Iesaki rakstu:

Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojā (KNAB) notikusi tik eksotiska darbÄ«ba kā darbinieku "360 grādu novÄ“rtÄ“šana", KNAB priekšnieka vietnieces amata apraksts ilgstoši nav atbildis normatÄ«vajiem aktiem, KNAB priekšnieka vietnieci nevar divas reizes sodÄ«t par vienu pārkāpumu - šÄ«s ir tikai dažas no neskaitāmajiem interesantajiem faktiem, ko atklāj vÄ“l viens Pietiek publicÄ“ts tiesas spriedums kārtÄ“jā Jutas StrÄ«Ä·es tiesvedÄ«bā pret savu darbavietu.

"Lieta Nr.C27119614; Arhīva Nr.CA-2658/25; 2014.g.

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS vārdā 2014.gada 24.septembrī

RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ija šÄdā sastāvā: tiesas sÄ“des priekšsÄ“dÄ“tāja L.Volberga, tiesneši L.Gavare un M.SviÄ·is, ar sekretāri E.Ločmeli,

piedaloties Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurorei I.Znotiņai, izskatīja slēgtā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34,

civillietu Jutas StrÄ«Ä·es prasÄ«bā pret Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroju ar trešo personu prasÄ«tājas pusÄ“ Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrÄ«bu par darba devÄ“ja uzteikuma atzÄ«šanu par spÄ“kā neesošu, atjaunošanu amatā un vidÄ“jās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavÄ“jumu, sakarā ar Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja apelācijas sÅ«dzÄ«bu par RÄ«gas pilsÄ“tas Centra rajona tiesas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu un konstatÄ“ja:

PrasÄ«tāja Juta StrÄ«Ä·e 2014.gada 20.februārÄ« RÄ«gas pilsÄ“tas Centra rajona tiesā cÄ“lusi prasÄ«bu pret Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroju (turpmāk - KNAB) par darba devÄ“ja uzteikuma atzÄ«šanu par spÄ“kā neesošu un atjaunošanu darbā, lÅ«dzot tiesu: 1) atzÄ«t par spÄ“kā neesošu KNAB priekšnieka J.Streļčenoka 2014.gada 7.februāra uzteikumu J.StrÄ«Ä·ei; 2) atjaunot J.StrÄ«Ä·i KNAB priekšnieka vietnieka (korupcijas apkarošanas jautājumos) amatā; 3) noteikt, ka tiesas spriedums ir izpildāms nekavÄ“joties; 4) piedzÄ«t no atbildÄ“tāja par labu prasÄ«tājai tiesāšanās un ar lietas vešanu saistÄ«tos izdevumus.

PrasÄ«bas pieteikumā norādÄ«ts, ka prasÄ«tāja ar KNAB priekšnieka pienākumu izpildÄ«tāja 2003.gada 19.septembra rÄ«kojumu Nr.2-1/337 tika iecelta KNAB priekšnieka vietnieka (korupcijas novÄ“ršanas jautājumos) amatā, bet ar 2004.gada 11.februāra rÄ«kojumu Nr.2-1/105 tika pārcelta KNAB priekšnieka vietnieka (korupcijas apkarošanas jautājumos) amatā.

KNAB priekšnieks J.Streļčenoks 2014.gada 7.februāri izdeva rÄ«kojumu Nr.23- 2/201 par prasÄ«tājas atbrÄ«vošanu no ieņemamā amatā par NeatbilstÄ«bu tam, un šis rÄ«kojums bija pamatots ar KNAB likuma 5.panta sestās daļas 12.punktu, kā arÄ« tajā bija norādÄ«ts, ka to var apstrÄ«dÄ“t vispārÄ“jās jurisdikcijas tiesā saskaņā ar Darba likuma 122.pantu.

PrasÄ«tāja minÄ“to uzteikumu uzskata par nepamatotu sekojošu apsvÄ“rumu dēļ.

PrasÄ«tāja savā prasÄ«bā atsaukusies uz Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma (turpmāk - Likums) 2.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka KNAB ir Ministru Kabineta (turpmāk - MK) pārraudzÄ«bā esoša valsts pārvaldes iestāde, kā ari norādÄ«jusi, ka MK padotÄ«bas Ä«stenošanu saskaņā ar MK 2005.gada 22.marta noteikumu Nr.201 (Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja nolikums) 1.punktu, ir uzticÄ“jis veikt Ministru kabinetam, nosakot, ka KNAB ir Ministru prezidenta pārraudzÄ«bā esoša tiešÄs pārvaldes iestāde.

2014.gada 7.februāra rÄ«kojumā norādÄ«ts, ka prasÄ«tājai pusotra mÄ“neša laikā trešo reizi jau tiek piemÄ“rots darba uzteikums, un pirmos divus KNAB priekšnieka rÄ«kojumus (2013.gada 20.decembra un 2014.gada 14.janvāra) par prasÄ«tājas atbrÄ«vošanu no darba Ministru prezidents kā KNAB pārraugs atzina par prettiesiskiem un tos atcÄ“la. J.Streļčenoks, neievÄ“rojot Ministru prezidenta 2014.gada 21.janvāra rÄ«kojumā Nr.16 noteikto uzdevumu nodrošināt KNAB amatpersonu un darbinieku tiesisku, objektÄ«vu un likumam atbilstošu novÄ“rtÄ“šanu, 2014.gada 7.februāri prasÄ«tāju no amata atbrÄ«voja trešo reizi, uzteikuma pamatā norādot tos pašus apstākļus, kuri bija norādÄ«ti pirmajā un otrajā rÄ«kojumā - t.i. prasÄ«tājas darbÄ«bas rezultātu novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu un ar KNAB priekšnieka 2013.gada 19.decembra rÄ«kojumu Nr.23-2/280 par prasÄ«tājas rÄ«cÄ«bā konstatÄ“to disciplinārpārkāpumu, par kuru viņai jau tika piemÄ“rots disciplinārsods - rājiens, kuru viņa tika pārsÅ«dzÄ“jusi likumā noteiktajā kārtÄ«bā.

PrasÄ«bā norādÄ«ts, ka saskaņā ar Darba likuma noteikumiem un vispārÄ«gajiem tiesÄ«bu principiem par vienu un to pašu pārkāpumu nevar sodÄ«t divas reizes, ko nodrošina dubultās sodÄ«šanas aizlieguma princips. Atbilstoši ne bis in idem principam nav pieļaujams, ka personai par vienu un to pašu pārkāpumu tiek piemÄ“roti vairāki sodi.

PrasÄ«tāja uzskata, ka KNAB priekšnieks, 2014.gada 7.februāra uzteikumā, norādot uz 2013.gada 19.decembra rÄ«kojumā Nr.23-2/820 piemÄ“roto disciplinārsodu, ir pārkāpis dubultās sodÄ«šanas aizlieguma principu un nav ievÄ“rojis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 9.marta spriedumā lietā Nr.SKC-281 noteikto, ka vienlaikus par vieniem un tiem pašiem apstākļiem nevar tikt piemÄ“rots gan disciplinārsods, gan uzteikums, lÄ«dz ar ko KNAB priekšnieks prasÄ«tājai darbu uzteica nepamatoti.

PrasÄ«bā norādÄ«ts, ka uzteikums pamatots ar Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta sestās daļas 12.punktu par darbinieka neatbilstÄ«bu ieņemtajam amatam, taču ar Ministra prezidenta p.i. 2013.gada 28.oktobri izveidotās darba grupas vÄ“rtÄ“jumu un ar Ministru prezidenta 2013.gada 29.augusta rÄ«kojumu izveidotās darba grupas sniegtais atzinums liecina, ka pašam J.Streļčenokam trÅ«kst izpratnes par darbu KNAB korupcijas apkarošanas blokā, lÄ«dz ar ko J.Streļčenoka secinājums, ka prasÄ«tāja neatbilst ieņemamajam amatam, balstās uz viņa subjektÄ«vo viedokli un nepatiesi atspoguļotu informāciju par prasÄ«tāju.

Uzteikumā norādÄ«ts, ka prasÄ«tājas darba izpilde neatbilst viņas amata aprakstā noteiktajām prasÄ«bām, taču jau ar Ministru prezidenta 2013.gada 29.augusta rÄ«kojumu Nr.316 izveidotā darba grupa Ä£enerālprokurora vadÄ«bā konstatÄ“ja, ka KNAB priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amata apraksts neatbilst spÄ“kā esošajam normatÄ«vajam regulÄ“jumam un tas ir pārtaisāms.

PrasÄ«bā norādÄ«ts, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.jÅ«lija noteikumu Nr.494 (Noteikumi par valsts tiešÄs pārvaldes iestādÄ“s nodarbināto darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu) 5.1. punktu, atkārtota novÄ“rtÄ“šana darbiniekam jāveic, ja darbinieks ikgadÄ“jā iepriekšÄ“jā novÄ“rtÄ“šanā ir saņēmis neapmierinošu novÄ“rtÄ“jumu. Kā norādÄ«ts uzteikumā, prasÄ«tāja 2013.gada 16.maija novÄ“rtÄ“jumā par 2012.gadu ir saņēmusi novÄ“rtÄ“jumu "D", kas nozÄ«mÄ“, ka darba izpilde ir uzlabojama, lÄ«dz ar ko nebija nekāda tiesiska pamata veikt prasÄ«tājas atkārtotu novÄ“rtÄ“šanu, jo viņas iepriekšÄ“jais novÄ“rtÄ“jums nebija neapmierinošs.

PrasÄ«bā norādÄ«ts, ka pretÄ“ji Ministru prezidenta 2014.gada 7.janvāra rÄ«kojumā Nr.2 un 21.janvāra rÄ«kojumā Nr.16 noteiktajam, kā arÄ« Ministru kabineta 2012.gada 10.jÅ«lija noteikumu Nr. 494 (Noteikumi par valsts tiešÄs pārvaldes iestādÄ“s nodarbināto darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu) pārejas noteikumos noteiktajam, ka darbinieku novÄ“rtÄ“šanu pÄ“c 2013.gada l.aprīļa veic saskaņā ar MK 2012.gada 10.jÅ«lija noteikumiem Nr.494 (Noteikumi par valsts tiešÄs pārvaldes iestādÄ“s nodarbināto darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu) uzteikums prasÄ«tājai pamatots ar MK 2001.gada 13.februāra instrukciju Nr. 2 „IerÄ“dņu darbÄ«bas un rezultātu novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba", kura ir zaudÄ“jusi spÄ“ku ar 2013.gada 1.aprÄ«li.

Tāpat prasÄ«bā norādÄ«ts, ka uzteikumā minÄ“tā prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana ir veikta par pretrunÄ«giem periodiem - 2012.gads un 2013.gada II pusgads, bet uzteikums ir piemÄ“rots saistÄ«bā ar novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu, kuras novÄ“rtÄ“šanu 2014.gadā vairs nevarÄ“ja veikt.

PrasÄ«bā norādÄ«ts, ka J.Streļčenoks noraidÄ«ja visus prasÄ«tājas lÅ«gumus par atkārtotu novÄ“rtÄ“šanu, kas noteikta MK 2012.gada 10.jÅ«lija noteikumos Nr.494 (Noteikumi par valsts tiešÄs pārvaldes iestādÄ“s nodarbināto darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu), tajā skaitā neievÄ“roja Ministru prezidenta rÄ«kojumā Nr.16 doto uzdevumu veikt prasÄ«tājas darbÄ«bas paplašinātu novÄ“rtÄ“šanu, atbilstoši minÄ“tajiem noteikumiem Nr. 494, kā ari neievÄ“roja Ministru prezidenta doto uzdevumu piesaistÄ«t prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šanā sadarbÄ«bas partnerus. Tā vietā pÄ“c atkārtotiem Ministru prezidenta un KNAB arodbiedrÄ«bas norādÄ«jumiem formāli izpildot Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 6.1 panta prasÄ«bas par komisijas izveidi prasÄ«tājas darbÄ«bas novÄ“rtÄ“šanai. J.Streļčenoks 2014.gada 28.janvārÄ« izveidoja komisiju prasÄ«tājas darbÄ«bas atkārtotai novÄ“rtÄ“šanai, kurā iekļāva sevi, savu palÄ«dzi M.PriedÄ«ti un savu vietnieci korupcijas novÄ“ršanas jautājumos I.Jurču, kurai ari nav zināšanas par korupcijas apkarošanas bloka darbu.

PrasÄ«tāja uzskata, ka bÅ«tiska nozÄ«me ir ari tam, ka minÄ“tā komisija prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šanu veica 2014.gada 7.februāri no plkst.l3:30 lÄ«dz 15:00, bet rÄ«kojums par prasÄ«tājas atbrÄ«vošanu no amata tika uzrādÄ«ts pÄ“c novÄ“rtÄ“šanas, kas norāda, ka novÄ“rtÄ“šanas procedÅ«rai bija formāla nozÄ«me, jo rÄ«kojums par prasÄ«tājas atbrÄ«vošanu no amata bija sagatavots jau iepriekš.

PrasÄ«bā norādÄ«ts, ka prasÄ«tājas 2014.gada 7.februārÄ« veiktās novÄ“rtÄ“šanas anketā (ar kuru tajā skaitā pamatota prasÄ«tājas atbrÄ«vošana no amata) KNAB priekšnieks sadaļā „Darba izpildes novÄ“rtÄ“jums" ir norādÄ«jis prasÄ«tājai uzdotos mÄ“rÄ·us, kas neatbilst viņa paša 2013.gada 24.maijā izdotajā rÄ«kojumā Nr.20-2/258 un novÄ“rtÄ“šanas anketā par 2012.gadu norādÄ«tajiem mÄ“rÄ·iem nākamajam periodam, atbilstoši kuriem prasÄ«tājai bija jāsagatavo un jāsniedz atskaite par izpildÄ«tajiem darbiem, lÄ«dz ar ko atšÄ·iras prasÄ«tājas KNAB priekšniekam iesniegtā atskaite un tajā norādÄ«tā informācija no tās, kuru KNAB priekšnieks ir atspoguļojis novÄ“rtÄ“šanas anketā.

PrasÄ«tāja uzskata, ka KNAB priekšnieks vispār nav veicis viņas sniegtās atskaites analÄ«zi, vispār nav vÄ“rtÄ“jis viņas izpildÄ«tos darbus par novÄ“rtÄ“šanas periodu, kā rezultātā uzsakot viņai darbu, ir pārkāpis Darba likuma 101 .panta otrajā daļā noteikto.

PrasÄ«bā norādÄ«ts, ka uzteikuma 6.punktā un prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šanas anketā ailÄ“ "vadÄ«tāja komentārs" J.Streļčenoks atspoguļojis nepatiesu informāciju, ka prasÄ«tāja sistemātiski nav ievÄ“rojusi normatÄ«vos aktus, nav pildÄ«jusi KNAB priekšnieka uzdevumus un rÄ«kojums, kā ari nav uzlabojusi darbam nepieciešamās prasmes.

PrasÄ«tāja vairākkārt ir informÄ“jusi KNAB priekšnieku, ka uzdevumi, par kuru izpildi viņš izdarÄ«ja subjektÄ«vus un nepatiesus secinājumus par prasÄ«tāju, ir saistÄ«bā ar prasÄ«tājas pakļautÄ«bā esošajiem darbiniekiem norakstÄ«tajiem dokumentiem, kas tiek reÄ£istrÄ“ti dažādās iekšÄ“jās atskaites sistÄ“mās (neklasificÄ“tā un klasificÄ“tā dokumentu reÄ£istrācijas sistÄ“ma). J.Streļčenoks vairākkārt tika informÄ“ts, ka KNAB saņemtie dokumenti, kuri ir valsts noslÄ“puma objekti vai kriminālprocesuālie dokumenti atbilstoši spÄ“kā esošajiem normatÄ«vajiem aktiem nevar tikt reÄ£istrÄ“ti KNAJB neklasificÄ“tajā uzskaites sistÄ“mā, kā to vÄ“las KNAB priekšnieks. Uzskata, ka dokumentu reÄ£istrÄ“šana atbilstošÄ dokumentu reÄ£istrācijas sistÄ“mā nodrošina valsts noslÄ“puma un izmeklÄ“šanas noslÄ“puma saglabāšanas prasÄ«bu izpildi, savukārt J.Streļčenoks uzskata, ka visi dokumenti neatkarÄ«gi no tā, kādu informāciju tie satur, reÄ£istrÄ“jami KNAB vispārÄ“jā dokumentu reÄ£istrācijas sistÄ“mā.

NovÄ“rtÄ“šanas anketā J.Streļčenoks norādÄ«jis, ka nebija pilnvarojis prasÄ«tāju piedalÄ«ties sanāksmÄ“s, kurās, atbilstoši Ministru prezidenta rÄ«kojumam un noteiktajam amata aprakstam, viņai ir pienākums piedalÄ«ties. PrasÄ«bā norādÄ«ts, ka anketā lielā apjomā uzskaitÄ«ti uzdevumi, kas pÄ“c J.Streļčenoka domām no prasÄ«tājas puses netika pildÄ«ti, bet anketā nav atspoguļoti patiesie apstākļi, kādos prasÄ«tājai bija jāpilda savi darba pienākumi - t.i., ka prasÄ«bā norādÄ«to apstākļu dēļ viņai tika radÄ«ti nelabvÄ“lÄ«gi darba apstākļi, un J.Streļčenoks jau ilgstoši pret prasÄ«tāju realizÄ“ja mobingu, regulāri viņu pazemojot un publiski paužot nepatiesu informāciju, ka prasÄ«tāja pārkāpj likumu.

PrasÄ«bā norādÄ«ts, ka KNAB priekšnieka J.Streļčenoka darbÄ«ba jau no 2012.gada sākuma - t.i. divas reizes novÄ“rtÄ“jot prasÄ«tāju ar zemāko vÄ“rtÄ“jumu, 2013.gadā pret prasÄ«tāju ierosinot vienlaikus divas disciplinārlietas, tris reizes izdodot prettiesiskus rÄ«kojumus par viņas atbrÄ«vošanu no amata, neievÄ“rojot normatÄ«vos aktus un augstākstāvošas amatpersonas izdotus rÄ«kojumus, norāda uz viņa pieļauto patvaļu valsts pārvaldes iestādÄ“ un mÄ“rÄ·tiecÄ«gu rÄ«cÄ«bu, lai atbrÄ«votu prasÄ«tāju no darba.

PrasÄ«bā norādÄ«ts, ka šÄda J.Streļčenoka darbÄ«ba, ignorÄ“jot Ministru prezidenta norādÄ«jumus, ir pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka tiešÄs pārvaldes iestādes vadÄ«tājs organizÄ“ iestādes funkciju pildÄ«šanu, atbild par to, vada iestādes administratÄ«vo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktÄ«bu, lietderÄ«bu un tiesiskumu, kā ari prasÄ«tāja atsaukusies uz judikatÅ«rā (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2008.gada 30.jÅ«lija lÄ“mumu lietā Nr.A42496506/SKA-558/2008) izteiktajām atziņām par publisko tiesÄ«bu subjekta pienākumu pildÄ«t augstākas iestādes vai amatpersonas lÄ“mumus un uzliktos pienākumus.

PrasÄ«tāja, atsaucoties uz Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta otro daļu, kur noteikts, ka KNAB amatpersonu darba tiesiskajās attiecÄ«bās ir piemÄ“rojamas darba tiesiskās attiecÄ«bas regulÄ“jošÄs normatÄ«vo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi, norādÄ«jusi, ka KNAB priekšnieks tika uzteicis prasÄ«tājai darbu, neievÄ“rojot, ka Darba likuma 110.panta pirmā daļa nosaka pienākumu saņemt KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrÄ«bas (turpmāk - KNAB arodbiedrÄ«ba) piekrišanu, ja darbs tiek uzteikts tās biedram, kā tas norādÄ«ts Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 26.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-1144/2013, un kā tas tika norādÄ«ts arÄ« Ministru prezidenta 2014.gada 7.janvāra rÄ«kojumā Nr.2.

PrasÄ«tāja uzskata, ka uzteikumā ir nepamatota atsauce uz tiesas atziņu, ka minÄ“tā tiesÄ«bu norma neattiecas uz valsts civildienesta un specializÄ“tā dienesta personām, jo atbilstoši Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas likumam, KNAB amatpersonas nav ne valsts civildienesta, ne specializÄ“tā dienesta amatpersonas, ko vairākkārt ir atzinusi tiesa. Pareizi ir norādÄ«ts, ka arodbiedrÄ«bām nav tiesÄ«bu aizkavÄ“t valsts darbÄ«bu publisko tiesÄ«bu jomā, taču, ņemot vÄ“rā tieši Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta otrās daļas regulÄ“jumu, mÄ“rÄ·tiecÄ«ga KNAB priekšnieka darbÄ«ba, atbrÄ«vojoties no KNAB amatpersonām, apdraud tās funkciju izpildi, nekādā veidā nenodrošina iestādes sekmÄ«gu darbÄ«bu publisko tiesÄ«bu jomā, bet gluži pretÄ“ji, ņemot vÄ“rā KNAB darba specifiku un riskus, kādiem ir pakļauti šÄ«s iestādes darbinieki, nepamatota atbrÄ«vošanās no KNAB darbiniekiem ir ar likumu aizsargāta.

PrasÄ«tāja uzskata, ka pie apstākļiem, kad likumdevÄ“js ir noteicis, ka KNAB darba tiesiskās attiecÄ«bas regulÄ“ Darba likums, tas nedod tiesÄ«bas KNAB priekšniekam, interpretÄ“t KNAB darbinieka tiesisko statusu pielāgojot situācijai, pÄ“c brÄ«vas izvÄ“les piemeklÄ“jot tādu tiesÄ«bu normu, kas pasliktina KNAB darbinieka tiesisko stāvokli.

PrasÄ«bā norādÄ«ts, ka uzteikumā norādÄ«tais Satversmes tiesas 2006.gada 11 .apriļa spriedumā lietā Nr.2005-24-01 izdarÄ«tais secinājums, ka KNAB amatpersonas formāli atrodas darba tiesiskajās attiecÄ«bās ar KNAB, ir no konteksta izņemta frāze, kas nav attiecināma uz darba uzteikšanas apstākļiem prasÄ«tājai, jo minÄ“tajā lietā ir vÄ“rtÄ“ts, vai KNAB amatpersona var bÅ«t persona, kas bijusi PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas darbinieks. Satversmes tiesa vienlaikus ir norādÄ«jusi, ka personas konstitucionālās tiesÄ«bas var ierobežot tikai ar likumu, un ietvertajam ierobežojumam ir leÄ£itÄ«ms raksturs, proti, aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrisko drošÄ«bu, savukārt prasÄ«tājas kā arodbiedrÄ«bas biedra tiesÄ«bu realizācija nekādā veidā nerada draudus demokrātiskai valsts iekārtai vai sabiedriskai drošÄ«bai.

PrasÄ«bā norādÄ«ts, ka KNAB priekšnieks, neņemot vÄ“rā Darba likuma 110.panta pirmajā daļā noteikto, 2014.gada 7.februārÄ« atbrÄ«voja prasÄ«tāju (KNAB arodbiedrÄ«bas biedru) no ieņemamā amata, pat neinformÄ“jot par to KNAB arodbiedrÄ«bu, tādejādi pieļaujot Darba likuma 110.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu.

PrasÄ«tājas ieskatā ir pieļauts arÄ« Darba likuma 101.panta trešÄs daļas noteikumu pārkāpums, jo J.Streļčenoks savā uzteikumā prasÄ«tājai ir norādÄ«jis arÄ« uz darbÄ«bām par 2012.gadu (darbÄ«bas novÄ“rtÄ“šanas anketā par 2004.gadu), no kuru izdarÄ«šanas brīža jau pagājis vairāk kā 1 gads, lÄ«dz ar ko nav ņemts vÄ“rā, ka uzteikuma piemÄ“rošanai par minÄ“tajām darbÄ«bām ir iestājies noilgums.

PrasÄ«tājas ieskatā viņai piemÄ“rotais atlaišanas pamats "neatbilstÄ«ba ieņemtajam amatam" pÄ“c analoÄ£ijas atbilst Darba likuma 101.panta pirmās daļas 6.punktam - "darbiniekam nav pietiekamu profesionālu spÄ“ju nolÄ«gtā darba veikšanai". Tāpat prasÄ«tāja uzskata, ka atbildÄ“tājs ir pārkāpis Darba likuma 103.pantā noteikto uzteikuma termiņu - t.i. viens mÄ“nesis, ja darba lÄ«gums tiek uzteikts šÄ likuma 101.panta pirmās daļas 6., 8., 9. vai 10.punktā noteiktajos gadÄ«jumos.

PrasÄ«tāja uzskata, ka KNAB priekšnieks, uzteikumā norādot, ka, uzsakot darbu prasÄ«tājai, nevar piemÄ“rot Darba likumā noteiktos procesuālos termiņus, neievÄ“rojot Darba likumā noteiktos termiņus pÄ“c saviem ieskatiem atbrÄ«voja prasÄ«tāju no darba nekavÄ“joties, nepamatojot šÄda lÄ“muma pieņemšanas apstākļus.

PrasÄ«bā norādÄ«ts, ka darba devÄ“ja uzteikumu atzÄ«st par spÄ“kā neesošu, ja tas nav tiesiski pamatots, ar to saprotot lietas apstākļu neatbilstÄ«bu Darba likuma 101.panta pirmajā daļā uzskaitÄ«tajiem gadÄ«jumiem vai, ja ir pārkāpta darba lÄ«guma uzteikšanas kārtÄ«ba jeb uzteikuma procedÅ«ra.

Å…emot vÄ“rā visu minÄ“to, uzskata, ka KNAB priekšnieka uzteikums prasÄ«tājai ir nepamatots, tas neatbilst Darba likuma prasÄ«bām, kā ari nav ievÄ“rota uzteikuma procesuālā kārtÄ«ba.

PrasÄ«ba pamatota ar Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 25.panta piekto daļu, Darba likuma 7.pantu, 110.panta pirmo daļu, 122.pantu, 124.pantu, 125.pantu, 126.panta pirmo daļu.

2014.gada 7.apriļa tiesas sēdē prasītāja Juta Strīķe iesniedza papildinājumus prasības pieteikumam (1 .sēj., 1.1. 205-206), kuros, pamatojoties uz Darba likuma 126.panta pirmās daļas nosacījumiem, lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējumu par laika periodu no 2013.gada 21.decembra līdz 2014.gada 7.aprilim EUR 5 066,22.

Rakstveida paskaidrojumus par celto prasÄ«bu tiesā iesniedza trešÄ persona - Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrÄ«ba (l.sÄ“j., 1.1. 164-166), norādot, ka atzÄ«st prasÄ«tājas celto prasÄ«bu.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka ArodbiedrÄ«bas valde 2013.gada 10.aprÄ«lÄ« prasÄ«tāju uzņēma arodbiedrÄ«bā. Tā kā Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likums nereglamentÄ“ arodbiedrÄ«bas darbÄ«bu, tad saskaņā ar minÄ“tā likuma 5.panta otro daļu ir piemÄ“rojamas darba tiesisko attiecÄ«bu regulÄ“jošo normatÄ«vo aktu normas, kas noteiktas Darba likumā un likumā „Par arodbiedrÄ«bām".

