Iesaki rakstu:

Å…emot vÄ“rā lasÄ«tāju interesi, publicÄ“jam pašreizÄ“jo „Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadÄ«tā Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu” projektu tajā gatavÄ«bas stadijā, lÄ«dz kurai tas bija nonācis 11. janvārÄ«.

Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadÄ«tā Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu” projekts

Saturs

1. Finanšu ministrijas informācija: TautsaimniecÄ«bas stiprināšana 2

2. Aizsardzība 4

3. Darbības virzieni izglītības un zinātnes politikā 6

4. Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara 9

5. Satiksme un transporta nozare 11

6. IekšÄ“jā drošÄ«ba 13

7. Veselības aprūpe 14

8. Vides aizsardzība un reģionālā attīstība 16

9. Kultūra 18

10. Lauksaimniecība 19

11. Ekonomika 21

12. Ārpolitika 23

13. Augoša Latvija (Demogrāfija) 26

14. Valsts pārvalde 28

15. Labklājības nozare 29

1. Finanšu ministrijas informācija: TautsaimniecÄ«bas stiprināšana

Fiskālā un budžeta politika

Īstenosim atbildīgu fiskālo politiku, pilnībā ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas, kā euro zonas dalībvalsts uzņemtās saistības.

Sagatavosim likumprojektus par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru atbilstoši Fiskālās disciplÄ«nas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacÄ«jumiem,

Turpināsim veikt valsts budžeta izdevumu pārskatÄ«šanu, samazinot administratÄ«vo slogu un efektivizÄ“jot budžeta procesus valsts iestādÄ“m un pašvaldÄ«bām. Paaugstinot valsts pārvaldes efektivitāti un attÄ«stot atbalsta funkciju un procesu centralizāciju valsts pārvaldÄ“, ieekonomÄ“to finansÄ“jumu primāri izmantosim nozares aktuālajām prioritātÄ“m.

Å…emot vÄ“rā Ä«stenotās nodokļu reformas un veicamo pašvaldÄ«bu administratÄ«vi teritoriālo reformu ietekmi uz pašvaldÄ«bu budžetiem, fiskāli atbildÄ«gi veidosim stabilu, reÄ£ionāli sabalansÄ“tu finanšu resursu pieejamÄ«bu, lai radÄ«tu lÄ«dzvÄ“rtÄ«gus priekšnosacÄ«jumus pašvaldÄ«bu funkciju veikšanai un attÄ«stÄ«bai, tajā skaitā sagatavosim priekšlikumus izmaiņām pašvaldÄ«bu finanšu izlÄ«dzināšanā.

Nodokļu politika

Nodrošināsim paredzamu nodokļu politiku, kas palÄ«dz sasniegt valsts stratÄ“Ä£iskos mÄ“rÄ·us un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzÄ«bām. AktÄ«vi iesaistot sociālos un sadarbÄ«bas partnerus, savlaicÄ«gi izstrādāsim un apstiprināsim nākamās vidÄ“ja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attÄ«stÄ«bas mÄ“rÄ·u sasniegšanu.

Turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspÄ“ka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arÄ« vienkāršojot darbaspÄ“ka nodokļu piemÄ“rošanu.

Stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, mazināsim ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bu Latvijā, t.sk. turpinot palielināt pensionāra neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādÄ«bā esošÄm personām.

IzvÄ“rtÄ“sim uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radÄ«to efektu uz nevalstiskā sektora finansÄ“jumu ziedojumu veidā un piedāvāsim fiskāli atbildÄ«gu ilgtermiņa risinājumu, ieviešot papildus stimulus ziedot sabiedriskā labuma organizācijām.

Veidosim godÄ«gāku nekustamā Ä«pašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašÄ laikā arÄ« mazinot nevajadzÄ«gu konkurenci starp pašvaldÄ«bām nekustamā Ä«pašuma nodokļa piemÄ“rošanā.

Turpināsim pasākumu Ä«stenošanu Ä“nu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri Ä«stenojot pasākumus nodokļu nomaksas uzlabošanai un godÄ«gas konkurences veicināšanai tautsaimniecÄ«bas nozarÄ“s ar augstāko Ä“nu ekonomikas risku, ar mÄ“rÄ·i sekmÄ“t ekonomisko izaugsmi tautsaimniecÄ«bā kopumā.

Pilnveidosim nodokļu administrÄ“šanas procesu un mazināsim administratÄ«vo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskā veidā, kā arÄ« sekmÄ“sim nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultÅ«ras uzlabošanā un stiprināšanā (sadarbÄ«bas vienošanās, kampaņas, Ä£enerālvienošanās u.tml.).

Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību un azartspēļu pieejamības ierobežojumus.

Kohēzijas politika

Nodrošināsim efektÄ«vu 2014.–2021. gada perioda EEZ un NorvÄ“Ä£ijas finansÄ“juma investÄ«ciju programmām 85,4 milj. Euro ieviešanas pārvaldÄ«bu ar mÄ“rÄ·i Latvijas interesÄ“s izmantot visu pieejamo donoru finansÄ“juma iespÄ“jas investÄ«ciju projektu ieviešanai lÄ«dz 2024.gadam un divpusÄ“jo attiecÄ«bu ar EEZ un NorvÄ“Ä£iju stiprināšanai.

Balstoties uz Nacionālā attÄ«stÄ«bas plānā (NAP2027) noteiktajiem mÄ“rÄ·iem, izstrādāsim KohÄ“zijas politikas ES fondu plānošanas dokumentus 2021.-2027.gada periodam un aizstāvÄ“sim tos sarunās ar Eiropas Komisiju atbilstoši Latvijas interesÄ“m.

Nodrošināsim ES fondu investÄ«ciju Ä«stenošanas efektÄ«vu pārvaldÄ«bu, uzraugot tautsaimniecÄ«bas nozaru attÄ«stÄ«bas tendences un savlaicÄ«gi novÄ“ršot to pārkaršanas riskus.

Finanšu tirgus politika

Veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildÄ«tu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasÄ«bas un stiprinātu Latvijas spÄ“jas cÄ«nÄ«ties ar noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizāciju un terorisma finansÄ“šanu.

Īstenosim tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurÄ“tspÄ“ju un digitālu attÄ«stÄ«bu, atbalstot tautsaimniecÄ«bas izaugsmi. Pilnveidosim kredÄ«tiestāžu likvidācijas regulÄ“jumu.

Nodrošināsim finansÄ“juma pieejamÄ«bu tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bai, veicinot kapitāla tirgus attÄ«stÄ«bu, tai skaitā stiprinot mazākuma akcionāru aizsardzÄ«bu, kā arÄ« alternatÄ«va finansÄ“juma pieejamÄ«bu ar VAS “ALTUM” starpniecÄ«bu.

2. Aizsardzība

Valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas virsmÄ“rÄ·is ir garantÄ“t drošÄ«bu un nodrošināt valsts aizsardzÄ«bu pret mÅ«sdienu konvencionālajiem un nekonvencionālajiem apdraudÄ“jumiem. Valsts drošÄ«ba un aizsardzÄ«ba tiek nodrošināta, balstoties uz nacionālo pašaizsardzÄ«bu un kolektÄ«vo aizsardzÄ«bu. Valsts aizsardzÄ«bai ir jābÅ«t visaptverošai un jāveicina sabiedrÄ«bas noturÄ«ba pret ārÄ“ju ietekmi un jāveicina piederÄ«ba Latvijai un nacionālajām vÄ“rtÄ«bām.

Nodrošināsim aizsardzÄ«bas budžetu vismaz 2% apmÄ“rā no IKP, lai sabalansÄ“ti attÄ«stÄ«tu bruņotos spÄ“kus un mÅ«sdienÄ«gas aizsardzÄ«bas spÄ“jas saskaņā ar NATO standartiem.

Veidosim Visaptverošu valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mu. LÄ«dz 2022. gadam izstrādāsim un noteiksim katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mā, nodrošinot atbalstu NBS valsts militārās aizsardzÄ«bas Ä«stenošanā, kā arÄ« sabiedrÄ«bas funkcionÄ“šanai krÄ«zes un kara laikā. AizsardzÄ«bas ministrija koordinÄ“s sadarbÄ«bu starp visām nozares ministrijām, lai nodrošinātu darbu pie Visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas. Stiprināsim sabiedrÄ«bas psiholoÄ£isko noturÄ«bu.

Turpināsim lÄ«dzdarboties NATO kolektÄ«vās aizsardzÄ«bas sistÄ“mā un tās mÄ“rÄ·u ieviešanā, kā arÄ« aktÄ«vi piedalÄ«simies ES ārÄ“jās un drošÄ«bas politikas iniciatÄ«vās, tādejādi nodrošinot adekvātu ieguldÄ«jumu Latvijas drošÄ«bas garanta attÄ«stÄ«bā. Turpināsim stiprināt pastāvÄ«gu NATO sabiedroto kontingenta ilgtermiņa klātbÅ«tni Latvijā, tostarp attÄ«stot daudznacionālas divÄ«zijas štāba izveidi Latvijā, kā arÄ« turpināsim dalÄ«bu starptautiskajās misijās un operācijās, un ātrās reaģēšanas spÄ“kos.

Valsts pašaizsardzÄ«bas spÄ“ju nostiprināšanai veiksim ilgtermiņa ieguldÄ«jumus NBS kaujasspÄ“ju attÄ«stÄ«bā: spÄ“ju attÄ«stÄ«bas, personālsastāva un moderna materiāltehniskā nodrošinājuma jomās. Nodrošināsim materiāltehniskās iegādes funkciju civilo un militāro nodalÄ«jumu miera laikā.

Veiksim investÄ«cijas Zemessardzes nodrošinājumā un savietojamÄ«bā ar citiem spÄ“ku veidiem, uzlabosim Zemessardzes brigāžu kaujas gatavÄ«bu. Turpināsim palielināt NBS profesionālā dienesta karavÄ«ru, rezerves karavÄ«ru un zemessargu skaitu atbilstoši noteiktajām spÄ“ju prioritātÄ“m.

IeguldÄ«sim resursus jaunatnes valstiskajā audzināšanā, attÄ«stot piederÄ«bas sajÅ«tu Latvijai, kritisko domāšanu un pilsonisko apziņu gan Jaunsardzes interešu izglÄ«tÄ«bas organizatoriskajā ietvarā, gan pakāpeniski paplašinot Valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«bas priekšmeta pasniegšanu skolās.

SekmÄ“sim nacionālās aizsardzÄ«bas industrijas attÄ«stÄ«bu un kapacitāti, uz to, lai vietÄ“jā industrija spÄ“j nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzÄ«bas. AizsardzÄ«bas jomas iepirkumos un investÄ«cijās nodrošināsim piegāžu drošÄ«bas principa ievÄ“rošanu un atbalstÄ«sim nacionālās industrijas un pÄ“tniecÄ«bas iestāžu dalÄ«bu.

