Iesaki rakstu:

TrÄ«sarpus gadus pÄ“c Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nozagtās naudas skandāla, kura rezultātā cietumsodi tika piespriesti diviem KNAB darbiniekiem, biroja vadÄ«ba joprojām nevÄ“las atklāt, kādi tieši pasākumi veikti, lai izslÄ“gtu jaunas zādzÄ«bas. TikmÄ“r fakti liecina, ka ievÄ“rojamas naudas summas birojā joprojām mÄ“nešiem ilgi tiek uzglabātas pretrunā ar Ministru kabineta noteikumu normām, savukārt KNAB priekšnieka pienākumu izpildÄ«tāja Juta StrÄ«Ä·e apliecina – biroja glabātuvÄ“ esošÄs naudas pārbaude arÄ« pašlaik notiek tikai „ne retāk kā reizi gadā”.

Nesen ziņu aÄ£entÅ«ra LETA informÄ“ja, ka tās rÄ«cÄ«bā nonācis adresÄ“ts Vladimira Vaškeviča iesniegums, kurā bijušais Muitas kriminālpārvaldes vadÄ«tājs informÄ“jis - viņam esot kļuvis zināms, ka „pārkāpumi naudas lÄ«dzekļu uzglabāšanā un uzskaitÄ“ [KNAB] joprojām nav novÄ“rsti, kas norāda uz iespÄ“jamÄ«bu, ka naudas lÄ«dzekļi, kas pretÄ“ji MK noteikumu prasÄ«bām netiek glabāti deponÄ“to lÄ«dzekļu kontā vai lietisko pierādÄ«jumu glabātavā seifā, tiks nozagti, to apstākli, ka, neskatoties uz jau notikušo un konstatÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu, pasākumi noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu veicinošÄs vides un risku novÄ“ršanai KNAB netika veikti”.

Nu Pietiek rÄ«cÄ«bā nonācis KNAB dokuments, uz kura pamata Vaškevičs, domājams, izteicis savus secinājumus: tas ir KNAB IzmeklÄ“šanas nodaļas izmeklÄ“tāja Rimanta Kuzmas šÄ gada 7. jÅ«lija lÄ“mums par aresta uzlikšanu Vaškevičam izņemtajai naudai – 7395 latiem, 12 595 eiro un 270 dolāriem, no kuriem kopumā nepilnus divus desmitus banknošu tiek nolemts „nodot glabāt Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja materiāli atbildÄ«gai personai glabāšanai lietisko pierādÄ«jumu glabātavas seifā”, bet pārÄ“jo naudu ieskaitÄ«t Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja speciālajā depozÄ«ta kontā.

No šÄ« dokumenta izriet, ka šÄ« nauda kratÄ«šanā izņemta jau šÄ gada 31. janvārÄ« un 1. februārÄ«, savukārt kontā ieskaitÄ«t to nolemts tikai 7. jÅ«lijā, - tātad vairāk nekā piecus mÄ“nešus tā glabāta nezināmos apstākļos un nezināmā uzraudzÄ«bā. TikmÄ“r Ministru kabineta noteikumi par rÄ«cÄ«bu ar lietiskajiem pierādÄ«jumiem un arestÄ“to mantu noteic: naudu, kas tās specifisko pazÄ«mju dēļ ir atzÄ«ta par lietisko pierādÄ«jumu, glabā tikai Ä¢enerālprokuratÅ«ras vai attiecÄ«gās izmeklÄ“šanas iestādes lietisko pierādÄ«jumu glabāšanas seifā, savukārt naudu, kura nav jāsaglabā konkrÄ“tajā naudas zÄ«mÄ“s, ieskaita un glabā Ä¢enerālprokuratÅ«ras vai attiecÄ«gās izmeklÄ“šanas iestādes deponÄ“to lÄ«dzekļu kontā. Vaškeviča nauda kontā ieskaitÄ«ta tikai piecus mÄ“nešus pÄ“c tās izņemšanas.