TrešÄ persona, atsaucoties uz Darba likuma 110.panta pirmās daļas nosacÄ«jumiem, norādÄ«jusi, ka likumdevÄ“js ir sniedzis kategorisku gadÄ«jumu uzskaitÄ«jumu, kad arodbiedrÄ«bas iepriekšÄ“ja piekrišana, uzsakot darbu arodbiedrÄ«bas biedram, nav nepieciešama. Tā kā KNAB priekšnieka 2014.gada 7.februāra rÄ«kojums Nr.23-2/201 par J.StrÄ«Ä·es atbrÄ«vošanu no ieņemamā amata nesatur ziņas, ka bÅ«tu konstatÄ“ts gadÄ«jums, atbilstoši kuram arodbiedrÄ«bas piekrišana nav nepieciešama, KNAB priekšnieks, uzsakot prasÄ«tājai darbu, nav ievÄ“rojis Darba likuma 110.panta pirmajā daļā noteikto.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka apstāklis, ka prasÄ«tāja ir arodbiedrÄ«bas biedre, KNAB priekšniekam bija zināms, ko pierāda KNAB 2013.gada 24.maija vÄ“stule Nr. 1/3902 un 2013.gada 14.augusta vÄ“stule Nr.1/5874, un bez tam Darba likuma 101.panta sestā daļa uzliek darba devÄ“jam par pienākumu pirms darba lÄ«guma uzteikšanas noskaidrot, vai darbinieks ir arodbiedrÄ«bas biedrs.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to trešÄ persona vÄ“rš tiesas uzmanÄ«bu uz to, ka Augstākās tiesas Senāts 2009.gada 25.novembra spriedumā (lieta Nr.SKC-649/2009) ir atzinis, ka darba devÄ“jam uzliktais pienākums pirms darba lÄ«guma uzteikšanas ir noskaidrot, vai darbinieks ir arodbiedrÄ«bas biedrs, un, ja ir, pirms darba uzteikšanas saņemt attiecÄ«gās arodbiedrÄ«bas piekrišanu, ir imperatÄ«vs un nepārprotams.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka, ievÄ“rojot Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta secinājumus (2013.gada 5.decembra lÄ“mums lietā Nr.670018213), ka likumdevÄ“ja griba ir bijusi noteikt, ka KNAB amatpersona atrodas darba tiesiskajās attiecÄ«bās un izšÄ·irošÄ nozÄ«me ir apstāklim, ka likumā ir tieši noteikts, ka KNAB amatpersona atrodas darba tiesiskajās attiecÄ«bās, nevis tam, vai darba lÄ«gums ir bijis noslÄ“gts rakstveidā (lÄ«dzÄ«gs viedoklis ir pausts ari Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsÄ“dÄ“tāju 2010.gada 12.maija lÄ“mumā lietā Nr.A42678408; Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2010.gada 6.decembra lÄ“mumā lietā Nr.SKA- 1012/2010) un to, ka tādejādi darba devÄ“jam bija pienākums ievÄ“rot Darba likuma 110.panta pirmajā daļā noteikto kārtÄ«bu gadÄ«jumos, kad darbs tiek uzteikts arodbiedrÄ«bas biedram, biroja priekšnieks 2014.gada 7.februāra rÄ«kojumā Nr.23-2/201 nepamatoti ir konstatÄ“jis, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā prasÄ«tājas atbrÄ«vošana no ieņemamā amata nebija jāsaskaņo ar arodbiedrÄ«bu.

Bez tam trešÄ persona vÄ“rš tiesas uzmanÄ«bu uz to, ka saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 22.jÅ«nija spriedumā Nr.SKC-933/2011 atzÄ«to, darba devÄ“ja atkāpšanās no Darba likuma 101.panta sestajā daļā un 110.panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma izpildes, neatkarÄ«gi no šÄdas rÄ«cÄ«bas motÄ«viem, ir traktÄ“jama kā darba attiecÄ«bu ar darbinieku - arodbiedrÄ«bas biedru - izbeigšanas bÅ«tisks pārkāpums, lÄ«dz ar ko kalpo par patstāvÄ«gu pamatu uz darbinieka tiesÄ«bu aizskāruma novÄ“ršanu vÄ“rstā prasÄ«juma apmierināšanai.

TrešÄ persona savos paskaidrojumos atsaukusies uz Latvijas Republikas Satversmes 108.panta un 116.panta nosacÄ«jumiem, kā ari norādÄ«jusi, ka, ievÄ“rojot to, ka ar Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likumu nav ierobežota arodbiedrÄ«bas tiesÄ«ba aizsargāt KNAB darbinieku intereses gadÄ«jumos, kad tiek uzteiktas darba tiesiskās attiecÄ«bas, KNAB priekšnieka 2014.gada 7.februāra rÄ«kojums Nr.23-2/201 ir ne tikai prettiesiski liedzis arodbiedrÄ«bai izmantot savas normatÄ«vajos aktos noteiktās tiesÄ«bas biedru aizsardzÄ«bai bez likuma atrunas, bet šÄds ierobežojums aiÄ« nesakrÄ«t ar arodbiedrÄ«bas darbÄ«bas leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i.

AttiecÄ«bā uz KNAB priekšnieka 2014.gada 7.februāra rÄ«kojumā Nr.23-2/201 norādÄ«to, ka arodbiedrÄ«bai nav tiesÄ«bu aizkavÄ“t valsts darbÄ«bu publisko tiesÄ«bu jomā, trešÄ persona paskaidrojusi, ka KNAB kompetence publisko tiesÄ«bu jomā ir noteikta Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 7., 8., 9. un 9.' pantā. Tā kā augstākminÄ“tais rÄ«kojums nav saistÄ«ts ar KNAB funkciju veikšanu, trešÄ persona uzskata, ka KNAB priekšnieks nepamatoti ir atzinis, ka arodbiedrÄ«bas rÄ«cÄ«ba, aizstāvot biedru gadÄ«jumā, kad viņam tiek uzteikts darbs, kavÄ“ KNAB darbÄ«bu publisko tiesÄ«bu jomā.

Tāpat paskaidrojumos norādÄ«ts, ka prasÄ«tāja no amata pirmo reizi tika atbrÄ«vota 2013.gada 20.decembrÄ« un otru reizi - 2014.gada 14.janvārÄ«. ArodbiedrÄ«ba, realizÄ“jot likuma „Par arodbiedrÄ«bām" 1.pantā noteikto pienākumu un 13.panta trešajā daļā noteikto tiesÄ«bu, 2013.gada 27.decembrÄ« izteica norādÄ«jumu par KNAB priekšnieka 2013.gada 20.decembra rÄ«kojuma Nr.23-2/821 grozÄ«šanu un darbÄ«bas apturÄ“šanu un vÄ“rsās pie Ministru prezidenta, norādot, ka KNAB priekšnieks J.Streļčenoks, veicot prasÄ«tājas darbÄ«bas novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 13.februāra instrukciju Nr. 2 (IerÄ“dņa darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba), ir ignorÄ“jis Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 6.1 pantā noteikto, ka KNAB amatpersonas novÄ“rtÄ“ biroja priekšnieka izveidota vÄ“rtÄ“šanas komisija, kā arÄ« arodbiedrÄ«ba jau 2013.gada 17.maijā (vÄ“stule Nr.2/45), kad tika vÄ“rtÄ“ta prasÄ«tājas darbÄ«ba un tās rezultāti par 2012.gadu, rosināja biroja priekšniekam izveidot vÄ“rtÄ“šanas komisiju (lÅ«gums netika apmierināts).

ArodbiedrÄ«ba norādÄ«jusi, ka Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 6.1 pantā ietvertais regulÄ“jums par KNAB amatpersonu un tās darbinieku darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“jumu ir attiecināms uz darba tiesiskajām attiecÄ«bām, kas bÅ«tiski var skart KNAB amatpersonu un darbinieku kā darba ņēmÄ“ju intereses, jo minÄ“tā panta trešajā daļā ir noteikts, ka novÄ“rtÄ“jumu var izmantot par pamatu lÄ“mumam par KNAB amatpersonas un darbinieka neatbilstÄ«bu ieņemamajam amatam, par pārcelšanu citā amatā, kā ari par pamatu amatalgas noteikšanai.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to uzskata, ka KNAB priekšnieks, veicot prasÄ«tājas darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šanu, uz kā pamata tika izdots 2013.gada 20.decembra rÄ«kojums Nr.23-2/821, neievÄ“roja darba tiesisko attiecÄ«bu regulÄ“jošo normatÄ«vo aktu normas, tādā veidā ignorÄ“jot prasÄ«tājas tiesÄ«bas uz objektÄ«vu vÄ“rtÄ“šanas procesu un tā rezultātiem.

ArodbiedrÄ«ba tāpat ari norādyusi, ka ievÄ“rojot to, ka prasÄ«tāja no ieņemamā amata atbrÄ«vota pamatojoties uz MK 2011.gada 13.februāra instrukcijas Nr.2 (IerÄ“dņa darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba) 14.punktu un Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktu, KNAB priekšniekam pirms 2013.gada 20.decembra rÄ«kojuma izdošanas saskaņā ar Darba likuma 110.panta pirmajā daļā noteikto bija pienākums saņemt arodbiedrÄ«bas piekrišanu prasÄ«tājas atbrÄ«vošanai no ieņemamā amata, kas netika darÄ«ts.

AttiecÄ«bā uz prasÄ«bas pieteikumā norādÄ«to, ka pamats prasÄ«tājas atbrÄ«vošanai no ieņemamā amata bija prasÄ«tājas darbÄ«bas un tās rezultātu neapmierinošs novÄ“rtÄ“jums, paskaidrojumos norādÄ«ts, ka prasÄ«tājas darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu tika veikta pamatojoties uz KNAB priekšnieka 2013.gada 30.janvāra rÄ«kojumu Nr.23-2/53 un tika pabeigta 2013.gada 16.maijā ar novÄ“rtÄ“jumu ,,D", kas paredz, ka darba izpilde ne visās jomās sasniedz prasÄ«bas attiecÄ«gajā nozarÄ“, darba izpildÄ“ nepieciešami uzlabojumi. Tā kā minÄ“tā novÄ“rtÄ“šana tika veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra instrukcijas Nr.2 (IerÄ“dņa darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba) un to, ka minÄ“tās instrukcijas 14.punkts paredz atkārtotu darbinieka novÄ“rtÄ“šanu pÄ“c sešiem mÄ“nešiem, ja kārtÄ“jā novÄ“rtÄ“šanā ir bijis ,,D" vai ,,E", arodbiedrÄ«ba uzskata, ka iestādes vadÄ«tājs ir apveltÄ«ts ar pienākumu ievÄ“rot noteiktu termiņu atkārtotas novÄ“rtÄ“šanas organizÄ“šanai.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka, ņemot vÄ“rā to, ka prasÄ«tājas darbÄ«ba par 2012.gadu jau tika novÄ“rtÄ“ta un to, ka atkārtoti vÄ“rtÄ“jot prasÄ«tājas darbÄ«bu, tā tika vÄ“rtÄ“ta par nākamo periodu, nevis par 2012.gadu, kā arÄ« ievÄ“rojot MK 2012.gada 10.jÅ«lija noteikumu Nr.494 (Noteikumi par valsts tiešÄs pārvaldes iestādÄ“s nodarbināto darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu) 57.punktā noteikto, arodbiedrÄ«ba uzskata, ka KNAB priekšnieks, atkārtoti vÄ“rtÄ“jot prasÄ«tājas darbÄ«bu un pamatojoties uz jau minÄ“to, instrukciju Nr.2, nav rÄ«kojies atbilstoši normatÄ«vo aktu prasÄ«bām un ir pārkāpis prasÄ«tājas tiesÄ«bas uz vispusÄ«gu, objektÄ«vu, tiesÄ«bu normām atbilstošu novÄ“rtÄ“šanas procedÅ«ru.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka neskatoties uz to, ka pÄ“c Ministru prezidenta norādÄ«juma (kas izteikts 2014.gada 21.janvāra rÄ«kojumā Nr.16) prasÄ«tāja tika novÄ“rtÄ“ta saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.jÅ«lija noteikumiem Nr.494 „Noteikumi par valsts tiešÄs pārvaldes iestādÄ“s nodarbināto darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu", iestādes vadÄ«tājam ir pienākums ievÄ“rot normatÄ«vajos aktos noteikto, tajā skaitā novÄ“rtÄ“šanas termiņus un prasÄ«bas.

TrešÄ persona, atsaucoties uz jau minÄ“to noteikumu Nr.494 51.panta noteikumiem, norādÄ«jusi, ka prasÄ«tājas darbÄ«bas novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu tika pabeigta 2013.gada 16.maijā, bet atkārtota novÄ“rtÄ“šana tika pabeigta 2014.gada 7.februārÄ«, lÄ«dz ar ko KNAB priekšnieks nav ievÄ“rojis minÄ“to noteikumu 51.pantā noteikto atkārtotās novÄ“rtÄ“šanas termiņu.

Paskaidrojumos, atsaucoties uz MK 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 (Noteikumi par valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku samaksu un tās noteikšanas kārtÄ«bu) 36.2 punkta noteikumiem, un ņemot vÄ“rā to, ka ikgadÄ“jā novÄ“rtÄ“šanā par 2012.gadu, kas noslÄ“dzās 2013.gada 16.maijā, prasÄ«tāja bija novÄ“rtÄ“ta ar ,,D", kas atbilst novÄ“rtÄ“jumam Jāpilnveido", arodbiedrÄ«bas ieskatā KNAB priekšniekam, ievÄ“rojot MK 2012.gada 10.jÅ«lija noteikumu Nr.494 51.punktā noteikto nebija pamata veikt atkārtotu prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šanu, jo viņas ikgadÄ“jā darba izpildes novÄ“rtÄ“jums bija atbilstošs novÄ“rtÄ“jumam Jāpilnveido".

Å…emot vÄ“rā minÄ“to arodbiedrÄ«ba saskaņā ar Civilprocesa likuma 80.panta pirmajā daļā noteikto iestājas prasÄ«tājas pusÄ“ un atzÄ«st, ka viņas prasÄ«bas pieteikums par darba devÄ“ja uzteikuma atzÄ«šanu par spÄ“kā neesošu un atjaunošanu amatā ir pamatots.

Par celto prasÄ«bu rakstveida paskaidrojumus tiesā iesniedza ari atbildÄ“tājs - Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (l.sÄ“j., 1.1. 219-232), norādot, ka pilnÄ«bā neatzÄ«st prasÄ«bā norādÄ«to viedokli.

AtbildÄ“tājs, atsaucoties uz Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja 5.panta otrās daļas nosacÄ«jumiem un judikatÅ«rā (Senāta 2013.gada 21.marta lÄ“mums lietā Nr.SKC-424/2013 un 2013.gada 20.decembra spriedums lietā Nr.SKA-906/2012) izteiktajām atziņām, secina, ka biroja priekšnieka lÄ“mumi (rÄ«kojumi), kas izdoti privāto tiesÄ«bu sfÄ“rā, ir pakļauti tiesu kontrolei.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to vÄ“rš uzmanÄ«bu uz to, ka Ministru prezidenta pārraudzÄ«bas par biroja izdoto lÄ“mumu tiesiskumu ietvaros veicamās funkcijas ir ierobežotas, lÄ«dz ar ko birojs Ministru prezidenta rÄ«kojumus, ar kuriem atcelti biroja priekšnieka rÄ«kojumi par prasÄ«tājas atbrÄ«vošanu no amata, sniegto viedokli pieņēma zināšanai un nodrošināja Ministru prezidenta uzdoto uzdevumu - prasÄ«tājas darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šanas izpildi.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka ņemot vÄ“rā Ministru prezidenta 2014.gada 21 janvāra rÄ«kojumā Nr.16 (Par Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (apkarošanas jautājumos) Jutas StrÄ«Ä·es atbrÄ«vošanu no amata, uzsakot viņai darbu, atcelšanu) norādÄ«to, ar Biroja priekšnieka 2014.gada 28.janvāra rÄ«kojumu Nr.23-2/178 tika izveidota novÄ“rtÄ“šanas komisija. AttiecÄ«bā uz rÄ«kojumā Nr.16 norādÄ«to par 360 grādu novÄ“rtÄ“šanas Ä«stenošanu birojs atzina par rekomendÄ“joša rakstura ieteikumu, un, veicot prasÄ«tājas atkārtoto novÄ“rtÄ“šanu, vadÄ«jās no noteikumu Nr.494 24.punktā noteiktā, ka paplašināto 360 grādu novÄ“rtÄ“šanu var veikt tikai iestādes vadÄ«tāja novÄ“rtÄ“šanā.

AtbildÄ“tājs vÄ“rš uzmanÄ«bu uz to, ka rÄ«kojuma Nr.16 7.punktā pats Ministru prezidents vÄ“rsis uzmanÄ«bu uz to, ka, ievÄ“rojot to, ka jautājums par Darba likuma 110.panta pirmās daļas nosacÄ«jumu izpildi attiecÄ«bā uz nepieciešamo darbÄ«bu kopumu, atbrÄ«vojot no amata arodbiedrÄ«bas biedru, skar privātpersonas tiesÄ«bas, tas ir skatāms privāttiesiskā kārtÄ«bā.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka uzteikumā minÄ“tais biroja priekšnieka 2013.gada 19.decembra rÄ«kojums Nr.23-2/820 par disciplinārsoda - rājiena - piemÄ“rošanu nav uzteikuma pamatojums, bet pieminÄ“ts tikai kā prasÄ«tāju raksturojošs apstāklis, lÄ«dz ar ko nav pamatots prasÄ«bas arguments par dubultās sodÄ«šanas aizlieguma principa pārkāpumu, jo uzteikuma pamatojums ir prasÄ«tājas atkārtotajā novÄ“rtÄ“šanā konstatÄ“tais.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka 2013.gada 20.decembra rÄ«kojums Nr.23-2/8231 un 2014.gada 14.janvāra rÄ«kojums Nr.23-2/130, ar kuriem prasÄ«tāja atbrÄ«vota no amata, tiesā nav pārsÅ«dzÄ“ti, lÄ«dz ar ko nav konkrÄ“tās prasÄ«bas strÄ«dus priekšmets.

AtbildÄ“tājs vÄ“rš tiesas uzmanÄ«bu uz to, ka nav pamatots prasÄ«bā norādÄ«tais, ka secinājums par prasÄ«tājas neatbilstÄ«bu ieņemamajam amatam balstās uz biroja priekšnieka subjektÄ«vo viedokli, jo prasÄ«tājas atkārtoto novÄ“rtÄ“šanu veica komisija, nevis biroja priekšnieks vienpersoniski.

Tāpat paskaidrojumos norādÄ«ts, ka tikai sākot ar 2013.gadu, t.i. ar noteikumu Nr.494 pieņemšanu, valsts pārvaldÄ“ tika ieviesta objektÄ«va vÄ“rtÄ“šanas sistÄ“ma, un tikai ar 2012.gada 17.maija rÄ«kojumu Nr.1-1/30 „Par pusgada un gada atskaiti" tika ieviestas atskaišu formas katrai struktÅ«rvienÄ«bai un katram biroja padotÄ«bā esošajam darbiniekam.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka nepamatots prasÄ«bā norādÄ«tais, ka novÄ“rtÄ“šanā nav ņemti vÄ“rā vairāk nekā 15 prasÄ«tājas sadarbÄ«bas partneru pozitÄ«vie vÄ“rtÄ“jumi, jo komisija atkārtotajā novÄ“rtÄ“šanā tika konstatÄ“jusi, ka prasÄ«tājas sadarbÄ«bas prasme ar citām institÅ«cijām ir attÄ«stÄ«ta, bet problÄ“mas rada neatbilstošas iekšÄ“jās sadarbÄ«bas prasmes.

AttiecÄ«bā uz prasÄ«bā norādÄ«to, ka 62 prasÄ«tājas kolÄ“Ä£i ir parakstÄ«juši pozitÄ«vu atzinumu par viņu, atbildÄ“tājs norādÄ«jis, ka visi minÄ“tie darbinieki strādā prasÄ«tājas padotÄ«bā, lÄ«dz ar ko viņi ir ieinteresÄ“ti paust atbalstu vadÄ«tājam, kurš darbiniekus reizi gadā novÄ“rtÄ“.

AttiecÄ«bā uz prasÄ«bā norādÄ«to, biroja priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amata apraksts neatbilst spÄ“kā esošajam normatÄ«vajam regulÄ“jumam atbildÄ“tājs savos paskaidrojumos norādÄ«jis, ka prasÄ«tājas pārkāpumi saistÄ«bā ar amata aprakstā noteikto pienākumu, kurus nepieciešams grozÄ«t, atkārtotajā novÄ“rtÄ“šanā netika konstatÄ“ti.

AttiecÄ«bā uz prasÄ«bā norādÄ«to, ka saņemot par 2012.gadu novÄ“rtÄ“jumu ,,D", nebija pamata veikt atkārtotu prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šanu, atbildÄ“tājs norādÄ«jis, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr.494 51.punktu atkārtota novÄ“rtÄ“šana veicama pie „neapmierinoša" novÄ“rtÄ“juma, kas saskaņā ar Instrukciju Nr. 2 faktiski atbilst ,,D" novÄ“rtÄ“jumam.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka uzteikums ir pamatots ar Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta sestās daļas 12.punktu - neatbilstÄ«ba ieņemamajam amatam, kas, savukārt, pamatota ar prasÄ«tājas atkārtotajā novÄ“rtÄ“šanā ( saskaņā ar Noteikumiem Nr.494) konstatÄ“to.

AttiecÄ«bā uz prasÄ«bā norādÄ«to, ka uzteikumā norādÄ«tā novÄ“rtÄ“šana veikta par pretrunÄ«giem periodiem, atbildÄ“tājs paskaidrojis, ka atbilstoši Instrukcijas Nr.2 3.punktā noteiktajam 2013.gadā tika veikta prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana par laiku no 2012.gada l.janvāra lÄ«dz 2012.gada 31 .decembrim, bet 2013.gada 16.maijā tika apstiprināta

NovÄ“rtÄ“šanas veidlapa, un prasÄ«tājas atkārtotā novÄ“rtÄ“šana, atbilstoši novÄ“rtÄ“šanas protokolā norādÄ«tajam, tika veikta par laiku no 2013.gada 24.maija lÄ«dz 2013.gada 24.novembrim, par ko 2013.gada 24.maijā tika izdots rÄ«kojums Nr.20-2/258. Å…emot vÄ“rā minÄ“to, atbildÄ“tājs uzskata, ka nav pamatots prasÄ«bas pieteikumā norādÄ«tais, ka atkārtotā novÄ“rtÄ“šana tika veikta par 2012.gadu, jo tā tika veikta par rÄ«kojumā minÄ“to periodu, t.i. no rÄ«kojuma izdošanas lÄ«dz atkārtotai novÄ“rtÄ“šanai.

Sakarā ar prasÄ«bā izteiktajiem iebildumiem attiecÄ«bā uz prasÄ«tājas darbÄ«bas atkārtotās komisijas izveidošanu paskaidrojumos norādÄ«ts, ka biroja priekšnieks komisijā tika iekļauts tāpÄ“c, ka ir vienÄ«gā hierarhiski augstākā amatpersona priekšnieka vietniekam, biroja priekšnieka vietniece korupcijas novÄ“ršanas jautājumos I.Jurča novÄ“rtÄ“šanas komisijā tika iekļauta tāpÄ“c, ka biroja priekšnieka prombÅ«tnes laikā (ikgadÄ“jais atvaļinājums, komandÄ“jums) bija prasÄ«tājas tiešÄ vadÄ«tāja, bet biroja galvenā speciāliste M.PriedÄ«te komisijā tika iekļauta tāpÄ“c, ka atbilstoši biroja priekšnieka 2011.gada 28.novembra rÄ«kojumam Nr.20-2/675, viņai bija uzdots kontrolÄ“t biroja priekšnieka doto uzdevumu un biroja darba plāna izpildi.

Savukārt prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šana tika veikta laikā no 2014.gada 29.janvāra lÄ«dz 2014.gada 7.februārim, t.i. šajā laika posmā notika vairākas komisijas locekļu sanāksmes (2014.gada 5. un 6.februārÄ«), bet pati prasÄ«tāja novÄ“rtÄ“šanā piedalÄ«jās 2014.gada 7. februārÄ«.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, normatÄ«vie akti neaizliedz uzteikuma projektu sagatavot jau savlaicÄ«gi, it Ä«paši ņemot vÄ“rā to, ka daļa no uzteikumā norādÄ«tajiem faktiem bija konstatÄ“ti jau iepriekš saņemtajos rÄ«kojumos.

Pamatojot faktu, ka prasÄ«tāja nav vÄ“lÄ“jusies sadarboties ne tikai ar pašreizÄ“jo tiešo vadÄ«tāju, bet ari ar iepriekšÄ“jiem biroja priekšniekiem un nav pildÄ«jusi to dotos uzdevumus, atbildÄ“tājs atsaucies uz bijušo biroja priekšnieku A.Loskutova un N.VilnÄ«ša sniegtajām intervijām.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka pÄ“c prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šanas par 2012.gadu, atbilstoši Instrukcijas Nr.2 14.punktam un noteikumu Nr.494. 57.punktam, 2013.gada novembrÄ« tika noteikta atkārtota prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana, un 2013.gada 24.maija rÄ«kojumā Nr.20-2/258 tika noteikts, kādi uzdevumi prasÄ«tājai veicami lÄ«dz atkārtotajai novÄ“rtÄ“šanai, lÄ«dz ar ko prasÄ«tājas atkārtotajā novÄ“rtÄ“šanā sadaļā „Darbu izpildes novÄ“rtÄ“jums" tika iekļauti 2013.gada 24.maija rÄ«kojumā Nr.20-2/258 noteiktie uzdevumi, kuru izpilde tika vÄ“rtÄ“ta par laiku no 2013.gada 24.maija lÄ«dz 2013.gada 24.novembrim. AtbildÄ“tājs vÄ“rš uzmanÄ«bu uz to, ka par minÄ“to novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«bu prasÄ«tāja bija informÄ“ta, ko apliecina viņas paraksts uz augstākminÄ“tā rÄ«kojuma un novÄ“rtÄ“šanas veidlapas par 2012.gadu.

AttiecÄ«bā uz prasÄ«bā norādÄ«to, ka prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šanas anketā ailÄ“ „vadÄ«tāja komentārs" biroja priekšnieks atspoguļojis nepatiesu informāciju par to, ka prasÄ«tāja sistemātiski nav ievÄ“rojusi normatÄ«vos aktus, atbildÄ“tājs norādÄ«jis, ka prasÄ«tāja nav iesniegusi pierādÄ«jumus, kas apliecinātu viņas argumentu pamatotÄ«bu.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, kādā kārtÄ«bā birojā notiek dokumentu izstrāde, saņemto un izstrādāto dokumentu reÄ£istrÄ“šana, apstrāde, izpildes kontrole, glabāšana, arhivÄ“šana un iznÄ«cināšana, un tieši kādi normatÄ«vie akti to regulÄ“, kā arÄ« norādÄ«ts, konkrÄ“ti kādā veidā prasÄ«tāja nav ievÄ“rojusi paskaidrojumos norādÄ«to normatÄ«vo aktu prasÄ«bas attiecÄ«bā uz viņas un viņas pakļautÄ«bā esošo darbinieku rÄ«cÄ«bā nodoto dokumentu apstrādi.

AttiecÄ«bā uz prasÄ«bā norādÄ«to, ka novÄ“rtÄ“šanas anketā bija minÄ“ts, ka biroja priekšnieks nebija pilnvarojis piedalÄ«ties prasÄ«tāju sanāksmÄ“s, kurās atbilstoši Ministru prezidenta rÄ«kojumam un noteiktajam amata aprakstam viņai ir pienākums piedalÄ«ties, paskaidrojumos norādÄ«ts, ka prasÄ«tāja sniegtajās atskaitÄ“s un novÄ“rtÄ“šanas veidlapās nav norādÄ«jusi nevienu sanāksmi, kurā viņa bÅ«tu piedalÄ«jusies, pildot amata pienākumus, bez tam viņa savas kompetences ietvaros biroju varÄ“ja pārstāvÄ“t tikai ar priekšnieka pilnvarojumu.

Paskaidrojumos, atsaucoties uz Zviedrijas Ūmeo universitātes profesora Heinca Leimana sniegto definÄ«ciju, kas ir psiholoÄ£iskais terors vai mobings, paskaidrojis, ka attiecÄ«bā uz prasÄ«tāju ir ievÄ“rots Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā, Darba likuma 7., 28. un 29.pantā noteiktais, kā ari tika ievÄ“roti Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumi Nr.660 „Darba vides iekšÄ“jās uzraudzÄ«bas veikšanas kārtÄ«ba", prasÄ«tājai tika nodrošināti labi darba apstākļi.

Paskaidrojumos par nepamatotiem atzÄ«ti ari prasÄ«bā minÄ“tie argumenti, ka dokumentu aprite birojā tika veikta tādā veidā, lai prasÄ«tāja nebÅ«tu informÄ“ta par viņas nodaļā ienākošajiem dokumentiem un ka prasÄ«tājai bija liegts piedalÄ«ties sanāksmÄ“s un apmeklÄ“t citas sadarbÄ«bas iestādes.

Tāpat paskaidrojumos norādÄ«ts, ka uzdevumu uzdošana prasÄ«tājai, kuriem bija noteikts konkrÄ“ts izpildes termiņš, nav pamats uzskatam, ka biroja priekšniekam pret prasÄ«tāju bÅ«tu bijusi atšÄ·irÄ«ga vai negatÄ«va attieksme.

