Iesaki rakstu:

Pietiek no Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmis apjomÄ«gu skaidrojumu par to, kāpÄ“c, pārbaudot tagadÄ“jā aizsardzÄ«bas ministra Raimonda Bergmaņa 2014. gada amatpersonas deklarāciju un konstatÄ“jot virkni amatu savienošanas ierobežojumu neievÄ“rošanas gadÄ«jumu, KNAB pieņēmis ārkārtÄ«gi maigu lÄ“mumu - aprobežoties ar mutisku aizrādÄ«jumu. PublicÄ“jam pilnÄ«bā šo savdabÄ«go skaidrojumu par to, kāpÄ“c Pietiek iepriekš aprakstÄ«tie administratÄ«vie pārkāpumi atzÄ«stami par "maznozÄ«mÄ«giem", lÄ«dz ar ko lietvedÄ«ba izbeigta bez jebkāda reāla soda uzlikšanas:

"Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) 2015.gada 10.jÅ«nijā saņēma 2015.gada 9.jÅ«nija (reÄ£.Nr.L-295) iesniegumu par publicÄ“to rakstu www.pietiek.com „Vai deputāta neatļauta un krimināla piedalÄ«šanās mantiskos darÄ«jumos?". Par valsts amatpersonas - Saeimas deputāta Raimonda Bergmaņa iespÄ“jamu likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 17.panta pārkāpumu.

VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka valsts pārvaldes iestādes darbojas atbilstoši savai kompetencei, nepārsniedzot iestādei ar normatÄ«vajiem aktiem noteiktās pilnvaras. LÄ«dz ar to Birojs par jautājumiem, kas nav tā kompetencÄ“, nav tiesÄ«gs iejaukties valsts un pašvaldÄ«bas iestāžu (to struktÅ«rvienÄ«bu) vai kapitālsabiedrÄ«bu (to filiāļu) darba organizācijā un funkcijās ietilpstošo jautājumu izskatÄ«šanā, kā arÄ« jebkādā citā veidā ietekmÄ“t šo institÅ«ciju amatpersonas, kuras ir patstāvÄ«gas, neatkarÄ«gas savu pienākumu izpildÄ“. Turklāt Birojs nav tiesÄ«gs vÄ“rtÄ“t jebkuru valsts amatpersonas rÄ«cÄ«bu, vÄ“rtÄ“jot attiecÄ«gās rÄ«cÄ«bas atbilstÄ«bu tiesÄ«bu normām, bet tikai to, kuras izskatÄ«šana ir piekritÄ«ga Birojam, ievÄ“rojot noteikto kompetenci.

Atbilstoši Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktam Birojs kontrolÄ“ likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" izpildi un saskaņā ar Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja likuma 8.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu likumā noteiktajos gadÄ«jumos sauc valsts amatpersonas1 pie administratÄ«vās atbildÄ«bas un piemÄ“ro sodus par administratÄ«viem pārkāpumiem korupcijas novÄ“ršanas jomā un veic izmeklÄ“šanu un operatÄ«vo darbÄ«bu, lai atklātu Krimināllikumā paredzÄ“tos noziedzÄ«gos nodalÄ«jumus valsts institÅ«ciju dienestā, ja tie ir saistÄ«ti ar korupciju.

VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka valsts amatpersonas rÄ«cÄ«ba, kas neatbilst personas gribai vai priekšstatiem par lietderÄ«gāko un pareizāko rÄ«cÄ«bu, veicot ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistÄ«tas darbÄ«bas, pašsaprotami neliecina par to, ka attiecÄ«gā valsts amatpersona (bijušais Saeimas un Valsts drošÄ«bas dienesta darbinieks, AizsardzÄ«bas ministrijas valsts sekretāra padomnieks un 12.Saeimas deputāts) ir tieši vai netieši ieinteresÄ“ta konkrÄ“tas lietas iznākumā, kā arÄ« neliecina par to, ka šÄ« valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, ir guvusi nepelnÄ«tu labumu sev, vai citām fiziskām vai juridiskām personām, pārkāpjot likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Saskaņā ar Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarÄ«jusi administratÄ«vo pārkāpumu, ir atbildÄ«ga saskaņā ar likumu, kas ir spÄ“kā pārkāpuma izdarÄ«šanas laikā un vietā.