Stiprināsim valsts kiberdrošÄ«bu un nacionālās kiberaizsardzÄ«bas spÄ“jas, lai pilnveidotu noturÄ«bu pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošÄ«bas riskus. Lai apturÄ“tu ekspertu aizplÅ«šanu un padarÄ«tu informācijas tehnoloÄ£iju drošÄ«bas incidentu novÄ“ršanas institÅ«cijas konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas, veicināsim atalgojuma celšanu.

3. Darbības virzieni izglītības un zinātnes politikā

izglītības kvalitāte, pieejamība un konkurētspēja;

bāzes finansÄ“juma palielināšana zinātnei un pÄ“tniecÄ«bai, rezultāta komercializācija un pārnese tautsaimniecÄ«bas jomu attÄ«stÄ«ba;

pieaugušo izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas pilnveide.

IZGLĪTĪBA

Turpināt izglÄ«tÄ«bas satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācÄ«bu saturā (Skola2030), stiprināt pedagogu atbalsta sistÄ“mu, un mācÄ«bu procesa pilnveidi.

SadarbÄ«bā ar pašvaldÄ«bām un, realizÄ“jot administratÄ«vi teritoriālo reformu, veidot demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošu racionālu skolu tÄ«klu, ievÄ“rojot principu: sākumskola maksimāli tuvu izglÄ«tojamo dzÄ«ves vietai, spÄ“cÄ«ga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatÄ«vs mācÄ«bu programmu piedāvājums.

Mazināt birokrātisko slogu pedagogiem.

Konsekventi gatavoties kvalitātes kritÄ“riju izpildei vidusskolā. Izstrādāt un pieņemt grozÄ«jumus normatÄ«vajos aktos, kas noteiktu kvalitātes kritÄ“rijus pamatizglÄ«tÄ«bā un kritÄ“rijus uzņemšanai vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“.

Skolu sistÄ“mas optimizācijas procesā, risinot izglÄ«tÄ«bas pieejamÄ«bas un valsts drošÄ«bas jautājumus, Ä«pašu uzmanÄ«bu pievÄ“rst ES pierobežas skolu saglabāšanai.

Nodrošināt iekļaujošo izglÄ«tÄ«bu un atbalstÄ«t kvalitatÄ«vas izglÄ«tÄ«bas pieejamÄ«bu bÄ“rniem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām, bāreņiem un bÄ“rniem no sociāli mazaizsargātām Ä£imenÄ“m.

KonkurÄ“tspÄ“jÄ«gas profesionālās un pieaugušo izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«ba, veidojot efektÄ«vu pārvaldÄ«bas modeli, profesionālās izglÄ«tÄ«bas iestāžu kā nozares izcilÄ«bas centru stiprināšana, kā arÄ« profesionālās izglÄ«tÄ«bas prestiža celšana.

Turpināt profesionālās izglÄ«tÄ«bas satura reformu, nodrošinot pastāvÄ«gu prasmju ieguves un pilnveides iespÄ“jas atbilstoši darba tirgus vajadzÄ«bām, t.sk. darba vidÄ“ balstÄ«tu mācÄ«bu veidā.

Pilnveidot izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos, tai skaitā augstākajā izglītībā izveidot grantus ārvalstu mācībspēku piesaistei un sekmēt internacionalizācijas procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā.

Celt pedagoga profesijas prestižu, ieviešot skolotāju – mentoru institÅ«ciju, un pedagogu un profesionālās attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju un turpināt atbalstu sākotnÄ“jās pedagogu izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«šanai.

Turpināt pedagoÄ£iskā un akadÄ“miskā personāla atalgojuma palielināšanu un pilnveidot atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem.

Turpināt pakāpenisku studiju vietas bāzes finansējuma palielinājumu valsts augstskolās.

Atbalsts studÄ“jošajiem, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā izglÄ«tÄ«bā.

Nodrošināt valsts budžeta finansÄ“juma pieaugumu trÄ«s pÄ«lāru modeļa efektÄ«vai darbÄ«bai starptautiski konkurÄ“tspÄ“jÄ«gai uz izcilÄ«bu vÄ“rstai augstākai izglÄ«tÄ«bai nodrošināšanai, tostarp veicinot digitalizāciju augstākajā izglÄ«tÄ«bā).

Turpināt studiju fragmentācijas mazināšanu un nodrošināt augstskolas stratÄ“Ä£iskai specializācijai atbilstošu spÄ“cÄ«gu un pÄ“tniecÄ«bā balstÄ«tu studiju programmu attÄ«stÄ«bu un eksportspÄ“ju. Panākt lielāku sadarbÄ«bu, cilvÄ“kresursu un infrastruktÅ«ras konsolidÄ“šanu augstskolas, vienlaikus attÄ«stot augstākās izglÄ«tÄ«bas iestādes reÄ£ionos.

SpÄ“cināt augstskolu kapacitāti, mainot akadÄ“miskā personāla karjeras attÄ«stÄ«bas sistÄ“mu, lai sekmÄ“tu labākā akadÄ“miskā, tostarp ārvalstu mācÄ«bspÄ“ku, piesaisti, akadÄ“miskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu.

iedzīvotāju dzīves kvalitāti un, veicinot nozaru izaugsmi, ilgtspēju un zaļo ekonomiku.

SekmÄ“t stratÄ“Ä£isku pieeju pieaugušo izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas koordinÄ“tai attÄ«stÄ«bai, uzlabojot

SadarbÄ«bā ar Ekonomikas un LabklājÄ«bas ministriju turpināt pieaugušo izglÄ«tÄ«bas pārvaldÄ«bas plāna Ä«stenošanu, sekmÄ“jot kvalitatÄ«va un resursu efektÄ«va mācÄ«bu piedāvājuma izveidi.

ZINĀTNE UN PĒTNIECĪBA

Nodrošināt pakāpenisku valsts budžeta palielinājumu augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“ atbilstoši Augstskolu un Zinātniskās darbÄ«bas likumos noteiktajam un pakāpeniski palielināt bāzes finansÄ“jumu zinātnei.

Turpināt pilnveidot zinātnes finansÄ“juma sistÄ“mu, nodrošinot kvalitāti un starptautisko konkurÄ“tspÄ“ju.

Sekojot viedās specializācijas stratÄ“Ä£ijai, veicināt uzņēmÄ“ju un zinātnisko institÅ«ciju sadarbÄ«bu, sekmÄ“t zinātnes darba rezultātu komercializāciju un vÄ“rstu uz tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu, stiprinot universitāšu lomu šajā procesā.

Nodrošināt pilnvÄ“rtÄ«gu valsts pasÅ«tÄ«jumu zinātnÄ“, ieviešot jaunas valsts pÄ“tÄ«jumu programmas visās nozarÄ“s ilgtermiņa izaugsmei un efektÄ«vai resursu izmantošanai.

KonsolidÄ“t zinātnes un inovāciju finansÄ“šanas sistÄ“mas institucionālo modeli.

NACIONÄ€LÄ€ IDENTITÄ€TE

Nostiprināt un attÄ«stÄ«t latviešu valodu kā sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas instrumentu, paplašināt latviešu valodas apguves un zināšanu lÄ«meņa paaugstināšanas iespÄ“jas, instrumentus un sekmÄ“t latviešu valodas lietotprasmi un kvalitāti dažādām sabiedrÄ«bas grupām un lietojumu sabiedriski nozÄ«mÄ«gās jomās.

Nodrošināt secÄ«gu pāreju uz mācÄ«bām valsts valodā visos izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņos, izvÄ“rtÄ“jot iespÄ“jas pārejai uz valsts valodu visā pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas posmā.

Nodrošināt ikgadÄ“ju no valsts budžeta bāzes nepieciešamajā apmÄ“rā finansÄ“tu atbalstu latviskajai izglÄ«tÄ«bai di

asporā.

SekmÄ“t latgaliešu (rakstu) valodas apguvi Latgales reÄ£ionā.

Ieviest novadmācību vispārējās izglītības iestādēs.

Turpināt konsekventu valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«bas ieviešanu vispārÄ“jā un augstākajā izglÄ«tÄ«bā.

JAUNATNES POLITIKA

AtbalstÄ«t jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināt viņu iesaisti skolu, pašvaldÄ«bu, valsts mÄ“roga jautājumu risināšanā, kā arÄ« palielināt “Jaunatnes politikas valsts programmas” finansÄ“juma apmÄ“ru.

SPORTS

Nodrošināsim stabilu finansÄ“juma pieaugumu nozarei Sports. ParedzÄ“sim stabilu finansÄ“juma pieaugumu Sporta federācijām un sporta pasākumiem, starptautisko sporta pasākumu norisei, augstas klases sasniegumu sportam un pielāgotā sporta attÄ«stÄ«bai.

IzvÄ“rtÄ“sim Sporta politikas pārvaldÄ«bas un finansÄ“šanas modeļa attÄ«stÄ«bu

Veicināsim veselīgu dzīvesveidu un stiprināsim tautas sporta attīstību

4. Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara

SekmÄ“sim sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos tiesu varai, kas balstÄ«ta uz tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistÄ“mas prestiža paaugstināšanu.

Nostiprināsim cilvÄ“ka pamattiesÄ«bu ievÄ“rošanu un nodrošināšanu atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un no Satversmes normām izrietošiem principiem, balstoties uz Latvijas valstiskuma pamatiem un konstitucionālām vÄ“rtÄ«bām.

Veicināsim personu tiesÄ«bu un interešu visaptverošu un stabilu aizsardzÄ«bu tiesu sistÄ“mā, novÄ“ršot lietas dalÄ«bnieku procesuālo tiesÄ«bu negodprātÄ«gu izmantošanu, samazinot lietu izskatÄ«šanas ilgumu tiesās un uzkrāto neizskatÄ«to lietu skaitu.

Modernu tehnoloÄ£isku risinājumu attÄ«stÄ«šana tieslietu sistÄ“mas nodrošināšanā, veicinot iestāžu resursu efektÄ«vu izmantošanu un mÅ«sdienÄ«gu uz cilvÄ“ku vÄ“rstu Ä“rtu un saprotamu tieslietu nozares pakalpojumu nodrošināšanu.

Stiprināsim tiesu priekšsÄ“dÄ“tāju, virsprokuroru un izmeklÄ“šanu uzraugošÄs personas institÅ«ta nozÄ«mi un atbildÄ«bu, nodrošinot kvalitatÄ«vu izmeklÄ“šanas un tiesu sistÄ“mas funkcionÄ“šanu.

Nepieciešami stingrāki tiesu sistÄ“mas un administrÄ“šanas procesuālie labojumi, lai nebÅ«tu iespÄ“jams novilcināt tiesas procesus. Jāstiprina advokatÅ«ras atbildÄ«ba un Ä“tika. Jāturpina stiprināt maksātnespÄ“jas uzraudzÄ«bas sistÄ“ma, pārskatot tā efektivitāti un izskaužot negodprātÄ«gu principu realizÄ“šanu.

Nostiprināsim tiesas, prokuratÅ«ras un izmeklÄ“šanas iestāžu sadarbÄ«bu, Ä«paši nodrošinot ekonomisko noziegumu izmeklÄ“šanas efektivitāti, atbilstoši identificÄ“tajiem korupcijas un noziedzÄ«gu lÄ«dzekļu legalizācijas riskiem.