AttiecÄ«bā uz prasÄ«bā norādÄ«to, ka prasÄ«tājai bija liegta iespÄ“ja ierasties savā darba kabinetā, tika atslÄ“gts dators un pieeja biroja iekšÄ“jām sistÄ“mām, kā arÄ« dokumentu aprite tika veikta tā, lai prasÄ«tāja nebÅ«tu informÄ“ta par viņas nodaļā ienākošajiem dokumentiem, atbildÄ“tājs paskaidrojumos norādÄ«jis, ka birojs bija nodrošinājis prasÄ«tājai pieeju kabinetam un iekšÄ“jām informācijas sistÄ“mām, tai skaitā dokumentu aprites sistÄ“mai.

AttiecÄ«bā uz prasÄ«bā norādÄ«to, ka biroja priekšnieks ir prasÄ«tāju regulāri pazemojis, paužot par viņu nepatiesu informāciju, ka viņa regulāri pārkāpj likumu, paskaidrojumos ir norādÄ«ts, ka biroja priekšnieks 2014.gada 10.februāra intervijā norādÄ«ja tikai uz tiem faktiem, kurus bija konstatÄ“jis prasÄ«tājas darbÄ«bās, lÄ«dz ar ko intervijā sniegto informāciju nevar uzskatÄ«t par nepatiesu.

Sakarā ar prasÄ«bā pausto viedokli, ka biroja priekšnieka darbÄ«ba (divas reizes novÄ“rtÄ“jot prasÄ«tāju ar zemāko vÄ“rtÄ“jumu, ierosinot divas disciplinārlietas, trÄ«s reizes izdodot rÄ«kojumus par atbrÄ«vošanu no amata utt.) norāda uz biroja priekšnieka mÄ“rÄ·tiecÄ«gu rÄ«cÄ«bu, lai atbrÄ«votu prasÄ«tāju no darba, atbildÄ“tājs paskaidrojis, ka disciplinārlietas pret prasÄ«tāju tika ierosinātas pamatojoties uz biroja 2006.gada 10.marta kārtÄ«bas noteikumiem Nr. 1-4/2 (Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatÄ«šanas un disciplinārsoda piemÄ“rošanas kārtÄ«ba).

AttiecÄ«bā uz prasÄ«bā norādÄ«to, ka atbildÄ“tājs, uzsakot prasÄ«tājai darbu, nav ievÄ“rojis darba likuma 110.panta pirmās daļas nosacÄ«jumus - t.i. nav saņēmis arodbiedrÄ«bas piekrišanu, paskaidrojumos norādÄ«ts, ka argumenti par šo apstākli ir norādÄ«ti uzteikuma 3.punktā. Sakarā ar šo prasÄ«bā norādÄ«to argumentu atbildÄ“tājs atsaucies ari uz Satversmes tiesas 2006.gada 11.aprīļa spriedumā lietā Nr. 2005-24-01 paustajām atziņām, kā ari uz likumprojektu „Valsts dienesta likums" 31.panta sestās daļas noteikumiem. Å…emot vÄ“rā minÄ“to, atbildÄ“tājs uzskata, ka birojs, uzsakot prasÄ«tājai darbu un nesaskaņojot to ar arodbiedrÄ«bu, nav pieļāvis pārkāpumu.

AtbildÄ“tājs, atbildot uz prasÄ«bā izteiktajiem apsvÄ“rumiem, ka prasÄ«tājai piemÄ“rotais atlaišanas pamats "neatbilstÄ«ba ieņemamajam amatam" pÄ“c analoÄ£ijas atbilst Darba likuma 101.panta pirmās daļās 6.punktam, un ka atbildÄ“tājs ir pārkāpis darba likuma 103.pantā noteikto uzteikuma termiņu, atbildÄ“tājs ir paskaidrojis, ka uzteikuma 12.punkta ceturtajā un piektajā teikumā tika pieļauta pārrakstÄ«šanās kļūda, kas tika labota ar biroja 2014.gada 27.februāra paziņojumu Nr.1/1458. Å…emot vÄ“rā minÄ“to atbildÄ“tājs uzskata, ka, atbrÄ«vot prasÄ«tāju no darba, uzteikumā tika piemÄ“roti Darba likumā noteiktie termiņi. IevÄ“rojot prasÄ«tājas pieļautā pārkāpuma raksturu (novÄ“rtÄ“šanā par 2012.gadu un atkārtotajā novÄ“rtÄ“šanā konstatÄ“tie pārkāpumi, kuru rezultātā prasÄ«tāja zaudÄ“jusi sava tiešÄ priekšnieka - biroja vadÄ«tāja uzticÄ«bu), kurš pÄ“c savas bÅ«tÄ«bas pielÄ«dzināms Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam, darba attiecÄ«bas tika izbeigtas nekavÄ“joties, lai novÄ“rstu prasÄ«tājas rÄ«cÄ«bas kaitÄ«gās sekas.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka to, ka uzteikumā ir pieļauta pārrakstÄ«šanās kļūda, apliecina ari tas, ka gan 2013.gada 20.decembra rÄ«kojumā Nr.23-2/821, gan 2014.gada 14.janvāra rÄ«kojumā Nr.23-2/30, uzsakot prasÄ«tājai darbu, viņas pārkāpumi pielÄ«dzināti Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam.

Ņemot vērā visu minēto atbildētājs pilnībā neatzīst prasītājas prasības pieteikumu, bet uzteikumu uzskata par tiesisku un pamatotu, līdz ar ko visi prasībā izteiktie prasījumi ir nepamatoti.

Ar RÄ«gas pilsÄ“tas Centra rajona tiesas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu (2.sÄ“j., 1.1. 73-84) prasÄ«tājas prasÄ«bā tika pilnÄ«bā apmierināta un tiesa nosprieda atzÄ«t par spÄ“kā neesošu Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J.Streļčenoka 2014.gada 7.februāra uzteikumu J.StrÄ«Ä·ei, atjaunot J.StrÄ«Ä·i KNAB priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatā, piedzÄ«t no KNAB par labu prasÄ«tājai vidÄ“jo izpeļņu par visu darba piespiedu kavÄ“juma laiku no 2013.gada 21.decembra lÄ«dz 2014.gada 7.aprilim EUR 5 066,22, noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms nekavÄ“joties. Bez tam pirmās instances tiesa ar minÄ“to spriedumu nosprieda piedzÄ«t no atbildÄ“tāja par labu prasÄ«tājai tiesāšanās un ar lietas izskatÄ«šanu saistÄ«tos izdevumus EUR 1000,00, kā ari piedzÄ«t no atbildÄ“tāja par labu Latvijas Republikai tiesas izdevumus EUR 440,23.

Spriedumā norādÄ«ts, ka prasÄ«tāja ar KNAB priekšnieka J.Streļčenoka 2014.gada 7.februāra rÄ«kojumu Nr. 23-2/201 atbrÄ«vota no ieņemamā amata pamatojoties uz KNAB likuma 5.panta sestās daļas 12.punktu par neatbilstÄ«bu ieņemamajam amatam.

Tāpat spriedumā norādÄ«ts, ka, veicot prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu, viņai 2013. gada 16.maijā dots novÄ“rtÄ“jums ,,D". Pamatojoties uz 2013.gada 24.maija rÄ«kojumā noteikto kārtÄ«bu ar 2014.gada 28.janvāra rÄ«kojumu izveidotā komisija laikā no 2014. gada 29.janvāra lÄ«dz 7.februārim (piemÄ“rojot MK 2012.gada 10.jÅ«lija noteikumus Nr.494) veikta prasÄ«tājas atkārtota novÄ“rtÄ“šana un viņa tika saņēmusi novÄ“rtÄ“jumu „neapmierinoši", lÄ«dz ar ko darba devÄ“js, norādot uz prasÄ«tājas pārkāpumu raksturu, uzskatÄ«jis, ka viņa no darba atbrÄ«vojama nekavÄ“joties, neievÄ“rojot Darba likumā noteiktos termiņus, jo Darba likuma 101.panta pirmajā daļā norādÄ«tie uzteikuma pamati nav pielÄ«dzināmi Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta sestās daļas 12.punktā noteiktajam.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka darba tiesiskās attiecÄ«bas starp pusÄ“m ir pakļautas privāto tiesÄ«bu jomai, kam ir bÅ«tiska nozÄ«me lietas apstākļu novÄ“rtÄ“šanā un juridiskajā argumentācijā. Tāpat pirmās instances tiesa atzinusi, ka starp pusÄ“m nodibināto darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšana var notikt Darba likumā noteiktajā kārtÄ«bā, t.i. ar darbinieka vai darba devÄ“ja uzteikumu, un tas nav pretrunā ar Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.pantu.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka lai uzteikumu varÄ“tu atzÄ«t par tiesisku, tam ir jāatbilst Darba likuma nosacÄ«jumiem. Tāpat pirmās instances tiesa, ņemot vÄ“rā KNAB priekšnieka Ä«pašo kompetenci un likumdevÄ“ja izteikto gribu, atzinusi, ka ir Ä«paši svarÄ«gi, lai amatpersona kā darbinieks baudÄ«tu Darba likuma tiesisko aizsardzÄ«bu. Pirmās instances tiesa atzinusi, ka, ja pieņemtu atbildÄ“tāja viedokli par biroja priekšnieka Ä«pašo kompetenci, nesaistot to ar Darba likumā noteikto uzteikuma kārtÄ«bu, tai skaitā termiņiem, notiktu darbinieka tiesÄ«bu bÅ«tisks aizskārums darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanā, tās tiesiskuma pārbaudÄ“ un nodrošināšanā, lÄ«dz ar ko konkrÄ“tajā gadÄ«jumā ir piemÄ“rojamas Darba likuma normas.

Spriedumā norādīts, ka judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka celtais strīds ir pakļauts vispārējās jurisdikcijas tiesai.

Spriedumā norādÄ«ts, ka KNAB priekšnieka 2014.gada 7.februāra rÄ«kojuma Nr.23-2/201 pamatā ir prasÄ«tājas kā amatpersonas darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šana, kas veikta pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 10.jÅ«lija noteikumu Nr.494 (Noteikumi par valsts tiešÄs pārvaldes iestādÄ“s nodarbināto darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu) 57.punktu, kas, savukārt, nosaka, ka darba izpildes novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu tiek veikta saskaņā ar MK 2011.gada 13.februāra instrukciju Nr. 2 (IerÄ“dņa darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba), kura nav spÄ“kā ar 2013.gada 1.aprÄ«li.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka uz 2013.gada 24.maiju, kad tika parakstÄ«ts rÄ«kojums par atkārtotās novÄ“rtÄ“šanas veikšanu, minÄ“tā Instrukcija Nr.2 vairs nebija piemÄ“rojama, lÄ«dz ar ko, veicot atkārtotu novÄ“rtÄ“šanu, ir pārkāptas augstākminÄ“to noteikumu Nr.494 58.punkta prasÄ«bas, jo atkārtotā novÄ“rtÄ“šanā bija jāpiemÄ“ro MK 2012. gada 10.jÅ«lija noteikumi Nr.494.

Spriedumā norādÄ«ts, ka prasÄ«tājas kā amatpersonas novÄ“rtÄ“šana notikusi tris reizes, tajā skaitā atkārtotā, tā neievÄ“rojot augstākminÄ“to noteikumu kārtÄ«bu un nosacÄ«jumus, lÄ«dz ar ko tas nevar kalpot par darba devÄ“ja uzteikuma likumÄ«gu pamatojumu, un pamatots ir viedoklis, ka tādēļ uzteikums ir prettiesisks un nepamatots.

Pirmās instances tiesa, ņemot vÄ“rā Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 6.1 panta nosacÄ«jumus, atzinusi, ka prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šanas process nav veikts atbilstoši likumos noteiktajai kārtÄ«bai, jo novÄ“rtÄ“šanu veicis biroja priekšnieks vienpersoniski, nevis viņa izveidotā vÄ“rtÄ“šanas komisija.

Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz augstākminÄ“to MK noteikumu Nr.494 51.punkta nosacÄ«jumiem, un, ņemot vÄ“rā to, ka vÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu pabeigta 2013. gada 16.maijā, bet atkārtotā novÄ“rtÄ“šana pabeigta 2014.gada 7.februārÄ«, atzinusi, ka nav ievÄ“rots atkārtotās novÄ“rtÄ“šanas termiņš.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, pirmās instances tiesa atzinusi par pamatotu prasÄ«tājas viedokli, ka atkārtota novÄ“rtÄ“šana nebija pieļaujama.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka veiktais novērtējums nevar būt par pamatu, lai pamatotu neatbilstību ieņemamajam amatam saistībā ar biroja amatpersonas vai darbinieka darbības un tās rezultātu novērtējuma rezultātiem.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka nav tikusi ievÄ“rota vÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba, kā to pamatoti norādÄ«jis Ministru prezidents, Ä£enerālprokurors un arodbiedrÄ«ba, lÄ«dz ar ko tiesa pievienojusies šiem argumentiem, tos neatkārtojot.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka normatÄ«vo aktu neievÄ“rošana darbinieka novÄ“rtÄ“šanā novedusi pie tā, ka uzteikumu nevar atzÄ«t par tiesisku, no kā iestājas ar likumu noteiktas sekas, un, tā kā vÄ“rtÄ“jums nav tiesisks, tas nerada tiesiskas sekas darba devÄ“ja uzteikumā.

Tāpat pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildÄ“tājs, novÄ“rtÄ“jot prasÄ«tājas darbu un prasmes, nepareizi iemÄ“rojis normatÄ«vos aktus, kas nosaka novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«bu, uz ko pareizi norādÄ«jis Ministru prezidents, Ä£enerālprokurors un arodbiedrÄ«ba.

Spriedumā norādÄ«ts, ka atbildÄ“tājs, cenšoties pierādÄ«t novÄ“rtÄ“juma pamatotÄ«bu, neizprot, kas ir strÄ«da priekšmets, un to pārbaudÄ«t nav tiesas kompetence, jo novÄ“rtÄ“jums tiesā nav apstrÄ«dÄ“ts, bet tiesa pārbauda tikai uzteikuma pamatotÄ«bu un tā tiesiskumu.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildÄ“tājam bija jāpierāda novÄ“rtÄ“šanas veikšanas kārtÄ«bas ievÄ“rošana, kas noteikta ar normatÄ«vajiem aktiem, bet ne pats novÄ“rtÄ“jums.

Spriedumā norādÄ«ts, ka šo apstākļu dēļ tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 94.pantu nepieņēma pierādÄ«jumu kopumu, kas bija klasificÄ“ts kā valsts noslÄ“puma objekts, kā ari pierādÄ«jumu kopumu trÄ«s sÄ“jumos uz 650 lapām, jo tie nebija attiecināmi uz novÄ“rtÄ“juma kārtÄ«bas neievÄ“rošanu, kas noteikta ar normatÄ«vajiem aktiem, lÄ«dz ar ko tiem nav nozÄ«mes lietas pareizā izspriešanā.

AttiecÄ«bā uz prasÄ«bas pieteikuma 5.1pp. 4. un 5.rindkopā no augšas norādÄ«to, par ko prasÄ«tājai piemÄ“rots disciplinārsods, pirmās instances tiesa atzinusi, ka tas ir pārsÅ«dzÄ“ts, lÄ«dz ar ko to nevar uzskatÄ«t par pierādÄ«tu faktu un tas lietā nemaina un neietekmÄ“ tiesiskās sekas.

Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta otrās daļas nosacÄ«jumus, vÄ“rtÄ“jot piemÄ“rojamo tiesÄ«bu normu attiecÄ«bā uz darba uzteikuma termiņu saistÄ«bā ar Darba likuma 103 .pantu, ņemot vÄ“rā, ka pamats atbrÄ«vošanai no amata ir neatbilstÄ«ba ieņemamajam amatam, atzinusi, ka analoÄ£iska norma Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta sestās daļas 12.punktam ir Darba likuma 101.panta pirmās daļas 6.punkts. Å…emot vÄ“rā minÄ“to, pirmās instances tiesa atzinusi, ka, lemjot par uzteikuma termiņa piemÄ“rošanu, bija jāpiemÄ“ro Darba likuma 103.panta pirmās daļas 3.punkts.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka arÄ« tad, ja darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšana tiek pamatota ar speciālo likumu, uzteikuma procedÅ«rā ir piemÄ“rojami un ievÄ“rojami Darba likuma noteikumi, kas tieši izriet no KNAB likuma 5.panta otrās daļas, un šo pantu nav pamata tulkot ne paplašināti, ne sašaurināti.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, pirmās instances tiesa atzinusi, ka KNAB likumā likumdevÄ“js biroja priekšniekam nav piešÄ·Ä«ris pilnvaras noteikt darba lÄ«guma uzteikuma termiņus, šis likums nenosaka darba lÄ«guma uzteikuma termiņus, bet saskaņā ar minÄ“tā likuma 5.panta otro daļu, nosakot termiņus, ir jāvadās no Darba likuma normām.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildētājs, uzsakot darba līgumu prasītājai, rīkojies pretēji Darba likuma 103.pantam, kas nosaka uzteikuma termiņus, kā ari atzinusi, ka lietā nav konstatēti apstākļi, kas dotu tiesisku pamatu uzteikt darba līgumu uz uzteikumā norādītā pamata nekavējoties, līdz ar ko to nevar atzīt par tiesisku.

Spriedumā norādīts, ka atbildētāja uzskats, ka valstiskās interesēs darba līgumu ir uzteikt nekavējoties, jo speciālajā likumā termiņi nav noteikti, ir pretrunā darba likuma noteikumiem. Tā kā speciālais likums nenosaka termiņus, kuros tiesība izlietojama, piemērojami termiņi, kas noteikti Darba likumā.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka nevar piekrist atbildÄ“tājam, ka uzteikuma pamats ir atbilstošs Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktam, kas tiešÄm noteic termiņu nekavÄ“joties un neprasa saskaņošanu ar arodbiedrÄ«bu.

Pirmās instances tiesa, piemÄ“rojot tiesÄ«bu normu analoÄ£iju, atzinusi par pareizu prasÄ«tājas viedokli, ka atlaišanas pamats vÄ“rtÄ“jams to sasaistot ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 6. vai 1.punktā noteikto, ko Darba likums sasaista uzteikuma veikšanā ar 103 .pantā noteikto termiņu, kas nav ticis ievÄ“rots.

VÄ“rtÄ“jot argumentus par arodbiedrÄ«bas piekrišanas nepieciešamÄ«bu pirms darba lÄ«guma uzteikšanas, pirmās instances tiesa atzinusi, ka atsaukšanās uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu atbilst judikatÅ«rai, taču pirmās instances tiesa atzinusi, ka trešÄs personas celtie iebildumi par to ir pamatoti un vÄ“rā ņemami tā iemesla dēļ. ka (uz to norādÄ«jusi atbildÄ“tāja puse) - iestādes Ä«pašais tiesiskais statuss un tās tiesiskais regulÄ“jums, atbilstoši Civillikuma 3., 5.pantos nostiprinātajiem tiesÄ«bu principiem.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildÄ“tāja puse darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanas pamata un tiesiskumu, kā arÄ« darba algas aprÄ“Ä·inu nav pierādÄ«jusi.

Pirmās instances tiesa, ņemot vÄ“rā Satversmes tiesas 2006.gada 11.aprīļa spriedumā lietā Nr.2005-24-01 izteiktajām atziņām, un to, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzÄ«bā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai kompleksi Ä«stenotu korupcijas novÄ“ršanu un apkarošanu, atzinusi, ka biroja darbinieki un amatpersonas savas amata pienākumu pilnvaras Ä«steno publisko tiesÄ«bu jomā un ir piederÄ«gas (pielÄ«dzināmas) valsts dienestam.

Pirmās instances tiesa atsaukusies uz Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas likuma 6.panta trešÄs daļas nosacÄ«jumiem, kā arÄ« atzinusi, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums strÄ«dā nav piemÄ“rojams, jo tas atteicas uz publisko tiesÄ«bu jomu un administratÄ«vo procesu. Spriedumā norādÄ«ts, ka jau iepriekš ticis noskaidrots, ka šajā strÄ«dā piemÄ“rojamas tiesÄ«bu normas attiecÄ«bā uz privāto tiesÄ«bu jomu, kā to noteikusi administratÄ«vā tiesa ar judikatÅ«ru, lÄ«dz ar ko pat ne tiesneša, ne prokurora subjektÄ«vais viedoklis to nevar ietekmÄ“t.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, pirmās instances tiesa secinājusi, ka nevar atzÄ«t par pamatotu darba devÄ“ja uzteikumā norādÄ«to motivāciju attiecÄ«bā par arodbiedrÄ«bu un nepieciešamÄ«bu prasÄ«t tās piekrišanu.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildÄ“tājs nav ievÄ“rojis Darba likuma 110.panta pirmās daļas nosacÄ«jumu attiecÄ«bā uz nepieciešamo darbÄ«bu kopumu, atbrÄ«vojot no amata arodbiedrÄ«bas biedru, un tas skar privātpersonas tiesÄ«bas, lÄ«dz ar ko ir skatāms vispārÄ“jās jurisdikcijas tiesā civiltiesiskā strÄ«dā, tādēļ rada sekojošas tiesiskas sekas.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka lietā nav strÄ«da par to, ka prasÄ«tāja ir Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrÄ«bas biedre, bet darba devÄ“ja uzteikums ir apstrÄ«dÄ“ts tiesā, lÄ«dz ar ko tas nav stājies spÄ“kā un tam nevar bÅ«t tiesiskas sekas, iekams tiesas nolÄ“mums bÅ«s stājies likumÄ«gā spÄ“kā, lÄ«dz ar ko prasÄ«tājas un arodbiedrÄ«bas tiesÄ«bas nav apstrÄ«damas.

Pirmās instances tiesa, norādot, ka tiesa, iztiesājot strÄ«du, kas izriet no privāto tiesÄ«bu jomas, piemÄ“ro tiesÄ«bu aktus, kas ir spÄ“kā vÄ“rtÄ“jamo attiecÄ«bu rašanās un pārgrozÄ«šanās laikā, par pamatotiem atzinusi trešÄs personas celtos iebildumus, tiem pilnÄ«bā pievienojoties.

Spriedumā norādÄ«ts, ka iekams tiesu prakse par judikatÅ«ru privāto tiesÄ«bu jomā, kas izriet no darba tiesiskajām attiecÄ«bām, nav mainÄ«ta, prasÄ«tāja pamatoti uzskata, ka noticis viņas kā arodbiedrÄ«bas biedres tiesÄ«bu nepamatots aizskārums, jo nav šaubu par to, ka nav ievÄ“roti Darba likuma 110.panta noteikumi, lÄ«dz ar ko nevar uzskatÄ«t, ka bÅ«tu iestājušÄs tiesiskas sekas, kas nepieciešamas, lai uzteikumu varÄ“tu atzÄ«t par tiesisku atÄ« no šÄ« aspekta.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka judikatūra, uz kuru atsaucies atbildētājs, pauž atziņas, kas izriet no publisko tiesību jomas, un ja tām pievienotos, nāktos atzīt, ka strīds izriet no publiskajām attiecībām un ir skatāms administratīvās tiesvedības kārtībā, bet tas nav iespējams, jo vispārējās jurisdikcijas tiesas skata strīdus, kas izriet no privāto tiesību jomas.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka, iztiesājot strÄ«du, ir jāņem vÄ“rā visi lietas apstākļi to kopumā, tai skaitā notikumu vÄ“sturiskā gaitā, ko tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. un 97.pantiem vÄ“rtÄ“ kā vispārzināmu, kā arÄ« ir jāņem vÄ“rā arodbiedrÄ«bas izveidošanas birojā mÄ“rÄ·is un iespÄ“jamais konstruktÄ«vais dialogs starp darba devÄ“ju un arodbiedrÄ«bu kā darbinieka tiesÄ«bu un interešu aizstāvi.

Spriedumā norādÄ«ts, ka atbildÄ“tājs ir Ä«paša iestāde ar Ä«pašu tās darbÄ«bas jomu un mÄ“rÄ·i, bet prasÄ«tāja amatā strādā ilgstoši. Aizlieguma veidot arodbiedrÄ«bas un stāties tajās nav. konkrÄ“tajā gadÄ«jumā ir jāņem vÄ“rā arodbiedrÄ«bas izveidošanas mÄ“rÄ·is, tai skaitā darbinieka kā tiesiski mazāk aizsargātās personas tiesÄ«bu un interešu aizsardzÄ«ba, bet atbildÄ“tājs nepamatoti neieklausās arodbiedrÄ«bas tiesiski pamatotā viedoklÄ«.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildÄ“tājs kā darba devÄ“js noteikti nav pierādÄ«jis darba lÄ«guma uzteikuma pamatu, lÄ«dz ar ko nav pamata uzskatÄ«t, ka darba devÄ“ja uzteikums ir tiesiski pamatots, jo ir pārkāpta noteiktā darba lÄ«guma uzteikšanas kārtÄ«ba, kas ir pamats tā atzÄ«šanai par spÄ“kā neesošu un darbiniece atjaunojama iepriekšÄ“jā darbā (Darba likuma 124.pants), un viņai pienākas atlÄ«dzÄ«ba par darba piespiedu kavÄ“jumu (Darba likuma 126.pants).

Nosakot atlīdzību par visu darba piespiedu kavējuma laiku, tiesa tika ņēmusi vērā apstākli, ka prasītāja no 2013.gada 21.decembra līdz 2014.gada 7.aprīlim nav varējusi pildīt savus amata pienākumus no viņas gribas neatkarīgu, objektīvu iemeslu dēļ, ko pierāda Latvijas Republikas Ministru prezidenta 2014.gada 7janvāra rīkojums Nr.2, 2014.gada 21.janvāra rīkojums Nr.16 un apstrīdētais darba devēja uzteikums.

Pirmās instances tiesa, atbilstoši Darba likuma, tajā skaitā 75.panta noteikumiem, novÄ“rtÄ“jusi atbildÄ“tāja 2014.gada 20.februāra izziņā Nr.1/1249 un 2014.gada 18.februāra izziņā Nr.1/967 doto skaitļu matemātisko aprÄ“Ä·inu, veicot vidÄ“jās darba samaksas aprÄ“Ä·inu, bet kā neatbilstošu darba likuma 75.pantanoteikumiem novÄ“rtÄ“jusi atbildÄ“tāja iesniegto aprÄ“Ä·inu 2014.gada 8.aprīļa izziņā Nr. 1/2479, jo tā nav veikta par pilniem sešiem mÄ“nešiem, kad darbinieks veicis darbu.

Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz Darba likuma 75.pantu, 126.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 8., 10., 93., 104.pantiem, kā aiÄ« uz iepriekš norādÄ«to argumentu pamata, atzinusi, ka uzteikums atzÄ«stams par spÄ“kā neesošu, lÄ«dz ar ko prasÄ«tāja atjaunojama darbā un viņai izmaksājama vidÄ“jā izpeļņa par visu darba piespiedu kavÄ“jumu laiku.

Ņemot vērā minēto, pirmās instances tiesa atzinusi, ka tiesas spriedums izpildāms nekavējoties.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sÅ«dzÄ«bu iesniedza atbildÄ“tājs - Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (2.sÄ“j., 1.1.88-97), norādot, ka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu un pārsÅ«dz to pilnā apjomā.

AttiecÄ«bā uz pirmās instances tiesas izdarÄ«tajiem secinājumiem, ka prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šana netika veikta atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteiktajai kārtÄ«bai, apelācijas sÅ«dzÄ«bā ir norādÄ«ts, ka visu biroja darbinieku, tajā skaitā prasÄ«tājas, kārtÄ“jā novÄ“rtÄ“šana 2012.gadā tika veikta pamatojoties uz biroja priekšnieka 2013.gada 30.janvāra rÄ«kojumu Nr.23-2/53 „Par biroja amatpersonu (darbinieku) darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šanu" un saskaņā ar noteikumu Nr.494 57.punktu, kurš nosaka, ka darba izpildes novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu notiek saskaņā ar Instrukciju Nr.2.

Tā kā prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu netika pabeigta lÄ«dz 2013.gada 1.aprÄ«lim, kad minÄ“tā instrukcija zaudÄ“ja spÄ“ku, tad, atbilstoši noteikumu Nr.494 57.punktam, novÄ“rtÄ“šana tika turpināta saskaņā ar šo instrukciju. Tā kā visu biroja darbinieku novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu tika veikta saskaņā ar rÄ«kojumā noteiktajiem normatÄ«vajiem aktiem - t.i. instrukciju Nr.2, nebija pamata izņēmumu izdarÄ«šanai arÄ« attiecÄ«bā uz prasÄ«tāju.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka atbildÄ“tāja ieskatā vÄ“rtÄ“šanas process nevar radÄ«t personai nelabvÄ“lÄ«gas sekas, kas nozÄ«mÄ“, ka gadÄ«jumā, ja darbinieku novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu netiktu pabeigta lÄ«dz 2013.gada 1.aprÄ«lim, darbinieku nedrÄ«kst vÄ“rtÄ“t saskaņā ar noteikumiem Nr.494, jo darbiniekam par 2012.gadu nav bijuši noteikti mÄ“rÄ·i.

