Iesaki rakstu:

Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar vakarpusÄ“ ir aizturÄ“jis valsts akciju sabiedrÄ«bas Latvijas Dzelzceļš ilggadÄ“jo valdes priekšsÄ“dÄ“tāju UÄ£i Magoni, par kura iespÄ“jamām problÄ“mām ar pielaidi valsts noslÄ“pumam - galvenokārt saistÄ«bā ar viņa ciešajiem kontaktiem ar Krievijas dzelzceļa vadÄ«bu - un sekojošu amata zaudÄ“šanu tika baumots jau mÄ“nešiem ilgi.

Jau pašlaik ir pilnÄ«gi skaidrs, ka par aizturÄ“šanas gatavošanu jau iepriekš ir bijis informÄ“ts satiksmes ministrs Anrijs MatÄ«ss - par to liecina ne tikai tas, ka šorÄ«t pats ministrs personiski par aizturÄ“šanu bija informÄ“jis abas ziņu aÄ£entÅ«ras, bet arÄ« tas, ka MatÄ«ss burtiski pirms pāris dienām ar acÄ«mredzami sadomātu, nepatiesu ieganstu atteicies apmeklÄ“t kādu tradicionālu dzelzceļnieku pasākumu.

Par to, ka MatÄ«ss jau laikus bijis informÄ“ts par aizturÄ“šanu, liecina arÄ« fakts, ka atšÄ·irÄ«bā no citām lÄ«dzÄ«gām situācijām ar KNAB veiktām aizturÄ“šanām šoreiz ministrs nekavÄ“joties bija gatavs paziņot, ka Magonis savu amatu zaudÄ“s un ka vietā uz laiku nāks viņa pašreizÄ“jais vietnieks Aivars Strakšas, kurš ir uzņēmuma viceprezidents finanšu jautājumos. Ä€rkārtÄ«gi operatÄ«vi šorÄ«t šÄ« nomaiņa arÄ« tika veikta.

Jau pirms divarpus nedēļām žurnāla Klubs baumu slejā bija publicÄ“ta šÄda bauma, kas skaidri norādÄ«ja tieši uz Latvijas Dzelzceļu un Magoni: "KamÄ“r valsts tikusi pie jauna prezidenta, tikmÄ“r krÄ“sls saļodzÄ«jies kādam citam sevi par prezidentu nodÄ“vÄ“jušam pilsonim. MilzÄ«ga valsts uzņēmuma šefa brāļošanās ar Austrumu kaimiņu tā nokaitinājusi NATO partnervalstis, ka mÅ«su specdienestiem pateikts "fas!" un ka amata ieņemšanai nepieciešamās pielaides valsts noslÄ“pumam atņemšana šim personāžam esot vairs tikai laika jautājums. Runā, ka glābiņš šoreiz nebÅ«šot arÄ« politiskā aizmugure un politiÄ·u piebarošana ar dažādiem ziedojumiem - viņa liktenis esot izšÄ·irts aiz valsts robežām, kur mÅ«sÄ“jiem rokas par Ä«sām. Tādēļ neformāli jau sākušies jauna "prezidenta" meklÄ“jumi."

ŠÄ« nav pirmā reize, kad Latvijas Dzelzceļš pÄ“dÄ“jos gados saskaras ar KNAB: pÄ“rn KNAB veikta kratÄ«šana notika uzņēmuma Nekustamā Ä«pašuma direkcijā, konkrÄ“ti - tās vidÄ“ja lÄ«meņa darbinieka Mārtiņa Grundmaņa darba vietā.

Par šo lietu tā arÄ« nekas plašÄk gada laikā nav kļuvis zināms, taču bija norādes, ka Grundmani saista personiska pazÄ«šanās ar Magoni, un abi tika raksturoti kā Ä£imenes draugi. Tas daļēji varÄ“tu izskaidrot, kādēļ jau sākotnÄ“ji KNAB viesošanās pie nevienam nezināma vidÄ“ja lÄ«meņa darbinieka tika neoficiāli tulkota kā "sveiciens" Magonim.

Kāds avots pÄ“rn Pietiek skaidroja, ka tieši Nekustamā Ä«pašuma direkcija, nevis koncerna iepirkumu birojs administrÄ“ visus iepirkumus, kas saistÄ«ti, piemÄ“ram, ar visu dzelzceļa staciju un infrastruktÅ«ras remontdarbiem, un starp tiem ir vÄ“rienÄ«gi iepirkumi.