Savukārt saskaņā ar LAPK 8.panta trešo daļu lietvedÄ«ba par administratÄ«vajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas spÄ“kā pārkāpuma lietas izskatÄ«šanas laikā un vietā.

Saskaņā ar LAPK 37.panta ceturto daļu (likuma redakcijā lÄ«dz 2012.gada 30.jÅ«nijam) administratÄ«vo sodu par šÄ kodeksa divpadsmitajā ,,c" nodaļā paredzÄ“tajiem administratÄ«vajiem pārkāpumiem var uzlikt ne vÄ“lāk kā četru mÄ“nešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vÄ“lāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarÄ«šanas dienas.

LAPK 239.pants nepieļauj lietvedÄ«bu administratÄ«vo pārkāpumu lietās konkrÄ“tos gadÄ«jumos, t.i., minÄ“tā panta 7.punkts noteic, ka lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedÄ«ba jāizbeidz, ja ir pagājuši šÄ kodeksa 37.pantā paredzÄ“tie termiņi.

Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka LAPK 239.pants nepieļauj lietvedÄ«bu administratÄ«vo pārkāpumu lietās konkrÄ“tos gadÄ«jumos. Tas nozÄ«mÄ“, ka, konstatÄ“jot 239.pantā minÄ“to apstākli, lieta netiek izmeklÄ“ta un izskatÄ«ta pÄ“c bÅ«tÄ«bas, bet lietvedÄ«ba tiek izbeigta. MinÄ“tais nepieļauj administratÄ«vā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrÄ“tās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un izdarÄ«t secinājumus (sk. Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2008.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr. 355/2008 9.punktu). Proti, Senāts secinājis, ka no tiesÄ«bu normām neizriet iestādes tiesÄ«bas turpināt lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā. LAPK 239.pants tieši noteic, ka, konstatÄ“jot attiecÄ«go apstākli, lietvedÄ«bu vispār nevar uzsākt, bet iesāktā lietvedÄ«ba ir jāizbeidz. Ar jÄ“dzienu "lietvedÄ«ba" nav saprotama soda noteikšana, bet gan iestādes darbÄ«bas, noskaidrojot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, t.i., lietas vešana.

IevÄ“rojot minÄ“to, ja ir iestājies LAPK 239.panta 7.punktā norādÄ«tais apstāklis, tas izslÄ“dz iestādes kompetenci vÄ“l papildus veikt konkrÄ“tā administratÄ«vā pārkāpuma sastāva noskaidrošanu, t.i., veikt faktisko un tiesisko apstākļu pārbaudi, lai konstatÄ“tu tajā iesaistÄ«tās personas vainu.

ArÄ« Senāts atzinis, ka, pastāvot noilguma termiņa iestāšanās faktam, nav nekādas juridiskas nozÄ«mes tam, vai kādas personas darbÄ«bās ir vai nav saskatāmas jebkāda administratÄ«vā pārkāpuma sastāva pazÄ«mes, jo tas nerada nekādas tiesiskas sekas (sk. Senāta 2007.gada 20.februāra lÄ“mumu lietā Nr.SKA-108/2007).

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, proti, par JÅ«su vÄ“stulÄ“ minÄ“tajiem bijušÄ valsts amatpersonas R.Bergmaņa iespÄ“jamajiem administratÄ«vajiem pārkāpumiem, kas izdarÄ«ti laika periodā no 2002.gada lÄ«dz 2011.gadam, ir beidzies administratÄ«vā soda uzlikšanas termiņš un iestājies noilgums, kas nepieļauj lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā par iespÄ“jamajiem likumā „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" valsts amatpersonām noteiktajiem ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumiem.