Apelators uzskata par nepamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka, veicot prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu, Instrukcija Nr.2 nebija piemÄ“rojama. Tas, ka novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu netika pabeigta lÄ«dz 2013.gada 1.aprÄ«lim, nevar bÅ«t par pamatu pašas novÄ“rtÄ“šanas atzÄ«šanai par prettiesisku.

Par nepamatotu apelators uzskata ari pirmās instances tiesas secinājumu, ka, veicot atkārtotu novÄ“rtÄ“šanu, ir pārkāpts Noteikumu Nr.494 58.punkta prasÄ«bas par novÄ“rtÄ“šanai piemÄ“rojamo tiesisko regulÄ“jumu. Apelators uzskata, ka saskaņā ar minÄ“to punktu nodarbinātajiem, kuru novÄ“rtÄ“šana jāveic pÄ“c 2013.gada l.aprīļa, novÄ“rtÄ“šana notiek saskaņā ar šiem noteikumiem sistÄ“mā NEVIS vai aizpildot protokolu, lÄ«dz ar ko prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana, kura tika apstiprināta 2014.gada 7.februārÄ«, saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu notika, aizpildot un izdrukājot darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas protokolu.

AttiecÄ«bā uz spriedumā konstatÄ“to, ka prasÄ«tājs novÄ“rtÄ“šana ir notikusi 3 reizes, lÄ«dz ar to neievÄ“rojot iepriekš norādÄ«to noteikumu kārtÄ«bu un nosacÄ«jumus, atbildÄ“tājs paskaidrojis, ka prasÄ«tājas kārtÄ“jā novÄ“rtÄ“šanā par 2012.gadu viņai bija dots novÄ“rtÄ“jums ,,D", lÄ«dz ar ko saskaņā ar Instrukcijas Nr.2 14.punktu un Noteikumu Nr.494 57.punktu tika veikta prasÄ«tājas atkārtota novÄ“rtÄ“šana. Å…emot vÄ“rā minÄ“to, atbildÄ“tājs vÄ“rš uzmanÄ«bu uz to, ka saskaņā ar normatÄ«vajiem aktiem bija jāveic prasÄ«tājas atkārtota novÄ“rtÄ“šana. PÄ“c kārtÄ“jās novÄ“rtÄ“šanas tika veikta prasÄ«tājas atkārtotā novÄ“rtÄ“šana, kas tika apstiprināta 2013.gada 20.decembrÄ« un kurā viņa saņēma novÄ“rtÄ“jumu ,,D", lÄ«dz ar ko tika izdots rÄ«kojums Nr.23-2/821 par prasÄ«tājas atbrÄ«vošanu no ieņemamā amata. Tā kā ne minÄ“tais rÄ«kojums, ne Ministru prezidenta 2014.gada 7.janvāra rÄ«kojums Nr.2, ar kuru 2013.gada 20.decembra rÄ«kojums tika atcelts, tiesā netika pārsÅ«dzÄ“ti, tie nav konkrÄ“tās prasÄ«bas strÄ«dus priekšmeti. Apelators uzskata, ka gadÄ«jumā, ja prasÄ«tāja bÅ«tu izmantojusi savas tiesÄ«bas pārsÅ«dzÄ“t minÄ“to rÄ«kojumu, atbildÄ“tājam nebÅ«tu jāizpilda Ministru prezidenta rÄ«kojums par prasÄ«tājas atkārtotu novÄ“rtÄ“šanu, lÄ«dz ar ko nepamatots ir pirmās instances tiesas secinājums, ka prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana notikusi 3 reizes, pārkāpjot norādÄ«to noteikumu kārtÄ«bu un nosacÄ«jumus, jo prasÄ«tāja atbilstoši normatÄ«vajiem aktiem tika novÄ“rtÄ“ta divas reizes - 2013.gada 16.maijā par 2012.gadu un 2014.gada 7.februārÄ«.

Apelatora ieskatā neatbilst patiesÄ«bas pirmās instances tiesas secinājums , ka prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana notikusi vienpersoniski, piedaloties tikai biroja priekšniekam, jo no biroja priekšnieka 2014.gada 7.februāra uzteikuma izriet, ka atkārtoto novÄ“rtÄ“šanu ir veikusi ar biroja priekšnieka 2014.gada 28.janvāra rÄ«kojumu Nr.23-2/178 izveidotā komisija. Bez tam prasÄ«ba uz šÄdiem pamatiem nav celta, lÄ«dz ar ko tiesa, lemjot par prasÄ«bā nenorādÄ«tiem argumentiem, ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 192.pantā noteikto.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka tiesa, izdarot secinājumu, ka prasÄ«tājas atkārtota novÄ“rtÄ“šana nebija pieļaujama, ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas nosacÄ«jumus, jo tiesa spriedumā nav norādÄ«jusi nevienu argumentu, kāpÄ“c šÄds prasÄ«tājas apgalvojums ir pamatots.

Šajā sakarā apelators vÄ“rš uzmanÄ«bu uz to, ka saskaņā ar Instrukcijas Nr. 2 14.punkta nosacÄ«jumiem, pÄ“c sešiem mÄ“nešiem tiek veikta darbinieka atkārtota novÄ“rtÄ“šana, ja tā novÄ“rtÄ“jums ir bijis ,,D" vai ,,E". AtbildÄ“tāja ieskatā ,,D" novÄ“rtÄ“jums pÄ“c Instrukcijas Nr.2 atbilst neapmierinošam novÄ“rtÄ“jumam saskaņā ar Noteikumiem Nr. 494, lÄ«dz ar ko atbildÄ“tājam bija pamats veikt prasÄ«tājas atkārtotu novÄ“rtÄ“šanu.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka tā kā Likumā (Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likums) kā speciālajā likumā, kas regulÄ“ darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanas kārtÄ«bu ar biroja amatpersonām, nav noteikts konkrÄ“ts uzteikuma termiņš, tad, ievÄ“rojot nepieciešamÄ«bu nodrošināt biroja darbÄ«bas atbilstÄ«bu valsts pārvaldes pamatprincipiem, tiesiskās attiecÄ«bas ar prasÄ«tāju tika iebeigtas nekavÄ“joties, lai novÄ“rstu viņas rÄ«cÄ«bas kaitÄ«gās sekas, kas varÄ“tu nodarÄ«t kaitÄ“jumu valsts pārvaldes kārtÄ«bai.

Å…emot vÄ“rā visu minÄ“to uzskata, ka prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu un atkārtotā novÄ“rtÄ“šana tika veikta atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteiktajai kārtÄ«bai.

Apelators uzskata, ka pat gadÄ«jumā, ja nebÅ«tu ievÄ“rots darba lÄ«guma uzteikuma termiņš, tas nevarÄ“tu bÅ«t par pamatu uzteikuma atzÄ«šanai par spÄ“kā neesošu. Šajā sakarā apelators atsaucies uz Augstākās tiesas Senāta lietā Nr.SKC-425/2010 izdarÄ«tajiem secinājumiem.

Bez tam apelators uzskata, ka pirmās instances tiesa, konstatÄ“jot, ka nav ievÄ“rota darba lÄ«guma uzteikšanas kārtÄ«ba, vispār nav vÄ“rtÄ“jusi "pārkāpumu" bÅ«tiskumu, lÄ«dz ar ko spriedums ir nepamatots un neatbilst likumam.

AttiecÄ«bā uz spriedumā secināto, ka Ministru prezidents un Ä£enerālprokurors ir norādÄ«juši uz to, ka nav tikusi ievÄ“rota vÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba, apelators ir norādÄ«jis, ka Ministru prezidents nav vÄ“rtÄ“jis 2014.gada 7.februāra uzteikumu, kā arÄ« Ministru prezidents nav vÄ“rtÄ“jis prasÄ«tājas kārtÄ“jo novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu, jo to prasÄ«tāja Ministru prezidentam nebija apstrÄ«dÄ“jusi.

Uzskata, ka spriedumā nav ņemts vÄ“rā, ka prasÄ«tāja ir valsts varas pārstāve, kura saskaņā ar NovÄ“rtÄ“šanas veidlapā konstatÄ“to nav pildÄ«jusi viņai uzdotos uzdevumus, kā ari tiesa nav ņēmusi vÄ“rā, ka biroja amatpersonām, realizÄ“jot amata pilnvaras, ir uzticÄ“ts pildÄ«t loti nozÄ«mÄ«gas valsts varas funkcijas, un to neizpilde vai nepienācÄ«ga izpilde bÅ«tiski kaitÄ“ valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

Uzskata, ka tiesa, nevÄ“rtÄ“jot iespÄ“jamā procesuālā pārkāpuma ietekmi uz, tsk., novÄ“rtÄ“šanas rezultātu, t.i., nenovÄ“rtÄ“jot, vai rezultāts bÅ«tu citāds, ja bÅ«tu ievÄ“rota tiesas ieskatā neievÄ“rotā novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba, ir radÄ«jis situāciju, ka valsts amatpersonas ( t.i. prasÄ«tājas) ilglaicÄ«gā prettiesiskā rÄ«cÄ«ba var turpināties, tādejādi radot kaitÄ“jumu valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

Bez tam apelācijas sūdzībā norādīts, ka lietas materiālos nav pierādījumu, ka prasītājas atkārtotā novērtējuma tiesiskumu būtu vērtējis ģenerālprokurors, līdz ar ko tiesa, norādot, ka pievienojas ģenerālprokurora argumentiem, ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteikto.

AttiecÄ«bā uz pirmās instances tiesas secinājumu, ka tiesai nebija jāpārbauda novÄ“rtÄ“juma pamatotÄ«ba, bet gan tās veikšanas kārtÄ«ba, apelācijas sÅ«dzÄ«bā ir norādÄ«ts, ka, ņemot vÄ“rā to, ka prasÄ«bā norādÄ«ts uz novÄ“rtÄ“šanā pieļautajiem pārkāpumiem, tiesai bija jāvÄ“rtÄ“ prasÄ«bas argumenti attiecÄ«bā uz novÄ“rtÄ“šanā pieļautajiem pārkāpumiem. Uzskata, ka tiesa to neizdarot, ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 193.panta ceturtās un piektās daļas noteikumus.

Bez tam apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka biroja pierādÄ«jumi un iebildumi tika iesniegti saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas nosacÄ«jumiem, lÄ«dz ar ko nav pamatots un ir atceļams spriedumā secinātais, ka pieteiktie lÅ«gumi tika izteikti vai nu apzināti, lai mainÄ«tu lietas piekritÄ«bu, vai novilcinātu lietas iztiesāšanu vai ari neizpratni par to, kam ir bÅ«tiska nozÄ«me lietā.

AttiecÄ«bā uz pirmās instances tiesas secinājumu, ka prasÄ«tājai piemÄ“roto disciplinārsodu nevar uzskatÄ«t par pierādÄ«to faktu, jo tas ir pārsÅ«dzÄ“ts tiesā, apelators vÄ“rš uzmanÄ«bu uz to, ka šis disciplinārsods nav uzteikuma pamatojums, bet tikai prasÄ«tājas darbÄ«bu raksturojošs apstāklis.

AttiecÄ«bā uz pirmās instances tiesas izdarÄ«to secinājumu, ka atbildÄ“tājs, uzsakot prasÄ«tājai darbu, nav ievÄ“rojis Darba likuma 103.pantā noteikto termiņu, apelators piekrÄ«t tam, ka attiecÄ«bā uz uzteikuma termiņiem ir piemÄ“rojamas Darba likuma normas. Taču apelators uzskata par nepamatotu spriedumā secināto, ka analoÄ£iskā norma Likuma 5.panta sestās daļas 12.punktam ir Darba likuma 101.panta pirmās daļas 6.punkts, lÄ«dz ar ko, lemjot jautājumu par uzteikuma termiņa piemÄ“rošanu, bija jāpiemÄ“ro Darba likuma 103.panta pirmās daļas 3.punkts.

Apelators atsaucies uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas nosacÄ«jumiem, kā ari norādÄ«jis, ka ņemot vÄ“rā novÄ“rtÄ“šanā par 2012.gadu un atkārtotajā novÄ“rtÄ“šanā konstatÄ“to, prasÄ«tājas pieļauto pārkāpumu raksturu, un izvÄ“rtÄ“jot minÄ“to kopsakarā ar Likuma 5.panta sestās daļas 12.punktu, secināms, ka pārkāpums pÄ“c bÅ«tÄ«bas un satura ir pielÄ«dzināms Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktā minÄ“tajam, lÄ«dz ar ko nepareizs ir pirmās instances tiesas secinājums, ka bija jāievÄ“ro Darba likuma 103.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais termiņš.

Apelatora ieskatā par nepamatotu atzÄ«stams ari pirmās instances tiesas secinājums, ka pamatots ir prasÄ«tājas viedoklis, ka viņas atlaišanas pamats vÄ“rtÄ“jams to sasaistot ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu, jo tiesa, pretÄ“ji Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktajam, nav norādÄ«jusi argumentus, pamatojoties uz kuriem šÄds secinājums izdarÄ«ts.

AttiecÄ«bā uz pirmās instances tiesas secinājumu, ka, uzsakot prasÄ«tājai darba lÄ«gumu, bija nepieciešama arodbiedrÄ«bas piekrišana, apelators vÄ“rš uzmanÄ«bu uz to, ka, neskatoties uz to, ka konkrÄ“tā strÄ«da izskatÄ«šana ir piekritÄ«ga vispārÄ“jās jurisdikcijas tiesai, saskaņā ar Satversmes tiesas 2006.gada 11.aprīļa spriedumā lietā Nr.2005-24-01 paustajām atziņām biroja amatpersonas darba tiesiskajās attiecÄ«bās atrodas tikai formāli, jo uzskatāmas par piederÄ«gām pie valsts dienesta. MinÄ“tais secinājums ir izdarÄ«ts, pirmkārt, analizÄ“jot biroja vietu valsts pārvaldes sistÄ“mā, otrkārt, tiesa ir vÄ“rtÄ“jusi un ņēmusi vÄ“rā biroja amatpersonām noteiktos pienākumus un amatam noteiktos ierobežojumus (minÄ“tā sprieduma 7.punkts).

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka Ä£enerālprokuratÅ«ras prokurore tiesas sÄ“dÄ“ vÄ“rsa uzmanÄ«bu uz to, ka konkrÄ“tā strÄ«da izskatÄ«šana ir piekritÄ«ga administratÄ«vajai tiesai un biroja amatpersonas atrodas valsts dienestā, kā ari norādÄ«ja uz pastāvošo tiesu praksi.

Apelators, ņemot vÄ“rā judikatÅ«rā ( spriedums lietā Nr.SKA-632/ 2010 - 10., 12.punkti) izdarÄ«tos secinājumus, uzskata, ka administratÄ«vo tiesu judikatÅ«rā jau ir nostiprināta atziņa, ka valsts dienestā esošÄ amatpersona, t.sk. biroja amatpersona, ir valstij Ä«paši pakļauta persona un arodbiedrÄ«bām nav tiesÄ«bu aizkavÄ“t valsts darbÄ«bu publisko tiesÄ«bu jomā, cita starpā - lÅ«dzot arodbiedrÄ«bas saskaņojumu. Å…emot vÄ“rā minÄ“to uzskata, ka biroja priekšniekam, atbrÄ«vojot prasÄ«tāju no ieņemamā amata, uzteikums nebija jāsaskaņo ar arodbiedrÄ«bu.

Par nepamatotu uzskata ari spriedumā izdarÄ«to secinājumu, ka iepriekšminÄ“tā judikatÅ«ra attiecas uz strÄ«diem, kas izriet no publiskajām tiesÄ«bām, jo, kā jau apelators tika norādÄ«jis, biroja amatpersonas ir piederÄ«gas valsts dienestam, ko 2006.gada 11 .aprīļa spriedumā lietā Nr.2005-24-01 ir atzinusi ari Satversmes tiesa.

Uzskata, ka tiesa, izdarot secinājumu, ka darba tiesiskās attiecÄ«bas starp pusÄ“m ir pakļautas privāto tiesÄ«bu jomai, nav ņēmusi vÄ“rā Ä¢enerālprokuratÅ«ras pārstāves tiesas sÄ“dÄ“ norādÄ«to, ka biroja amatpersonas ir piekritÄ«gas valsts dienestam, lÄ«dz ar ko konkrÄ“tā strÄ«da izšÄ·iršana ir piekritÄ«ga administratÄ«vajai tiesai.

Bez tam apelators vÄ“rš uzmanÄ«bu ari uz to, ka lÄ«dzšinÄ“jā Augstākās tiesas judikatÅ«rā ir atzÄ«ts, ka praksÄ“ pastāv arÄ« tādas darba tiesiskās attiecÄ«bas, kuru izbeigšanā nav piemÄ“rojama Darba likumā noteiktā kārtÄ«ba, bet gan speciālajā normatÄ«vajā aktā paredzÄ“tie noteikumi, piemÄ“ram, attiecÄ«bā uz kapitālsabiedrÄ«bu valdes locekļu u.c. amatpersonu darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanu.

Apelators uzskata, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā starp lietas dalÄ«bniekiem nepastāv strÄ«ds par to, ka saskaņā ar Likuma 5.panta otro daļu, biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecÄ«bās ir piemÄ“rojamas darba tiesisko attiecÄ«bu regulÄ“jošo normatÄ«vo aktu normas tikai tiktāl, ciktāl šis Likums nenosaka citādi. Uzskata, ka pirmās instances tiesa pamatoti ir secinājusi, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā tieši Likums kā speciālās tiesÄ«bu normas saturošs normatÄ«vais akts noteic biroja amatpersonas iecelšanu amatā un atbrÄ«vošanu no amata pamatus un kārtÄ«bu. Bez tam bÅ«tiski ir tas, ka Likuma 5.panta sestajā daļā izsmeļoši ir uzrādÄ«ti tie pamati, uz kuriem ar attiecÄ«gu biroja priekšnieka lÄ“mumu var tikt izbeigtas biroja amatpersonu darba tiesiskās attiecÄ«bas, kas norāda uz likumdevÄ“ja mÄ“rÄ·i attiecÄ«bā uz šÄ«m biroja amatpersonām piemÄ“rot citādu, no Darba likuma normām atšÄ·irÄ«gu darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanas kārtÄ«bu. Å…emot vÄ“rā minÄ“to apelators uzskata, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā attiecÄ«bā uz biroja amatpersonām nav piemÄ“rojams Darba likuma 110.panta regulÄ“jums, un biroja priekšniekam, izdodot uzteikumu, arodbiedrÄ«bas iepriekšÄ“js saskaņojums nebija nepieciešams. LÄ«dz ar to atbildÄ“tājs, pretÄ“ji spriedumā secinātajam, uzskata, ka nav pamata neņemt vÄ“rā administratÄ«vajā tiesu praksÄ“ nostiprinātās atziņas.

AttiecÄ«bā uz pirmās instances tiesas secinājumu, ka „likumdevÄ“js neaizliedz tās amatpersonām apvienoties arodbiedrÄ«bās ", apelācijas sÅ«dzÄ«bā ir norādÄ«ts, ka šis apstāklis nekādā veidā nav saistÄ«ts ar likumā noteikto darba devÄ“ja pienākumu atsevišÄ·os gadÄ«jumos lÅ«gt arodbiedrÄ«bas piekrišanu darba lÄ«guma uzteikumam. Apelatora ieskatā minÄ“tais tiesas secinājums bÅ«tu vienlÄ«dz attiecināms ari uz valsts civildienesta ierÄ“dņiem, kas ir klajā pretrunā Augstākās tiesas Senāta judikatÅ«rā norādÄ«tajam, ka likuma „Par arodbiedrÄ«bām" 15.panta norma, kas lÄ«dzÄ«gi kā Darba likuma 110.pants pieprasa arodbiedrÄ«bas iepriekšÄ“ju saskaņojumu, neattiecas uz valsts dienestu. Proti, piekrišanas došana darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanas gadÄ«jumos nekādā ziņā nav vienÄ«gais vai nozÄ«mÄ«gākais arodbiedrÄ«bai piešÄ·irto tiesÄ«bu Ä«stenošanas lÄ«dzeklis. LÄ«dz ar to apelators uzskata, ka Darba likuma 110.panta nepiemÄ“rošana konkrÄ“tajā situācijā nav pretÄ“ja arodbiedrÄ«bas dibināšanas mÄ“rÄ·im un nekādā veidā neliedz arodbiedrÄ«bai Ä«stenot tās statÅ«tos paredzÄ“tās tiesÄ«bas vai uzdevumus.

Apelators, atsaucoties uz Satversmes tiesas 2006.gada 11.aprīļa spriedumu lietā Nr.2005-24-01 secināto, ka biroja amatpersonas tikai formāli atrodas darba tiesiskajās attiecÄ«bās, taču vienlaikus uzskatāmas par piederÄ«gām pie valsts dienesta Satversmes 101.panta izpratnÄ“, norādÄ«jis, ka attiecÄ«bā uz biroja amatpersonu kā pie valsts dienesta piederÄ«gu amatpersonu tiesiskajām attiecÄ«bām gluži pamatoti ir piemÄ“rojamas ne vien privāttiesÄ«bu normas, bet arÄ« no publiskajām tiesÄ«bām izrietoši principi un tiesu prakses atziņas, ko pirmās instances tiesa ir ignorÄ“jusi, pārkāpjot Satversmes tiesas likuma 32.panta otro daļu un Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu.

AttiecÄ«bā uz pirmās instances tiesas spriedumā norādÄ«to, ka, atjaunot prasÄ«tāju iepriekšÄ“jā darbā, saskaņā ar Darba likuma 126.panta noteikumiem, viņas labā piedzenama vidÄ“jā izpeļņa par laika posmu no 2013.gada 21.decembra lÄ«dz 2014.gada 7.aprilim, apelators vÄ“rš uzmanÄ«bu uz to, ka prasÄ«tāja nav griezusies tiesā ar prasÄ«bu atzÄ«t par spÄ“kā neesošiem biroja priekšnieka 2013.gada 20.decembra rÄ«kojumu Nr.23-2/821 un 2014.gada 14.janvāra rÄ«kojumu Nr.23-2/130, ar kuriem prasÄ«tāja tika atbrÄ«vota no ieņemamā amata, lÄ«dz ar to tiesai nebija pamata atlÄ«dzÄ«bu par darba piespiedu kavÄ“juma laiku noteikt no 2013.gada 21 .decembra.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka par biroja priekšnieka 2013.gada 20.decembra un 2014.gada 14.janvāra rÄ«kojumu tiesiskumu tika lÄ“mis Ministru prezidents, kurš ne 2014.gada 7.janvāra rÄ«kojumā, ne 2014.gada 21.janvāra rÄ«kojumā nebija norādÄ«jis abu minÄ“to biroja priekšnieka rÄ«kojumu atcelšanas datumu, lÄ«dz ar ko saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7.panta trešo daļu, Ministru prezidenta rÄ«kojums stājas spÄ“kā tā parakstÄ«šanas brÄ«di - t.i. 2013.gada 7.janvāri un 2014.gada 21.janvāri.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to apelators uzskata, ka pirmās instances tiesai nebija pamata prasÄ«tājas prasÄ«jumu prasÄ«bā pieprasÄ«tajā apmÄ“rā, t.i. par laika periodu no 2013.gada 21.decembra lÄ«dz 2014.gada 6.janvārim un no 2014.gada 15.janvāra lÄ«dz 2014.gada 20.janvārim, jo minÄ“tos biroja priekšnieka rÄ«kojumus prasÄ«tāja nebija apstrÄ«dÄ“jusi, lÄ«dz ar ko minÄ“tie prasÄ«jumi neattiecas uz konkrÄ“tās prasÄ«bas priekšmetu un pārsniedz prasÄ«juma robežas.

AttiecÄ«bā uz pirmās instances tiesas izteiktajiem vÄ“rtÄ“jumiem par atbildÄ“tāja iesniegto prasÄ«tājas darba algas aprÄ“Ä·inu atbildÄ“tājs, atsaucoties uz Darba likuma 75.panta pirmās un ceturtās daļas un 16.panta trešÄs daļas nosacÄ«jumiem, norādÄ«jis, ka biroja 2014.gada 8.aprīļa izziņā Nr.1/2479 veiktajā vidÄ“jās izpeļņas aprÄ“Ä·inā prasÄ«tājai, atbilstoši Darba likuma 75.panta pirmajā daļā noteiktajam sešu mÄ“nešu aprÄ“Ä·ina periodā, kura laikā darba attiecÄ«bas ar prasÄ«tāju tika pārtrauktas, tika iekļauts ari pÄ“dÄ“jais darba attiecÄ«bu mÄ“nesis, t.i. 2014.gada februāris, lÄ«dz ar ko nav pamatots pirmās instances tiesas secinājums, ka minÄ“tajā izziņā veiktais aprÄ“Ä·ins ir neatbilstošs Darba likuma 75.panta noteikumiem, jo nav veikts par pilniem sešiem mÄ“nešiem.

Apelators vÄ“rsis uzmanÄ«bu uz to, ka pirmās instances tiesa, izdarot secinājumu, ka atbildÄ“tāja 2014.gada 20.februāra izziņā un 2014.gada 18.februāra izziņā dotais aprÄ“Ä·ins ir atbilstošs Darba likuma 75.panta noteikumiem, nav argumentÄ“jusi minÄ“tā secinājuma pamatotÄ«bu, un ari tiesas secinājums par izziņās doto skaitļu matemātiskā aprÄ“Ä·ina atbilstÄ«bu Darba likuma 75.pantam ir nepamatots, jo šajās izziņās sniegtais aprÄ“Ä·ins ir korekts, bet neatbilst Darba likuma 75.panta noteikumiem, jo minÄ“tajās izziņās atbilstoši prasÄ«tājas pieprasÄ«tajai informācijai tika norādÄ«ta visa viņas gÅ«tā darba samaksa, lÄ«dz ar ko arÄ« prasÄ«tājas vidÄ“jā izpeļņa ir norādÄ«ta par visiem prasÄ«tājas gÅ«tajiem ienākumiem, kurus atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumu Nr.112 (Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis) 3.punktam, veidoja saņemtā darba alga, piemaksas, virsstundu apmaksa, naudas balvas, atvaļinājuma pabalsts, savukārt 2014.gada 8.apriļa izziņa tika sagatavota atbilstoši Darba likuma 75.pantam, lÄ«dz ar ko prasÄ«tājas dienas izpeļņā tika ieskaitÄ«ta viņas darba alga un piemaksas, bet netika ieskaitÄ«tas naudas balvas un atvaļinājuma pabalsts.

Bez tam apelators vÄ“rš uzmanÄ«bu uz to, ka 2014.gada 20.februāra izziņā prasÄ«tājas dienas vidÄ“jā izpeļņa par periodu no 2014.gada 7.janvāra lÄ«dz 14.janvārim ir norādÄ«ta EUR 93,10, bet prasÄ«tāja prasÄ«bas pieteikuma papildinājumos to ir norādÄ«jusi EUR 93.19, lÄ«dz ar ko tiesa, aprÄ“Ä·inot izmaksājamo vidÄ“jo izpeļņu par visu darba piespiedu kavÄ“juma laiku, ir pamatojusies uz neprecÄ«zu aprÄ“Ä·inu.

Tāpat apelācijas sÅ«dzÄ«bā ir norādÄ«ts, ka nepamatota ir tiesas sprieduma nekavÄ“jošas izpildes noteikšana, jo tā ir noteikta, pārkāpjot Darba likuma 127.panta un Civilprocesa likuma 205.panta noteikumus.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka no minÄ“to normu mÄ“rÄ·a un jÄ“gas izriet, ka, nosakot sprieduma nekavÄ“jošu izpildi, tiesai ir jākonstatÄ“ Ä«paši apstākļi, kas attiecas uz prasÄ«tāju un kuru dēļ nepieciešama vai pieļaujama sprieduma nekavÄ“joša izpilde, kas šajā gadÄ«jumā nav konstatÄ“ti un spriedumā nav norādÄ«ti.

