ä«gi aptuvens aprÄ“Ä·ins. Nereti portÄls vienÄ dienÄ sabiedrÄ«bu iepriecina ar daudz lielÄku zÄdzÄ«bu skaitu un ne tikai ÄetrÄm. Daudzos tekstos ir runa par vairÄkÄm zÄdzÄ«bÄm un pat zÄdzÄ«bu „sÄ“rijÄm”. TurklÄt portÄls fiziski spÄ“j iepriecinÄt ar valsts apzadzÄ“ju panÄkumiem RÄ«gÄ. PortÄlÄ neatspoguļojas provinces zagļu panÄkumi, kÄ arÄ« mÅ«su „biznesmeņu” saldkaisle pÄ“c iespÄ“jas vairÄk apkrÄpt vienam otru. Droši var teikt, ka gadÄ (365 x 4=1460) ir krietni lielÄka zagšanas raža nekÄ tik tikko veiktajÄ aprÄ“Ä·inÄ. LR gadÄ nav tikai 1460 zÄdzÄ«bu, bet noteikti ir ievÄ“rojami vairÄk zÄdzÄ«bu. Pirms nesenajÄm pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄm, kad zagļu slavÄ“šana medijos ietilpa pirmsvÄ“lÄ“šanu aÄ£itÄcijÄ, koši atklÄjÄs zagšanas pamatÄ«gais vÄ“riens ne tikai „20%” kontrolÄ“tÄs galvaspilsÄ“tas pašvaldÄ«bÄ, bet arÄ« provinces pašvaldÄ«bÄs.
Katrai sociÄlai parÄdÄ«bai ir cÄ“lonis. Tas var sastÄvÄ“t no vairÄkiem faktoriem – apstÄkļiem, kuri cÄ“loniski iedarbojÄs uz parÄdÄ«bu. CÄ“lonis ir gan labÄm parÄdÄ«bÄm, gan sliktÄm parÄdÄ«bÄm.
Masveida grandiozajai zagšanai neapšaubÄmi arÄ« ir cÄ“lonis. TurklÄt tas katrÄ ziÅ†Ä ir grandiozs cÄ“lonis. Grandiozais cÄ“lonis sakņojÄs grandiozi vÄ“rienÄ«gÄ augsnÄ“. CitÄdÄk nevar bÅ«t. Grandiozai parÄdÄ«bai nevar bÅ«t seklÄ augsnÄ“ uzdÄ«dzis cÄ“lonis. Grandiozai parÄdÄ«bai ir adekvÄts cÄ“lonis; proti, cÄ“lonis ir tikpat grandiozs, cik grandiozas ir tÄ sekas.
Saprotams, sociÄlÄs parÄdÄ«bas cÄ“lonis ir jÄmeklÄ“ cilvÄ“kos – sociÄlÄ grupÄ, sociÄlÄ slÄnÄ«, sociÄlÄ šÄ·irÄ. Masveida sociÄlÄs parÄdÄ«bas cÄ“lonis ir jÄmeklÄ“ tautÄ. Masveida sociÄlÄs parÄdÄ«bas cÄ“lonis principÄ var bÅ«t tikai tautÄ. Citur nevar bÅ«t. Tauta ir visgrandiozÄkÄ sociÄlÄ formÄcija, kura ir placdarms jebkurai apjomÄ«gai etniski kolektÄ«vai izpausmei. Naivi un aplami ir masveida sociÄlÄs parÄdÄ«bas skatÄ«t atrauti no tautas.
Un tÄpÄ“c ir jÄdara, lÅ«k, kas. Masveida grandiozÄs sociÄlÄs parÄdÄ«bas (respektÄ«vi, zagšanas) cÄ“loni nÄkas meklÄ“t tautas visgrandiozÄkajÄ atribÅ«tÄ – tautas psiholoÄ£ijÄ. Tautas bÅ«tÄ«ba visgrandiozÄk atspoguļojas tautas psiholoÄ£ijÄ, kas ir attiecÄ«gÄ etnosa garÄ«gais Visums. VÄ“l atļauts teikt – universs.