IzvÄ“rtÄ“jot iesniegumā minÄ“to par valsts amatpersonas Saeimas deputāta R.Bergmaņa iespÄ“jamo likumā „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" noteikto reklamÄ“šanās ierobežojumu neievÄ“rošanu, paskaidrojam, ka likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 17.pants noteic, ka valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamÄ“šanai, izņemot gadÄ«jumus, kad tas ietilpst šÄ«s valsts amatpersonas amata pienākumos. ReklamÄ“šana šÄ likuma izpratnÄ“ ir jebkāda valsts amatpersonas personiskā vÄ“rtÄ“juma publiska paušana par konkrÄ“tu komersantu, tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šÄ« amatpersona par to saņēmusi atlÄ«dzÄ«bu.

Birojs izvÄ“rtÄ“jot iesniegumā minÄ“to informāciju, nekonstatÄ“ja faktus, kas liecinātu, ka Saeimas deputāts R.Bergmanis kā valsts amatpersona bÅ«tu paudis personisku vÄ“rtÄ“jumu par kādu komersantu, tā ražoto preci vai sniegto pakalpojumu, lÄ«dz ar to Saeimas deputāta R.Bergmaņa darbÄ«bās nav konstatÄ“ta likumā „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" valsts amatpersonām noteiktā reklamÄ“šanās ierobežojumu neievÄ“rošana.

Cita starpā, Birojs kompetences ietvaros izvÄ“rtÄ“jot valsts amatpersonas R.Bergmaņa iesniegto valsts amatpersonas deklarāciju par 2014.gadu, kuru viņš iesniedza kā Saeimas deputāts, konstatÄ“ja sekojošo.

Likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 1.panta 7.punkts noteic, ka radošais darbs ir publicistiska, literāra vai mākslinieciska darbÄ«ba, par kuru saņem autoratlÄ«dzÄ«bu vai honorāru.

Lai izvÄ“rtÄ“tu, vai R.Bergmaņa gÅ«tie honorāri, kurus viņš norādÄ«ja kārtÄ“jā valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gudu, ir radošais darbs likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" izpratnÄ“, Birojs, tā rÄ«cÄ«bā esošos lÄ«gumus par honorāratlÄ«dzÄ«bu nosÅ«tÄ«ja izvÄ“rtÄ“šanai KultÅ«ras ministrijai, kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei autortiesÄ«bu nozarÄ“ (Ministru kabineta 2003 .gada 29.aprīļa noteikumi Nr.241 „KultÅ«ras ministrijas nolikums"), lÅ«dzot sniegt viedokli.

KultÅ«ras ministrija 2015.gada 5.oktobra vÄ“stulÄ“ â„–.3.5.-2/2682 sniedza atbildi kompetences ietvaros, kurā norādÄ«ja, ka R.Bergmaņa darbs SIA „Ideju institÅ«ts", SIA „Tieto Latvia", VSIA „Latvijas televÄ«zija", biedrÄ«bā „Latvijas Jaunā teātra institÅ«ts", SIA „Boheme international" un A/S „Radio SWH", proti, izpildot autorlÄ«gumu, autoratlÄ«dzÄ«bas lÄ«gumu, autora lÄ«gumu, honorārlÄ«gumu, atzÄ«stams par radošu darbu AutortiesÄ«bu likuma izpratnÄ“.

Savukārt izvÄ“rtÄ“jot, vai valsts amatpersona R.Bergmanis kā RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departamenta konkursa komisijas locekļa un kā Saeimas deputāta ir ievÄ“rojis likumā „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" valsts amatpersonām noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, Birojs konstatÄ“ja sekojošo.

R.Bergmanim kā Saeimas deputātam saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 7.panta otro daļu ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1)-amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar. likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem;

2)-amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

3)-pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;

4)-citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi;

5) amatu, kuru viņi ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 8.panta pirmo daļu personai, kas pÄ“c stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:

1)-paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleÄ£iālajai institÅ«cijai par to, ka tā ieņem vienu vai vairākus amatus (pilda uzņēmuma lÄ«gumu vai pilnvarojumu), kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta;

2)-iesniegt institÅ«cijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lÅ«dzot to atbrÄ«vot no attiecÄ«gā amata.