Bez tam apelators norādījis, ka nepamatots ir ari tiesas secinājums par tiesas izdevumu EUR 440,23 piedziņu no atbildētāja par labu Latvijas Republikai.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrÄ«voti prokurori, tās valsts vai pašvaldÄ«bas iestādes, kurām ar likumu piešÄ·irtas tiesÄ«bas aizstāvÄ“t tiesā citu personu tiesÄ«bas un ar likumu aizsargātās intereses.

Apelatora ieskatā minÄ“tā tiesÄ«bu norma paredz izņēmumus no vispārÄ«giem noteikumiem par tiesas izdevumiem. Apelators uzskata, ka no minÄ“tās normas izriet, ka valsts iestādes no valsts nodevas samaksas ir atbrÄ«votas ari tad, ja tās likumā noteiktajos gadÄ«jumos piedalās lietu izskatÄ«šanā tiesā, aizstāvot citu personu ar likumu aizsargātās intereses.

Apelators, atsaucoties uz Likuma 2.panta pirmās daļas, 4.panta pirmās daļas un 10.panta ceturtās daļas noteikumiem, norādÄ«jis, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā birojs nepārstāv savas subjektÄ«vās tiesÄ«bas, bet pārstāv atbildÄ“tāju - Latvijas valsti. AtbildÄ“ts šajā sakarā ir atsaucies arÄ« uz judikatÅ«rā sniegtajām atziņām ( (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2010.gada 4.oktobra lÄ“mumu lietā Nr.PAC-2179; 2011.gada 19.septembra lÄ“mumu lietā Nr.PAC-240).

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panata sesto daļu, piemērojot tiesību normas, ir jāņem vērā judikatūra, līdz ar ko apelators uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 5.punkta noteikumiem, birojs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tajā skaitā iesniedzot tiesā apelācijas sūdzību par spriedumu, jo birojs konkrētajā gadījumā pārstāv sākotnējās publisko tiesību juridiskās personas, t.i. valsts intereses, līdz ar ko tiesas secinājums par tiesas izdevumu EUR 440,23 apmērā piedziņu no atbildētāja par labu Latvijas Republikai ir nepamatots.

Å…emot vÄ“rā visu minÄ“to un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 92., 93.pantiem, 205., 413.panta pirmo daļu, 414.panta pirmo daļu, 415., 416.pantiem, lÅ«dz tiesu: 1) pilnÄ«bā noraidÄ«t J.StrÄ«Ä·es celto prasÄ«bu par darba devÄ“ja uzteikuma atzÄ«šanu par spÄ“kā neesošu, atjaunošanu darbā un vidÄ“jās izpeļņas par darba piespiedu kavÄ“jumu piedziņu; 2) izskatÄ«t lietu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, taisot jaunu spriedumu; 3) piedzÄ«t no J.StrÄ«Ä·es par labu birojam visus tiesāšanās izdevumus.

Paskaidrojumus par minÄ“to apelācijas sÅ«dzÄ«bu iesniedza trešÄ persona - Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrÄ«ba (2.sÄ“j., 1.1. 110-113), norādot, ka apelācijas sÅ«dzÄ«ba ir nepamatota.

AttiecÄ«bā uz apelācijas sÅ«dzÄ«bas 1.punktu paskaidrojums norādÄ«ts, ka tas nav tiesiski pamatots, jo saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiskā attiecÄ«ba apspriežama pÄ“c likumiem, kas bijuši spÄ“kā tad, kad šÄ« attiecÄ«ba radusies, pārgrozÄ«jusies vai izbeigusies.

TrešÄ persona, atsaucoties uz Ministru kabineta 2012.gada 10.jÅ«lija noteikumu Nr.494 (Noteikumi par valsts tiešÄs pārvaldes iestādÄ“s nodarbināto darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu) 58.punktu, norādÄ«jis, ka, turpinot J.StrÄ«Ä·es novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu pÄ“c 2013.gada 1.aprīļa, bija jāpiemÄ“ro noteikumi Nr.494. Lai gan minÄ“tie Noteikumi tika pieņemti 2012.gada 10.jÅ«lijā, lÄ«dz ar ko KNAB kā darba devÄ“jam tika piešÄ·irts samÄ“rÄ«gs laiks, lai pienācÄ«gi sagatavotos un veiktu novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu atbilstošÄ periodā. Tā kā KNAB priekšnieks rÄ«kojumu par nodarbināto novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu izdeva vien 2013.gada 30.janvārÄ« (rÄ«kojums Nr.23-2/53), tas liecina par vilcināšanos veikt prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šanu, lÄ«dz ar ko KNAB nav rÄ«kojies atbilstoši tiesiskās paļāvÄ«bas principam.

Atsaucoties uz Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas likuma 6.1 panta pirmās daļas nosacÄ«jumiem, trešÄ persona paskaidrojumos norādÄ«jusi, ka KNAB priekšnieks J.Streļčenoks, veicot prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu vienpersoniski, nav rÄ«kojies labā ticÄ«bā, tādejādi liedzot viņas tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu novÄ“rtÄ“šanu.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka KNAB priekšnieks, turpinot Instrukciju Nr.2 piemÄ“rot pÄ“c 2013.gada 1.aprīļa, prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu apstiprināja 2013.gada 16.maijā, kā arÄ« atkārtoto novÄ“rtÄ“šanu, kuras rezultāti tika apstiprināti 2013.gada 20.decembri, veica saskaņā ar Instrukciju Nr.2.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to un pamatojoties uz Darba likuma 6.panta pirmo daļu, uzskata, ka prasÄ«tājas 2013.gada 16.maija novÄ“rtÄ“jums par 2012.gadu nav spÄ“kā, jo pretÄ“ji Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 6.1 panta pirmajai daļai, Civillikuma 1. un 3.panntam un Noteikumu Nr.494 58.punktam, tas pasliktina prasÄ«tājas tiesisko stāvokli, lÄ«dz ar ko nav spÄ“kā arÄ« turpmākie darba devÄ“ja rÄ«kojumu noteikumi, kuru pÄ“ctecÄ«gi sekoja prasÄ«tājas negatÄ«vajam novÄ“rtÄ“jumam, tai skaitā 2014.gada 7.februāra rÄ«kojums Nr.23-2/201 „Par KNAB priekšnieka vietnieces (korupcijas apkarošanas jautājumos) Jutas StrÄ«Ä·es atbrÄ«vošanu no ieņemamā amata, uzsakot viņai darbu".

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka, ņemot vÄ“rā to apstākli, ka prasÄ«tājas darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu tika pabeigta 2013.gada 16.maijā, bet atkārtotā novÄ“rtÄ“šana tika pabeigta 2014.gada 7.februārÄ«, spriedumā pamatoti ir norādÄ«ts, ka KNAB priekšnieks nav ievÄ“rojis Noteikumu Nr.494 51.punktā noteikto atkārtotās novÄ“rtÄ“šanas termiņu.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka tā kā ikgadÄ“jā novÄ“rtÄ“šanā par 2012.gadu, kas noslÄ“dzās 2013.gada 16.maijā, prasÄ«tāja tika novÄ“rtÄ“ta ar ,,D", kas atbilst novÄ“rtÄ“jumam , jāpilnveido", trešÄs personas ieskatā saskaņā ar Noteikumu Nr. 494 51 .punktā noteikto, nebija pamata veikt prasÄ«tājas atkārtotu novÄ“rtÄ“šanu, lÄ«dz ar ko spriedumā ir pamatoti atzÄ«ts, ka, veicot prasÄ«tājas atkārtoto novÄ“rtÄ“šanu, nav ievÄ“roti Noteikumi Nr.494.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka neatbilst patiesÄ«bai atbildÄ“tāja argumentācija, ka pÄ“c kārtÄ“jās novÄ“rtÄ“šanas ir jāveic prasÄ«tājas atkārtotā novÄ“rtÄ“šana (apelācijas sÅ«dzÄ«bas 1.3.punkts), jo Noteikumu Nr.494 51.punkts un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 (Noteikumi par valsts un vai pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtÄ«bu) 36.2.punkts liedza darba devÄ“jam šÄdas atkārtotas novÄ“rtÄ“šanas tiesÄ«bas.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka neatbilst patiesÄ«bai apelācijas sÅ«dzÄ«bā (1.3.punkts) norādÄ«tais, ka prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana ir notikusi divas reizes, jo prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu ir apstiprināta 2013.gada 16.maijā, atkārtotā novÄ“rtÄ“šana 2013.gada 20.decembrÄ« un otrreizÄ“jā atkārtotā novÄ“rtÄ“šana 2014.gada 7.februārÄ«, un Ministru Prezidents ar 2014.gada 7.janvāra rÄ«kojumu Nr.2 un 2014.gada 21.janvāra rÄ«kojumu Nr.16 kā prettiesiskus ir atcÄ“lis rÄ«kojumus par prasÄ«tājas atbrÄ«vošanu no darba - attiecÄ«gi 2013.gada 20.decembrÄ« un 2014.gada 14.janvārÄ«, uzsakot viņai darbu, bet nevis 2013.gada 20.decembrÄ« apstiprinātos prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šanas rezultātus, lÄ«dz ar ko spriedumā ir pamatoti norādÄ«ts, ka prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana ir notikusi 3 reizes, neievÄ“rojot Noteikumu Nr.494 kārtÄ«bu un nosacÄ«jumus.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka atbildÄ“tāja argumentācija (apelācijas sÅ«dzÄ«bas 1.5.punkts), ka Noteikumos Nr.494 paredzÄ“tais novÄ“rtÄ“jums „neapmierinoši" faktiski atbilst novÄ“rtÄ“jumam ,,D", neatbilst tiesÄ«bu normām, jo MK 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 (Noteikumi par valsts vai pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtÄ«bu) 36.2.punkts nosaka, ka novÄ“rtÄ“jums ,,D" uzskatāms par novÄ“rtÄ“jumu „Jāpilnveido", lÄ«dz ar ko spriedumā pamatoti secināts, ka nebija pamata veikt prasÄ«tājas atkārtotu novÄ“rtÄ“šanu.

Tāpat paskaidrojumos norādÄ«ts, ka arodbiedrÄ«ba pievienojas spriedumā secinātajam, ka atbildÄ“tājam jāievÄ“ro Darba likumā noteiktā uzteikuma kārtÄ«ba, tai skaitā termiņi, lÄ«dz ar ko nav pamatots apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«tais (1.6.punkts) par KNAB priekšnieka pilnvarām noteikt uzteikuma (atbrÄ«vošanas) termiņu. Tā kā KNAB likums nenosaka uzteikuma termiņus, tad atbildÄ“tājam ir pienākums ievÄ“rot Darba likuma 103.pantā noteikto regulÄ“jumu.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka nav arÄ« tiesiski pamatots apelācijas sÅ«dzÄ«bas 2.punkts par to, ka tiesa nepamatoti nepieņēma atbildÄ“tāja iesniegto dokumentu kopumu, kas bija klasificÄ“ts kā valsts noslÄ“puma objekts trÄ«s sÄ“jumos uz 650 lapām, jo norādÄ«tie dokumenti attiecās uz prasÄ«tājas darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“jumu saturu, bet prasÄ«ba ir par 2014.gada 7.februāra rÄ«kojuma atzÄ«šanu par spÄ“kā neesošu.

Å…emot vÄ“rā minÄ“tā rÄ«kojuma 5.1pp. 4.rindkopā norādÄ«to, uzskata par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka prasÄ«tājai ir piemÄ“rots disciplinārsods, kurš ir pārsÅ«dzÄ“ts tiesā, lÄ«dz ar ko to nevar uzskatÄ«t par pierādÄ«tu faktu.

Tāpat trešÄ perona uzskata par nepamatotu apelācijas sÅ«dzÄ«bas 3.punktā minÄ“to. TrešÄs personas ieskatā nav pamatots apelācijas sÅ«dzÄ«bā minÄ“tais par prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šanas laikā konstatÄ“to pārkāpumu raksturu, kas izpaužas kā ilglaicÄ«ga prettiesiska rÄ«cÄ«ba, jo tas neatbilst Noteikumu Nr.494 2.punktā uzskaitÄ«tajiem novÄ“rtÄ“šanas mÄ“rÄ·iem. Uzskata par nepamatotu apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«to, ka prasÄ«tājas pārkāpums pÄ“c savas bÅ«tÄ«bas un satura pielÄ«dzināms Darba likuma 101 .panta pirmās daļas 2.punktam, jo atbildÄ“tājs nav pierādÄ«jis prasÄ«tājas prettiesisko darbÄ«bu. Saskaņā ar Noteikumu Nr.494 nosacÄ«jumiem novÄ“rtÄ“šanas laikā tiek vÄ“rtÄ“tas nodarbinātā profesionālās zināšanas un prasmes atbilstoši novÄ“rtÄ“šanas mÄ“rÄ·im, lÄ«dz ar ko spriedumā pamatoti ir secināts, ka analoÄ£iska norma KNAB likuma 5.panta sestās daļas 12.punktam ir Darba likuma 101.panta pirmās daļas 6.punkts, ko ir atzinis ari Ministru prezidents 2014.gada 21.janvāra rÄ«kojumā Nr.16 2.punktā.

TrešÄ persona, atsaucoties uz KNAB likuma 5.panta otro daļu un AdministratÄ«vā procesa likuma 1.panta trešo daļu, norādÄ«jusi, ka KNAB priekšnieka rÄ«kojums par KNAB amatpersonas atbrÄ«vošanu no darba nav administratÄ«vs akts, lÄ«dz ar ko uzskatāms, ka KNAB priekšnieka 2014.gada 7.februāra rÄ«kojums Nr.23-2/201 ir izdots privāto tiesÄ«bu jomā, lÄ«dz ar ko KNAB priekšniekam ir pienākums ievÄ“rot Darba likuma 110.pantā noteikto darbÄ«bu kopumu.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka arÄ« judikatÅ«rā jau ir izvÄ“rtÄ“tas Satversmes tiesas 2006.gada 11.aprīļa spriedumā lietā Nr.2005-24-01 7.punktā paustās atziņas, lÄ«dz ar ko nav pamatots atbildÄ“tāja viedoklis, ka KNAB, izbeidzot darba tiesiskās attiecÄ«bas ar arodbiednbas biedru, nav jāsaņem arodbiedrÄ«bas piekrišana. Šajā sakarā trešÄ persona atsaukusies uz Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2010. gada 6.decembra lÄ“mumu lietā Nr.SKA-1012/2010 7. un 8.punktiem un 2013.gada 5.decembra lÄ“mumu lietā Nr.670018213.

Tāpat paskaidrojumos norādÄ«ts, ka nav pamatots arÄ« apelācijas sÅ«dzÄ«bas 5.punkts, jo 2014.gada 7.februāra uzteikuma 4.1. punktā ir apspoguļota prasÄ«tājas atbrÄ«vošana no amata, uzsakot darbu 2013.gada 20.decembri un 2014.gada 14.janvārÄ«, ir vÄ“rtÄ“ti Ministru prezidenta 2014.gada 7.janvāra rÄ«kojums Nr.2 un 2014.gada 21.janvāra rÄ«kojums Nr.16, pÄ“c kā darba devÄ“js izdarÄ«jis savus secinājumus par prasÄ«tājas atkārtotās novÄ“rtÄ“šanas pamatojumus, lÄ«dz ar ko nav pamatoti apelācijas sÅ«dzÄ«bas argumenti, ka prasÄ«jumi par periodu no 2013.gada 20.decembra lÄ«dz 2014.gada 6.janvārim un no 2014.gada 15.janvāra lÄ«dz 2014.gada 20.janvārim pārsniedz prasÄ«juma robežas.

AttiecÄ«bā uz vidÄ“jās izpeļņas matemātiskajiem aprÄ“Ä·iniem paskaidrojumos norādÄ«ts, ka pirmās instances tiesa spriedumā pamatoti ir vadÄ«jusies no KNAB izsniegtajām 2014.gada 18.februāra izziņas Nr. 1/967 un 2014.gada 20.februāra izziņas Nr.1/1249, nosakot izmaksājamās atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru par visu darba piespiedu kavÄ“juma laiku, jo darba devÄ“ja kļūda, kuras pieļaušanā darba ņēmÄ“js nav vainojams, nedrÄ«kst radÄ«t darba ņēmÄ“jam nelabvÄ“lÄ«gas sekas.

AttiecÄ«bā uz apelācijas sÅ«dzÄ«bas 6.punktu norādÄ«ts, ka tas nav tiesiski pamatots, jo nedz darba likuma 127.pants, nedz Civilprocesa likuma 205.pants neparedz, ka tiesai ir jākonstatÄ“ kaut kādi Ä«paši apstākļi, nosakot, ka spriedums izpildāms nekavÄ“joties. Bez tam apelācijas sÅ«dzÄ«bā nav norādÄ«ts, pamatojoties uz kādiem apsvÄ“rumiem atbildÄ“tājs secinājis, ka no Darba likuma 127.panta un Civilprocesa likuma 205.panta mÄ“rÄ·a un jÄ“gas izriet, ka tiesai jākonstatÄ“ Ä«paši apstākļi.

Paskaidrojumos norādÄ«ts, ka nav pamatots ari apelācijas sÅ«dzÄ«bas 7.punkts, jo KNAB konkrÄ“tajā lietā nepārstāv Latvijas valsti, bet gan savas subjektÄ«vās rÄ«cÄ«bas rezultātā ir atbildÄ“tāja statusā privāttiesiskā strÄ«dā un minÄ“tajā gadÄ«jumā kā darba devÄ“js nerealizÄ“ savas likumos noteiktās tiesÄ«bas aizstāvÄ“t citu personu tiesÄ«bas un likumÄ«gās intereses, nepilda KNAB likumā noteiktās funkcijas korupcijas novÄ“ršanā un apkarošanā, kā ari politisko organizāciju (partiju) un to apvienÄ«bu finansÄ“šanas noteikumu izpildes kontrolÄ“, lÄ«dz ar ko nav pamatoti atbildÄ“tāja secinājumi par viņa atbrÄ«vošanu no tiesas izdevumu piedziņas saskaņā ar Civilprocesa likuma 43 .panta pirmās daļas 5.punkta nosacÄ«jumiem.

Å…emot vÄ“rā visu minÄ“to trešÄ persona, kas lietā iestājusies prasÄ«tājas pusÄ“, apelācijas sÅ«dzÄ«bu neatzÄ«st pilnÄ«bā un uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots.

Apelācijas instances tiesas sÄ“dÄ“ atbildÄ“tāja - Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs - pārstāves uz pilnvaras pamata Ilze Jurča un KristÄ«ne Asare apelācijas sÅ«dzÄ«bu uzturÄ“ja uz tajā norādÄ«tajiem pamatiem un apstiprināja tajā minÄ“tos argumentus, bet prasÄ«bu neatzina.

AtbildÄ“tāja pārstāve KristÄ«ne Asare tiesas sÄ“dÄ“ papildus paskaidroja, ka apelācijas sÅ«dzÄ«bas 7.punkts attiecÄ«bā uz valsts nodevu vairs nav aktuāls, jo atbildÄ“tājs šo nodevu ir samaksājis. Uzskata, ka pirmās instances tiesa ir pieļāvusi vairākus procesuālus pārkāpumus, t.sk. ir pārsniegta prasÄ«jumu robeža. 2013.gada 20.decembra un 2014.gada 14.janvāra rÄ«kojumi ir atcelti, lÄ«dz ar ko no rÄ«kojumiem izrietošie prasÄ«jumi neattiecas uz prasÄ«bas priekšmetu. Uzskata, ka tiesa nevarÄ“ja lemt par vidÄ“jās izpeļņas piedziņu laika periodā no 2013.gada 21.decembra lÄ«dz 2014.gada 10.janvārim un no 2014.gada 15.janvāra lÄ«dz 20.janvārim. Spriedumā vairāki tiesas secinājumi nav argumentÄ“ti, t.i. tiesa nav norādÄ«jusi uz pierādÄ«jumiem, ar kuriem pamatojusi savus secinājumus. Paskaidroja, ka prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana ir veikta atbilstoši

Ministru kabineta noteikumu Nr.494 prasÄ«bām. Uzskata, ka tiesa nav analizÄ“jusi prasÄ«tājas pārkāpumu raksturu un nav argumentÄ“jusi secinājumu, ka prasÄ«tājas atlaišanas pamats vÄ“rtÄ“jams sasaistot ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas l.un 6.punktiem. Birojs, izanalizÄ“jot prasÄ«tājas pārkāpumu, secinājis, ka pārkāpumu raksturs liecina par apzinātu nepakļaušanos Valsts pārvaldes iekārtas likumam un KNAB likuma prasÄ«bām: Uzskata, ka prasÄ«tājas pārkāpums pÄ“c satura pielÄ«dzināms Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktam, t.i., darbinieks zaudÄ“jis darba devÄ“ja uzteikumu. Atbilstoši Darba likuma 103.panta pirmās daļas 1.punktam, par pieļauto pārkāpumu persona nekavÄ“joties atbrÄ«vojama no amata, lÄ«dz ar ko birojs ir ievÄ“rojis normatÄ«vajos aktos noteiktos termiņus. AttiecÄ«bā uz izziņām par vidÄ“jo izpeļņu paskaidroja, ka tajās ir sniegta informācija atbilstoši tam, kā bija lÅ«gusi prasÄ«tāja - t.i. norādÄ«ta prasÄ«tājas bruto izpeļņa. 2014.gada 8.apriļa izziņā tika ieskaitÄ«ta prasÄ«tājas darba alga un piemaksas, bet netika ierÄ“Ä·inātas naudas balvas un atvaļinājuma pabalsts, lÄ«dz ar ko vidÄ“jā izpeļņa varÄ“ja tikt aprÄ“Ä·ināta pÄ“c minÄ“tās izziņas. AtbildÄ“tāja pārstāve vÄ“rsa tiesas uzmanÄ«bu uz to, ka Augstākās tiesas Senāts 2011.gada 2.jÅ«nija spriedumā lietā Nr.SKC-980 21.punktā ir secinājis, ka, tulkojot Darba likuma 127.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 205.panta pirmo daļu, šÄ«s normas neuzliek par pienākumu tiesai noteikt nekavÄ“jošu sprieduma izpildi darba strÄ«dos, bet piešÄ·ir šÄdas tiesÄ«bas, lÄ«dz ar ko tiesa secinājusi, ka tiesai savs nolÄ“mums spriedumā ir jāmotivÄ“. Motivācija ir nepieciešama sakarā ar to, ka spriedumam, kas nav stājies likumÄ«gā spÄ“kā, nekavÄ“joša izpilde ir izņēmums no Civilprocesa likuma 203 .panta piektās daļas un 204.panta pirmajā daļā noteiktās vispārÄ“jās kārtÄ«bas. Paskaidroja, ka birojs, veicot sākotnÄ“jo novÄ“rtÄ“šanu, ir piemÄ“rojis Instrukciju Nr.2. Citu normatÄ«vo aktu nebija pamata piemÄ“rot, jo novÄ“rtÄ“šanas vidÅ« nav pamata piemÄ“rot citus vÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijus, kas personai varÄ“tu radÄ«t nelabvÄ“lÄ«gas sekas. Visi biroja darbinieki tika vÄ“rtÄ“ti, piemÄ“rojot Instrukciju Nr.2, lÄ«dz ar ko nav uzskatāms, ka prasÄ«tāja tikusi novÄ“rtÄ“ta saskaņā ar to normatÄ«vo aiktu, kas paredzÄ“ja ierÄ“dņu vÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu. Uzskata, ka atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteiktajam, prasÄ«tāja faktiski tika vÄ“rtÄ“ta divas reizes, t.i. 2013.gada 16.maijā (vÄ“rtÄ“ta par 2012.gadu), kā arÄ«, ievÄ“rojot to, ka Ministru prezidents lÄ“ma par pirmo divu uzteikumu atcelšanu, tad tika veikta atkārtota otrreizÄ“jā novÄ“rtÄ“šana. Uzskata, ka tiesa nav vÄ“rtÄ“jusi visus prasÄ«tājas prasÄ«jumus, jo tie saturÄ“ja norādes arÄ« uz novÄ“rtÄ“šanas laikā konstatÄ“to. Nav pamata secinājumam, ka birojs ir vÄ“lÄ“jies novilcināt lietas izskatÄ«šanu, jo izpildÄ«ja normatÄ«vajos aktos norādÄ«to, t.i. iesniedza pierādÄ«jumus, lai tādejādi pierādÄ«tu prasÄ«juma nepamatotÄ«bu. 2014.gada 7.februāra rÄ«kojumā tika veikti labojumi un rÄ«kojums bÅ«tu jāskata kontekstā ar paziņojumu par pārrakstÄ«šanās kļūdu. Uzteikuma pamats palika tāds, kā norādÄ«ts 2014.gada 7.februāra rÄ«kojumā, bet ar pārrakstÄ«šanās kļūdas labojumu pārkāpuma raksturs tika pielÄ«dzināts Darba likumā noteiktajam. Šis 27.februāra paziņojums prasÄ«tājai tika nosÅ«tÄ«ts.

AtbildÄ“tāja pārstāve Ilze Jurča tiesas sÄ“dÄ“ papildus paskaidroja, ka uzteikuma pamats ir prasÄ«tājas neatbilstÄ«ba ieņemamajam amatam atbilstoši KNAB likuma 5.panta sestās daļas 12.punktam, kas ir izsmeļošs. NeatbilstÄ«ba tika konstatÄ“ta, veicot novÄ“rtÄ“šanu. Taču, izlemjot jautājumu par uzteikuma termiņiem, tika vÄ“rtÄ“ta situācija un analizÄ“ta uzteikuma pamata atbilstÄ«ba Darba likuma 101.pantā noteiktajiem uzteikuma pamatiem. Tika secināts, ka tāda pamata (neatbilstÄ«ba amatam) nav, taču pÄ“c saturiskās lÄ«dzÄ«bas visatbilstošÄkā situācija ir Darba likuma 101.pantā, t.i., prasÄ«tāja rÄ«kojusies prettiesiski un zaudÄ“jusi darba devÄ“ja uzticÄ«bu. Pieņemot šo lÄ“mumu iestāde ņēma vÄ“rā to, ka jau sākotnÄ“jā novÄ“rtÄ“šanā tika konstatÄ“ts, ka ir virkne neizpildÄ«tu uzdevumu un veicamie amata pienākumi nav pildÄ«ti pienācÄ«gā kvalitātÄ“. Amatpersonai tika uzdots novÄ“rst nepilnÄ«bas un uzlabot kompetenci, kas netika izdarÄ«ts ko iestāde pirmo reizi konstatÄ“ja 2013,gada 20.decembrÄ«. Uzskata, ka arodbiedrÄ«bas pieaicināšana nav pamatota, jo novÄ“rtÄ“šanas process kā iestādes iekšÄ“jais pārvaldes process, kā rezultātā tiek risināti iekšÄ“jie valsts pārvaldes organizatoriskie jautājumi, nekādā veidā nevar bÅ«t arodbiedrÄ«bas interešu lokā. KNAB likuma 5.panta sestā daļā saskatāma likumdevÄ“ja griba par to, ka šajos atbrÄ«vošanas pamatos nebÅ«tu jāprasa arodbiedrÄ«bas piekrišana. Uzskata, ka vÄ“rtÄ“šanas komisijai ir formāls raksturs un nozÄ«me, jo komisijas novÄ“rtÄ“jums ir starplÄ“muma projekts bez vadÄ«tāja akcepta. Paskaidroja, ka novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«bu nosaka biroja vadÄ«tājs, bet Instrukcija Nr.l izdota saskaņā ar Valsts civildienesta ierÄ“dņu likumu, ierÄ“dņu novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«bu nosaka Ministru kabineta noteikumi. Uzteikums tika pamatots ar KNAB likuma 5.panta sestās daļas 12.punktu, bet, lemjot par uzteikuma termiņiem, cita starpā tas tika salÄ«dzināts ar Darba likuma 101.pantā minÄ“tajiem pamatiem. Likumā ir noteikts, ka biroja darbinieki ir valsts varas pārstāvji, kas norāda, ka viņi pieder valsts dienestam, lÄ«dz ar ko arodbiedrÄ«bas pieaicināšana nav nepieciešama. Uzskata, ka tiesa netika sniegusi pamatojumu, kāpÄ“c bija nepieciešama sprieduma tÅ«lÄ«tÄ“ja izpilde, lÄ«dz ar ko prasÄ«tāja atrada laiku saņemt izpildu rakstu un atbildÄ“tājs bija spiests maksāt vairāk nekā 1000 eiro izpildes izdevumus. Spriedums par vidÄ“jās izpeļņas piedziņu ir izpildÄ«ts.

