Iesaki rakstu:

GruzÄ«niem esot desmitiem lielisku attaisnojumu gadÄ«jumam, ja šašliks nav izdevies gluži tik labs kā vajadzÄ“tu. Latviešiem diemžēl ir tikai viens. Kad pavārs amatieris kārtÄ“jo reizi ir pārcepis šašliku tā, ka tas izskatās pÄ“c meteorÄ«ta, vienmÄ“r saka, ka nav jau tik slikti, jo ogle ir laba kuņģa darbÄ«bai. Šoreiz gan par citām oglÄ“m – tām, kuras daudzi rÄ«dzinieki pagājušajā nedēļā negaidÄ«ti atrada uz savām baltajām palodzÄ“m.

Sociālie tÄ«kli ātri piepildÄ«jās ar sašutumu un attiecÄ«gām fotogrāfijām. Ä»audis, kuri bija atstājuši vaļā logus, dabÅ«ja to nožēlot, jo bija krietni jāpiestrādā pie dzÄ«vokļu uzkopšanas. Kāds tika arÄ« pie astmas lÄ“kmes. Lugažu ielas bÄ“rnudārza audzÄ“kņi pÄ“c rotaļāšanās ārā izskatÄ«jās krietni tumšÄdaināki par vidusmÄ“ra latvieti. Viņu vecākus uztrauca gan netÄ«rÄ«ba, gan gaisa kvalitāte.

Piesārņojuma avots tālu nebija jāmeklÄ“ – tie ir RÄ«gas brÄ«vostā strādājošie uzņēmumi SIA “Strek” un SIA “RÄ«gas centrālais termināls”. Abi uzņēmumi atrodas tuvu centram, un tiem ir izsniegtas atļaujas pārkraut beramkravas, t.sk. ogles, attiecÄ«gi 5 un 8 miljonus tonnu gadā.

Pārkraušanas process ir šÄds: izkraušana no vagoniem, drupināšana, uzglabāšana vaļējā laukumā un iekraušana kuÄ£os, izmantojot greiferus. Skaidrs, ka tas saistÄ«ts ar ievÄ“rojamiem izmešiem atmosfÄ“rā. Nav vismÅ«sdienÄ«gākās tehnoloÄ£ijas, bet viss ir likumÄ«gi – abiem uzņēmumiem Valsts vides dienests (VVD) ir izsniedzis atļaujas B kategorijas piesārņojošai darbÄ«bai. Šie dokumenti ir ļoti apjomÄ«gi, to sagatavošanā ieguldÄ«ts liels darbs, un varÄ“tu domāt, ka tajos ņemts vÄ“rā viss, lai milzÄ«gais ogļu daudzums tiktu pārkrauts, neapdraudot vides kvalitāti un cilvÄ“ku veselÄ«bu. Bet vai tā tiešÄm ir?

Kā jau bieži varam vērot, speciālisti sagatavo apjomīgas, vispusīgas atļaujas un noteikumus, bet tas nenoved pie labas vides kvalitātes, jo kontrole ir pārāk vāja.

VVD ēka atrodas pavisam tuvu ostai, un ogļu putekļu mākonis arī to nebija saudzējis, bet vides sargi sarosījās tikai tad, kad piesārņojuma fakts jau bija kļuvis par dienas notikumu.

No VVD saņemtā informācija bija pretrunÄ«ga. Sākumā – gaisa piesārņojuma normas neesot pārsniegtas, vÄ“lāk – tomÄ“r pārsniegums ir, bet saskaņā ar atļauju tas ir pieļaujams 35 reizes gadā. Tātad reizi desmit dienās!

Tad pienāca ziņas, ka ogļu kārta pārklājusi ne vien kluso centru, bet arÄ« BrÄ«vÄ«bas ielas tālo galu, Avotu ielu un citas vietas. Kaut kas tāds lÄ«dz šim vÄ“l nebija redzÄ“ts! VVD pārstāvis gan izteica šaubas, vai tie tiešÄm bijuši ogļu putekļi. Varot bÅ«t taču arÄ« smiltis, ceļu remonta putekļi un ziedputekšÅ†i.