Noskaidrot masveida zagšanas cÄ“loni tiešÄ veidÄ nav iespÄ“jams. TiešÄ veidÄ nevaram iegÅ«t objektÄ«vas ziņas par tautas psiholoÄ£ijÄ sastopamo attieksmi pret zagšanu. SocioloÄ£iskÄs metodes ir bezspÄ“cÄ«gas. Nav iespÄ“jams, piemÄ“ram, organizÄ“t aptauju, uzdodot jautÄjumus „Vai jums patÄ«k zagt?”, „Vai jÅ«s zogat?”, „Vai jÅ«s atbalstÄt zagļus?”. TÄpat nevar cilvÄ“kiem jautÄt „Vai jums patÄ«k dzÄ«vot kriminÄlÄ valstÄ«?”, „Vai jums nav kauna par valstÄ« pastÄvošo noziegumu brÄ«vÄ«bu?”. Pats par sevi ir saprotams, ka uz psiholoÄ£iski neloÄ£iskiem un morÄli provokatÄ«viem jautÄjumiem atbildes nevar bÅ«t. LabÄkajÄ gadÄ«jumÄ cilvÄ“ks klusi novÄ“rsÄ«sies no sociologa. SliktÄkajÄ gadÄ«jumÄ sociologu nolamÄs vai piedraudÄ“s viņam „sadot pa purnu”.
Par tautas attieksmi pret zagšanu var uzzinÄt netiešÄ veidÄ. ŠajÄ gadÄ«jumÄ socioloÄ£iskÄs metodes ir noderÄ«gas. TÄ tas ir arÄ« mÅ«sdienu LatvijÄ. NetiešÄ veidÄ varam uzzinÄt masu zagšanas cÄ“loni.
Masu zagšanas cÄ“loni netiešÄ veidÄ izskaidro viena socioloÄ£iskÄ aptauja. Nesen par tÄs rezultÄtiem žurnÄlisti informÄ“ja sabiedrÄ«bu ar virsrakstu „Latvijas iedzÄ«votÄji vairÄk satraucas par naudu, nevis morÄli”.
SKDS pÄ“tÄ«jumu aÄ£entÅ«ra no 2000.gada regulÄri 1000 iedzÄ«votÄjiem uzdod vienu un to pašu jautÄjumu. AÄ£entÅ«ras priekšnieks Arnis Kaktiņs par jaunÄkajiem rezultÄtiem atbildÄ“ uz jautÄjumu internetÄ 2017.gada 19.jÅ«nijÄ rezumÄ“: „JautÄjumÄ, kas svarÄ«gÄks: nauda vai morÄle, gada laikÄ izmaiņu nav: ar 4 : 1 atkal uzvar nauda!”
IzrÄdÄs, 81% no aptaujÄtajiem dzÄ«vÄ“ par svarÄ«gÄko uzskata nevis morÄli, bet naudu. Tikai 18% priekšroku dod morÄlei, bet 1% vispÄr nevar atbildÄ“t uz doto jautÄjumu. Kaktiņa kunga publikÄcijÄ par SKDS pÄ“tÄ«jumu rezultÄtiem 2000.-2016.g. naudas fanu vismazÄkais apjoms ir 74% (2000., 2001., 2007.g.), vislielÄkais – 85% (2009.g.). AtkÄrtojam: 2017.gadÄ ir 81%.
AptaujÄ ir viena interesanta nianse. AÄ£entÅ«ras (arÄ« žurnÄlistu) pozÄ«cija ir nepÄrprotama. AÄ£entÅ«ras priekšnieks šo pozÄ«ciju formulÄ“ skaidri un gaiši: „..Kas svarÄ«gÄks: nauda vai morÄle.” TaÄu aptaujÄ jautÄjums tÄ neskan. AptaujÄ netiek tieši jautÄts, kas cilvÄ“kam ir svarÄ«gÄks – nauda vai morÄle.
Tas ir saprotams. Sociologi nevar uzdot jautÄjumu „Kas jums dzÄ«vÄ“ ir svarÄ«gÄks – nauda vai morÄle?”. MÅ«su ļaudis vÄ“l nav morÄli un prÄta ziÅ†Ä tik zemu nolaidušies, lai nesaprastu un nedusmotos par tÄda jautÄjuma netaktiskumu. MÅ«su ļaužu nomÄcošam vairÄkumam dzÄ«ves galvenÄ vÄ“rtÄ«ba ir nauda, taÄu tieši un atklÄti viņi diezin vai gribÄ“s par to svešiem cilvÄ“kiem atzÄ«ties. Ä»aužu apziÅ†Ä noteikti ir saglabÄjusies cilvÄ“ces sensenÄ (arÄ« bÄ«beliskÄ) atskÄrsme, ka ne pati nauda ir ļaunums, bet mÄ«lestÄ«ba uz naudu ir ļaunums, un par to ir jÄkaunas.