Prasītājas Jutas Strīķes pārstāve uz pilnvaras un ordera pamata zvērināta advokāte Ilona Jirgena tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā un apelācijas sūdzību neatzina un apstiprināja visus argumentus, kas minēti prasībā un tās papildinājumos.

Paskaidroja, ka saskaņā ar Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta otro daļu amatpersonu darba tiesiskās attiecÄ«bas regulÄ“ divi likumi - Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likums un Darba likums. Uzskata, ka starp pusÄ“m pastāv darba tiesiskās attiecÄ«bas, tās ir pakļautas privāto tiesÄ«bu jomai, un prasÄ«tāja ir apstrÄ«dÄ“jusi uzteikumu Darba likuma 122.panta kārtÄ«bā. PrasÄ«tāja nekad nav apstrÄ«dÄ“jusi nevienu novÄ“rtÄ“jumu un tā bÅ«tÄ«bu, bet ir apstrÄ«dÄ“jusi 2014.gada 7.februāra uzteikumu. Atsaucoties uz KNAB likuma 6.1 panta noteikumiem, norādÄ«ja, ka šajā gadÄ«jumā novÄ“rtÄ“šana bija jāveic atbilstoši minÄ“tajam likumam, izveidojot vÄ“rtÄ“šanas komisiju. Uzskata, ka prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana notika trÄ«s reizes, jo pirmā par 2012.gadu tika pabeigta 2013.gada 16.maijā un to biroja priekšnieks veica vienpersoniski, pārkāpjot Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likumā noteikto speciālo normu. PrasÄ«tāja tad saņēma novÄ“rtÄ“jumu ,,D", kas nenozÄ«mÄ“ „neapmierinoši", un šis novÄ“rtÄ“jums neprasa atkārtotu novÄ“rtÄ“šanu. Uzskata, ka atkārtota novÄ“rtÄ“šana paredz novÄ“rtÄ“jums ,,E", kas nozÄ«mÄ“ „neapmierinoši". Taču tika veikta atkārtota novÄ“rtÄ“šana 2013.gada 20. decembri un vÄ“l viena atkārtota novÄ“rtÄ“šana 2014.gada 7.februāri, kur jau tika izveidota vÄ“rtÄ“šanas komisija. Ministru Prezidents ar 2014.gada 7.janvāra un 2014.gada 21. janvāra rÄ«kojumiem ir atcÄ“lis rÄ«kojumus par prasÄ«tājas atbrÄ«vošanu no ieņemamā amata, kas attiecÄ«gi tika izdoti, pamatojoties uz šÄ«s atkārtotās novÄ“rtÄ“šanas pamata. Å…emot vÄ“rā minÄ“to uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedumā pamatoti ir noteikts, ka prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana notikusi trÄ«s reizes. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka atkārtota novÄ“rtÄ“šana veicama 3-6 mÄ“nešu laikā. Uzskata, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā runa iet par kārtÄ«bu, bet šÄ« novÄ“rtÄ“šana ir pretÄ“ja likuma prasÄ«bām, lÄ«dz ar ko nav atzÄ«stama par tiesisku. LÄ«dz ar to darba devÄ“ja uzteikums, kas izdots pamatojoties uz prettiesiski veiktā novÄ“rtÄ“juma pamata, nav tiesisks. Par to, ka nav ievÄ“rota darbinieka novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba, pamatoti ir norādÄ«jusi Ä¢enerālprokuratÅ«ra un Ministru prezidents. Ja likumdevÄ“js ir noteicis, ka KNAB darba tiesiskās attiecÄ«bas regulÄ“ Darba likums, tas biroja priekšniekam nedod tiesÄ«bas rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu, interpretÄ“jot biroja darbinieku tiesisko statusus un piemÄ“rojot to situācijai. Uzskata, ka šajā gadÄ«jumā birojs pÄ“c brÄ«vas izvÄ“les piemeklÄ“jis tādu tiesisko normu, kas pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Paskaidroja, ka jautājumi attiecÄ«bā uz arodbiedrÄ«bu vÄ“rtÄ“ti ari judikatÅ«rā ( 2010.gada Augstākās tiesas spriedums Nr.SKC-1012), kur izdarÄ«ts secinājums, ka personas konstitucionālās tiesÄ«bas var ierobežot tikai ar likumu un tajā ietvertajiem ierobežojumiem. Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likums neaizliedz darbiniekiem apvienoties arodbiedrÄ«bās un prasÄ«tājas tiesÄ«bu realizācija nekādā veidā nerada draudus demokrātiskai valsts iekārtai vai sabiedriskai drošÄ«bai. Uzskata, ka biroja 2014.gada 7.februāra rÄ«kojumā norādÄ«tais „neatbilstÄ«ba ieņemamajam amatam" ir analoÄ£isks ar darba likuma 101.panta pirmās daļas 6.punktu, lÄ«dz ar ko ir nepieciešama arodbiedrÄ«bas piekrišana. 27.februāri, kad prasÄ«tāja jau bija vÄ“rsusies tiesā, tika izdots paziņojums par pārrakstÄ«šanās kļūdas labošanu, taču uzteikuma pamats nevar bÅ«t pārrakstÄ«šanās kļūda. Ja prasÄ«tājas atlaišanas pamats ir neatbilstÄ«ba ieņemamajam amatam, tad analoÄ£iska norma Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta sestās daļas 12.punktam ir Darba likuma 101.panta pirmās daļas 6.punkts, lÄ«dz ar ko lemjot par termiņu uzteikuma piemÄ“rošanai, piemÄ“rojams Darba likuma 103.panta pirmās daļas 3.punkts - t.i. darbs uzsakāms vienu mÄ“nesi iepriekš. Uzskata, ka Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likums nav piešÄ·Ä«ris biroja priekšniekam pilnvaras noteikt darba lÄ«guma uzteikuma termiņus, bet ir jāvadās pÄ“c Darba likumā noteiktā. Ja biroja ieskatā darbinieka atlaišanas pamatā ir darba devÄ“ja uzticÄ«bas zaudÄ“šana, tad šis atlaišanas pamats neatbilst ne uzteikuma saturam, nejÄ“gai. Bez tam uzskata, ka tiesa pamatoti atteica pieņemt dokumentu kopumu, kurš bija klasificÄ“ts kā valsts noslÄ“pumu saturošs, jo šie pierādÄ«jumi attiecās uz prasÄ«tājas darbÄ«bām un to rezultātu novÄ“rtÄ“šanu. Uzskata, ka ne Darba likuma 127.pants, ne Civilprocesa likuma 205.pants neprasa pierādÄ«jumus lÅ«gumam par sprieduma nekavÄ“jošu izpildi. PrasÄ«tājai starp 2013.gada 20.decembra un 2014.gada 14.janvāra uzteikumiem un Ministru prezidenta rÄ«kojumiem bija piespiedu darba kavÄ“jums, jo viņa tad nestrādāja. Uzskata, ka spriedums nav Ä«sti izpildÄ«ts, jo nauda gan ir izmaksāta, bet rÄ«kojuma par atjaunošanu darbā nav.

TrešÄs personas prasÄ«tājas pusÄ“ - Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrÄ«ba - pārstāvis uz pilnvaras pamata tiesas sÄ“dÄ“ prasÄ«bu atzina par pamatotu, bet apelācijas sÅ«dzÄ«bu par nepamatotu un apstiprināja paskaidrojumos par prasÄ«bu un apelācijas sÅ«dzÄ«bu minÄ“tos argumentus.

Papildus paskaidroja, ka saskaņā ar Satversmes 116.pantu birojam kā darba devÄ“jam ir saistošs Darba likums un šajā gadÄ«jumā nav piemÄ“rojamas Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, jo tās reglamentÄ“ publiski tiesiskās attiecÄ«bas. NorādÄ«ja, ka arÄ« Ministru prezidents savā rÄ«kojumā norādÄ«jis, ka uzteikums bija jāsaskaņo ar arodbiedrÄ«bu.

Tiesas sÄ“dÄ“ atzinumu sniedza arÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«ras pārstāve prokurore Ilze Znotiņa. Sniedzot atzinumu, norādÄ«ja, ka lietā nav strÄ«da par to, ka KNAB amatpersonas saskaņā ar Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likumu ir pakļautas novÄ“rtÄ“šanai, un šÄ« likuma 6.1 pantā precÄ«zi ir noteikta kārtÄ«ba un veids, kā tas notiek. MinÄ“tā panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka biroja amatpersonas ne retāk kā reizi divos gados novÄ“rtÄ“ biroja priekšnieka izveidota vÄ“rtÄ“šanas komisija, kuras darba kārtÄ«bu nosaka biroja priekšnieks. No lietas materiāliem un paskaidrojumiem ir konstatÄ“jams, ka, veicot prasÄ«tājas kārtÄ“jo, ikgadÄ“jo darba rezultātu novÄ“rtÄ“šanu, šÄda komisija saskaņā ar likumu nav izveidota. NorādÄ«ja, ka Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 6.1 panta norma ir spÄ“kā no 2005.gada. LÄ«dz ar to, veicot personas novÄ“rtÄ“šanu, šÄ« norma ir piemÄ“rojama tieši un nepastarpināti. Å…emot vÄ“rā minÄ“to atzÄ«st, ka tā kā pirmā novÄ“rtÄ“šana ir veikta vienpersoniski, tā neatbilst likumam un nav tiesiska. No apstrÄ«dÄ“tā 2014.gada 7.februāra rÄ«kojuma redzams, ka darba devÄ“js, faktiski, ir vadÄ«jies gan pÄ“c šÄ«s novÄ“rtÄ“šanas, gan arÄ« atkārtotās, kaut gan ir konstatÄ“jams, ka novÄ“rtÄ“šana notikusi trÄ«s reizes. Apstāklis, ka Ministru prezidents ir atcÄ“lis šos biroja priekšnieka rÄ«kojumus, nepadara novÄ“rtÄ“šanu par nebijušu un neesošu. Pirmās novÄ“rtÄ“šanas laikā prasÄ«tāja tika novÄ“rtÄ“ta ar novÄ“rtÄ“jumu ,,D", kuru atbildÄ“tājs pielÄ«dzinājis vÄ“rtÄ“jumam „neapmierinoši", kas pÄ“c Ministru kabineta noteikumiem Nr.494 dod pamatu veikt atkārtotu novÄ“rtÄ“šanu. Instrukcija, uz kuru atsaucies atbildÄ“tājs, sastāv no pieciem novÄ“rtÄ“jumiem, kur ,,D" ir ceturtais novÄ“rtÄ“jums. Ministru kabineta noteikumu Nr.494 38.5 punktā „neapmierinoši" ir piektais no pieciem. Velkot starp tiem paralÄ“les, tikai pie novÄ“rtÄ“juma „E" varÄ“tu likt vienlÄ«dzÄ«bas zÄ«mi ar „neapmierinoši", bet šÄdi apstākļi apstrÄ«dÄ“tajā rÄ«kojumā nav konstatÄ“ti. Norāda, ka atbildÄ“tāja pārstāve atsaukusies uz to, ka instrukcija izdota uz Valsts civildienesta likuma 35.panta otro un trešo daļu, tomÄ“r ari šÄ« likuma 35.pants (redakcijā, kas bija spÄ“kā lÄ«dz 2014.gada jÅ«nijam), likumdevÄ“js prasa iestādes vadÄ«tājam izveidot vÄ“rtÄ“šanas komisiju. AttiecÄ«bā uz jautājumu, kādā termiņā prasÄ«tāja bija jāatlaiž, nekavÄ“joši vai Darba likumā noteiktajā mÄ“neša termiņā, piekrÄ«t prasÄ«tājas viedoklim, ka šis mÄ“neša termiņš bija jāievÄ“ro. Uzskata, ka pirmās instances tiesa šos Darba likuma 101.panta pirmajā daļā noteiktos pamatus ir novÄ“rtÄ“jusi. Uzskata, ka šis apstāklis nebÅ«tu tik bÅ«tisks, ņemot vÄ“rā, ka 2010.-2011.gada Augstākās tiesas apkopojumā „Tiesu prakse lietās par individuālajiem darba strÄ«diem" ir izteikta atziņa, ka ka šis aizskārums ir novÄ“ršams tiesā, kompensÄ“jot to ar noteiktu atlÄ«dzÄ«bu. Uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi ir izvÄ“rtÄ“jusi atbildÄ“tāja lÅ«gumu par dokumentu pievienošanu lietas materiāliem un pamatoti secinājusi, ka atbildÄ“tāja iesniegtie dokumenti konkrÄ“tajā gadÄ«jumā nav tieši attiecināmi uz prasÄ«bas priekšmetu, un bez tam atbildÄ“tājs apelācijas sÅ«dzÄ«bā atkārtoti nav lÅ«dzis šos pierādÄ«jumus pieņemt un vÄ“rtÄ“t. Pievienojas atbildÄ“tāja viedoklim jautājumā par arodbiedrÄ«bas pieaicināšanu un uzskata, ka arodbiedrÄ«bas piekrišana šajā gadÄ«jumā nav nepieciešama. Atsaucās uz Satversmes tiesas 2006.gada 11.aprīļa spriedumu lietā Nr.2052401, kā ari norādya, ka lÄ«dzÄ«ga atziņa izteikta 2007,- 2013.gada Augstākās tiesas apkopojumā „Tiesu prakse lietās par valsts dienestu", kur norādÄ«ts, ka likuma „Par arodbiedrÄ«bām" 15.pantā noteiktais aizliegums atbrÄ«vot arodbiedrÄ«bas biedru bez arodbiedrÄ«bas piekrišanas nav piemÄ“rojams valsts civildienesta attiecÄ«bās. Tā kā tiesa ir pieaicinājusi arodbiedrÄ«bu, tās pārstāvja viedoklis ir vÄ“rtÄ“jams. Uzskata, ka šÄdi prasÄ«tājas tiesÄ«bu aizskārums ir novÄ“rsts. Uzskata, ka prasÄ«tāja laikā no 2013.gada 21.decembra lÄ«dz 2014.gada 7.februārim savus amata pienākumus nevarÄ“ja veikt no viņas neatkarÄ«gu iemeslu dēļ. Apstāklis, ka šajā starpposmā ir atcelti KNAB priekšnieka rÄ«kojumi, nav pamatots, jo prasÄ«tājai darba kavÄ“jums bija saistÄ«ts ar šo veikto novÄ“rtÄ“šanu saistÄ«bā ar prasÄ«tājas atbrÄ«vošanu no amata. AtzÄ«st, ka prasÄ«ba lÅ«gtajā apmÄ“rā ir apmierināma, bet apelācijas sÅ«dzÄ«ba ir noraidāma.

Motīvu daļa

Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ija, uzklausÄ«jusi pušu paskaidrojumus tiesas sÄ“dÄ“, izvÄ“rtÄ“jusi apelācijas sÅ«dzÄ«bas argumentus un lietā esošos pierādÄ«jumus, atzÄ«st, ka prasÄ«ba ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 426.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pÄ“c bÅ«tÄ«bas sakarā ar apelācijas sÅ«dzÄ«bu un pretapelācijas sÅ«dzÄ«bu tādā apjomā, kā lÅ«gts šajā sÅ«dzÄ«bās. Saskaņā ar minÄ“tā panta otrās daļas nosacÄ«jumiem apelācijas instance izskata tikai tos prasÄ«jumus, kas izskatÄ«ti pirmās instances tiesā. PrasÄ«bas priekšmeta vai pamata grozÄ«šana nav pieļaujama.

Tā kā atbildētājs pirmās instances tiesas spriedumu ir pārsūdzējis pilnā apjomā, Civillietu tiesu kolēģija, ņemot vērā minētās likuma normas nosacījumus, atzīst, ka lieta izskatāma pēc būtības celtās prasības pilnā apjomā.

Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka lietā ir nodibināti šÄdi fakti, par kuriem starp pusÄ“m nepastāv strÄ«ds:

Juta StrÄ«Ä·e ar Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja 2013.gada 19.septembra rÄ«kojumu Nr.2-1/337 (1 .sÄ“j., 1.1. 78) no 2003.gada 19.septembra iecelta KNAB priekšnieka vietnieka korupcijas novÄ“ršanas jautājumos amatā, bet ar KNAB 2004.gada 11.februāra rÄ«kojumu Nr.2-1/105 Juta StrÄ«Ä·e pārcelta KNAB priekšnieka vietnieces korupcijas apkarošanas jautājumos amatā (l.sÄ“j., 1.1. 19).

Lietā nav strÄ«da ari par to, ka, pamatojoties uz KNAB priekšnieka 2013.gada 30.janvāra rÄ«kojumu Nr.23-2/53, prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu tika pabeigta un apstiprināta 2013.gada 16.maijā un prasÄ«tājas darbÄ«ba par 2012.gadu tika novÄ“rtÄ“ta ar vÄ“rtÄ“jumu ,,D" (l.sÄ“j., 1.1. 141-156).

Tāpat nav strÄ«da par to, ka KNAB priekšnieks 2013.gada 24.maijā tika izdevis rÄ«kojumu Nr.20-2/258 (l.sÄ“j., 1.1. 64), saskaņā ar kuru prasÄ«tājai tika noteikta atkārtota darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šana, vÄ“rtÄ“jot darba uzdevumu izpildi laika periodā no 2013.gada 24.maija lÄ«dz 2013.gada 24.novembrim. Tiesu kolÄ“Ä£ija uzskata, ka lietā nav strÄ«da par to, ka prasÄ«tājas atkārtotā novÄ“rtÄ“šana, kura tika veikta pamatojoties uz minÄ“to rÄ«kojumu, tika pabeigta 2013.gada 20.decembrÄ« un ari šajā novÄ“rtÄ“šanā prasÄ«tāja saņēma vÄ“rtÄ“jumu ,,D".

Nav strÄ«da arÄ« par to, ka pamatojoties uz KNAB priekšnieka 2014.gada 28.janvāra rÄ«kojumu Nr.23-2/178 (l.sÄ“j., 1.1. 62) 2014.gada 7.februārÄ« tika pabeigta prasÄ«tājas darbu izpildes novÄ“rtÄ“šana par periodu no 2013.gada 24.maija lÄ«dz 2013.gada 24.novembrim, prasÄ«tājas darbu novÄ“rtÄ“jot ar vÄ“rtÄ“jumu „neapmierinoši" (l.sÄ“j., 1.1. 11- 54).

No lietas materiāliem redzams, ka KNAB priekšnieks 2013.gada 20.decembri izdevis rÄ«kojumu Nr.23-2/821 (l.sÄ“j., 1.1. 65-66), ar kuru prasÄ«tāja, pamatojoties uz 2001.gada 13.februāra Instrukcijas Nr.2 (IerÄ“dņu darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba) 14.punktu, Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta sestās daļas 12.punktu, Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktu un 103.panta pirmās daļas 1.punktu par neatbilstÄ«bu ieņemamam amatam un amata pienākumu veikšanu, rÄ«kojoties prettiesiski un tādejādi zaudÄ“jot darba devÄ“ja (biroja priekšnieka) uzticÄ«bu, ar 2013.gada 20.decembri atbrÄ«vota no ieņemamā amata. MinÄ“tajā rÄ«kojumā norādÄ«ts, ka tas ir administratÄ«vs akts un pārsÅ«dzams viena mÄ“neša laikā AdministratÄ«vajā rajona tiesā.

Ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta 2014.gada 7.janvāra rīkojumu Nr.2 augstākminētais rīkojums atcelts (l.sēj., 1.1. 71-76).

Nav strÄ«da ari lietā par to, ka ar KNAB priekšnieka 2014.gada 14.janvāra rÄ«kojumu Nr.23-2/130 (l.sÄ“j., 1.1. 67-70) prasÄ«tāja, pamatojoties uz Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta sestās daļas 12.punktu, Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktu un 103.panta pirmās daļas 1.punktu par neatbilstÄ«bu ieņemamam amatam un amata pienākumu veikšanu, rÄ«kojoties prettiesiski un tādejādi zaudÄ“jot darba devÄ“ja (biroja priekšnieka) uzticÄ«bu, ar 2014.gada 14.janvāri atbrÄ«vota no ieņemamā amata. MinÄ“tajā rÄ«kojumā norādÄ«ts, ka darba devÄ“ja uzteikumu var apstrÄ«dÄ“t vispārÄ“jās jurisdikcijas tiesā saskaņā ar Darba likuma 122.pantā noteikto, viena mÄ“neša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas vai viena mÄ“neša laikā no atlaišanas dienas.

Ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta 2014.gada 16.janvāra rīkojumu Nr.16 (l.sēj., 1.1. 55-61) augstākminētais rīkojums atcelts.

2014.gada 7.februāri KNAB priekšnieks izdevis rÄ«kojumu Nr.23-2/201 (l.sÄ“j., 1.1. 7-10), ar kuru prasÄ«tāja ar 2014.gada 7.februāri atbrÄ«vota no ieņemamā amata pamatojoties uz Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta sestās daļas 12.punktu - t.i. neatbilstÄ«ba ieņemamam amatam. MinÄ“tajā rÄ«kojumā norādÄ«ts, ka darba devÄ“ja uzteikumu var apstrÄ«dÄ“t vispārÄ“jās jurisdikcijas tiesā saskaņā ar Darba likuma 122.pantā noteikto viena mÄ“neša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas vai viena mÄ“neša laikā no atlaišanas dienas.

Tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti ir atzinusi, ka darba tiesiskās attiecības starp pusēm ir pakļautas privāto tiesību jomai.

Tiesu kolÄ“Ä£ija, novÄ“rtÄ“jusi apelācijas sÅ«dzÄ«bas motÄ«vus, atzÄ«st, ka lietā nav strÄ«da par to, ka konkrÄ“tā strÄ«da izskatÄ«šana ir pakļauta vispārÄ“jās jurisdikcijas tiesai, kā to pamatoti atzinusi pirmās instances tiesa.

Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta otrā daļa noteic, ka biroja amatpersonu tiesiskajās attiecÄ«bās piemÄ“rojamas darba tiesiskās attiecÄ«bas regulÄ“jošo normatÄ«vo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

Augstākminētā likuma 5.pantā ir noteikts to personu loks, kuras ir KNAB amatpersonas, ir noteikta kārtība, kādā biroja centrālās amatpersonas, teritoriālo nodaļu vadītāji un biroja teritoriālo nodaļu amatpersonas tiek ieceltas amatā un atbrīvotas no tā, kā arī noteikts, kādos gadījumos biroja amatpersonas tiek atbrīvotas no amata.

Taču tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka augstākminÄ“tā likuma norma nenosaka tiešu kārtÄ«bu, kādā biroja amatpersonas atbrÄ«vojamas no amata.

JudikatÅ«rā (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2010.gada 6.decembra lÄ“mums lietā Nr.SKA-1012/2010; 2013.gada 21.marta lÄ“mums lietā Nr.SKA-424/2013 un 2013.gada 5.decembra lÄ“mums lietā Nr.SKA-1105/2013) ir dots atzinums, ka KNAB amatpersonas ir darba tiesiskajās attiecÄ«bās un tās ir apspriežamas pÄ“c darba tiesisko attiecÄ«bu regulÄ“jošo normatÄ«vo aktu normām.

Kā to pareizi norādÄ«jusi pirmās instances tiesa, starp pusÄ“m nodibināto darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšana var notikt Darba likumā noteiktajā kārtÄ«bā, t.i. ar darbinieka vai darba devÄ“ja uzteikumu.

Tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka no augstākminÄ“tā izriet secinājums, ka Biroja amatpersonas no amata var atbrÄ«vot KNAB likuma 5.panta sestajā daļā norādÄ«tajos gadÄ«jumos, ievÄ“rojot Darba likuma noteikumus attiecÄ«bā uz darba devÄ“ja uzteikuma pamatotÄ«bu un noteikto darba lÄ«guma uzteikšanas kārtÄ«bu.

Savukārt tiesai, izskatot pušu strÄ«du prasÄ«bā par darba devÄ“ja uzteikuma atzÄ«šanu par spÄ“kā neesošu, ir pienākums pārbaudÄ«t, vai darba devÄ“ja uzteikumus ir tiesiski pamatots un vai nav pārkāpta noteiktā darba lÄ«guma uzteikšanas kārtÄ«ba.

No Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J.Streļčenoka 2014.gada 7.februāra rÄ«kojuma Nr.23-2/201, ar kuru prasÄ«tāja atbrÄ«vota no ieņemamā amata pamatojoties uz KNAB likuma 5.panta sestās daļas 12.punkta - t.i. par neatbilstÄ«bu ieņemamajam amatam, redzams, ka prasÄ«tājas neatbilstÄ«ba ieņemamajam amatam konstatÄ“ta, ņemot vÄ“rā prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šanas rezultātus par 2012.gadu un atkārtotās novÄ“rtÄ“šanas (pabeigta 2014.gada 7.februārÄ«) rezultātus.

Tātad, lai uzteikumu varÄ“tu atzÄ«t par tiesisku, ir nepieciešams konstatÄ“t, ka, atbildÄ“tājs, veicot prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šanu, ir ievÄ“rojis normatÄ«vajos aktos noteikto novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«bu.

Kā izriet no prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šanas par 2012.gadu, kas tika pabeigta 2013.gada 16.maijā un kurā prasÄ«tāja saņēma novÄ“rtÄ“jumu ,,D", tā tika veikta pamatojoties uz 2011.gada 13.februāra Ministra kabineta Instrukciju Nr 2 ( IerÄ“dņa darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba).

Tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st par nepamatotu apelācijas sÅ«dzÄ«bā minÄ“to argumentu, ka pirmās instances tiesa nepamatoti ir secinājusi, ka, veicot prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu, minÄ“ta Instrukcija nebija piemÄ“rojama.

Tiesu kolÄ“Ä£ija uzskata, ka pirmās instances tiesa, vÄ“rtÄ“jot prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu, šÄdus secinājumus nemaz nav izdarÄ«jusi.

Pirmās instances tiesa savā spriedumā (l.sÄ“j., 78.1apa 2.rindkopa no augšas) ir secinājusi, ka atkārtotajā novÄ“rtÄ“šanā, kas tika veikta pamatojoties uz 2013.gada 24.maija rÄ«kojumu, minÄ“tā Instrukcija nebija piemÄ“rojama, bet attiecÄ«bā uz novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu pirmās instances tiesa pamatoti ir atzinusi, ka tā, pamatojoties uz KNAB likuma 6.1 pantu bija jāveic nevis vienpersoniski biroja priekšniekam, bet gan vÄ“rtÄ“šanas komisijai.

2012.gada 10.jÅ«lija Ministra kabineta Noteikumu Nr.494 (Noteikumi par valsts tiešÄs pārvaldes iestādÄ“s nodarbināto darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu) 57.punktā ir noteikts, ka darba izpildes novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra Instrukciju Nr.2 „IerÄ“dņa darbÄ«bas un rezultātu novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba".

Å…emot vÄ“rā augstākminÄ“to, tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka neatkarÄ«gi no tā, ka minÄ“tā Instrukcija zaudÄ“jusi spÄ“ku 2013.gada 1.aprÄ«lÄ«, novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu, pat ja tā tika pabeigta pÄ“c 2013.gada 1 .aprīļa, bija jāveic pÄ“c minÄ“tās Instrukcijas.

MinÄ“tās Instrukcijas 3.punktā ir noteikts, ka ierÄ“dņa darbÄ«bu un tās rezultātus reizi gadā - pārbaudes termiņa beigās un kārtÄ“jā novÄ“rtÄ“šanā - novÄ“rtÄ“ tiešais vadÄ«tājs vai iestādes vadÄ«tāja izveidota pretendentu un ierÄ“dņu vÄ“rtÄ“šanas komisija.

Savukārt KNAB likuma 6.1 panta pirmajā daļā (spÄ“kā no 2005.gada 1.marta) ir noteikts, ka biroja amatpersonas un darbinieka darbÄ«bu un tās rezultātus ne retāk kā reizi divos gados novÄ“rtÄ“ Biroja priekšnieka izveidota vÄ“rtÄ“šanas komisija.

Tiesu kolÄ“Ä£ija uzskata, ka, veicot prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šanu par 2012.gadu, atbilstoši minÄ“tajam likumam kā augstāka juridiskā spÄ“ka tiesÄ«bu normai, novÄ“rtÄ“šana bija jāveic Biroja priekšnieka izveidotai novÄ“rtÄ“šanas komisijai, bet nevis Biroja priekšniekam vienpersoniski, lÄ«dz ar ko ir pamatots pirmās instances tiesas secinājums, ka šis novÄ“rtÄ“šanas process nav veikts atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteiktajai kārtÄ«bai.