Nodrošināsim tiesnešu kvalifikācijas, specializācijas un profesionālās Ä“tikas paaugstināšanu. Nostiprināsim Tieslietu padomi un tās lomu tiesu varas attÄ«rÄ«šanā no negodprātÄ«giem tiesu varas pārstāvjiem. Nodrošināsim ārpustiesas strÄ«du izskatÄ«šanas veidu (šÄ·Ä«rÄ“jtiesas un mediācijas) plašÄku izmantošanu, kā arÄ« pārskatÄ«sim realizÄ“tās tiesu reformas efektivitāti, izvÄ“rtÄ“jot jaunas specializÄ“tas tiesas izveidošanu komercstrÄ«du, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā.

Nodrošināsim interešu pārstāvÄ«bas atklātÄ«bu un publiskā sektora informācijas atklātÄ«bu.

Vienotas augstākās izglÄ«tÄ«bas modeļa ieviešana tiesÄ«bsargājošajās institÅ«cijās strādājošÄm amatpersonām, papildus pilnveidojot vienotu apmācÄ«bas sistÄ“mu jau strādājošiem izmeklÄ“tājiem, prokuroriem un tiesnešiem.

Samazināsim politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem, ievērojami palielinot tām valsts budžeta finansējumu līdz Baltijas valstu vidējam līmenim.

Attīstīt Valsts valodas centra spējas novērst valsts valodas pārkāpumus.

IeslodzÄ«juma vietu infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«ba, ieskaitot Liepājas cietuma projekta Ä«stenošana.

5. Satiksme un transporta nozare

MÅ«su vÄ«zija: Profesionāli pārvaldÄ«ta un starptautiski konkurÄ“tspÄ“jÄ«ga transporta un loÄ£istikas nozare nodrošina ostu kā Latvijas tautas stratÄ“Ä£isko aktÄ«vu un dzelzceļa infrastruktÅ«ras efektÄ«vu izmantošanu, mazinot korupcijas riskus un izskaužot ekonomiski nepamatotus tÄ“riņus. Multimodālo transporta koridoru potenciāls jāizmanto kravu plÅ«smas pievienotās vÄ“rtÄ«bas palielināšanai, un RÄ«ga jāveido par atzÄ«tu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu. Transporta sistÄ“mai jānodrošina sabiedrÄ«bas mobilitātes vajadzÄ«bas un jāveicina Ä“rtāka un ekonomiska videi draudzÄ«gāku pārvietošanās veidu izmantošana, samazinot siltumnÄ«cefekta gāzu emisiju.

Risinājumi “Gudra transporta politika”

Lielās ostas pārņemsim pilnā valsts kontrolÄ“, pārveidojot par valsts kapitālsabiedrÄ«bām, to pārvaldÄ“ piemÄ“rojot OECD valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas principus un nodrošinot efektÄ«vāku resursu izmantošanu.

IzvÄ“rtÄ“sim valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” biznesa modeli un investÄ«ciju programmu, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā veicot tās restrukturizāciju, izmaksu samazināšanu un izstrādājot ilgtermiņa darbÄ«bas plānu, veicinot dzelzceļa tranzÄ«ta koridora starptautisko konkurÄ“tspÄ“ju.

IzvÄ“rtÄ“sim dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotÄ«bu un iespÄ“ju to Ä«stenot ierobežotā apjomā: RÄ«gas-Daugavpils virzienā. Veiksim pārrunas ar Eiropas Komisiju par iespÄ“jām ietaupÄ«tos lÄ«dzekļus pārdalÄ«t citām videi draudzÄ«gām infrastruktÅ«ras un mobilitātes veicināšanas programmām.

RÅ«pÄ«gi sekosim “Rail Baltica” projekta Ä«stenošanai, nodrošinot savlaicÄ«gu un profesionālu ar projekta virzÄ«bu saistÄ«to stratÄ“Ä£isko lÄ“mumu pieņemšanu, piesaistÄ«sim projekta Ä«stenošanai lietpratÄ“jus ar labu reputāciju un starptautisku pieredzi dzelzceļa infrastruktÅ«ras projektu Ä«stenošanā. AtbalstÄ«sim “RB Rail” kopuzņēmuma RÄ«gā darbÄ«bu, lai tā lÄ“mumi bÅ«tu caurspÄ«dÄ«gi, neatkarÄ«gos aprÄ“Ä·inos balstÄ«ti un dalÄ«bvalstu revÄ«zijas iestādÄ“m pieejami. RÅ«pÄ“simies par visu ieinteresÄ“to pušu iesaisti nozÄ«mÄ«gāko “Rail Baltica” publiskās infrastruktÅ«ras objektu plānošanā, lai pÄ“c iespÄ“jas pilnvÄ“rtÄ«gi izmantotu to potenciālu. Nodrošināsim “Rail Baltica” projektam visaugstāko pieļaujamo ES lÄ«dzfinansÄ“juma intensitāti.

AtbalstÄ«sim Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzekļu izmantošanu multimodālu transporta mezglu un pārsÄ“šanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velo novietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai.

Veiksim sabiedriskā transporta maršrutu tÄ«kla pārplānošanu, veidojot integrÄ“tu transporta sistÄ“mu ar prioritāti dzelzceļam un savienotajiem reisiem. AtbalstÄ«sim ekspresvilcienu izmantošanu, savienojot lielākos attÄ«stÄ«bas centrus. 2019. gadā izsludināsim konkursu uz visu jauno maršrutu tÄ«klu ar mÄ“rÄ·i samazināt dotāciju kopapjomu un iegÅ«t ar kaimiņvalstÄ«m samÄ“rojamu dotāciju uz vienu pārvadāto pasažieri.

Turpināsim sabiedriskā transporta sistÄ“mas pielāgošanu cilvÄ“kiem ar kustÄ«bu traucÄ“jumiem. Turpināsim iesviest autobusa maršrutus “pÄ“c pieprasÄ«juma”. Veicināsim viedas iespÄ“jas norÄ“Ä·iniem sabiedriskajā transportā.

Turpināsim mÄ“rÄ·tiecÄ«gu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, Ä«pašu uzmanÄ«bu pievÄ“ršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz novadu centriem. Stingri sekosim veikto darbu kvalitātei. Turpināsim pilnveidot autoceļu finansÄ“šanas modeli, mazāk izmantotos vietÄ“jos ceļus nododot pašvaldÄ«bām.

IzvÄ“rtÄ“sim “Latvijas autoceļu uzturÄ“tāja” darba kvalitāti un iespÄ“ju no 2021.gada atvÄ“rt tirgu citiem pakalpojuma sniedzÄ“jiem, nosakot autoceļu uzturÄ“šanas standartu vasaras un ziemas sezonai.

AizstāvÄ“sim Latvijas kravu autopārvadātāju intereses Eiropas SavienÄ«bā, lai nodrošinātu lÄ«dzÄ«gus kravu pārvadāšanas noteikumus visās ES valstÄ«s.

Turpinot attÄ«stÄ«t RÄ«gu kā nozÄ«mÄ«gu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu, veicināsim “Air Baltic biznesa plāna “Destination 2025” sekmÄ«gu Ä«stenošanu un tālāku lidostas infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bu.

AtbalstÄ«sim ekonomiski pamatotus risinājumus videi draudzÄ«ga transporta ieviešanā. Veicināsim iedzÄ«votāju kopbraukšanas iespÄ“ju plašÄku izmantošanu.

Uzlabosim Latvijas TV un radio apraides pieejamību Latvijas pierobežas zonā.

Nodrošināsim pasta pakalpojumu pieejamÄ«bu un preses piegādi visā valsts teritorijā. Veicināsim Latvijas iekļaušanos globālajās e-komercijas sÅ«tÄ«jumu piegāžu Ä·Ä“dÄ“s.

6. IekšÄ“jā drošÄ«ba

Valsts iekšÄ“jā drošÄ«ba ir Latvijas valsts drošÄ«bas politikas neatņemama sastāvdaļa. Valsts uzdevums ir efektÄ«vi, tiesiski nodrošināt un garantÄ“t valsts, sabiedrÄ«bas iekšÄ“jo drošÄ«bu ar SatversmÄ“, tiesÄ«bu aktos paredzÄ“tiem spÄ“kiem, lÄ«dzekļiem, metodÄ“m, vienlaicÄ«gi ievÄ“rojot personu ar likumu aizsargātas tiesÄ«bas.

AttÄ«stÄ«sim un stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotÄ«bas iestāžu resursus cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem noziegumiem.

IzvÄ“rtÄ“sim iekšlietu nozarei piešÄ·irto valsts budžeta un materiāltehnisko lÄ«dzekļu izlietojumu, nodrošinot efektÄ«vu cilvÄ“kresursu politiku, kā arÄ« Ä«pašu uzmanÄ«bu veltot tehnoloÄ£iju inovācijām.

Pilnveidosim izmeklÄ“tāju un operatÄ«vo darbinieku izglÄ«tÄ«bas saturu, nodrošinot to darbam nepieciešamo specifisko prasmju un zināšanu attÄ«stÄ«šanu.

Uzlabosim pirmstiesas izmeklÄ“šanas efektivitāti. Palielināsim uzraugošÄ prokurora lomu un atbildÄ«bu pirmstiesas izmeklÄ“šanā.

Ar mÄ“rÄ·i efektÄ«vāk atklāt, novÄ“rst un izmeklÄ“t Iekšlietu ministrijas padotÄ«bas iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarÄ«tos noziedzÄ«gos nodarÄ«jumus, tādejādi vairojot sabiedrÄ«bas uzticÄ«bu valsts pārvaldei, stiprināsim un attÄ«stÄ«sim IekšÄ“jās drošÄ«bas biroju.

Uzlabosim valsts tiesu ekspertu darbÄ«bas efektivitāti, paredzot papildus finansÄ“jumu ekspertu apmācÄ«bu programmu izstrādei, kā arÄ« materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai.

Uzlabosim civilās aizsardzÄ«bas sistÄ“mas darbÄ«bu valstÄ«, aktÄ«vi meklÄ“sim risinājums un finansÄ“jumu Valsts ugunsdzÄ“sÄ«bas un glābšanas dienesta materiāltehniskajam nodrošinājumam.

Turpināsim Austrumu robežjoslas izbÅ«vi un aprÄ«košanu, pabeidzot infrastruktÅ«ras izveidi un modernizÄ“šanu.

Izveidosim Latvijas interesÄ“m atbilstošu, lÄ«dzsvarotu un kontrolÄ“jamu ārzemnieku ieceļošanas sistÄ“mu, kas vÄ“rsta uz Latvijas pamatiedzÄ«votāju interešu ievÄ“rošanu un ekonomisko izaugsmi.

7. Veselības aprūpe

MÄ“s uzskatām, ka tiesÄ«bas laikus saņemt veselÄ«bas aprÅ«pi ir vienas no cilvÄ“ktiesÄ«bām. MÅ«su mÄ“rÄ·is ir universāla veselÄ«bas apdrošināšanas sistÄ“ma, kas tiek finansÄ“ta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarÄ«gi no viņa rocÄ«bas un dzÄ«vesvietas. VeselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas centrā ir pacients.