SKDS jautÄjums skan šÄdi: „LÅ«dzu, atzÄ«mÄ“jiet, kÄdas problÄ“mas – ekonomiskÄs vai morÄlÄs – Latvijas sabiedrÄ«bÄ pÄ“c JÅ«su domÄm bÅ«tu jÄrisina pirmÄm kÄrtÄm?” InteresantÄ nianse ir šis jautÄjums. Tas atklÄj ļoti rÅ«gtu patiesÄ«bu vairÄkos aspektos.
DrÄ«kstam secinÄt ļaužu vairÄkuma nevÄ“lÄ“šanos likvidÄ“t kriminÄlo dzÄ«ves kÄrtÄ«bu, noziegumu brÄ«vÄ«bu, kleptomÄniju, kas pirmkÄrt un galvenokÄrt ir morÄlÄs problÄ“mas, bet nevis ekonomiskÄs problÄ“mas. KriminÄlÄs valsts, noziegumu brÄ«vÄ«bas, kleptomÄnijas pamatÄ ir ļoti zemais morÄlais lÄ«menis, bet nevis kroplais ekonomiskais lÄ«menis.
SKDS pÄ“tÄ«jumÄ atbilde par naudas vai morÄles prioritÄti ir netieša. TaÄu tas nenozÄ«mÄ“, ka pašlaik 81% visvairÄk neciena naudu un mÄ“s nedrÄ«kstam uzticÄ“ties šim etniski apkaunojošajam pÄ“tÄ«juma rezultÄtam. DrÄ«kstam! Noteikti drÄ«kstam uzticÄ“ties!
DrÄ«kstam uzticÄ“ties tÄpÄ“c, ka SKDS pÄ“tÄ«jumÄ formulÄ“tais jautÄjums sniedz tiešu atbildi par 81% vispÄrÄ“jo materiÄlistisko pasaules uzskatu – apziņas traumatismu. Uzskats par nepieciešamÄ«bu vispirms risinÄt ekonomiskÄs problÄ“mas ir tipiski materiÄlistisks pasaules uzskats. Ja vÄ“laties, arÄ« marksistisks pasaules uzskats, cilvÄ“ku esamÄ«bÄ priekšroku dodot ražošanai, ražošanas attiecÄ«bÄm, ražošanas organizÄcijai utt.
MateriÄlistiskajÄ pasaules uzskatÄ nauda ir galvenais. MorÄlei ir otršÄ·irÄ«ga jÄ“ga. Tas ir vispÄrzinÄms. MateriÄlistiskajÄ pasaules uzskatÄ laba ekonomika nodrošinÄs labu morÄli, bet nevis otrÄdi. T.s. materiÄlisti par to ir svÄ“ti pÄrliecinÄti. Viņu pÄrliecÄ«bÄ morÄlajÄm vÄ“rtÄ«bÄm dzÄ«vÄ“ nav metafiziska sÅ«tÄ«ba. Filosofijas valodÄ materiÄlisms skan šÄdi: apziņa (t.sk.morÄle) ir sekundÄra, bet matÄ“rija (t.sk.ekonomika) ir primÄra.
AizvadÄ«to gadu procentuÄlÄ lÄ«kne 74%-85% un šÄ« gada 81% netieši atklÄj „brÄ«vvalsts” izglÄ«tÄ«bas robus. PÄ“cpadomju izglÄ«tÄ«ba acÄ«mredzot gandrÄ«z nemaz nav pÄrvarÄ“jusi marksisma-ļeņinisma dialektiskÄ materiÄlisma iedvesto idejisko vienpusÄ«bu cilvÄ“ku pasaules uzskatÄ. Vaina par vienpusÄ«go pasaules uzskatu jÄuzņemas mÄcÄ«bu spÄ“kiem. DomÄjams, kÄda daļa no viņiem paši mÄ“dz bÅ«t naudas vergi*. TÄdi pedagoÄ£iskie kadri var vienÄ«gi slavÄ“t un popularizÄ“t sociÄlÄs stratifikÄcijas primitÄ«vÄkÄs formas naudu, mantu, amatu, varu, prestīžu. Viņu retorikÄ nauda ir varenÄka par laimi.