No lietas materiālos esošÄ KNAB priekšnieka 2013.gada 24.maija rÄ«kojuma Nr.20-2/258 (l.sÄ“j., 1.1. 64), redzams, ka, pamatojoties uz Likuma 4.panta trešÄs daļas 1., 13.punktiem, MK noteikumu Nr.494 57.punktu un Instrukciju Nr.2, prasÄ«tājai 2013.gada novembrÄ« tika noteikta atkārtota darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šana, vÄ“rtÄ“jot uzdevumu izpildi laika periodā no 2013.gada 24.maija lÄ«dz 2013.gada 24.novembrim.

Å…emot vÄ“rā MK noteikumu Nr.494 58.punkta nosacÄ«jumus, tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka prasÄ«tājas atkārtotā novÄ“rtÄ“šana, kas bija noteikta ar augstākminÄ“to rÄ«kojumu, bija jāveic saskaņā ar šiem noteikumiem, bet tajā nevarÄ“ja tikt piemÄ“rota Instrukcija Nr.2, jo tā bija zaudÄ“jusi savu spÄ“ku ar 2013.gada 1.aprÄ«li.

Lai gan lietas materiāliem nav pievienots prasÄ«tājas atkārtotās darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šanas protokols, kas apstiprināts 2013.gada 20.decembrÄ«, tiesu kolÄ“Ä£ija, novÄ“rtÄ“jusi lietā esošos materiālus, atzÄ«st, ka atbildÄ“tājs nav apstrÄ«dÄ“jis faktu, ka ari minÄ“to atkārtoto novÄ“rtÄ“šanu vienpersoniski veica Biroja priekšnieks.

Å…emot vÄ“rā augstākminÄ“to, tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka ari šÄ« atkārtota novÄ“rtÄ“šana nav veikta atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteiktajai kārtÄ«bai.

Ministru kabineta noteikumu Nr.494 51.punktā ir noteikts, ja ikgadÄ“jā novÄ“rtÄ“šanā darbinieka novÄ“rtÄ“jums ir „neapmierinoši", trÄ«s lÄ«dz sešu mÄ“nešu laikā tiek veikta atkārtota novÄ“rtÄ“šana.

No Instrukcijas Nr. 2 13.punkta nosacÄ«jumiem izriet, ka ierÄ“dņa darbÄ«ba un tās rezultāti var tikt novÄ“rtÄ“ti ar vÄ“rtÄ“jumiem - A; B; C; D; E. VÄ“rtÄ“jums ,,D" nozÄ«mÄ“, ka darba izpilde ne visās jomās sasniedz prasÄ«bas attiecÄ«gajā nozarÄ“, darba izpildÄ“ nepieciešami uzlabojumi.

Å…emot vÄ“rā Ministru kabineta 29.janvāra noteikumu Nr.66 „Noteikumi par valsts vai pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtÄ«bu" 36.2 punkta nosacÄ«jumus, tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st par pamatotu prasÄ«bas pieteikuma norādÄ«to, ka novÄ“rtÄ“jums ,,D" neatbilst novÄ“rtÄ“jumam „neapmierinoši", lÄ«dz ar ko darbiniekam, kurš saņēmis novÄ“rtÄ“jumu ,,D" pÄ“c

Instrukcijas Nr.2, nav pamata veikt atkārtotu novÄ“rtÄ“šanu Noteikumu Nr.494 51.punkta izpratnÄ“.

Tiesu kolÄ“Ä£ija, ņemot vÄ“rā Noteikumu Nr.494 51 .punkta nosacÄ«jumus, atzÄ«st par pamatotiem arÄ« pirmās instances tiesas secinājumus, ka tā kā prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu tika pabeigta 2013.gada 16.maijā, bet atkārtotā - 2014.gada 7.februāri, lÄ«dz ar to nav ticis ievÄ“rots minÄ“to noteikumu 51 .punktā noteiktās atkārtotās novÄ“rtÄ“šanas termiņš.

Tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st par nepamatotiem apelācijas sÅ«dzÄ«ba norādÄ«tos argumentus, ka prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana ir notikusi tikai divas reizes.

Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka ar lietā esošajiem pierādÄ«jumiem apstiprinās fakts, ka prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana ir notikusi trÄ«s reizes - 1) prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu tika apstiprināta 2013.gada 16.maijā; 2) atkārtota novÄ“rtÄ“šana, kas tika noteikta ar Biroja priekšnieka 2013.gada 24.maija rÄ«kojumu, tika pabeigta 2013.gada

20. decembrÄ«; 3) otra atkārtota novÄ“rtÄ“šana, kas tika veikta pamatojoties uz Biroja priekšnieka 2014.gada 28.janvāra rÄ«kojumu, tika pabeigta 2014.gada 7.februāri.

Ar Ministru prezidenta 2014.gada 14.janvāra rÄ«kojumu Nr.2 un 2014.gada 21. janvāra rÄ«kojumu Nr.16 tika atcelti attiecÄ«gi Biroja priekšnieka 2013.gada 20.decembra un 2014.gada 7.janvāra rÄ«kojumi par prasÄ«tājas atbrÄ«vošanu no ieņemamā amata, bet nevis prasÄ«tājas 2013.gada 20.decembra novÄ“rtÄ“šanas rezultāti, lÄ«dz ar ko pirmās instances tiesa pamatoti ir secinājusi, ka prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana faktiski ir notikusi 3 reizes, lÄ«dz ar to neievÄ“rojot MK noteikumos Nr.494 noteiktos nosacÄ«jumus un kārtÄ«bu.

Å…emot vÄ“rā visu augstākminÄ“to, Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka prasÄ«tājas veiktais darba novÄ“rtÄ“jums nevar bÅ«t par pamatu, lai konstatÄ“tu viņas neatbilstÄ«bu ieņemamajam amatam, lÄ«dz ar ko uzteikums, kas pamatots ar prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šanas rezultātiem, nevar tikt atzÄ«ts par tiesiski pamatotu.

Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st par nepamatotu apelācijas sÅ«dzÄ«bā minÄ“to argumentu, ka pirmās instances tiesa, secinot, ka prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šana ir notikusi vienpersoniski, piedaloties tikai Biroja priekšniekam, lÄ«dz ar ko vÄ“rtÄ“šanas procesā nav piemÄ“rota KNAB likuma noteikta speciālā norma, ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 192. panta noteikto un taisÄ«jusi spriedumu uz pamata, kas prasÄ«bā nav norādÄ«ts.

No prasÄ«bas pieteikuma izriet, ka prasÄ«tāja uzskata, ka uzteikums ir nepamatots tā iemesla dēļ, ka novÄ“rtÄ“šana, pamatojoties uz kuru konstatÄ“ta prasÄ«tājas neatbilstÄ«ba ieņemamajam amatam, ir veikta neievÄ“rojot normatÄ«vajos aktos noteikto kārtÄ«bu.

Pie šÄdiem apstākļiem tiesai ir pienākums pārbaudÄ«t, vai, veicot prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šanu, ir ievÄ“rotas visas normatÄ«vo aktu prasÄ«bas.

Par nepamatotu tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st ari apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«to argumentu (apelācijas sÅ«dzÄ«bas 1.5.punkts), ka pirmās instances tiesa, izdarot secinājumu, ka prasÄ«tājas atkārtota novÄ“rtÄ“šana nebija pieļaujama, ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 193. panta piektās daļas nosacÄ«jumus, jo tiesa, izdarot šÄdus secinājumus, nav norādÄ«jusi pierādÄ«jumus, uz kuriem šÄdi secinājumi izdarÄ«ti, nav norādÄ«jusi argumentus, ar kuriem noraidÄ«ti tie vai citi pierādÄ«jumi, ka ari nav norādÄ«jusi normatÄ«vos aktus, pÄ“c kuriem tā vadÄ«jusies.

Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka pirmās instances tiesa, izdarot šÄdu secinājumu, ir norādÄ«jusi normatÄ«vos aktus, pamatojies uz kuriem šÄds secinājums ir izdarits.

AttiecÄ«bā uz pirmās instances tiesas spriedumā konstatÄ“to, ka atbildÄ“tājs, uzsakot prasÄ«tājai darba lÄ«gumu, ir rikojies pretÄ“ji Darba likuma 103.pantam, kas nosaka uzteikuma termiņus, atbildÄ“tājs sava apelācijas sÅ«dzÄ«ba ir norādÄ«jis, ka KNAB likumā kā speciālajā normatÄ«vajā aktā, kas regulÄ“ darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanas kārtÄ«bu ar Biroja amatpersonām, nav noteikts uzteikuma termiņš, tādejādi ievÄ“rojot Biroja darbÄ«bas atbilstÄ«bu valsts pārvaldes pamatprincipiem, darba tiesiskās attiecÄ«bas tika izbeigtas nekavÄ“joties, lai novÄ“rstu prasÄ«tājas ricÄ«bas kaitÄ«gās sekas.

Tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likums, neapšaubāmi nenosaka termiņus uzteikuma izsniegšanai, taču šÄdā gadÄ«jumā, atbilstoši minÄ“ta likuma 5.panta otrās daļas nosacÄ«jumiem, bija jāpiemÄ“ro Darba likuma prasÄ«bas.

Tiesu kolÄ“Ä£ija uzskata, ka pat gadÄ«juma, ja atbildÄ“tajam bÅ«tu bijis nepieciešams novÄ“rst viņa ieskatā kaut kādas prasÄ«tājas ricÄ«bas kaitÄ«gas sekas, tas Biroja priekšniekam nepiešÄ·ir pilnvaras noteikt uzteikuma termiņus. Pie apstākļiem, kad KNAB likums nenosaka uzteikuma termiņus, darba devÄ“jam bija jāvadās no Darba likuma normām.

Uzteikuma termiņu neievÄ“rošana, kā to pareizi norādÄ«jis atbildÄ“tājs savā apelācijas sÅ«dzÄ«bā, nav uzskatāms par bÅ«tisku pārkāpumu, kas izraisÄ«tu Darba likuma 124.panta pirmajā daļa un 126.panta pirmajā daļā paredzÄ“tās sekas, taču šajā gadÄ«jumā šis pārkāpums vÄ“rtÄ“jams kopsakarÄ«bā ar citiem pārkāpumiem, kas pieļauti uzsakot prasÄ«tajai darba lÄ«gumu.

Apelatora ieskatā pirmās instances tiesa, norādot, ka prasītājas novērtējuma tiesiskumu ir vērtējis ari ģenerālprokurors un ka tiesa pievienojas ģenerālprokurora argumentiem, ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas nosacījumus.

Tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka lietā nav strÄ«da par to, ka pirmās instances tiesas tiesnese, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 89.panta un 90.panta trešÄs daļas nosacÄ«jumiem, kā arÄ« ProkuratÅ«ras likuma 1.pantu, 23.panta trešÄs daļas 4.punktu, ceturto daļu, 24.panta trešo daļu un 30.pantu, atzinusi par nepieciešamu Ä£enerālprokurora piedalÄ«šanos tiesas sÄ“dÄ“.

No lietas materiāliem redzams, ka pirmās instances tiesas sÄ“dÄ“ pÄ“c Latvijas Republikas Ä£enerālprokurora norÄ«kojuma piedalÄ«jusies prokurore Liene Januševska, kas sniegusi šajā lietā atzinumu, tajā vÄ“rtÄ“jot ari prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“juma tiesiskumu.

Tāpat tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st par nepamatotiem apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«tos argumentus, ka pirmās instances tiesa, nepieņemot atbildÄ“tāja iesniegto dokumentu kopumu, kas bija klasificÄ“ts kā valsts noslÄ“puma objekts, un arÄ« pārÄ“jo dokumentu kopumu, nav ievÄ“rojusi Civilprocesa likuma 193.panta ceturtās un piektās daļas nosacÄ«jumus, kā ari liegusi atbildÄ“tāja tiesÄ«bas pierādÄ«t savu iebildumu pamatotÄ«bu atbilstoši Civilprocesa likuma 93 .panta pirmās daļas nosacÄ«jumiem.

Civilprocesa likuma 94.pantā ir noteikts, ka tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

Kā izriet no atbildÄ“tāja paskaidrojumiem par prasÄ«bu un atbildÄ“tāju pārstāvju paskaidrojumiem pirmās instances tiesā, augstākminÄ“tie pierādÄ«jumi tika iesniegti, lai pierādÄ«tu prasÄ«tājas veiktās novÄ“rtÄ“šanas rezultātu pamatotÄ«bu.

No prasÄ«bas pieteikuma redzams, ka prasÄ«tāja ir apstrÄ«dÄ“jusi 2014.gada 7.februāra uzteikumu, kā vienu no argumentiem uzteikuma prettiesiskumam norādot to, ka viņas darba rezultātu novÄ“rtÄ“šana, ar kuriem pamatots uzteikums, ir veikta, neievÄ“rojot normatÄ«vo aktu prasÄ«bas.

Lai gan prasÄ«tāja prasÄ«bas pieteikumā norādÄ«jusi, ka atkārtotajā novÄ“rtÄ“šanā nav ņemti vÄ“rā prasÄ«tājas sadarbÄ«bas partneru un viņas darba kolÄ“Ä£u pozitÄ«vie atzinumi, prasÄ«tāja prasÄ«bā nav apstrÄ«dÄ“jusi novÄ“rtÄ“šanas rezultātus un tās pamatotÄ«bu, bet tikai novÄ“rtÄ“šanas veikšanas kārtÄ«bu.

Pie šÄdiem apstākļiem tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka pirmās instances tiesa pamatoti ir atteikusies pieņemt atbildÄ“tāja iesniegtos papildus pierādÄ«jumus, norādot, ka tie neattiecas uz novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«bas ievÄ“rošanu.

Lietā nav strÄ«da par to, ka prasÄ«tājai ar KNAB priekšnieka 2013.gada 19.decembra rÄ«kojumu tika piemÄ“rots disciplinārsods - rājiens, kā ari nav strÄ«da, ka tas ir pārsÅ«dzÄ“ts tiesā.

AttiecÄ«bā uz pirmās instances tiesas secinājumu, ka augstākminÄ“to iemeslu dēļ disciplinārsodu nevar uzskatÄ«t par pierādÄ«tu faktu un tas neietekmÄ“ tiesiskas sekas lietā, apelators ir norādÄ«jis, ka šis disciplinārsods nav uzteikuma pamatojums, bet uzteikumā ir pieminÄ“ts tikai ka prasÄ«tājas darbÄ«bu raksturojošs apstāklis.

Tiesu kolÄ“Ä£ija uzskata šos argumentus par nepamatotiem.

No 2014.gada 7.februāra uzteikuma (uzteikuma 5.1apaspuse) redzams, ka Biroja priekšnieks, izvÄ“rtÄ“jot Ministru prezidenta 2014.gada 21.janvāra rÄ«kojumā minÄ“to, ir norādÄ«jis, ka prasÄ«tājas rÄ«cÄ«ba saistÄ«bā ar Biroja 2012.gada 5.janvāra iekšÄ“jā normatÄ«vā akta Nr. 1-4/1 neievÄ“rošanu jau ir vÄ“rtÄ“ta augstākminÄ“tajā rÄ«kojumā par disciplinārsoda piemÄ“rošanu.

Tiesu kolÄ“Ä£ija, analogi pirmās instances tiesas secinājumiem, atzÄ«st, ka minÄ“tais disciplinārsods, sakarā ar to, ka ir pārsÅ«dzÄ“ts, nerada nekādas tiesiskas, lÄ«dz ar to nevar tikt arÄ« uzskatÄ«ts kā prasÄ«tājas darbÄ«bu raksturojošs apstāklis.

No atbildÄ“tāja apelācijas sÅ«dzÄ«bas ( 3.punkts) izriet, ka atbildÄ“tājs uzskata par nepamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka analoÄ£iska norma Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta sestās daļas 12.punktam ir Darba likuma 101.panta pirmās daļas 6.punkts, lÄ«dz ar ko darba devÄ“jam, lemjot par uzteikuma termiņa piemÄ“rošanu, bija jāpiemÄ“ro Darba likuma 103.panta pirmās daļas 3.punkts.

Apelators šo savu viedokli pamatojis ar to, ka novÄ“rtÄ“šanā par 2012.gadu un atkārtotajā novÄ“rtÄ“šanā konstatÄ“tie pārkāpumi liecina par apzinātu nepakļaušanos Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Likuma prasÄ«bām, lÄ«dz ar ko darba devÄ“js, šos secinājumus novÄ“rtÄ“jot kopsakarā ar Likuma 5.panta sestās daļas 12.punktu, secinājis, ka pārkāpums pÄ“c savas bÅ«tÄ«bas ir pielÄ«dzināms Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktā minÄ“tajam - t.i. darbinieks, veicot darbu, rÄ«kojis prettiesiski, lÄ«dz ko prasÄ«tāja, pamatojies uz novÄ“rtÄ“šanā konstatÄ“tajam darbÄ«ba, ir zaudÄ“jusi sava tiešÄ vadÄ«tāja - Biroja priekšnieka uzticÄ«bu.

Likuma 6.1 panta pirmajā daļa ir noteikts, ka biroja amatpersonas un darbinieka darbÄ«bu un tās rezultātus ne retāk ka reizi divos gados novÄ“rtÄ“ Biroja priekšnieka izveidota vÄ“rtÄ“šanas komisija. MinÄ“tā panta trešajā daļā ir noteikts, ka biroja amatpersonas un darbinieka darbÄ«bas un tas rezultātu novÄ“rtÄ“jumu var izmantot par pamatu lÄ“mumam par Biroja amatpersonas un darbinieka neatbilstÄ«bu ieņemajamam amatam, par pārcelšanu citā amatā, kā arÄ« par pamatu pamatalgas noteikšanai.

Savukārt no Ministra kabineta noteikumu Nr.494 (Noteikumi par valsts tiešÄs pārvaldes iestādÄ“s nodarbināto darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu) 2.punkta izriet, ka darba izpildes novÄ“rtÄ“šanai mÄ“rÄ·is ir noteikt nodarbinātā individuālos mÄ“rÄ·us un uzdevumus darba rezultātu sasniegšanai, kas atbilst attiecÄ«gas iestādes uzdevumiem; novÄ“rtÄ“t nodarbinātā darba izpildi atbilstoši novÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijiem; noteikt nodarbinātā attÄ«stÄ«bas vajadzÄ«bas un izaugsmes iespÄ“jas.

No Ministru kabineta Instrukcijas Nr.2 (IerÄ“dņa darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba), pamatojoties uz kuru tika veikta prasÄ«tājas novÄ“rtÄ“šana par 2012.gadu, 2.punktā ir noteikts, ka ierÄ“dņa darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šanas mÄ“rÄ·is ir novÄ“rtÄ“t ierÄ“dņa darbÄ«bu un tās rezultātus noteiktā laikposmā un noteikt ierÄ“dņa mācÄ«bu un karjeras attÄ«stÄ«bas vajadzÄ«bas, lai uzlabotu un sekmÄ“tu ierÄ“dņu darbÄ«bu iestādes mÄ“rÄ·u sasniegšanā un funkciju izpildÄ“. NovÄ“rtÄ“šanas rezultāts tiek izmantots par pamatu lÄ“mumam par ierÄ“dņa statusa piešÄ·iršanu, ierÄ“dņa neatbilstÄ«bu amatam, pārcelšanu amatā, ierÄ“dņa kvalifikācijas pakāpes piešÄ·iršanu.

Å…emot vÄ“rā augstākminÄ“to likuma normu nosacÄ«jumus, tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka darbinieka darbÄ«bas un tās rezultātu izvÄ“rtÄ“šanas mÄ“rÄ·is nav tā prettiesiskās rÄ«cÄ«bas konstatÄ“šana, bet novÄ“rtÄ“šanas galvenais mÄ“rÄ·is ir izvÄ“rtÄ“t, kādā mÄ“rā darbinieka darba izpilde atbilst prasÄ«bām attiecÄ«gajā nozarÄ“, jo novÄ“rtÄ“šanas laikā tiek vÄ“rtÄ“tas nodarbināta profesionālās zināšanas un prasmes atbilstoši novÄ“rtÄ“šanas mÄ“rÄ·iem.

Tiesu kolÄ“Ä£ija šajā sakarā atzÄ«st par pamatotu trešÄs personas paskaidrojumos par apelācijas sÅ«dzÄ«bu minÄ“to argumentu, ka nodarbinātā darbÄ«bas un tas rezultātu novÄ“rtÄ“šana nav tā tiesiskā forma, kuras ietvaros tiek konstatÄ“ta darba ņēmÄ“ja iespÄ“jamā prettiesiskā rÄ«cÄ«ba. •

Lai gan atbildÄ“tāja apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka prasÄ«tājas darba novÄ“rtÄ“šanā par 2012.gadu un atkārtotajā novÄ“rtÄ“šanā konstatÄ“tie pārkāpumi deva pamatu secinājumam, ka prasÄ«tāja ir rÄ«kojusies prettiesiski un lÄ«dz ar to zaudÄ“jusi darba devÄ“ja uzticÄ«bu, tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka nevienā no prasÄ«tājas darba un tās rezultātu novÄ“rtÄ“šanā nav izdarÄ«ts šÄds secinājums.

No prasÄ«tājas darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“juma par 2012.gadu (l.sÄ“j., 1.1. 152) redzams, ka prasÄ«tājas darbs ir novÄ“rtÄ“ts ar vÄ“rtÄ“jumu ,,D" - darba izpilde tikai atsevišÄ·Äs jomās sasniedz prasÄ«bas attiecÄ«gajā nozarÄ“, darba izpildÄ“ nepieciešami uzlabojumi. MinÄ“tajā novÄ“rtÄ“jumā norādÄ«ts, kādi vÄ“rtÄ“tāja - t.i. Biroja priekšnieka - ieskatā ir trÅ«kumi prasÄ«tājas darbÄ«bā, bet nav nekāda norāde uz to, ka prasÄ«tāja bÅ«tu veikusi kaut kādas prettiesiskas darbÄ«bas un savas vainojamas rÄ«cÄ«bas dēļ nodarÄ«jusi zaudÄ“jumus darba devÄ“jam.

No prasÄ«tājas darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas (pabeigta 2014.gada 7.februārÄ«) protokola (l.sÄ“j., 1.1. 54) izriet, ka atkārtotā novÄ“rtÄ“šana tika veikta par 2012.gadā neizpildÄ«tajiem uzdevumiem un to, kādā veidā J.StiÄ«Ä·e ir novÄ“rsusi tās nepilnÄ«bas darba izpildei nepieciešamajās kompetencÄ“s, uz kurām tika norādÄ«ts iepriekšÄ“jā novÄ“rtÄ“šanā (apstiprināta 2013.gada 16.maijā).

No minÄ“ta izriet, ka arÄ« šajā atkārtotajā novÄ“rtÄ“šanā ir vÄ“rtÄ“ta prasÄ«tājas darba uzdevumu izpilde, atzÄ«stot to par „neapmierinošu", bet nav nekādas norādes uz to, ka prasÄ«tāja, veicot savus darba pienākumus, bÅ«tu rÄ«kojusies prettiesiski.

AtbildÄ“tājs savos paskaidrojumos par prasÄ«bu norādÄ«jis, ka faktu, ka prasÄ«tājas izdarÄ«tie pārkāpumi faktiski ir pielÄ«dzināmi Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punkta noteiktajam, apliecinot arÄ« tas, ka Biroja priekšnieka 2013.gada 20.decembra rÄ«kojumā un 2014.gada 14.janvāra rÄ«kojumā prasÄ«tājas pārkāpumi, uzsakot viņai darbu, ir pielÄ«dzināti Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam.

Tiesu kolēģijas ieskata atbildētajam nav pamata atsaukties uz minētajiem rīkojumiem un tajos izdarītajiem secinājumiem, jo Ministru prezidents minētos rīkojumus ir atcēlis.

Å…emot vÄ“rā augstākminÄ“to, tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka pirmās instances tiesa prasÄ«tājas atbrÄ«vošanas pamatojumu - neatbilstÄ«ba ieņemamajam amatam - pamatoti ir sasaistyusi ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 6.punktu.

Tiesu kolÄ“Ä£ija uzskata, ka bÅ«tiski šajā gadÄ«jumā ir arÄ« tas, ka atbildÄ“tāja 2014.gada 7.februāra uzteikumā nav norādÄ«ts nekāds pamatojums prasÄ«tājas prettiesiskai rÄ«cÄ«bai, bet arÄ« (12.punkts) ir norādÄ«ts, ka neviens no Darba likuma 101.panta pirmajā daļā minÄ“tajiem uzteikuma pamatiem nav pielÄ«dzināms Likuma 5.panta sestās daļas 12.punktā noteiktajam no amata atbrÄ«vošanas pamatam.

Tikai jau pÄ“c prasÄ«bas celšanas tiesā - t.i. 2014.gada 27.februārÄ« - prasÄ«tājai tiek nosÅ«tÄ«ts paziņojums Nr. 1/1458 „Par pārrakstÄ«šanās kļūdas labošanu 2014.gada 7.februāra rÄ«kojumā Nr. 23-2/2001

Lai gan minÄ“tā paziņojuma nav lietas materiālos, tiesu kolÄ“Ä£ijai, ņemot vÄ“rā atbildÄ“tāja paskaidrojumos par prasÄ«bu (paskaidrojumu 4.punkts) minÄ“tos argumentus un atbildÄ“tāju pārstāvju paskaidrojumus tiesas sÄ“dÄ“, ko prasÄ«tāja netika apstrÄ«dÄ“jusi, nav pamata apšaubÄ«t faktu, ka ar minÄ“to paziņojumu tika labota it kā pielaistā pārrakstÄ«šanās kļūda 2014.gada 7.februāra uzteikuma 12.punktā, norādot, ka prasÄ«tājas pieļauto pārkāpumu raksturs faktiski pielÄ«dzināts Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam - t.i. darbinieks, veicot darbu, rÄ«kojies prettiesiski un tādēļ zaudÄ“jis darba devÄ“ja uzticÄ«bu.

Tiesu kolÄ“Ä£ija uzskata, ka ar minÄ“to paziņojumu prasÄ«tājas atbrÄ«vošanas no amata pamatojums tiek pielÄ«dzināts tādiem Darba likumā noteiktajiem pamatiem, kādi uzteikumā nav secināti, un atbildÄ“tājs, nosÅ«tot šÄdu paziņojumu ir vÄ“lÄ“jies izvairÄ«ties no tiesiskām sekām par nepamatotu uzteikumu.

Tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st par nepamatotu apelācijas sÅ«dzÄ«bā minÄ“to argumentu, ka pirmās instances tiesa, atzÄ«stot par pamatotu prasÄ«tājas viedokli, ka atlaišanas pamats vÄ“rtÄ“jams sasaistot to ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu, pretÄ“ji Civilprocesa likuma 193 .panta piektās daļas nosacÄ«jumiem, nav argumentÄ“jusi savus secinājumus.

No pirmās instances tiesas sprieduma redzams, ka tiesa atzinusi par pamatotu prasÄ«tājas viedokli, ka viņas atlaišanas pamats ir vÄ“rtÄ“jams sasaistot to ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 6.vai 1.punktu, nevis tikai 1.punktu, kā tas norādÄ«ts apelācijas sÅ«dzÄ«bā, un tajā paša laikā tiesa ir atzinusi, ka analoÄ£iska norma Likuma 5.panta sestās daļas 12.punktam ir Darba likuma 101 .panta pirmās daļas 6.punkts.

Tiesu kolÄ“Ä£ija, ņemot vÄ“rā uzteikumā norādÄ«to pamatojumu prasÄ«tājas atbrÄ«vošanai no ieņemamā amata, šÄdu pirmās instances tiesas secinājumu atzÄ«st par pamatotu.

Pie šÄdiem apstākļiem Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka atbildÄ“tājam kā darba devÄ“jam, uzsakot prasÄ«tājai darbu, bija pienākums ievÄ“rot Darba likuma 103.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktos uzteikuma termiņus, kas šajā gadÄ«jumā netika izdarÄ«ts.

Kā tas izriet no apelācijas sÅ«dzÄ«bas 4.punkta, lietā ir strÄ«ds par to, vai Biroja amatpersonas ir piederÄ«gas valsts dienestam, un vai ņemot vÄ“rā šo apstākli, atbildÄ“tājam, uzsakot prasÄ«tājai darbu, bija nepieciešama arodbiedrÄ«bas piekrišana.