Pieejamība

MÄ“s izveidosim ilgtspÄ“jÄ«gu veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas modeli, kas paredz obligātu visu Latvijas rezidentu iekļaušanu valsts veselÄ«bas apdrošināšanā. Nepieļausim diskrimināciju veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«bā pÄ“c iedzÄ«votāju nodarbinātÄ«bas veida.

Nodrošināsim VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likumā noteikto normu izpildi, palielinot veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“jumu lÄ«dz 4% no IKP un paaugstinot veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ strādājošo darba samaksu.

Noteiksim pacientiem un ārstniecÄ«bas personālam saprotamu valsts apmaksāto veselÄ«bas pakalpojumu apjomu un definÄ“sim saprātÄ«gu maksimāli pieļaujamo gaidÄ«šanas laiku valsts apmaksāto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu saņemšanai, pakāpeniski atsakoties no kvotām.

Noteiksim pierādÄ«jumos balstÄ«tu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarÄ«gi no viņu ienākumiem un dzÄ«vesvietas.

EfektÄ«vi uzlabosim zāļu finansiālo pieejamÄ«bu pacientiem, samazinot recepšu medikamentu cenas, nodrošinot brÄ«vāku konkurenci medikamentu tirgÅ« un palielinot kompensÄ“jamo medikamentu klāstu un apjomu.

SekmÄ“sim rehabilitācijas pakalpojumu pieejamÄ«bu, mazinot priekšlaicÄ«gas darba nespÄ“jas un invaliditātes riskus.

Pārvaldība un kvalitāte

Stiprināsim Ä£imenes ārstu komandas darbu, paplašinot primārās veselÄ«bas aprÅ«pes lomu un uzlabojot primārās veselÄ«bas aprÅ«pes kvalitāti, kā arÄ« sekmÄ“jot komandas iesaisti veselÄ«bas veicināšanas un profilakses pasākumu Ä«stenošanā.

Pilnveidosim valsts un pašvaldÄ«bas veselÄ«bas aprÅ«pes uzņēmumu pārvaldÄ«bu un pārraudzÄ«bu. Turpināsim slimnÄ«cu tÄ«kla optimizāciju.

Medicīnas tehnoloģiju izvēlē stingri vadīsimies pēc zinātniski pamatotām un starptautiski atzītām vadlīnijām.

IeviesÄ«sim efektÄ«vu valsts apmaksāto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu kvalitātes novÄ“rtÄ“juma sistÄ“mu un pakalpojumu tarifu pielāgošanu reālajām izmaksām.

Nodrošināsim vienotās veselÄ«bas nozares elektroniskās informācijas sistÄ“mas attÄ«stÄ«bu un lietojamÄ«bu, kā arÄ« palielināsim piedāvāto e-veselÄ«bas pakalpojumu klāstu.

Atbalsts mērķa grupām

Palielināsim sabiedrÄ«bas iesaisti un izpratni par veselÄ«bas veicināšanas un profilakses programmām. VeselÄ«bas veicināšanas un profilakses programmas veidosim, balstoties uzvedÄ«bas ekonomikas pieejā, izstrādājot dažādu sabiedrÄ«bas grupu uzvedÄ«bas modeļiem atbilstošas programmas.

IeviesÄ«sim personalizÄ“tu veselÄ«bas aprÅ«pi, kas, balstoties uz risku izvÄ“rtÄ“jumu, nodrošina savlaicÄ«gu un efektÄ«vu profilaksi un ārstniecÄ«bu ikvienam.

Īstenosim atkarÄ«bu kaitÄ“juma mazināšanas programmu. Lai mazinātu atkarÄ«bu, Ä«paši vielu un azartspēļu atkarÄ«bu izplatÄ«bu Latvijā, nodrošināsim atbilstošu finansÄ“jumu atkarÄ«bu profilakses, ārstÄ“šanas un rehabilitācijas programmām, kā arÄ« ieviesÄ«sim izmaiņas nodokļu politikā, kas sekmÄ“ patÄ“riņa mazināšanu.

Pakāpeniski palielināsim zāļu kompensācijas apmÄ“ru bÄ“rniem lÄ«dz piecu gadu vecumam. Nodrošināsim mobilos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, uzlabojot pakalpojumu pieejamÄ«bu bÄ“rniem attālos reÄ£ionos.

Turpināsim pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu sirds un asinsvadu, onkoloÄ£isko slimÄ«bu un perinatālās aprÅ«pes jomās. Uzsāksim aktÄ«vu rÄ«cÄ«bu profilakses, diagnostikas un ārstniecÄ«bas kvalitātes un pieejamÄ«bas uzlabošanai garÄ«gās veselÄ«bas jomā.

Vides aizsardzība un reģionālā attīstība

VietÄ“jo pašvaldÄ«bu administratÄ«vi teritoriālā reforma

LÄ«dz 2021.gadam Ä«stenosim pirmā lÄ«meņa vietÄ“jo pašvaldÄ«bu reformu, apvienojot pašvaldÄ«bas ilgtspÄ“jÄ«gākās un ekonomiski spÄ“cÄ«gākās vienÄ«bās, kas spÄ“j nodrošināt likumā minÄ“to pašvaldÄ«bu autonomo funkciju izpildi salÄ«dzināmā kvalitātÄ“ un pieejamÄ«bā.

PierÄ«gas pirmā lÄ«meņa pašvaldÄ«bu tālākas attÄ«stÄ«bas plānu modelÄ“sim un risināsim atsevišÄ·i, ņemot vÄ“rā RÄ«gas aglomerācijas attÄ«stÄ«bas tendences.

IzvÄ“rtÄ“sim otrā lÄ«meņa pašvaldÄ«bu ieviešanas nepieciešamÄ«bu un pozitÄ«va vÄ“rtÄ“juma gadÄ«jumā Ä«stenosim pilotprojektu.

Ilgtspējīgāka un mērķtiecīgāka reģionālā attīstība

MainÄ«sim Latvijas teritorijas iedalÄ«jumu statistiski teritoriālo vienÄ«bu klasifikācijā NUTS-2 lÄ«menÄ«, izveidojot divus makro reÄ£ionus – LielrÄ«ga un Latvijas reÄ£ioni, mÄ“rÄ·tiecÄ«gi koncentrÄ“jot atbalstu tur, kur ienākumu lÄ«menis ir zem 75% no Eiropas SavienÄ«bas vidÄ“jā.

ÄŒetru gadu laikā panāksim tiešÄs pārvaldes administratÄ«vi teritoriālā iedalÄ«juma vienādošanu, Ä«stenojot valsts tiešÄs pārvaldes administratÄ«vā iedalÄ«juma reformu.

StimulÄ“sim valsts tiešÄs pārvaldes iestāžu apvienoto apkalpojošo funkciju pārcelšanu uz apdzÄ«votām vietām ārpus LielrÄ«gas reÄ£iona.

VietÄ“jo pašvaldÄ«bu tālāka demokratizācija un subsidiaritātes princips

Īstenosim vietÄ“jo pašvaldÄ«bu pārvaldÄ«bas reformu, stimulÄ“jot tālāku demokratizāciju, nodalot lÄ“mÄ“jvaru no izpildvaras, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietÄ“jās sabiedrÄ«bas regulāru lÄ«dzdalÄ«bu.

IeviesÄ«sim pilotprojektu “lÄ«dzdalÄ«bas budžeta” izmÄ“Ä£ināšanai ar valsts finansÄ“juma atbalstu, ļaujot atsevišÄ·u pašvaldÄ«bu iedzÄ«votājiem nepastarpināti izlemt par publiskā finansÄ“juma sadales prioritātÄ“m.

VietÄ“jo pašvaldÄ«bu pārvalde

Izstrādāsim jaunu VietÄ“jo pašvaldÄ«bu likumu.

Paaugstināsim pašvaldÄ«bu pārvaldes kvalitāti, nodrošinot intensÄ«vāku Vides un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas darbÄ«bu metodiskā un juridiskā atbalsta sniegšanā vietÄ“jām pašvaldÄ«bām dažādu to kompetencÄ“ esošo jautājumu labākai pārvaldÄ«bai.

Paplašināsim pašvaldÄ«bu darbu uzraugošo institÅ«ciju pilnvaras un pieejamos resursus, lai nodrošinātu pilnvÄ“rtÄ«gu pašvaldÄ«bas lÄ“mumu kontroli un pašvaldÄ«bu darbÄ«bas uzlabošanu valstiskā lÄ«menÄ«, vienlaikus stiprinot labas pārvaldÄ«bas principus pašvaldÄ«bās, tajā skaitā vÄ“lÄ“to amatpersonu atbildÄ«bu par pašvaldÄ«bu lÄ«dzekļu izlietojumu, pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas sakārtošanu atbilstoši OECD rekomendācijām.

Vides un dabas aizsardzība, klimata politika

Stiprināsim Valsts vides dienestu, lai mazinātu pārkāpumus vides jomās.

LÄ«dzdarbosimies Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030 izstrādÄ“, nodrošinot racionāla un efektÄ«va klimata mÄ“rÄ·u izpildes plāna sagatavošanu, turpinot SEG emisiju samazināšanu.

Nodrošināsim turpmāku atkritumu apsaimniekošanas sistÄ“mas attÄ«stÄ«bu, veicinot atkritumu (jo Ä«paši bioloÄ£iski noārdāmo atkritumu) pārstrādi un atkritumu reÄ£enerāciju, kā arÄ« dalÄ«tās atkritumu savākšanas sistÄ“mas attÄ«stÄ«bu, kā arÄ« ieviesÄ«sim iepakojumu depozÄ«ta sistÄ“mu, lai sasniegtu ES direktÄ«vās noteiktos mÄ“rÄ·us pÄ“c 2020.gada.

Turpināsim dabas skaitÄ«šanu un racionālu un pamatotu dabas skaitÄ«šanas rezultātu pielietojumu.

Nodrošināsim gaisa piesārņojuma plāna sagatavošanu.

E-pārvalde, IKT, publiskie pakalpojumi un elektroniskie sakari

PopularizÄ“sim esošos e-pakalpojumus, radikāli paplašinot to kopÄ“jo lietojumu.

DigitalizÄ“sim un modernizÄ“sim valsts un pašvaldÄ«bu pārvaldes procesus, tai skaitā, virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta centra modeli, kas celts pakalpojumu kvalitāti.

Ieviesīsim datu atvērtības principu - atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato. Datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, savstarpēji un ar valsti konkurējot, veidot ērtākus publiskos pakalpojumus.

Turpināsim attÄ«stÄ«t vienas pieturas aÄ£entÅ«ru pakalpojumu saņemšanu gan klātienÄ“, gan digitāli, sekmÄ“sim iestāžu sadarbÄ«bu tiešsaistÄ“.

Atbalstīsim IT nozares jaunuzņēmumus, kas piedāvā tirgus produktu Eiropas Savienības vai globālā līmenī.