Lai to noskaidrotu, Pietiek uzdeva KNAB priekšnieka pienākumu izpildÄ«tājai Jutai StrÄ«Ä·ei jautājumus, kur un kā laikā no 2011. gada 1. februāra lÄ«dz 7. jÅ«lijam tikuši uzglabāti Vaškevičam kratÄ«šanas laikā izņemtie naudas lÄ«dzekļi, kā arÄ« – kādu amatpersonu atbildÄ«gā glabāšanā šie naudas lÄ«dzekļi bijuši nodoti un kā KNAB vadÄ«ba nodrošinājusi to, lai šie naudas lÄ«dzekļi netiktu nozagti vai uz laiku „aizņemti” (kā to savulaik saskaņā ar tiesas spriedumā teikto izdarÄ«jis biroja darbinieks Jānis Imša). Taču izrādās, ka, neraugoties uz pirms trÄ«sarpus gadiem notikušo KNAB naudas zādzÄ«bas skandālu, biroja vadÄ«ba arÄ« pašlaik nevÄ“las atklāt, kādi konkrÄ“ti pasākumi veikti, lai šÄdus gadÄ«jumus vairs nepieļautu.

Saskaņā ar StrÄ«Ä·es sniegto oficiālo atbildi „lietisko pierādÄ«jumu, izmeklÄ“šanas darbÄ«bu rezultātā citu iegÅ«to priekšmetu, kuriem var bÅ«t nozÄ«me lietā, un arestÄ“tās mantas uzskaiti un glabāšanu Birojā nosaka Biroja priekšnieka 2008. gada 15. oktobrÄ« apstiprinātā kārtÄ«ba nr. 1-4/7 Lietisko pierādÄ«jumu, izmeklÄ“šanas darbÄ«bu rezultātā citu iegÅ«to priekšmetu un arestÄ“tās mantas uzskaites un glabāšanas kārtÄ«ba. Atbilstoši minÄ“tās kārtÄ«bas 2. punktam Biroja priekšnieks organizÄ“ lietisko pierādÄ«jumu un arestÄ“tās mantas glabātuves ierÄ«košanu un nosaka atbildÄ«gās amatpersonas par glabāšanā nodotajiem lietiskajiem pierādÄ«jumiem un arestÄ“to mantu. AtbildÄ«gā persona nodrošina lietisko pierādÄ«jumu, priekšmetu, kuriem var bÅ«t nozÄ«me lietā, un arestÄ“tās mantas uzskaiti un glabāšanu (IekšÄ“jā normatÄ«vā akta II un III nodaļa). Savukārt saskaņā ar 3. punktu par lietiskā pierādÄ«juma vai arestÄ“tās mantas nozaudÄ“šanu, sabojāšanu vai nevÄ“rÄ«gu glabāšanu likumā noteiktā kārtÄ«bā atbild persona, pie kuras lieta atrodas glabāšanā”.

TomÄ“r StrÄ«Ä·es oficiālajā atbildÄ“ atzÄ«ts, ka, neraugoties uz pirms trÄ«sarpus gadiem atklāto zādzÄ«bu, biroja glabātuvÄ“ esošÄs naudas pārbaudes nav kļuvušas Ä«paši biežas un nopietnas: „Kontroli par Biroja glabātuvÄ“ esošo lietisko pierādÄ«jumu un arestÄ“tās mantas uzskaiti un glabāšanu veic IzmeklÄ“šanas nodaļas vadÄ«tājs, kurš ne retāk kā reizi gadā organizÄ“ pārbaudes par ierakstu atbilstÄ«bu uzskaites žurnālā minÄ“tajam un faktiskajam stāvoklim glabātuvÄ“.”

Neko vairāk StrÄ«Ä·e gan neatklāj, atsaucoties uz to, ka „informācija par konkrÄ“ta kriminālprocesa ietvaros esošo lietisko pierādÄ«jumu un arestÄ“tās mantas glabāšanas taktiku un par atbildÄ«gajām personām, pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu, ir atzÄ«stama par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, jo ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m. LÄ«dz ar to, Birojs nav tiesÄ«gs pilnÄ«bā atbildÄ“t uz attiecÄ«gajiem jautājumiem un izsniegt attiecÄ«gu dokumentu kopijas”.