Tā kā ir saņemti ziņojumi, ka vÄ“ja dēļ liels daudzums ogļu putekļu nonācis tālu no pārkraušanas vietas, gribÄ“jās sagaidÄ«t, ka VVD parādÄ«s kādas ieinteresÄ“tÄ«bas pazÄ«mes un veiks analÄ«zes, lai to apstiprinātu vai noliegtu. Ogļu pārkraušana RÄ«gas ostā bija ir un bÅ«s, tāpÄ“c vajadzÄ“tu bÅ«t interesei iegÅ«t ticamus datus, cik tad tālu no pārkraušanas vietas putekļi var nonākt.

Diemžēl tas nenotika. Tāpat kā pagājušÄ gada rudenÄ« nenotika mÄ“Ä£inājumi noskaidrot, kas ir Baltijas jÅ«ras krastā izskalotā piesārņojošÄ viela un vai sÄ“rijveida zivju bojāeja vairākās piekrastes vietās ir ar to kaut kādā veidā saistÄ«ta.

Kā jau teicu, atļauju nosacÄ«jumi ir ļoti apjomÄ«gs teksts, ko grÅ«ti pārbaudÄ«t punktu pa punktam, bet, lai samazinātu ogļu izmešu kaitÄ«go ietekmi, pietiktu, ja bÅ«tu savlaicÄ«gi pievÄ“rsta uzmanÄ«ba galvenajām pārkraušanas vietām. SavlaicÄ«gi nozÄ«mÄ“ - brÄ«dÄ«, kad pastiprinās vÄ“jš.

Saskaņā ar RÄ«gas brÄ«vostas noteikumu 144. punktu, vÄ“ja ātrumam sasniedzot 10 m/s un vairāk, pārtrauc putekļus radošu beramo kravu kraušanu. No pieredzes zinu, ka daudzi uzņēmumi šajā ziņā ir grÄ“kojuši un turpina grÄ“kot.

Neapšaubāmi katra vagonu, celtņu un kuÄ£a dÄ«kstāves stunda maksā lielu naudu, daudz lielāku nekā iespÄ“jamie VVD sodi, tāpÄ“c kraut turpina, kamÄ“r vien nezvana kāds ļoti liels priekšnieks. Dienā, kad RÄ«gu pārklāja ogļu mākonis, vÄ“jš bija pastiprinājies lÄ«dz 15-19 m/s. Rezultāts ir likumsakarÄ«gs.

Lai samazinātu ogļu putÄ“šanu, tās nepieciešams mitrināt. To var darÄ«t dažādi, tāpÄ“c VVD bÅ«tu vÄ“rts sekot, vai termināļa darbinieki šajā ziņā neslinko, vÄ“l pirms vÄ“jš ir sasniedzis vÄ“tras spÄ“ku.

VÄ“l labāk bÅ«tu, ja VVD liktu saprast beramo kravu operatoriem, ka cilvÄ“ku veselÄ«ba ir pirmajā vietā, bet viss pārÄ“jais tikai pÄ“c tam. Ir taču likumÄ«gi lÄ«dzekļi, lai to sasniegtu. Diemžēl VVD darbÄ«bas šajā lietā ir novÄ“lotas un vairāk vÄ“rstas uz sabiedrÄ«bas mierināšanu nekā situācijas noskaidrošanu un kārtÄ«bas ieviešanu.

VienÄ«gais cerÄ«bu stars šajā ogļu putekļu tumsÄ«bā ir RÄ«gas brÄ«vostas plāns lÄ«dz šÄ gada beigām pārcelt ogļu pārkraušanu no RÄ«gas centra uz nomalÄ“m. Par to runā jau gadus desmit, un cerams, ka tas šogad varÄ“tu notikt. Spriežot pÄ“c atļaujas nosacÄ«jumiem, jaunajā pārkraušanas vietā procesiem vajadzÄ“tu notikt krietni vien mÅ«sdienÄ«gāk un videi draudzÄ«gāk.

Bet šos procesus vadÄ«s un kontrolÄ“s tie paši cilvÄ“ki, kas pagājušajā nedēļā nobÄ“ra ar ogļu putekļiem pusi RÄ«gas. Vai mÄ“s varam uzticÄ“ties, ka viņi to darÄ«s pÄ“c labākās sirdsapziņas? Šis jautājums paliek atklāts.

* BiedrÄ«bas “Vides inspektoru apvienÄ«ba” valdes loceklis