SadarbÄ«bā ar IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministriju veidosim programmu, lai nodrošinātu IT jomas speciālistu skaita pieaugumu.

Panāksim nelegālo TV izplatÄ«tāju samazinājumu par vismaz 50% lÄ«dz 2022.gada beigām. Ieviešot grozÄ«jumus “Aizsargāta pakalpojuma likumā”, radikāli samazināsim nelegālo Krievijas satelÄ«tu izplatÄ«bu Latvijā.

Kultūra

VirsmÄ“rÄ·is: saglabāt un bagātināt nacionālo kultÅ«ru un latviešu valodu kā garantu Latvijas kā nacionālas valsts pastāvÄ“šanai un drošÄ«bai. Veidot Latviju kā kultÅ«ras lielvalsti.

Turpmākajos gados:

Turpināt paaugstināt atalgojuma konkurÄ“tspÄ“ju kultÅ«ras nozarÄ“, prioritāri risināms profesionālo mÅ«ziÄ·u atalgojums, kura konkurÄ“tspÄ“ja ir vÄ“rtÄ“jama Eiropas darba tirgus kontekstā. Nostiprināt metodiskā darba funkciju galvenajos valsts reÄ£ionālajos centros vietÄ“jo pašvaldÄ«bu kultÅ«ras darbinieku atbalstam.

KultÅ«rizglÄ«tÄ«bā veidot kvalitatÄ«vu, uz izcilÄ«bu orientÄ“tu skolu un augstskolu tÄ«klu. Veidot spÄ“cÄ«gus kompetenču centrus, jo Ä«paši iestājoties par Nacionālās mākslu vidusskolas infrastruktÅ«ras modernizāciju. Pilnveidot Nacionālo pasÅ«tÄ«jumu kultÅ«rizglÄ«tÄ«bā, precÄ«zāk to saistot ar kultÅ«ras darba tirgus vajadzÄ«bām un nozares attÄ«stÄ«bas prioritātÄ“m.

Stiprināt Valsts Kultūrkapitāla fondu, pakāpeniski palielinot tā finansējumu.

Nostiprināt Nacionālās kultÅ«ras institÅ«cijas. Veidot plānveidÄ«gu pieeju nacionālo kultÅ«ras institÅ«ciju Ä“ku renovācijai un atjaunošanai. Uzsākt Nacionālās koncertzāles bÅ«vniecÄ«bu. Nodrošināt ikgadÄ“ju Latvijas laikmetÄ«gās mākslas kolekcijas papildināšanu un vienoties par Latvijas LaikmetÄ«gās mākslas muzeja projekta veidošanas modeli.

Stiprināt nacionālo identitāti, sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu un piederÄ«bas sajÅ«tu Latvijai. Nodrošināt Latvijas valsts simtgades nozÄ«mÄ«gāko iniciatÄ«vu pÄ“ctecÄ«bu.

Turpināt ieguldÄ«jumus kultÅ«ras mantojumā. Pilnveidot atbalsta mehānismu Nacionālā Nemateriālā kultÅ«ras mantojumā iekļauto vÄ“rtÄ«bu pārmantojamÄ«bai, tostarp, rÅ«pÄ“joties par mazo kultÅ«rtelpu stiprināšanu. Turpināt kultÅ«ras mantojuma digitalizācijas iniciatÄ«vas.

Savlaicīgi gatavoties Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150.gadu svinībām.

AtbalstÄ«t latviešu diasporas kultÅ«ras dzÄ«ves nepārtrauktÄ«bu, daudzveidÄ«bu un kvalitāti. Stiprināt ciešas saites ar Latvijas kultÅ«rtelpas aktualitātÄ“m un kultÅ«ras radÄ«tājiem un veidotājiem.

Veidot Latvijas radošo industriju atbalsta centru Miera ielas kvartālā.

Stiprināt nacionālo mediju telpu un nodrošināt valsts atbalstu daudzveidÄ«ga, kvalitatÄ«va satura veidošanai, tostarp, sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus.

Izveidot vienotu un efektīvu mediju monitoringa sistēmu un kopregulācijas mehānismu cīņai ar dezinformāciju, propagandu un nelegālu saturu.

Paplašināt valsts atbalstu NVO fondam.

Lauksaimniecība

SadarbÄ«bā ar lauksaimnieku organizācijām izstrādāsim priekšlikumus ES lauksaimniecÄ«bas politikai pÄ“c 2020. gada, lai veicinātu pāreju uz taisnÄ«gu atbalsta maksājumu sistÄ“mu, novÄ“ršot diskrimināciju pret jauno dalÄ«bvalstu lauksaimniekiem, kā arÄ« kāpinot Latvijas lauksaimnieku konkurÄ“tspÄ“ju ES, nodrošinot, ka finansÄ“jums nav mazāks nekā šajā plānošanas periodā;

Izstrādāsim priekšlikumus normatÄ«vajam regulÄ“jumam, kā arÄ« Ä«stenosim izglÄ«tojošus pasākumus, lai nodrošinātu zemes kā resursa izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nepieļaujot lauksaimniecÄ«bā izmatojamu zemju apjoma samazināšanu;

Nodrošināsim lauksaimniecÄ«bas produkcijas ražotājiem paredzÄ“to Eiropas SavienÄ«bas un valsts atbalsta maksājumu novirzÄ«šanu lauksaimniecÄ«bas produkcijas ražošanai;

Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, olām un piena produktiem;

Īstenosim iekšÄ“jā tirgus aizsardzÄ«bas pasākumus, lai aizstāvÄ“tu Latvijas ražotājus, kā arÄ« pilnveidosim normatÄ«vo regulÄ“jumu, ieviešot zaļā publiskā iepirkuma principu Ä«stenošanu valsts un pašvaldÄ«bas iestāžu iepirkumos, veicinot Latvijā ražotas produkcijas konkurÄ“tspÄ“ju;

Veiksim pasākumus, lai veicinātu Latvijas lauksaimniecÄ«bas zemju saglabāšanu vietÄ“jo lauksaimniecÄ«bas produkcijas ražotāju rokās, ierobežojot lauksaimniecÄ«bā izmantojamās zemes pārdošanu ārzemniekiem, kā arÄ« valsts un pašvaldÄ«bu valdÄ«jumā esošas lauksaimniecÄ«bas zemes primāri piedāvājot nomā vietÄ“jiem lauksaimniecÄ«bas produktu ražotājiem;

Lai nodrošinātu ilgtspÄ“jÄ«gu lauksaimniecÄ«bas politiku, sekmÄ“sim SEG emisiju samazināšanos lauksaimnieciskajā darbÄ«bā;

Nodrošināsim bioloÄ£iskās lauksaimniecÄ«bas produkcijas ražošanas efektivitāti un apjomu, Ä«stenojot ZPI, palielinot bioloÄ£iskās pārtikas pieejamÄ«bu skolās un bÄ“rnudārzos;

Pilnveidosim normatÄ«vo regulÄ“jumu, lai sekmÄ“tu lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un ražotāju kooperatÄ«vu izveidi un to attÄ«stÄ«bu, kā arÄ« stiprināsim kooperatÄ«vo sabiedrÄ«bu otrā lÄ«meņa apvienošanos;

SadarbÄ«bā ar meža nozares organizācijām izstrādāsim meža normatÄ«vo aktu grozÄ«jumus, kas nodrošinātu Latvijas konkurÄ“tspÄ“ju Baltijas jÅ«ras reÄ£ionā, balstoties uz meža ilgtspÄ“jÄ«gas apsaimniekošanas principiem, nepieļausim saimnieciskajai darbÄ«bai paredzÄ“to meža platÄ«bu samazināšanos;

Pilnveidosim normatÄ«vo regulÄ“jumu lauksaimniecÄ«bas un zivsaimniecÄ«bas strukturālo fondu programmām, Ä«stenojot atbalsta pasākumus, Ä«paši veicinot lauksaimniecÄ«bas produktu daudzveidÄ«bu;

AtbalstÄ«sim lÄ«dzekļu piešÄ·iršanu no valsts pamatbudžeta meža statistiskās inventarizācijas veikšanai, ņemot vÄ“rā tās nozÄ«mi tautsaimniecÄ«bā visas valsts mÄ“rogā;

AtbalstÄ«sim Eiropas SavienÄ«bas, valsts un valsts mežu apsaimniekotāju finanšu lÄ«dzekļu izmantošanu meža infrastruktÅ«ras uzlabošanai, meža ekonomiskās vÄ“rtÄ«bas celšanai un klimata izmaiņu ietekmes mazināšanai;

Izstrādāsim jaunu un pilnveidosim esošo normatÄ«vo regulÄ“jumu lauksaimniecÄ«bas un mežsaimniecÄ«bas nozaru produkcijas izmantošanai farmācijā, bÅ«vniecÄ«bā, enerģētikā un citās nozarÄ“s attÄ«stot bioekonomiku un nodrošinot augstāku pievienoto vÄ“rtÄ«bu pieejamajiem resursiem;

Balstoties uz mežu ilgtspÄ“jÄ«gas apsaimniekošanas principiem, nepieļausim saimnieciskajai darbÄ«bai paredzÄ“to meža platÄ«bu samazināšanos.

Veicināt kūdras (vietējā resursa) ieguvi un pārstrādi, kas sekmēs attīstību reģionos un piesaistīs cilvēkus lauku apvidiem;

AtbalstÄ«t vietÄ“jo energoresursu, izmantošanu enerģētiskās neatkarÄ«bas un drošÄ«bas nodrošināšanai, radot papildu darbavietas un ekonomiskos ieguvumus reÄ£ionos.

Ekonomika

Ilgtermiņa vīzija: Latvija - talantu zeme, kur notiek strauja un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, kuras augļus bauda visi sabiedrības locekļi.

Prioritātes: 1) eksports, 2) produktivitāte, 3) darbaspēka pieejamība.

StratÄ“Ä£iskais mÄ“rÄ·is: + 5 000 eksportÄ“joši uzņēmumi.

ApakšmÄ“rÄ·i: 1) pozitÄ«va migrācijas bilance, 2) pozitÄ«va eksporta / importa bilance.

Galvenie darba virzieni stratÄ“Ä£ijas Ä«stenošanai:

Labākā biznesa vide Baltijā. Panāksim, ka:

energoresursu izmaksas visās lietotāju grupās ir konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas Baltijā un enerÄ£ijas tirgus ir pilnÄ«bā integrÄ“tas ES energosistÄ“mā, mazinot atkarÄ«bu no Krievijas. SekmÄ“sim elektroenerÄ£ijas tÄ«klu sinhronizāciju ar Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m. Panāksim tautsaimniecÄ«bas oglekļa ietilpÄ«bas samazināšanu.