MasveidÄ«gÄs zagšanas cÄ“lonis ir latviešu tautÄ dominÄ“jošais materiÄlistiskais pasaules uzskats, tÄ determinÄ“tais (cÄ“loniski nosacÄ«tais) vispÄrÄ“jais morÄlais lÄ«menis un materiÄlistisko stereotipu lielÄ popularitÄte. PÄ“c pÄrsteidzošÄ 81% citu secinÄjumu nevar bÅ«t.
Pie mums lielÄkÄ nelaime nav „klasiskÄ” zagšana – Ä£enÄ“tiski determinÄ“ta noziedzÄ«ba. „KlasiskÄ” zagšana eksistÄ“. Policija Ä·er un noÄ·er daudzus „klasiskos” zagļus. Tiesa viņiem piespriež sodu. Viņi nonÄk cietumÄ.
Pie mums lielÄkÄ nelaime ir it kÄ normÄlu un it kÄ labu cilvÄ“ku zagšana un uz viņiem attiecinÄtÄ noziegumu brÄ«vÄ«ba. MÅ«su lielÄkie zagļi nav Ä£enÄ“tiski determinÄ“ti noziedznieki. MÅ«su lielÄkie zagļi ir cilvÄ“ki ar augstÄko izglÄ«tÄ«bu, maÄ£istra vai zinÄtņu doktora grÄdu. Pie mums starp lielÄkajiem zagļiem mÄ“dz bÅ«t profesori un akadÄ“miÄ·i. MÅ«su lielÄkie zagļi ir valsts augstas amatpersonas - parlamenta deputÄti, prezidenti, ministri, rektori, specdienestu priekšniecÄ«ba. LielÄkie zagļi sastopami t.s. radošajÄ inteliÄ£encÄ“.
KÄpÄ“c „Pietiek” visraženÄkais autors ir anonÄ«mais „Pietiek lasÄ«tÄjs”? KÄpÄ“c cilvÄ“ki baidÄs norÄdÄ«t savu vÄrdu un uzvÄrdu? KÄpÄ“c cilvÄ“ki baidÄs bÅ«t patiesÄ«bas paudÄ“ji? KÄpÄ“c patiesÄ«bas paušana nav cienÄ«jama rÄ«cÄ«ba? KÄpÄ“c tautÄ nevalda patiesÄ«bas dievs un patiesÄ«bas kults? KÄpÄ“c valda negodÄ«guma pÅ«Ä·is un negodÄ«guma kults?
ŠausmÄ«gi ir tas, ka zagšanai ir kolektÄ«vs atbalsts. Tas reizÄ“ ir kriminÄlÄs valsts un noziegumu brÄ«vÄ«bas kolektÄ«vais atbalsts. Zagšanas atbalstÄ«šana ir masveidÄ«ga rÄ«cÄ«ba. PatiesÄ«bas paudÄ“js paliek viens pats. Viņš nevar rÄ“Ä·inÄties ar kolektÄ«vo atbalstu. Daudzi varbÅ«t klusu priecÄjÄs par zagļu atmaskošanu, taÄu no viņu klusÄ prieka nav nekÄda sociÄlÄ labuma. Cita lieta bÅ«tu, ja patiesÄ«bas paudÄ“jus visi atklÄti atbalstÄ«tu un neļautu ar viņiem izrÄ“Ä·inÄties. Bet tas nenotiek. Zagļiem viegli izdodÄs izrÄ“Ä·inÄties ar viņu noziegumu atmaskotÄjiem. TÄpÄ“c visraženÄkais autors ir anonÄ«mais „Pietiek lasÄ«tÄjs”.
*2004.gadÄ pametu darbu „TurÄ«bÄ” un aizbÄ“gu no dekÄna PÄ“tersona nepÄrtrauktÄs reti aprobežotÄs muldÄ“šanas par naudas galveno lomu cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“, aicinot mÅ«s, pasniedzÄ“jus, studentiem iemÄcÄ«t pelnÄ«t naudu. VairÄk neko nevajagot. Vajagot vienÄ«gi iemÄcÄ«t pelnÄ«t naudu. Tiesa, neaizbÄ“gu tikai viena nekaunÄ«ga muļķa dēļ. MinÄ“tajÄ privÄtajÄ izglÄ«tÄ«bas biznesa firmÄ tolaik diemžēl auditorijÄ dominÄ“ja jaunieši, kuriem interesÄ“ja tikai „naudas taisÄ«šana” un kuri no pasniedzÄ“ja gaidÄ«ja vienÄ«gi pamÄcÄ«bas, kÄ „taisÄ«t naudu”.