Savukārt likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 8.panta trešÄ daļa noteic, ka institÅ«cijai (personai), kas saņēmusi šÄ panta pirmās daļas 2.punktā minÄ“to valsts amatpersonas iesniegumu, ir pienākums mÄ“neša laikā pieņemt lÄ“mumu par personas atbrÄ«vošanu no amata. LÄ“mumu nosÅ«ta attiecÄ«gajai valsts amatpersonai.

Likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 8.panta ceturtā daļa noteic, ka ja valsts amatpersona no tās neatkarÄ«gu iemeslu dēļ nesaņem šÄ panta trešajā daļā minÄ“to lÄ“mumu, tai ir pienākums pÄ“c minÄ“tajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās:

1)-rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleÄ£iālajai institÅ«cijai, kā arÄ« Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojam;

2)-pārtraukt attiecÄ«gā amata pienākumu pildÄ«šanu;

3)-paziņot šÄ panta pirmās daļas 2.punktā minÄ“tajai institÅ«cijai (personai) par atalgojuma saņemšanas pārtraukšanu un neizmantot turpmāk izmaksājamo atalgojumu.

Likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 8.panta piektā daļa noteic, ka, ja šÄ panta pirmās daļas 2.punktā minÄ“tā institÅ«cija neizpilda šÄ panta trešÄs daļas noteikumus, uzskatāms, ka valsts amatpersona ir ievÄ“rojusi šÄ likuma prasÄ«bas.

R.Bergmanim kā RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departamenta konkursa komisiju loceklim saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 7.panta sesto daļu, kas noteic, ka šÄ likuma 4.panta otrajā, kurām šajā pantā nav noteikti Ä«paši amata savienošanas nosacÄ«jumi, var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1)-amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2)-pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;

21) amatu arodbiedrībā;

3)-citu amatu, uzņēmuma lÄ«guma vai šÄ panta vienpadsmitajā daļā neminÄ“ta pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecÄ«gās valsts vai pašvaldÄ«bas iestādes vadÄ«tāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

4)-saimniecisko darbÄ«bu individuālā komersanta statusā vai reÄ£istrÄ“joties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jam saskaņā ar likumu „Par iedzÄ«votāju ienākuma nodokli", ja šÄ« savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecÄ«gās valsts vai pašvaldÄ«bas iestādes vadÄ«tāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 9.panta pirmo daļu valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas amata pienākumu pildÄ«šanu un atalgojumu par tāda amata pienākumu, uzņēmuma lÄ«guma vai pilnvarojuma izpildi, kas tai nav aizliegts ar šo likumu vai citiem likumiem, kā arÄ« gÅ«t ienākumus no komercdarbÄ«bas vai citiem ienākumu avotiem, kas tai nav aizliegti ar šo likumu vai citiem likumiem.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 8.1 panta trešo daļu, kas noteic, ka valsts amatpersona, kura vÄ“las savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, un šÄda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institÅ«cijas) rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas (uzņēmuma lÄ«guma noslÄ“gšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniedz minÄ“tajai amatpersonai (institÅ«cijai) lÅ«gumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu.

Birojs, izvÄ“rtÄ“jot pārbaudes gaitā iegÅ«to informāciju konstatÄ“ja, ka R.Bergmanis, savienojot 12.Saeimas deputāta valsts amatpersonas amatu no 2014.gada 4.novembra lÄ«dz 2015.gada 12.jÅ«nijam ar RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departamenta RÄ«gas pilsÄ“tas labākās bÄ“rnu un jaunatnes sporta organizācijas izvÄ“rtÄ“šanas komisijas locekļa un no 2014.gada 4.novembra lÄ«dz 2015.gada 15.maijam ar RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departamenta Naudas balvas RÄ«gas sportistiem par izciliem sasniegumiem sportā piešÄ·iršanas komisijas locekļa*amatu, pārkāpa likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 7.panta otrajā daļā noteiktos valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumus un 8.pantā valsts amatpersonai noteikto amatu savienošanas izpildes kārtÄ«bu, ja amatu savienošana ir aizliegta.