LikvidÄ“sim Obligātā iepirkuma komponenti, ievÄ“rojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veicot to valsts budžetam un iedzÄ«votājiem ekonomiski un finansiāli izdevÄ«gākajā veidā.

darbaspēka nodokļi visās algu grupās un pārējās darba spēka izmaksas (darba nespējas lapas, virsstundu laiks) ir konkurētspējīgākās Baltijā;

birokrātija un publiskās pārvaldes aparāts ir mazākais Baltijā. BÅ«vniecÄ«bas ieceru realizÄ“šanai procedÅ«ras nodrošina drošÄ«bu, bet ir ātrākās Baltijā. Stiprināsim “KonsultÄ“ vispirms” principa ievÄ“rošanu.

pašvaldÄ«bas ir motivÄ“tas savai teritorijai piesaistÄ«t un noturÄ“t privāto biznesu un pašvaldÄ«bām ir pietiekama rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba to darÄ«t;

iekšÄ“jais tirgus ir raksturÄ«gs ar: a) godÄ«gu konkurenci, neatkarÄ«gi no kapitāla izcelsmes, ko uzrauga stipra, neatkarÄ«ga un kompetenta Konkurences padome, b) Baltijā zemāko korupcijas lÄ«meni, c) apmierinātu patÄ“rÄ“tāju;

strādāt ir motivÄ“ti visi kuri var un atrodas Latvijā. IzvÄ“rtÄ“sim Imigrācijas politiku darbaspÄ“ka problÄ“mu risināšanai.

pasaules sabiedrÄ«bai nav šaubu par Latvijas atbilstÄ«bu OECD standartiem tiesiskuma nodrošināšanā tieslietu un finanšu jomās;

infrastruktūra preču un cilvēku mobilitātei (tai skaitā mājokļu pieejamībai), un IKT infrastruktūra ir labākā Baltijā;

AktÄ«vi iestājoties par Eiropas SavienÄ«bas vienotā tirgus izveides pabeigšanu un stiprinot vienotā tirgus un godÄ«gas konkurences principu ieviešanu;

Nodrošinot ārlietu un ekonomiskās politikas sinerÄ£iju valsts konkurÄ“tspÄ“jas un labklājÄ«bas veicināšanā, izveidojot vienotu ārÄ“jo investÄ«ciju portfeli, lai sekmÄ“tu un bÅ«tiski kāpinātu investÄ«ciju piesaisti un eksporta pieaugumu, tā ceļot Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurÄ“tspÄ“ju

Produktivitātes kāpināšana. Panāksim, ka:

ir izveidota efektÄ«va un iesaistoša inovāciju sistÄ“ma;

nozares un reģioni specializējas uz augstākas pievienotās vērtības produktiem;

reÄ£ionālā specializācija ir cieši saistÄ«ta ar administratÄ«vi – teritoriālo reformu;

ir ciešÄka tautsaimniecÄ«bas integrācija ar izglÄ«tÄ«bas institÅ«cijām;

publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju, pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu optimizāciju, energoefektivitāte un eksportu;

Latvijā ir pieaugošs IKT studentu skaits;

Eksporta atbalsts. Panāksim, ka:

ir vienots un pozitīvs Latvijas tēls un Latvijas produkti ir paaugstinātas kvalitātes;

konsekventi mazināsim administratÄ«vos šÄ·Ä“ršÄ¼us eksportam;

ierÄ“dniecÄ«ba maksimāli atbalsta eksportu, tai skaitā šÄ·Ä“ršÄ¼u mazināšanu ES tirgÅ«;

AktÄ«vi iestāsimies par Eiropas SavienÄ«bas kaÌ„ stipras nacionālu valstu kopienas pilnveidošanu; Aizstāvot nacionālās intereses, atbalstÄ«sim Eiropas SavienÄ«bas politisko un ekonomisko vienotÄ«bu un efektivitāti, t.sk. stiprinot ES vienotā tirgus (t.sk. arÄ« digitālā) turpmāku pilnveidošanu, tādÄ“jādi atbalstot Latvijas uzņēmÄ“ju preču un pakalpojumu eksportu.

finanšu atbalsts eksportam ir pietiekams un efektÄ«vs, sekmÄ“jot uzņēmÄ“ju kooperÄ“šanos eksportam un Latvijas eksporta zÄ«molu izveidi un nostiprināšanu, lai Latvijas uzņēmÄ“ji tiktu augstāk globālajās pievienotās vÄ“rtÄ«bas Ä·Ä“dÄ“s.

Proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste. Panāksim, ka:

ir vienots un pozitÄ«vs Latvijas tÄ“ls par Latviju, ka vietu eksportÄ“jošiem uzņēmumiem;

ValdÄ«ba un ierÄ“dniecÄ«ba aktÄ«vi iesaistÄ«sies darbā ar eksportÄ“jošu uzņēmumu piesaisti, tai skaitā veiks nepieciešamos biznesa vides uzlabojumus;

Mājokļu politika un Būvniecība

Ieviesīsim jaunu īres tiesisko regulējumu, lai veicinātu mājokļu īres tirgus attīstību

Pilnveidosim un attīstīsim mājokļu valsts garantiju programmas mājokļa iegādei dažādām iedzīvotāju grupām

Ieviesīsim valsts atbalsta instrumentus īres dzīvojamā fonda attīstībai. Panāksim 1000 īres dzīvokļu būvniecību ik gadu.

Nodrošināsim mājokļu kvalitātes celšanu, uzlabojot lÄ“mumu pieņemšanu apsaimniekošanas jomā, stimulÄ“jot Ä“ku atjaunošanu un veicinot finanšu resursu pieejamÄ«bu

Veicināsim efektīvus būvniecības procesus

DigitalizÄ“sim bÅ«vniecÄ«bas procesus, pilnveidojot BÅ«vniecÄ«bas informācijas sistÄ“mu un radÄ«sim normatÄ«vo ietvaru BIM (BÅ«vniecÄ«bas informācijas modelÄ“šana) ieviešanai projektÄ“šanas un bÅ«vniecÄ«bas procesos, lai mazinātu termiņus bÅ«vniecÄ«bas ieceru saskaņošanai, celtu bÅ«vprojektu precizitāti un izmaksu noteiktÄ«bu, kā arÄ« optimizÄ“tu bÅ«vju dzÄ«ves cikla izmaksas

Ä€rpolitika

Latvijas ārpolitikas galvenais uzdevums ir nodrošināt SatversmÄ“ noteikto principu iedzÄ«vināšanu, rÅ«pÄ“joties par Latvijas iedzÄ«votāju labklājÄ«bu un ārÄ“jo drošÄ«bu.

To vislabāk varam paveikt:

iestājoties par pašreizÄ“jās starptautiskās sistÄ“mas saglabāšanu un attÄ«stÄ«bu atbilstoši mÅ«sdienu izaicinājumiem, nodrošināt Latvijas aktÄ«vu dalÄ«bu starptautiskajās organizācijās, Ä«paši ES, NATO un OECD, un saglabāt stingru Latvijas Rietumu Ä£eopolitisko orientāciju;

veidojot Eiropas SavienÄ«bu kā spÄ“cÄ«gu nacionālu valstu savienÄ«bu un veicinot ciešÄku sadarbÄ«bu atbilstoši Latvijas un Eiropas SavienÄ«bas interesÄ“m;

veicinot vienotu Eiropas SavienÄ«bas ārÄ“jo un drošÄ«bas politiku, kas balstÄ«ta Eiropas SavienÄ«bas lÄ«gumos un stiprina Eiropas SavienÄ«bu kopumā;

sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam atbalstot finansÄ“juma piešÄ·iršanu jaunajām prioritātÄ“m, vienlaikus turpinot ievÄ“rot Latvijas galvenās intereses daudzgadu budžetā:

146.1.) nepieļaut būtisku nacionālās kohēzijas aploksnes samazinājumu;

146.2.) kopÄ“jās lauksaimniecÄ«bas politikas jomā finansÄ“juma saglabāšanu esošajā lÄ«menÄ«  lauku attÄ«stÄ«bai, kā arÄ« taisnÄ«gu tiešmaksājumu politiku;

146.3.) finansÄ“jumu Rail Baltica, Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) un reÄ£ionālās enerģētiskās neatkarÄ«bas nodrošināšanai.

attiecÄ«bās ar Austrumu partnerÄ«bas valstÄ«m iestājoties par nepieciešamÄ«bu dot skaidru Eiropas SavienÄ«bas perspektÄ«vu tām valstÄ«m, kuras, atbilstoši Lisabonas lÄ«guma 49. pantam, vÄ“las pievienoties Eiropas SavienÄ«bai (Ukraina, Gruzija un Moldova);

stiprinot transatlantiskās attiecÄ«bas, kuru pamats ir NATO, nodrošinot bÅ«tisku un ilglaicÄ«gu NATO spÄ“ku klātbÅ«tni Latvijā un Baltijas reÄ£ionā;

stiprinot NATO kā Eiropas drošÄ«bas garanta pozÄ«cijas, veicinot un atbalstot tādus sadarbÄ«bas formātus, kas papildina NATO mÄ“rÄ·us un darbÄ«bu, tādejādi nostiprinot alianses lomu Eiropā;

aktÄ«vi atbalstot mÅ«su uzņēmÄ“jus jaunu, augošu tirgu apgÅ«šanā, atverot jaunas vÄ“stniecÄ«bas, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā un investÄ«ciju piesaistÄ«šanā un atbalstot ES brÄ«vās tirdzniecÄ«bas lÄ«gumu noslÄ“gšanu;

stiprinot Latvijas piederÄ«bu Baltijas un Ziemeļvalstu reÄ£ionam. Latvijas interesÄ“s ir izmantot Baltijas valstu un Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbÄ«bas formātus un pastiprināt Eiropas SavienÄ«bas sadarbÄ«bu jomās, kurās ir kopÄ«gs un tuvs politiskais redzÄ“jums. ValdÄ«ba veicinās aktÄ«vu Baltijas un Ziemeļvalstu reÄ£iona sadarbÄ«bu ar Lielbritāniju, Beniluksa, Višegradas valstÄ«m un Īriju. Tā arÄ« padziļinās Baltijas valstu sadarbÄ«bu gan valdÄ«bas, gan parlamenta lÄ«menÄ«, t.sk., lai attÄ«stÄ«tu iespÄ“jas digitālās ekonomikas un e-pakalpojumu jomā;

stiprinot reÄ£ionālās partnerÄ«bas ne tikai esošajos formātos, bet iesaistoties jaunās sadarbÄ«bas iniciatÄ«vās un formās Eiropā un citur pasaulÄ“;

uzturot sankciju politiku pret Krievijas Federāciju tik ilgi, līdz tā ievēro starptautisko tiesību principus;

aizstāvot Latvijas un tās pilsoņu intereses un tiesÄ«bas Brexit kontekstā. Latvijas interesÄ“s ir, lai arÄ« pÄ“c Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas SavienÄ«bas, ES un Lielbritānijas attiecÄ«bas saglabājas ciešas un konstruktÄ«vas gan ekonomikas, gan drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas jomās;

uzlabojot Latvijas valsts institÅ«ciju mÄ“rÄ·tiecÄ«gu darbÄ«bu valsts pozitÄ«vas starptautiskas atpazÄ«stamÄ«bas nodrošināšanā.