KNAB veikta kratÄ«šana tik ietekmÄ«gā un politiski jutÄ«gā valsts uzņēmumā kā Latvijas Dzelzceļš nav ierasta lieta, tādēļ fakts, ka tā skārusi zemāka lÄ«meņa darbinieku, nevis kādu no vadÄ«bas, kuluāros pÄ“rn tika interpretÄ“ta kā "sveiciena nodošana Magonim". Taču atšÄ·irÄ«bā no šÄ«s reizes pÄ“rn Satiksmes ministrijas, kas ir Latvijas Dzelzceļa valstij piederošo kapitāldaļu turÄ“tāja, vadÄ«bā par uzņēmuma nonākšanu KNAB redzeslokā Pietiek teicās neko nezinām.

Pirms trim gadiem Pietiek bija veicis plašus pÄ“tÄ«jumus par Magoņa saimnieciskajiem darÄ«jumiem, kuriem toreiz tika veltÄ«ta arÄ« KNAB pārbaude, taču tad šÄ« pārbaude beidzās bez rezultātiem.

2011. gadā Latvijas Dzelzceļa vadÄ«tājs no kāda ārvalstu pilsoņa „u.c. ienākumos” - tikai vÄ“lāk tika atklāts, ka tā ir aizdevuma atgÅ«šana - saņēma 430 tÅ«kstošus eiro: šÄ« summa, ko Magonis bija deklarÄ“jis kā saņemtu no ārvalstu pilsoņa Ilkomjona Ahmadjonova, bija viņa gada lielākie ienākumi, kas vairāk nekā septiņkārt bija pārsnieguši Latvijas Dzelzceļā saņemto 39,6 tÅ«kstošu latu lielo gada atalgojumu.

2012. gadā no arÄ« iepriekšÄ“jos gados Magoņa dzÄ«vÄ“ un amatpersonas deklarācijā bieži figurÄ“jušÄs HelÄ“nas Bibikas viņš par trÄ«s Ä«pašumu pārdošanu (kā var noprast no amatpersonas deklarācijas) kopā bija saņēmis gandrÄ«z 110 tÅ«kstošus eiro un vÄ“l 301,5 tÅ«kstošus - kā atdotu parādu.

150 tÅ«kstošu eiro parādu Magonim bija atdevusi lÄ«dz šim viņa Ä«pašumā bijusÄ« SIA Hanza kuÄ£u aÄ£entÅ«ra, bet jau pieminÄ“tais Ahmadjonovs Magonim bija nodrošinājis "u.c. ienākumus" 20 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā. LÄ«dz ar to kopā Latvijas Dzelzceļa vadÄ«tāja pārÄ“jie ienākumi bija vairāk nekā deviņas reizes lielāki par viņa algu pamatdarbā.

Savukārt veikto darÄ«jumu vidÅ« Magonis bija deklarÄ“jis ne tikai jau pieminÄ“to summu saņemšanu un alimentus 20 tÅ«kstošu latu apmÄ“rā, bet arÄ« tādus mÄ«klaini formulÄ“tus darÄ«jumus kā "zemes gabals Ä€dažu novadā" (divreiz pa 332 tÅ«kstošiem eiro), "MašÄ«na MB SL" un "MašÄ«na BMW X6" (attiecÄ«gi 17 757 un 35 784 eiro), kā arÄ« "SIA Hanza KuÄ£u aÄ£entÅ«ra 2500 kapitāldaļas" (56 457 eiro).

Tāpat, ja ticÄ“t Magoņa amatpersonas deklarācijai, jau vairākus gadus strādājošÄ Krievijas uzņēmuma Tretja Gruzoperevozočnaja Kompanija daļu iegāde viņam bija izmaksājusi summu, kas mazāka par 4000 latiem, - deklarācijā šis darÄ«jums nav uzrādÄ«ts.

Savukārt iepriekšÄ“jos gados, spriežot pÄ“c Magoņa valsts amatpersonas deklarācijām, LDz vadÄ«tājs sistemātiski nebija uzskatÄ«jis par nepieciešamu deklarÄ“t visus veiktos lielos darÄ«jumus.

Tā 2003. gada beigās saskaņā ar LDz vadÄ«tāja amatpersonas deklarāciju viņam vispār nav bijis nekādu vÄ“rā ņemamu parādsaistÄ«bu vai aizdevumu. Gadu vÄ“lāk parādsaistÄ«bas jau uzrādÄ«tas 300 tÅ«kstošu latu apmÄ“rā, taču deklarācijas darÄ«jumu sadaļā nav minÄ“ts, ka veikti kādi aizņēmuma darÄ«jumi. Tāpat uzrādÄ«ti arÄ« aizdevumi 90,4 tÅ«kstošu latu un 23,1 tÅ«kstoša dolāru apmÄ“rā – bet šÄdi aizdevuma darÄ«jumi, ja ticÄ“t deklarācijām, nav veikti.