Saskaņā ar RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departamenta 2015.gada 27.marta vÄ“stulÄ“ Nr.DIKS-15-1463-nd sniegto informāciju R.Bergmanis laika periodā no 2014.gada 4.novembra lÄ«dz vÄ“stules sagatavošanas brÄ«dim nav veicis ar amata pienākumiem saistÄ«tas darbÄ«bas komisijās (šajā laikā abu minÄ“to komisiju sÄ“des nav notikušas), kā arÄ« R.Bergmanis nav saņēmis nekāda veida atalgojumu RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departamentā.

LÄ«dz ar to, tika konstatÄ“ts, lai arÄ« R.Bergmanis saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 8.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto, nebija iesniedzis institÅ«cijai (RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departamentam), kurā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu (Saeimas deputāta amatu) ir aizliegta, iesniegumu, lÅ«dzot to atbrÄ«vot no attiecÄ«gā amata, R.Bergmanis nepildÄ«ja RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departamenta minÄ“to komisiju locekļa amata pienākumus un neguva atalgojumu par pienākumu pildÄ«šanu.

R.Bergmanis, savienojot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta:

1. RÄ«gas pilsÄ“tas labākās bÄ“rnu un jaunatnes sporta organizācijas izvÄ“rtÄ“šanas komisijas locekļa valsts amatpersonas amatu:

a)-no 2014.gada 24.aprīļa lÄ«dz 2014.gada 31.oktobrim ar RekrutÄ“šanas un jaunsardzes centra RekrutÄ“šanas nodaļas rekrutÄ“šanas speciālista amatu un gÅ«stot ienākumus;

b)-no 2014.gada 1.augusta lÄ«dz 2014.gada 30.septembrim ar uzņēmuma lÄ«guma izpildi RÄ«gas pašvaldÄ«bas policijā un gÅ«stot ienākumus;

c)-no 2014.gada 24.aprīļa līdz 2015.gada 12.jūnijam ar Olimpiskās komitejas viceprezidenta amatu;

d)-no 2014.gada 24.aprīļa lÄ«dz 2015.gada 12.jÅ«nijam ar biedrÄ«bas „Latvijas Olimpiešu klubs" prezidenta amatu un gÅ«stot ienākumus;

e)-no 2014.gada 4.novembra līdz 2015.gada 12.jūnijam ar Saeimas deputātā amatu un gūstot ienākumus.

2. Naudas balvas RÄ«gas sportistiem par izciliem sasniegumiem sportā piešÄ·iršanas komisijas locekļa valsts amatpersonas amatu:

a)-no 2014.gada 27.maija lÄ«dz 2014.gada 31.oktobrim ar RekrutÄ“šanas un jaunsardzes centra RekrutÄ“šanas nodaļas rekrutÄ“šanas speciālista amatu un gÅ«stot ienākumus;

b)-no 2014.gada 1.augusta lÄ«dz 2014.gada 30.septembrim ar uzņēmuma lÄ«guma izpildi RÄ«gas pašvaldÄ«bas policijā un gÅ«stot ienākumus;

c)-no 2014.gada 27.maija līdz 2015.gada 15.maijam ar Olimpiskās komitejas viceprezidenta amatu;

d)-no 2014.gada 27.maija lÄ«dz 2015.gada 15.maijam ar biedrÄ«bas „Latvijas Olimpiešu klubs" prezidenta amatu un gÅ«stot ienākumus;

e)-no 2014.gada 4.novembra lÄ«dz 2015.gada 15.maijam ar Saeimas deputāta amatu,

- pārkāpa likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 7.panta sestajā daļā noteiktos valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumus un minÄ“ta likuma 9.panta pirmajā daļa noteiktos ienākumu gÅ«šanas ierobežojumus.