Diasporas politika

Latvijas valsts ir ieinteresÄ“ta, lai daudzie tÅ«kstoši ārvalstÄ«s dzÄ«vojošo pilsoņi stiprinātu saikni ar Latviju un saglabātu mÅ«su dzimto valodu nākamajai paaudzei. Mobilitātes laikmetā ir jāspÄ“j nodrošināt Latvijas valsts un diasporas attiecÄ«bu ilgtspÄ“ju, attÄ«stÄ«t saikni ar diasporu un cieši sadarboties ar diasporas organizācijām. To vislabāk varam paveikt, pilnÄ«bā Ä«stenojot Diasporas likumā noteiktos rÄ«cÄ«bas virzienus un atbalsta pasākumus diasporas politikas Ä«stenošanai, nodrošinot pastāvÄ«gu valsts ilgtermiņa finansÄ“jumu.

Šis punkts tika atbalstÄ«ts ārlietu darba grupā ar atrunu, ka tai bÅ«tu jāatrodas topošÄs valdÄ«bas deklarācijas iekšlietu sadaļā. Taču, tā kā iekšlietu darba grupā tas nav guvis atbalstu, lÄ“mums par šÄ« punkta atrašanās vietu jāpieņem piektdienas partiju sanāksmÄ“ pie Ministru prezidenta kandidāta:

Stingri uzstāsim, ka migrācija politika ir nacionālās kompetences jautājums.

Ä€rlietu darba grupas ieteikumi iekļaušanai citu ministriju valdÄ«bas deklarācijas sadaļās vai arÄ« VRP

IEM – ValdÄ«bas deklarācijā vai VRP

Stiprināt ES tiesÄ«bsargājošo iestāžu sadarbÄ«bu un kapacitāti organizÄ“tās noziedzÄ«bas – cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas un pārrobežu finanšu noziegumu – apkarošanā;

Ä€M - VRP

1. iestājoties par pašreizÄ“jās starptautiskās sistÄ“mas saglabāšanu un attÄ«stÄ«bu

- Iestāties par ANO DrošÄ«bas padomes reformÄ“šanu, lai novÄ“rstu iespÄ“jas manipulÄ“t ar starptautisko tiesiskumu. Nepieciešams pārskatÄ«t ANO DrošÄ«bas padomes darba metodes un principus, pievÄ“ršot uzmanÄ«bu šo procesu atklātumam, atbildÄ«gumam un caurskatāmÄ«bai;

10. stiprinot reģionālās partnerības

Iesaistīties Trīs jūru (Adrijas-Baltijas-Melnās jūras) iniciatīvā;

Diasporas politika VRP

stiprinot Latvisko identitāti un piederÄ«bu Latvijai, saglabājot latviešu valodu, veicot kultÅ«ras izpÄ“ti un saglabāšanu. Valsts atbalsts diasporas izglÄ«tÄ«bai jāpalielina turpmāko gadu budžetos, Ä«pašu uzsvaru liekot uz bÄ“rnu un jauniešu latviskās izglÄ«tÄ«bas un kultÅ«ras pasākumiem;

mÄ“rÄ·tiecÄ«gi iesaistot diasporu Latvijas tautsaimniecÄ«bas, valsts pārvaldes un zinātnes attÄ«stÄ«šanā un Ä«paši atbalstot diasporas pašorganizÄ“šanās centienus ekonomikas un inovāciju jomā;

veicinot diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību. Latvijas interesēs ir izmantot diasporas intelektu un pieredzi valsts labā, iesaistot to ekonomiskās un politiskās aktivitātēs un veidojot vienotus ilgtermiņa mērķus sadarbībai ar diasporu;

atbalstot remigrāciju – informÄ“jot diasporu par darba iespÄ“jām Latvijā, atvieglojot skolu, bÄ“rnudārzu un mājokļu pieejamÄ«bu, vienkāršojot ārvalstÄ«s iegÅ«tās izglÄ«tÄ«bas dokumentu atzÄ«šanu, sniedzot atbalstu dzÄ«vesbiedriem valodas apguvÄ“ un Latvijas civildienestā atzÄ«stot starptautiskajās organizācijās pieredzi guvušo speciālistu profesionālās prasmes;

valsts budžeta bāzes finansÄ“jumā iekļaujot vienotas diasporas politikas Ä«stenošanai nepieciešamo visu iesaistÄ«to institÅ«ciju diasporas atbalsta finansÄ“jumu.

Augoša Latvija (Demogrāfija)

MÄ“rÄ·is: radÄ«t apstākļus, lai Latvijā dzimtu vairāk bÄ“rnu, bÅ«tu vairāk laimÄ«gu Ä£imeņu, atbildÄ«gu un par nākotni drošu bÄ“rnu vecāku.

Veidosim Latviju par Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem draudzÄ«gāko valsti un sabiedrÄ«bu, tostarp realizÄ“jot SadarbÄ«bas platformas “Demogrāfisko lietu centrs” izstrādāto visaptverošu ilgtermiņa valsts atbalsta programmu Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem - “Māras solis”* Ä«stenojot plašus un mÄ“rÄ·tiecÄ«gus tautas ataudzes nodrošināšanas pasākumus.

SekmÄ“sim Ä£imenei sadzÄ«ves apstākļu uzlabošanos, izstrādājot un ieviešot motivÄ“jošu un plašu ilgtermiņa valsts Mājokļa stratÄ“Ä£iju - jaunu mājvietu bÅ«vei, mājokļu paplašināšanai un renovācijai - mājokļa pieejamÄ«bai Ä£imenÄ“m, atbilstoši Eiropas valstu labākajai praksei.

Nodrošināsim, lai jaunajām Ä£imenÄ“m veidojas pozitÄ«va pirmā bÄ“rna audzināšanas pieredze, sākot ar pieejamu kvalitatÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pi un saskarsmi ar valsts institÅ«ciju darbu, kas pilnÄ«bā vÄ“rsts uz labvÄ“lÄ«gu pretimnākšanu, turpinot ar pirmsskolas mācÄ«bu iestādes pieejamÄ«bu dzÄ«vesvietas tuvumā, nodrošinot brÄ«vu vecāku izvÄ“li pirmsskolas vecuma bÄ“rnu pieskatÄ«šanai vai izglÄ«tošanai, kā arÄ« pilnvÄ“rtÄ«gu atbalstu krÄ«zes situācijās.

Ar atbilstošu atbalsta politiku nodrošināsim pienācÄ«gu dzÄ«ves kvalitātes lÄ«meni mazāk aizsargātām grupām – kuplām Ä£imenÄ“m un viena vecāka Ä£imenÄ“m.

SekmÄ“sim kuplu Ä£imeņu veidošanos, nosakot tām nodokļu atlaides, studiju kredÄ«tu dzÄ“šanu, bÄ“rniem augstākās izglÄ«tÄ«bas ieguves iespÄ“jas un citu atbalstu;

Veicināsim Ä£imenes labklājÄ«bu ar cienÄ«giem, atbilstoši vecāku nopelnÄ«tajiem vai atbalstošiem sociālajiem pabalstiem, pienācÄ«gu Ä£imenes valsts pabalstu un daudzpusÄ«giem, Ä£imeņu ikdienu atvieglojošiem pašvaldÄ«bu pakalpojumiem;

Nodrošināsim platformu pašvaldÄ«bu un privāto uzņēmumu labdabÄ«gai sacensÄ«bai ar atbalstu Ä£imenÄ“m, kā prestiža apliecinājumu;

Veicināsim Ä£imenes un darba dzÄ«ves saskaņošanu, iedrošinot arÄ« tÄ“vus aktÄ«vāk iesaistÄ«ties Ä£imenes dzÄ«vÄ“.

Mazinot ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bu vecumdienās, noteiksim, ka apmaksātā bÄ“rna kopšanas laikā valsts veic sociālās iemaksas vecāku pensiju kapitālā pilnā apmÄ“rā no visa bÄ“rnu pabalsta, panākot, ka jaunie vecāki tiek sociāli apdrošināti tādā iemaksu lÄ«menÄ«, kā iepriekš strādājot, kā arÄ« lÄ«dzsvarosim māmiņu nopelnÄ«to pensiju, pateicÄ«bā par auklÄ“tajiem bÄ“rniem;

PalÄ«dzÄ“sim tiem, kas paši nespÄ“j – bÄ“rniem ar speciālajām vajadzÄ«bām, viņu vecākiem, bāreņiem, stiprināsim bÄ“rna interesÄ“m atbilstošu ārpus Ä£imenes aprÅ«pi, veicināsim adopciju.

Panāksim, ka valsts politika un sabiedrÄ«bas atbalsts bÅ«s tādi, lai visiem bÄ“rniem bÅ«tu iespÄ“ja iegÅ«t kvalitatÄ«vu izglÄ«tÄ«bu un veidot veiksmÄ«gu karjeru, neatkarÄ«gi no viņu Ä£imenes un izcelšanās apstākļiem.

Godināsim sabiedrībā ģimenes vērtības un visādi veicināsim izpratni par atbildīgumu savstarpējās attiecībās, kā arī seksuālo un reproduktīvo veselību;

Nodrošināsim Ä«pašu atbalsta kopumu gados jaunajiem vecākiem;

Turpināsim TrešÄ bÄ“rna politiku, paplašināsim Latvijas Goda Ä£imenes programmu un kuplu Ä£imeņu tradÄ«ciju popularizÄ“šanu;

Pārskatīsim ģimenes valsts pabalsta sistēmu, lai pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no bērna kārtas skaitļa, bet no aprūpējamo bērnu skaita, būtiski paaugstinot atbalsta intensitāti sākot ar diviem bērniem ģimenē;

PalÄ«dzÄ“sim atgriezties tautiešiem Latvijā – turpinot remigrācijas programmas – www.paps.lv – ieviešot, to kā pastāvÄ«gu programmu;

VeselÄ«gas tautas ataudzes nodrošināšanai veidosim starpnozarisku sadarbÄ«bas instrumentu bÄ“rnu garÄ«gās veselÄ«bas jautājumu risināšanai;

Izstrādāsim un uzsāksim ieviest aktÄ«vas un veselÄ«gas novecošanas stratÄ“Ä£iju, iekļaujot veselÄ«ga dzÄ«vesveida veicināšanu, kvalitatÄ«va dzÄ«ves un darba mūža ilgumu, sabiedrÄ«bas izglÄ«tošanu.

MÅ«su vÄ«zija. Stipras un veselÄ«gas sabiedrÄ«bas un tautas ataudzes pamatā ir stabilas un sociāli aizsargātas Ä£imenes, novÄ“ršot situāciju, ka Ä£imenÄ“ ar bÄ“rniem bÅ«tiski pazeminās dzÄ«ves kvalitātes lÄ«menis. NovÄ“rtÄ“jot arÄ« Latvijas senioru devumu valsts kopÄ“jā attÄ«stÄ«bā, valsts tiecas uz cieņpilnu vecumdienu nodrošināšanu, jo Ä«paši iekļaujot seniorus jauno Ä£imeņu atbalsta sistÄ“mā, kā vÄ“rtÄ«gus sadarbÄ«bas partnerus.