Apelators savu argumentu, ka Biroja amatpersonas atrodas valsts dienestā un darba tiesiskajās attiecÄ«bās atrodas tikai formāli, ir pamatojis ar Satversmes tiesas 2006.gada 11.aprīļa spriedumu lietā Nr.2005-24-01, kā ari ar administratÄ«vo tiesu judikatÅ«rā paustajām atziņām, lÄ«dz ar ko atbildÄ“tāja ieskatā uz Biroja amatpersonām kā piederÄ«gām pie valsts dienesta ir piemÄ“rojamas ne vien privāttiesÄ«bu normas, bet ari no publiskajām tiesÄ«bām izrietošÄs normas.

Lai gan augstākminÄ“tajā Satversmes tiesas spriedumā norādÄ«ts, ka "biroja amatpersonas formāli atrodas darba tiesiskajās attiecÄ«bās, taču uzskatāmas par piederÄ«gām pie valsts dienesta Satversmes 101.panta izpratnÄ“", no judikatÅ«rā izteiktajām atziņām un secinājumiem ( Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta administratÄ«vo lietu departamenta 2010.gada 6.decembra lÄ“mums lietā Nr.SKA-1012/2010; 2013.gada 21.marta lÄ“mums lietā Nr.SKA-424/2013; 2013.gada 5.decembra lÄ“mums lietā Nr.SKA- 1105/2013) izriet, ka Augstākās tiesas Senāts mainÄ«jis savu nostāju šajā sakarā, norādot, ka Biroja amatpersonas saskaņā ar Likumu atrodas darba tiesiskajās attiecÄ«bās, kuras apspriežamas pÄ“c darba tiesisko attiecÄ«bu regulÄ“jošo normatÄ«vo aktu normām un tādejādi ir privāttiesiskas attiecÄ«bas.

Å…emot vÄ“rā augstākminÄ“to, tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums šajā strÄ«dā nav piemÄ“rojams, jo tas attiecas uz publisko tiesÄ«bu jomu un administratÄ«vo procesu.

Tiesu kolēģija atzīst, ka augstākminēto apsvērumu dēļ nav pamata piemērot administratīvo tiesu judikatūrā izteiktās atziņas, ka arodbiedrībām nav tiesību aizkavēt valsts darbību publisko tiesību jomā, jo kā jau tas tika atzīts, minētais strīds pieder pie privāto tiesību jomas.

Darba likuma 110.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka darba devÄ“jam aizliegts uzteikt darba lÄ«gumu darbiniekam - arodbiedrÄ«bas biedram - bez attiecÄ«gās arodbiedrÄ«bas piekrišanas, izņemot gadÄ«jumus, kas noteikti šÄ likuma 47.panta pirmajā daļā un 101.panta pirmās daļas 4., 8. un 10.punktā.

Lietā nav strÄ«da par to, ka prasÄ«tāja Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrÄ«bas biedre, kas atbildÄ“tājam bija zināms, kā arÄ« nav strÄ«da par to, ka atbildÄ“tājs, pirms 2014.gada 7.februāra uzteikumu, arodbiedrÄ«bas piekrišanu uzteikumam nebija saņēmis un vispār nebija prasÄ«jis.

Å…emot vÄ“rā visu augstākminÄ“to, tiesu kolÄ“Ä£ija, ņemot vÄ“rā Likuma 5.panta otrās daļas nosacÄ«jumus un Darba likuma 110.panta pirmās daļas nosacÄ«jumus, atzÄ«st, ka darba devÄ“jam, izsniedzot uzteikumu prasÄ«tājai, bija pienākums saņemt arodbiedrÄ«bas iepriekšÄ“ju piekrišanu, kas netika izdarÄ«ts.

Lai gan Ä¢enerālprokuratÅ«ras prokurore tiesas sÄ“dÄ“ pauda atzinumu, ka arodbiedrÄ«bas piekrišana konkrÄ“tajā gadÄ«jumā nebija vajadzÄ«ga, jo tā nav piemÄ“rojama valsts dienesta attiecÄ«bās, tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka minÄ“tais viedoklis nevar ietekmÄ“t tiesas secinājumus, jo tiesu kolÄ“Ä£ija vadās no augstākminÄ“tajām judikatÅ«ras atziņām.

Apkopojot visu augstākminÄ“to, Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ija, analogi pirmās instances tiesas secinājumiem atzÄ«st, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā darba devÄ“ja uzteikums nav tiesiski pamatots, jo veicot novÄ“rtÄ“šanu, kas ir uzteikuma pamatā, nav ievÄ“roti normatÄ«vie akti un vÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba, atbildÄ“tājs nav ievÄ“rojis Darba likuma 103.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktos termiņus un Darba likuma 110.panta pirmās daļas prasÄ«bas, lÄ«dz ar ko ir konstatÄ“jami Darba likuma 124.panta pirmajā daļā paredzÄ“tie priekšnoteikumi Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J.Streļčenoka 2014.gada 7.februāra uzteikuma atzÄ«šanai par spÄ“kā neesošu un prasÄ«tājas atjaunošanai iepriekšÄ“jā amatā (Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatā) atbilstoši Darba likuma 124.panta otrās daļas nosacÄ«jumiem.

Darba likuma 126.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšÄ“jā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidÄ“jā izpeļņa par visu darba piespiedu kavÄ“juma laiku.

No atbildÄ“tāja apelācijas sÅ«dzÄ«bas izriet, ka pirmās instances tiesai nebija pamata prasÄ«tājas labā piedzÄ«t vidÄ“jo izpeļņu par darba piespiedu kavÄ“juma laiku no 2013.gada 21.decembra lÄ«dz 2014.gada 6.janvārim un no 2014.gada 15.janvāra lÄ«dz 2014.gada 20.janvārim, jo šajā laika posmā prasÄ«tāja bija atbrÄ«vota no darba ar Biroja priekšnieka 2013.gada 20.decembra un 2014.gada 14.janvāra rÄ«kojumiem, kurus prasÄ«tāja nav pārsÅ«dzÄ“jusi, lÄ«dz ar ko prasÄ«jumi piedzÄ«t vidÄ“jo izpeļņu par šiem periodiem neattiecas uz konkrÄ“tās prasÄ«bas priekšmetu un pārsniedz prasÄ«juma robežas.

Bez tam atbildētājs norādījis, ka, aprēķinot vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu, bija jāvadās no 2014.gada 8.aprīļa izziņā Nr.1/2479 norādītā, jo tā atbilst darba likuma 75.panta nosacījumiem, bet 2014.gada 20.februāra un 2014.gada 18.februāra izziņās, no kurām vadījās pirmās instances tiesa, veiktais aprēķins neatbilst Darba likuma 75.panta prasībām.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010./2011. gada tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakse lietās par individuālajiem darba strÄ«diem" dots atzinums, ka par darba piespiedu kavÄ“jumu Darba likuma 126.panta pirmās daļas izpratnÄ“ atzÄ«stams gadÄ«jums, kad darba devÄ“ja vainas dēļ darbiniekam ir liegta iespÄ“ja turpināt iepriekšÄ“jo darbu un saņemt nolÄ«gto darba samaksu. Šajā apkopojumā norādÄ«ts, ka Darba likuma 126.panta pirmās daļas teksts pietiekami skaidri atklāj tās saturu un mÄ“rÄ·i, kas vÄ“rsts uz prettiesiski atlaista darbinieka tiesÄ«bu aizskāruma novÄ“ršanu, lÄ«dz ar to nodrošinot viņam nepamatoti zaudÄ“to ienākumu pilnÄ«gu atlÄ«dzināšanu. PiešÄ·irtā kompensācija par atlaišanu no darba bez pamatota iemesla domāta tam, lai sniegtu darbiniekam to, ko viņš bÅ«tu nopelnÄ«jis, ja darba devÄ“js nebÅ«tu likumÄ«gi izbeidzis darba attiecÄ«bas.

Tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka lietā nav strÄ«da par to, ka prasÄ«tājai laika posmā no 2013. gada 21.decembra lÄ«dz 2014.gada 6.janvārim un no 2014.gada 15.janvāra lÄ«dz 2014. gada 20.janvārim bija liegts pildÄ«t savus amata pienākumus tāpÄ“c, ka šajā laikā viņa bija atbrÄ«vota no ieņemamā amata ar Biroja priekšnieka 2013.gada 20.decembra un 2014.gada 14.janvāra rÄ«kojumiem, kurus pÄ“c tam atcÄ“la Ministru prezidents attiecÄ«gi ar 2014.gada 7.janvāra un 2014.gada 21 .janvāra rÄ«kojumiem.

Darba likuma 126.panta pirmā daļa nosaka tiesas pienākumu piedzīt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējumu laiku.

Tā kā Minsitru prezidenta kompetencē neietilps piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu, bet tāds prasītājai augstākminētajā laika posmā pastāvēja sakarā ar to, ka atbildētājs nelikumīgi bija izbeidzis ar viņu darba tiesiskās attiecības, tiesu kolēģija atzīst, ka prasītājai ir tiesības par minēto laika posmu prasīt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējumu.

Tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st par nepamatotu apelatora viedokli, ka piedzenot vidÄ“jo izpeļņu par darba piespiedu kavÄ“jumu minÄ“tajā periodā, ir pārkāptas prasÄ«juma robežas, jo šÄds prasÄ«jums ir izteikts prasÄ«bas papildinājumos (l.sÄ“j., 1.1. 205-206).

Tiesu kolēģija atzīst, ka lietā nav strīda par to, ka sakarā ar 2014.gada 7.februāra uzteikumu, prasītājai bija liegta iespēja strādāt savā amatā laika posmā no 2014.gada 8.februāra līdz 2014.gada 10.aprīlim ieskaitot.

AtzÄ«stot minÄ“to uzteikumu par spÄ“kā neesošu, atbilstoši Darba likuma 126.panta pirmās daļas nosacÄ«jumiem, prasÄ«tājas labā ir piedzenama vidÄ“jā izpeļņa par minÄ“to darba piespiedu kavÄ“juma laiku.

Tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka pirmās instances tiesa nepareizi ir noteikusi šo darba piespiedu kavÄ“juma periodu.

Pirmās instances tiesa no atbildÄ“tāja prasÄ«tāja labā ir piedzinusi vidÄ“jo izpeļņu par laiku lÄ«dz 2014.gada 7.aprilim, kā tas norādÄ«ts prasÄ«bas pieteikuma precizÄ“jumos, taču lietā nav strÄ«da par to, ka prasÄ«tājas darba piespiedu kavÄ“jums ilga lÄ«dz 2014.gada 10.aprilim, un iespÄ“ja turpināt iepriekšÄ“jo darbu viņai tika nodrošināta tikai ar 2014.gada 11 .aprili, t.i. uzreiz pÄ“c pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanas.

Pie šÄdiem apstākļiem tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka pirmās instances tiesai saskaņā ar Darba likuma 126.panta pirmās daāls nosacÄ«jumiem bija pienākums piedzÄ«t vidÄ“jo izpeļņu par darba piespiedu kavÄ“jumu lÄ«dz 2014.gada 10.aprilim.

Ņemot vērā visu augstākminēto, tiesu kolēģija atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenama vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu laiku periodā no 2013. gada 21.decembra līdz 2014.gada 6.janvārim, no 2014.gada 15.-20.janvārim un no 2014. gada 8.februāra līdz 2014.gada 10.aprilim ieskaitot, kas kopā sastāda 53 darba dienas.

Darba likuma 75.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka visos gadÄ«jumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidÄ“jā izpeļņa, tā aprÄ“Ä·ināma par pÄ“dÄ“jiem sešiem mÄ“nešiem no darba algas, normatÄ«vajos aktos, darba koplÄ«gumā vai darba lÄ«gumā noteiktajām piemaksām, kā arÄ« prÄ“mijām.

MinÄ“tā panta piektajā daļā ir noteikts, ka dienas vidÄ“jo izpeļņu aprÄ“Ä·ina, pÄ“dÄ“jo sešu mÄ“nešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu.

Savukārt minÄ“tā panta astotajā daļā ir noteikts, ka izmaksājamās vidÄ“jās izpeļņas summu aprÄ“Ä·ina, dienas (stundas, mÄ“neša) vidÄ“jo izpeļņu reizinot ar to dienu (stundu, mÄ“nešu) skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama vidÄ“jā izpeļņa.

Tiesu kolÄ“Ä£ija uzskata, ka pÄ“dÄ“jie seši mÄ“neši Darba likuma 75.panta pirmās daļas izpratnÄ“ ir no 2013.gada septembra lÄ«dz 2014.gada februārim ieskaitot.

Kā redzams no pirmās instances tiesas sprieduma, tiesa, aprÄ“Ä·inot prasÄ«tājai vidÄ“jo izpeļņu par darba piespiedu kavÄ“jumu laiku, ņēmusi vÄ“rā atbildÄ“tāja 2014.gada 1 l.februāra izziņā Nr.1/967 (l.sÄ“j., 1.1. 207) un 2014.gada 20.februāra izziņā Nr.1/1249 (l.sÄ“j., 1.1. 208) veiktos aprÄ“Ä·inus, norādot, ka šajās izziņās veiktie aprÄ“Ä·ini atbilst Darba likuma 75.panta noteikumiem, bet attiecÄ«bā uz 2014.gada 8.aprīļa izziņu Nr.1/2479 (l.sÄ“j., 1.1. 235) atzinusi, ka tā neatbilst Darba likuma 75.panta prasÄ«bām.

Tiesu kolÄ“Ä£ija šÄdu pirmās instances tiesas secinājumu atzÄ«st par nepamatotu.

Kā tas pareizi norādÄ«ts atbildÄ“tāja apelācijas sÅ«dzÄ«bā, saskaņā ar Darba likuma 16.panta trešÄs daļas nosacÄ«jumiem, pÄ“dÄ“jie seši mÄ“neši, no kuriem prasÄ«tājai bÅ«tu aprÄ“Ä·ināma vidÄ“jā izpeļņa ir par laiku no 2013.gada septembra lÄ«dz uzteikuma brÄ«dim - t.i. 2014.gada 7.februārim.

Augstākminētajā 2014.gada 11.februāra izziņā aprēķins ir veikts par laika posmu no 2013.gada 1 .jūlija līdz 2013.gada 20.decmebrim, līdz ar to neatbilst Darba likuma 75.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Savukārt 2014.gada 20.februāra izziņā nav norādÄ«ta darba samaksa atsevišÄ·i par katru mÄ“nesi, lÄ«dz ar ko tiesai ir liegta iespÄ“ja aprÄ“Ä·ināt vidÄ“jo izpeļņu atbuilstoši Darba likuma 75.panta pirmās daļas nosacÄ«jumiem. Bez tam tiesu kolÄ“Ä£ijai nav pamata apšaubÄ«t faktu, ka šajā izziņā ir iekļauts ari atvaļinājuma pabalsts, kurš nav ņemams vÄ“rā, aprÄ“Ä·inot vidÄ“jo izpeļņu.

Pie šÄdiem apstākļiem tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka, aprÄ“Ä·inot prasÄ«tājai vidÄ“jo izpeļņu par darba piespiedu kavÄ“jumu laiku, jāvadās tieši no 2014.gada 8.apriļa izziņā Nr.1/2479 (l.sÄ“j., 1.1. 235) veiktā matemātiskā aprÄ“Ä·ina, jo minÄ“tā izziņa atbilst Darba likuma 75.panta nosacÄ«jumiem.

Tā kā no minētās izziņas izriet, ka prasītājas dienas vidējā izpeļņa sastāda EUR 99,59 dienā, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā par augstākminēto piespiedu darba kavējuma laiku - t.i. par 53 darba dienām, piedzenama vidējā izpeļņa EUR 5 278,27 apmērā.

No pirmās instances tiesas sprieduma redzams, ka pirmās instances tiesa noteikusi sprieduma nekavÄ“jošu izpildi daļā par atjaunošunu darbā un visas vidÄ“jās izpeļņas par darba piespiedu kavÄ“juma laiku piedziņu.

Apelatora ieskatā tas izdarÄ«ts nepamatoti, pārkāpjot Darba likuma 127.panta un Civilprocesa likuma 205 .panta noteikumus, jo apelators uzskata, ka no minÄ“to normu mÄ“rÄ·a un jÄ“gas izriet, ka nosakot sprieduma nekavÄ“jošu izpildi, tiesai ir jākonstatÄ“ Ä«paši apstākļi, kas attiecas uz prasÄ«tāju un kuru dēļ varÄ“tu tikt pieļauta sprieduma nekavÄ“joša izpilde.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 2. un 3.punkta nosacÄ«jumiem, pÄ“c lietas dalÄ«bnieka lÅ«guma var noteikt, ka pilnÄ«gi vai noteiktā daļā nekavÄ“joties izpildāms spriedums par darba samaksas piedziņu un atjaunošanu darbā.

Darba likuma 127.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pēc darbinieka lūguma tiesa var noteikt, ka spriedums, kas paredz darbinieku atjaunot darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, izpildāms nekavējoties.

Kā tas tika norādÄ«ts prasÄ«tājas un trešÄs personas paskaidrojumos tiesas sÄ“dÄ“ sniegtajos paskaidrojumos par apelācijas sÅ«dzÄ«bu, minÄ“tās likuma normas neparedz Ä«pašu apstākļu konstatÄ“šanu, lai noteiktu tiesas sprieduma nekavÄ“jošu izpildi.

Lai gan augstākminÄ“tajās likuma normās nav noteikts, ka sprieduma nekavÄ“jošai izpildei bÅ«tu jākonstatÄ“ kādi Ä«paši apstākļi, juridiskajā literatÅ«rā (Darba likums. Komentāri. Tiesu prakse. 3.grāmata. I.Gailums. Gailuma juridiskā biznesa biroja izdevniecÄ«ba. RÄ«ga, 2004., 99.1pp.) ir nocitÄ“ts docenta J.Rozenberga viedoklis attiecÄ«bā uz Civilprocesa likuma 205.pantu, no kura izriet, ka „... jautājumu par sprieduma nekavÄ“jošu izpildi tiesa izlemj tikai pÄ“c lietas dalÄ«bnieka motivÄ“ta lÅ«guma ...".

No minÄ“tā izriet, ka lÅ«gumam par sprieduma izpildi ir jābÅ«t motivÄ“tam, no kā savukārt izriet, ka tikai motivÄ“ta pieteikuma gadÄ«jumā, konstatÄ“jot Ä«pašus apstākļus, kuru dēļ bÅ«tu pieļaujama sprieduma nekavÄ“joša izpilde, šÄds lÅ«gums ir apmierināms.

ArÄ« judikatÅ«rā (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 22.jÅ«nija spriedums lietā Nr.SKC-980/2011; 2013.gada 26.apriļa spriedums lietā Nr.SKC- 1106/2013; 2013.gada 22.novembra spriedums lietā Nr.SKC-1901/2013) sniegts atzinums, ka tiesas, nosakot sprieduma nekavÄ“jošu izpildi, nav analizÄ“jušas, vai pastāv Ä«paši apstākļi, kas attiecas uz prasÄ«tāju, kuru dēļ nepieciešama un pieļaujama sprieduma nekavÄ“joša izpilde.

Kā redzams no prasÄ«bas un tās papildinājumiem, prasÄ«tāja nav motivÄ“jusi savu lÅ«gumu, kāpÄ“c lietā bÅ«tu nepieciešama sprieduma nekavÄ“joša izpilde.

ArÄ« pirmās instances tiesa, nosakot sprieduma nekavÄ“jošu izpildi daļā par prasÄ«tājas atjaunošanu darbā un vidÄ“jās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavÄ“juma laiku, nav motivÄ“jusi kādu tieši apstākļu dēļ lietā bÅ«tu nepieciešama sprieduma nekavÄ“joša izpilde.

Å…emot vÄ“rā visu augstākminÄ“to, Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka pirmās instances tiesa bez pietiekošas motivācijas noteikusi sprieduma nekavÄ“jošu izpildi.

Taču, tā kā pirmās instances tiesas spriedums daļā par prasÄ«tājas atjaunošanu darbā un vidÄ“jās izpeļņas par darba piespiedu kavÄ“juma laiku EUR 5 066,22 ir izpildÄ«ts, un apelācijas instances tiesa analogi pirmās instances tiesai atzinusi, ka prasÄ«tājas prasÄ«ba par uzteikuma atzÄ«šanu par spÄ“kā neesošu, atjaunošanu iepriekšÄ“jā amatā un vidÄ“jās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavÄ“juma ir pamatota un apmierināma, apelācijas instances tiesai nav pamata grozÄ«t pirmās instances tiesas noteikto sprieduma izpildes kārtÄ«bu.

Apelācijas sūdzības 7.punktā, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas nosacījumiem, norādīts, ka nepamatots ir tiesas secinājums par tiesas izdevumu EUR 440,23 apmērā piedziņu no atbildētāja par labu Latvijas Republikai.

Tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka apelācijas instances tiesai nav pamata vÄ“rtÄ“t šos argumentus, jo atbildÄ“tāja pārstāve KristÄ«ne Asare apelācijas instances tiesas sÄ“dÄ“ šajā daļā apelāciju faktiski neuzturÄ“ja, paskaidrojot, ka šis apelācijas sÅ«dzÄ«bas punkts vairs nav aktuāls, jo atbildÄ“tājs šajā daļā spriedumu ir izpildÄ«jis labprātÄ«gi.

Lai gan prasÄ«tājas pārstāves ieskatā spriedums daļā par prasÄ«tājas atjaunošanu amatā Ä«sti nav izpildÄ«ts, jo neesot rÄ«kojuma par viņas atjanošanu darbā, tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka lietā nav strÄ«da par to, ka prasÄ«tāja 2014.gada 11.aprÄ«lÄ« - t.i. nākošajā dienā pÄ“c sprieduma pasludināšanas atsāka pildÄ«t savus amata pienākumus, kā arÄ« nav strÄ«da par to, ka spriedums ir izpildÄ«ts daļā par vidÄ“jās izpeļņas par darba piespiedu kavÄ“juma laiku.

Å…emot vÄ“rā to, ka apelācijas instances tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas nosacÄ«jumiem izskata lietu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka prasÄ«bas apmierināšanas gadÄ«jumā sprieduma rezolutÄ«vajā daļā norādāms, kādi prasÄ«jumi tiek apmierināti, tajā paša laikā norādot, ka spriedums daļā par prasÄ«tājas atjaunošanu iepriekšÄ“jā amatā - t.i. Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces korupcijas apkarošanas jautājumos amatā - un daļā vidÄ“jās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavÄ“jumu EUR 5 066,22 apmÄ“rā ir izpildÄ«ts.

Å…emot vÄ“rā visu augstākminÄ“to, Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka pirmās instances tiesa vispusÄ«gi un objektÄ«vi ir izvÄ“rtÄ“jusi lietas apstākļus attiecÄ«bā uz prasÄ«tājas prasÄ«bu par uzteikuma atzÄ«šanu par spÄ“kā neesošu un atjaunošanu amatā un taisÄ«jusi tiem atbilstošu spriedumu un šajā daļā apelācijas sÅ«dzÄ«bā izteiktie argumenti nav pamatoti. Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st par pamatotiem apelācijas sÅ«dzÄ«bas argumentus attiecÄ«bā uz to, ka pirmās instances tiesa, aprÄ“Ä·inot prasÄ«tājas labā piedzenamās vidÄ“jās izpeļņas apmÄ“ru par darba piespiedu kavÄ“juma laiku, pamatojošies uz izziņām, kurās veiktie matemātiskie aprÄ“Ä·ini neatbilst Darba likuma 75.panta pirmās daļas nosacÄ«jumiem, kā arÄ« pirmās instances tiesa bez pietiekošas motivācijas noteikusi sprieduma nekavÄ“jošu izpildi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasÄ«tāja advokāta palÄ«dzÄ«bai pirmās instances tiesā samaksājusi EUR 1 000,00 (l.sÄ“j., 1.1. 209), bet advokāta palÄ«dzÄ«bai apelācijas instances tiesā - EUR 500,00 (2.sÄ“j„ 1.1. 133), kas kopā sastāda EUR 1 500,00.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1 .punkta a) apakšpunktu, izdevumi advokāta palÄ«dzÄ«bas samaksai prasÄ«bās, kurām ir mantisks rakstrurs un kurās prasÄ«bas summa nepārsniedz 8 500 euro atlÄ«dzināma to faktiskaja apmÄ“rā, tomÄ“r ne vairāk par 30% no prasÄ«jumu apmierinātās daļas.

Tā kā augstākminÄ“tie prasÄ«tājas izdevumi atbilst minÄ“tājā likumā normā noteiktajam apmÄ“ram, tiesu kolÄ“Ä£ija, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta otrās daļas nosacÄ«jumiem, atzÄ«st, ka šie tiesāšanās izdevumi piespriežami no atbildÄ“tāja prasÄ«tājas labā.

Tā kā tiesu kolēģija atzinusi, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenama vidējā izpeļņa EUR 5 278,27 (par EUR 212,05 vairāk nekā noteica pirmās instances tiesa) par laika posmu līdz 2014.gada 10.aprilim, nevis līdz 2014.gada 7.aprīlim, kā to bija noteikusi pirmās instances tiesa, tiesu kolēģija atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmās daļas nosacījumiem, valsts nodeva EUR 8,48 apmērā (proporcionāli palielinātajai prasības summai) valsts ienākumos ir piedzenama no atbildētāja.

Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka, piedzenot no atbildÄ“tāja valsts ienākumos valsts nodevu, nav pamata piemÄ“rot Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 5.punkta nosacÄ«jumus, jo šajā gadÄ«jumā atbildÄ“tājs nav uzskatāma kā persona, kura realizÄ“ savas likumā noteiktās tiesÄ«bas aizstāvÄ“t citu personu likumiskās tiesÄ«bas un intereses.

Å…emot vÄ“rā Civilprocesa likuma 204.1 panta nosacÄ«jumus, Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ija nosaka atbildÄ“tājam termiņu sprieduma labprātÄ«gai izpildei daļā par vidÄ“jās izpeļņas par darba piespiedu kavÄ“jumu EUR 212,05 apmÄ“rā, par tiesāšanās izdevumu piedziņu prasÄ«tājas labā un par valsts nodevas samaksu valsts ienākumos 10 dienas no sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 430., 432.-434.pantiem, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

Prasību apmierināt.

AtzÄ«t par spÄ“kā neesošu Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka 2014.gada 7.februāra uzteikumu Jutai StrÄ«Ä·ei.

Atjaunot Jutu StrÄ«Ä·i (personas kods ) Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja priekšnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatā.

PiedzÄ«t no Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (reÄ£istrācijas nr.90001427791) par labu Jutai StrÄ«Ä·ei (personas kods ) vidÄ“jo izpeļņu par darba piespiedu kavÄ“juma laiku no 2013.gada 21.decembra lÄ«dz 2014.gada 6.janvārim, no 2014.gada 15.janvāra lÄ«dz 2014.gada 20.janvārim un no 2014.gada 8.februāra lÄ«dz 2014.gada 10.aprilim EUR 5278,27 (pieci tÅ«kstoši divi simti septiņdesmit astoņi euro 27 euro centi), ieturot no piedzenamās summas likumā paredzÄ“tos nodokļu maksājumus.

Noteikt, ka spriedums daļā par Jutas StrÄ«Ä·es atjaunošanu Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatā un daļā par vidÄ“jās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavÄ“jumu EUR 5066,22 apmÄ“rā ir izpildÄ«ts.

PiedzÄ«t no Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (reÄ£.nr.90001427791) par labu Jutai StrÄ«Ä·ei (personas kods ) tiesāšanās izdevumus EUR 1500,00 (viens tÅ«kstotis pieci simti euro 00 euro centi).

PiedzÄ«t no Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (reÄ£. nr.90001427791) valsts labā valsts nodevu EUR 8,48 ( astoņi euro 48 euro centi).

AtbildÄ“tājam - Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojam - noteikt termiņu sprieduma labprātÄ«gai izpildei daļā par vidÄ“jās izpeļņas par darba piespiedu kavÄ“jumu EUR 212,05 apmÄ“rā, par tiesāšanās izdevumu piedziņu prasÄ«tājas labā un par valsts nodevas samaksu valsts ienākumos - 10 (desmit) dienas no sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas, izskaidrojot, ka sprieduma labprātÄ«gas izpildes gadÄ«jumā daļā par valsts nodevas samaksu valsts ienākumos, maksājumu apliecinošs dokuments ir jāiesniedz RÄ«gas apgabaltiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t kasācijas kārtÄ«bā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādÄ«šanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, kasācijas sÅ«dzÄ«bu iesniedzot RÄ«gas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 8.oktobrī.

L.Volberga, L.Gavare, M.SviÄ·is."