IzvÄ“rtÄ“jot Biroja rÄ«cÄ«bā esošo informāciju, tika konstatÄ“ts, ka R.Bergmaņa kā RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departamenta valsts amatpersonas amatu savienošana ar amatiem RekrutÄ“šanas un jaunsardzes centrā, RÄ«gas pašvaldÄ«bas policijā, Olimpiskās komitejā, biedrÄ«bā „Latvijas Olimpiešu klubs", nebija radÄ«jusi interešu konflikta situāciju.

TādÄ“jādi R.Bergmanim kā RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departamenta valsts amatpersonai amatu savienošana ar amatiem RekrutÄ“šanas un jaunsardzes centrā, RÄ«gas pašvaldÄ«bas policijā, Olimpiskajā komitejā, biedrÄ«bā „Latvijas Olimpiešu klubs" bija pieļaujama, saņemot likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" 7.panta sestajā daļā noteiktā RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departamenta direktora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstveida atļauju, ko R.Bergmanis nebija saņēmis.

Par amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtÄ«bas neievÄ“rošanu un par valsts amatpersonas amata savienošanas un ienākumu gÅ«šanas ierobežojumu pārkāpšanu ir paredzÄ“ta administratÄ«vā atbildÄ«ba LAPK 166.28 un 166.30 pantā.

LAPK 21.panta pirmā daļa noteic, ka, ja ziņas par administratÄ«vo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatÄ“tu, ka izdarÄ«tais pārkāpums ir maznozÄ«mÄ«gs, institÅ«cija (amatpersona), kurai piekritÄ«ga lietas izskatÄ«šana, ir tiesÄ«ga neuzsākt administratÄ«vā pārkāpuma lietvedÄ«bu vai izbeigt uzsākto lietvedÄ«bu un atbrÄ«vot personu no administratÄ«vās atbildÄ«bas, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādÄ«jumu.

Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, proti, iestādei ar LAPK 21.pantu ir piešÄ·irta rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba izvÄ“rtÄ“t, vai LAPK 32.pantā noteiktā mÄ“rÄ·a sasniegšanai ir nepieciešams saukt pārkāpÄ“ju pie administratÄ«vās atbildÄ«bas, vai arÄ« mÄ“rÄ·i ir iespÄ“jams sasniegt, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādÄ«jumu. Augstākās tiesas Senāts ir norādÄ«jis, ka administratÄ«vais pārkāpums ir atzÄ«stams par maznozÄ«mÄ«gu, ja, ņemot vÄ“rā konkrÄ“tās

lietas apstākļus (tostarp izdarÄ«tā administratÄ«vā pārkāpuma raksturu un citus lietā bÅ«tiskus apstākļus), administratÄ«vā soda uzlikšana par izdarÄ«to pārkāpumu nebÅ«tu lietderÄ«ga. Citiem vārdiem, izdarÄ«tais pārkāpums ir tik nebÅ«tisks, ka par to pārkāpÄ“jam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādÄ«jumu, kas ir preventÄ«vs (audzinoša rakstura) lÄ«dzeklis, kas vÄ“rsts uz to, lai persona, kas izdarÄ«jusi administratÄ«vo pārkāpumu, saprastu savas uzvedÄ«bas prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu (sk.Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-15/2009 14.punktu).

IzvÄ“rtÄ“jot Biroja rÄ«cÄ«bā esošo informāciju par R.Bergmaņa izdarÄ«to administratÄ«vo pārkāpumu 2015.gada 8.oktobrÄ« tika pieņemts lÄ“mums administratÄ«vā pārkāpuma lietā, saskaņā ar Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 21.panta pirmo daļu, izbeigt lietvedÄ«bu R.Bergmaņa administratÄ«vā pārkāpuma lietā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu un atbrÄ«vot R.Bergmani no administratÄ«vās atbildÄ«bas, atzÄ«stot minÄ“to administratÄ«vo pārkāpumu par maznozÄ«mÄ«gu un izsakot mutvārdu aizrādÄ«jumu.

Priekšnieks J. Streļčenoks."