Ikviens sabiedrÄ«bas loceklis var nonākt dzÄ«ves situācijā, kad ir nepieciešams Ä«slaicÄ«gs vai pastāvÄ«gs ārÄ“js atbalsts dzÄ«ves noregulÄ“šanā. To apzinoties, Ä«paša uzmanÄ«ba tiek pievÄ“rsta sociāli neaizsargātāko grupu atbalstam, ar mÄ“rÄ·i panākt kā krÄ«zes pārvarÄ“šanu, tā pilnvÄ“rtÄ«gu un patstāvÄ«gu iekļaušanos sabiedrÄ«bas dzÄ«vÄ“. Katra valsts un pašvaldÄ«bas nodrošināta sociālā pakalpojuma centrā ir tā saņēmÄ“js, nevis birokrātiskas valsts pārvaldes procedÅ«ras. Vienlaikus prasot atbildÄ«gu rÄ«cÄ«bu no katra lÄ«dzpilsoņa.

PiezÄ«me –

*Atsauce nepieciešama, jo programma satur jau izstrādātus un detalizÄ“tus atbalsta instrumentus un svarÄ«ga ir to pārmantotÄ«ba un nepārtrauktÄ«ba.

Valsts pārvalde

Turpināsim OECD vadlÄ«nijās iekļauto labas korporatÄ«vās pārvaldÄ«bas valsts kapitālsabiedrÄ«bās principu ieviešanu un sekmÄ“sim valsts kapitālsabiedrÄ«bu vÄ“rtÄ«bas pieaugumu, stiprinot valsti kā aktÄ«vu un informÄ“tu Ä«pašnieku un izstrādājot skaidru valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas politiku.

Nodrošināsim virzÄ«bu uz kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas funkciju pakāpenisku centralizāciju, uzsākot valsts kapitāla daļu turÄ“tāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam kapitāldaļu turÄ“tājam.

Turpināsim Valsts pārvaldes reformu plāna Ä«stenošanu, Ä«pašu uzmanÄ«bu veltot valsts pārvaldes funkciju centralizācijai un birokrātijas mazināšanai.

Labklājības nozare

MÄ“s uzlabosim demogrāfisko situāciju, tai skaitā risinot sabiedrÄ«bas novecošanās, migrācijas un Ä£imenes politikas, t.sk. bÄ“rnu dzimstÄ«bas jautājumus, pieņemot starpnozaru politiskos lÄ“mumus, kas mazina iespÄ“ju un ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bu.

Nodrošināsim politiku pÄ“ctecÄ«bu, prioritāri turpinot uzsāktās reformas - Ä£imeniskā vidÄ“ balstÄ«tas ārpusÄ£imenes aprÅ«pes sistÄ“mas attÄ«stÄ«bu, sabiedrÄ«bā balstÄ«to sociālo pakalpojumu attÄ«stÄ«bu, invaliditātes noteikšanas sistÄ“mas un paredzÄ“to atbalsta pasākumu personām ar invaliditāti pārskatÄ«šanu un pilnveidošanu, kā arÄ« minimālo ienākumu atbalsta sistÄ“mas pilnveidi.

MÄ“s turpināsim atbalstu lielākajām nabadzÄ«bas riskam pakļautajām iedzÄ«votāju grupām – senioriem, viena vecāka Ä£imenÄ“m, Ä£imenÄ“m ar vairākiem bÄ“rniem, un Ä£imenÄ“m, kurās ir persona ar invaliditāti.

MÄ“s sekmÄ“sim tādu Ä£imenes politiku, kas veicinās dzimstÄ«bu un mazinās ekonomisko migrāciju, mudinot pašvaldÄ«bas veidot Ä£imenÄ“m draudzÄ«gu vidi. AtbalstÄ«sim aktÄ«vo novecošanos un uzlabosim iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādÄ«bā esošajiem bÄ“rniem. Ä€rpusÄ£imenes aprÅ«pÄ“ turpināsim palielināt visa veida atbalstu audžuÄ£imenÄ“m, aizbildņiem un adoptÄ“tājiem.

Senioru dzÄ«ves kvalitātes uzlabošanai risināsim jautājumus par medikamentu cenu samazināšanu, pensiju mantošanas sistÄ“mas pilnveidošanu, saprātÄ«gu nekustamā Ä«pašuma nodokļa atcelšanu vienÄ«gajam pensionāra Ä«pašumam, neatliekamo minimumu palielināšanu pensijām. Kāpināsim minimālās pensijas apmÄ“ru un pilnveidosim tās noteikšanas kārtÄ«bu, pārskatÄ«sim piemaksas par darba stāžu. Izstrādāsim priekšlikumus par savlaicÄ«gu finanšu uzkrājuma jeb rezerves fonda izveidošanu, lai nodrošinātu pensiju sistÄ“mas ilgtspÄ“ju un pildÄ«tu saistÄ«bas pret nākotnes pensionāriem.

MÄ“s pakāpeniski pilnveidosim minimālo ienākumu atbalsta sistÄ“mu, paaugstinot minimālo valsts pensiju lÄ«meni, palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā personām ar invaliditāti, veicot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadÄ“ju indeksāciju ar patÄ“riņa cenu indeksu, pārskatot trÅ«cÄ«gas personas statusam atbilstošu ienākuma lÄ«meni un garantÄ“to minimālā ienākumu lÄ«meni, nosakot vienotu maznodrošinātās personas ienākuma lÄ«meni valsts sniegtajam atbalstam un izstrādājot rekomendācijas par dzÄ«vokļa pabalsta vienotu saturu un aprÄ“Ä·ina metodiku. SadarbÄ«bā ar pašvaldÄ«bām pārskatÄ«sim sociālās palÄ«dzÄ«bas sistÄ“mu, lai nodrošinātu iedzÄ«votājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus motivÄ“tu cilvÄ“kus uzlabot savu situāciju un iesaistÄ«ties darba tirgÅ«.

MÄ“s izvÄ“rtÄ“sim iespÄ“ju ieviest valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta minimumu lielākam sociālajam nodrošinājumam gan vecumdienās, gan iestājoties Ä«stermiņa apdrošināšanas gadÄ«jumam.

MÄ“s turpināsim atbalstÄ«t personas ar invaliditāti vai funkcionāliem traucÄ“jumiem. PārskatÄ«sim un uzlabosim esošo atbalsta sistÄ“mu personām ar invaliditāti, tai skaitā invaliditātes noteikšanas kārtÄ«bu, agrÄ«no diagnostiku un pilnveidosim pasākumus personu ar invaliditāti atbalstam darba tirgÅ« un materiālā atbalsta sistÄ“mu. IzvÄ“rtÄ“sim personām ar invaliditāti nepieciešamo aizsardzÄ«bu pret apgādnieka darbspÄ“ju nepietiekamÄ«bu vai neesamÄ«bu.

MÄ“s nodrošināsim, ka cilvÄ“kiem ar ilgstošÄm un hroniskām saslimšanām, arodslimÄ«bu risku, negaidÄ«tiem veselÄ«bas traucÄ“jumiem, prognozÄ“jamu invaliditāti ir savlaicÄ«gi pieejami medicÄ«niskās diagnostikas, medicÄ«niskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, moderni un individuālām vajadzÄ«bām pielāgoti tehniskie palÄ«glÄ«dzekļi, nodrošinot saskaņotu starpnozaru pakalpojumu sniegšanu.

SadarbÄ«bā ar pašvaldÄ«bām uzlabosim sociālos pakalpojumus, t.sk. pilnveidojot asistenta pakalpojumu, lai pilnvÄ“rtÄ«gi iesaistÄ«tu personas ar invaliditāti sabiedrÄ«bas dzÄ«vÄ“. Sniegsim mÄ“rÄ·tiecÄ«gu atbalstu tiem, kuri ikdienā nodrošina cilvÄ“ku ar smagu invaliditāti aprÅ«pi mājās. MÄ“s sadarbosimies ar visām citām ministrijām un NVO, lai koordinÄ“ti risinātu ar invaliditāti saistÄ«tus jautājumus.

Nostiprināsim deinstuticionalizācijas procesus, nodrošinot sabiedrÄ«bā balstÄ«tus pakalpojumus ne tikai bÄ“rniem, kas palikuši bez Ä£imenes gādÄ«bas, bet arÄ« pieaugušajiem ar garÄ«gā rakstura traucÄ“jumiem.

Budžeta procesā vÄ“rtÄ“sim iespÄ“jas palielināt atalgojumu valsts sociālās aprÅ«pes centru darbiniekiem – primāri palielinot atalgojumu aprÅ«pÄ“tājiem. Nodrošināsim cilvÄ“kresursu attÄ«stÄ«bu pašvaldÄ«bās, tai skaitā uzlabosim sociālo darbinieku un bāriņtiesu darbinieku prasmes un iemaņas Ä£imeņu sociālo situāciju un gadÄ«jumu vadÄ«šanai, lai preventÄ«vi novÄ“rstu galÄ“jās situācijas - bÄ“rnu šÄ·iršanu no Ä£imenes, tai skaitā stiprināsim arÄ« institÅ«ciju komandu darbu pašvaldÄ«bās.

Darba tirgÅ« pārskatÄ«sim minimālās darba algas apmÄ“ru, pilnveidosim bezdarbnieku un ekonomiski neaktÄ«vo iedzÄ«votāju atbalsta pasākumus iekļaušanai darba tirgÅ«, un, sadarbÄ«bā ar sociālajiem partneriem, virzÄ«simies uz kvalitatÄ«vāku un drošÄku darba vietu nodrošināšanu. SadarbÄ«bā ar IzglÄ«tÄ«bas un Ekonomikas ministriju panāksim to, ka pieaugušo izglÄ«tÄ«ba rada iespÄ“jas cilvÄ“kiem, t.sk. bezdarbniekiem, ekonomiski neaktÄ«vajiem un cilvÄ“kiem ar bezdarba risku vai zemu atalgojumu, strādāt darbos ar lielāku produktivitāti un saņemt lielākus ienākumus. SadarbÄ«bā ar sociālajiem partneriem, mazināsim nelaimes gadÄ«jumus darbā un arodsaslimšanas, sekmÄ“sim adekvātu atalgojumu, darba un Ä£imenes dzÄ«ves saskaņošanas iespÄ“jas un citus darba apstākļus, labākai dzÄ«ves kvalitātei.

Aicinām IzglÄ«tÄ«bas sadaļā iekļaut sekojošo:

MÄ“s turpināsim mÄ“rÄ·tiecÄ«gus un efektÄ«vus ieguldÄ«jumus iekļaujošas izglÄ«tÄ«bas Ä«stenošanai, jo izglÄ«tÄ«ba ir viens no galvenajiem priekšnosacÄ«jumiem, lai iegÅ«tu darbu un cilvÄ“ks varÄ“tu nodrošināt sev pilnvÄ“rtÄ«gu dzÄ«vi.

Mēs veicināsim Latvijas paraolimpiskās kustības attīstību, palielinot finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, un atbalstīsim Latvijas Paraolimpiskā sporta centra būvniecību un izveidi.