Savukārt 2005. gadā Magoņa parādsaistÄ«bas palielinājušÄs vÄ“l par 390 tÅ«kstošiem latu, taču nav uzrādÄ«ts neviens aizņēmuma darÄ«jums, savukārt aizdevumi bez kādu oficiāli deklarÄ“tu darÄ«jumu veikšanas pieauguši par aptuveni 59 tÅ«kstošiem latu. Turklāt Magonis ir labi zinājis par likumdošanas prasÄ«bu deklarÄ“t lielos darÄ«jumus, - viņa deklarācijā par 2005. gadu norādÄ«ts kredÄ«ta atmaksas darÄ«jums par vairāk nekā 25 tÅ«kstošiem latu.

InformÄ“ta par šÄ«m dÄ«vainÄ«bām, VID Ä£enerāldirektore Nelija Jezdakova oficiālā vÄ“stulÄ“ lika noprast, ka Magonim esot veikti „nodokļu administrÄ“šanas pasākumi”, taču likumdošana neļaujot informÄ“t par to rezultātiem. TikmÄ“r pats Magonis Pietiek atzina, ka pÄ“dÄ“jo pāris gadu laikā neesot bijis VID un VID arÄ« neesot interesÄ“jies par viņa amatpersonas deklarāciju vai ienākumiem un izdevumiem.

PÄ“dÄ“jā reize, kad Magonis skaidrojies ar VID, bijusi 2007. gada rudenÄ«, kad viņš bijis toreizÄ“jā premjera Aigara KalvÄ«ša (TP) padomnieks. Toreiz VID veicis pilnu viņa deklarācijas auditu. „VID mani un vairākus citus KalvÄ«ša padomniekus tad ņēma pie dziesmas,” Pietiek iepriekš atzina Magonis, skaidri norādot – „vairāk nekas nav bijis”.

Magonis atzina, ka pÄ“c VID 2007. gadā veiktā padziļinātā audita viņš esot administratÄ«vi sodÄ«ts un VID aprÄ“Ä·inājis arÄ« soda summu. Tā pamatā esot bijusi paša muļķība, neapzinoties, kā precÄ«zi deklarācijā norādÄ«t aizdevumu un tā atmaksu.

Pietiek iepriekš arÄ« plaši aprakstÄ«jis to, kā, spriežot pÄ“c Magoņa amatpersonas deklarācijām, jau kopš 2006. gada viņš sācis vÄ“rienÄ«gus darÄ«jumus ar savu 1969. gadā dzimušo darÄ«jumu partneri Bibiku.

2006. gadā viņš no Bibikas aizņēmies 32,7 tÅ«kstošus latu un 11 tÅ«kstošus eiro, kā arÄ« atguvis no viņas ienākumus 130 tÅ«kstošu latu un 44 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā (iespÄ“jams, ar „ienākumu atgÅ«šanu” Magonis apzÄ«mÄ“jis aizdevuma atgÅ«šanu, jo tieši šÄdas summas bija aizdevis 2005. gadā).

2007. gadā Magonis Bibikai pārdevis kapitāldaļas par 121 tÅ«kstoti dolāru un aizņēmies 28,5 tÅ«kstošus eiro, bet Ä«paši vÄ“rienÄ«gi bijuši divi nākamie gadi: 2008. gadā Magonis no Bibikas atguvis ienākumus 324 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā, bet 2009. gadā atguvis parādu – 694 tÅ«kstošus eiro un 150 tÅ«kstošus latu.

Taču Bibikas pašas veiktās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas analÄ«ze neradÄ«ja pārliecÄ«bu, ka viņai vispār bijušas oficiāli iegÅ«tas tādas summas, kādas Magonis norādÄ«jis savā deklarācijā.

2006.-2009. gadā saskaņā ar Lursoft datu bāzes informāciju Bibikai ir piederÄ“jušas kapitāldaļas uzņēmumos Hanza JÅ«ras vārti, Pro Logistic Services un Nord Capital Management, un 2008. gadā šÄ«s kapitāldaļas viņai, spriežot pÄ“c gada pārskata, nodrošinājušas tikai nepilnus 56 tÅ«kstošus latu dividendÄ“s no Pro Logistic Services.

Vai ir bijuši kādi oficiāli avoti, no kuriem Bibika varÄ“tu bÅ«t tikusi pie pārÄ“jiem 244 tÅ«kstošiem eiro, ko viņa šajā pašÄ 2008. gadā saskaņā ar Magoņa deklarāciju spÄ“jusi viņam atdot?

Kā rāda Baltic Screen dati, arÄ« nevienu nekustamo Ä«pašumu darÄ«jumu Bibika 2008. gadā oficiāli nebija veikusi, un arÄ« iepriekšÄ“jais - 2007. gads Bibikai nav bijis finansiāli veiksmÄ«gāks, lÄ«dz ar to uz jautājumu, vai Magoņa deklarācijā norādÄ«tās summas Bibikai patiešÄm bijušas, datu bāzes sniedz atbildi – pÄ“c visa spriežot, ne.

Turpinājums sekos.