Iesaki rakstu:

2018.gada 16.novembra pÄ“cpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidÄ«ta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvÄ“ks ar godÄ«ga cilvÄ“ka seju (liels retums varas spÄ“lmaņu fotoilustrācijās) Roberts Raimo izstājās no nacionāli reakcionārajam un krimināli oligarhiskajam valstiskumam uzticÄ«gi kalpojošÄs „zaļās partijas”, lai dibinātu šodienas Latvijā unikālu politisko spÄ“ku. Par Roberta Raimo nodomu „Delfi” rakstÄ«ja: "Viņš uzskata, ka ir nepieciešams dibināt jaunu politisko spÄ“ku – kustÄ«bu, kas savās rindās vienotu vairāk nekā 20 tÅ«kstošus biedru un "bÅ«tu nopietns pretsvars ārÄ“jās pārvaldes (!?) uzspiestajai politikai Latvijā".”

Labi atceramies, ka tāda politiskā spÄ“ka 13.Saeimas vÄ“lÄ“šanās un agrāk nebija. Neviens politiskais spÄ“ks nav solÄ«jis radikālas pārmaiņas Latvijas valstiskumā.

PiemÄ“ram, 2018.gada 6.oktobra parlamenta vÄ“lÄ“šanās uzvarÄ“ja idejiski tradicionālie politiskie spÄ“ki. Latvijas tautai viņi solÄ«ja vienÄ«gi „kosmÄ“tisko remontu” vai vispār dumji solÄ«ja zelta kalnus un tādus sociālos labumus, kādi pat komunismā nav iespÄ“jami. TāpÄ“c Roberta Raimo ideja tÅ«lÄ«t uzšÄ·iļ šÄ·elmÄ«gus jautājumus.

Dabiski, pirmos jautājumus uzšÄ·iļ politiski bÅ«tiskākā un reizÄ“ politiski sāpÄ«gākā dzÄ«ves realitāte: „Vai latviešu brāļi un māsas ļaus izveidot nacionāli patriotisku politisko spÄ“ku?”; „Vai tagad ir 20 000 latviešu, kuri vÄ“las dzÄ«vot nacionāli suverenā valstÄ«, bet nevis nacionāli suverÄ“nas valsts simulakrā?”

Latviešu brāļu un māsu lielākie dārgumi ES un NATO ir "ārÄ“jā pārvalde". Vai latviešu varas inteliÄ£ences „miljons” gribÄ“s atsacÄ«ties no ārÄ“jās pārvaldes un atkal atjaunot valstisko suverenitāti? 2003.gada 20.septembrÄ« latviešu „miljons” ar kvÄ“lošu degsmi (66,97%) atsacÄ«jās no nacionālās brÄ«vÄ«bas. Bet tas liecina par ļoti dziļām neveselÄ«gām pārmaiņām tautas kultÅ«rā un tautas mentalitātÄ“. Vai šÄ«s ļoti dziļās neveselÄ«gās pārmaiņas nebÅ«s nepārvarams šÄ·Ä“rslis iecerÄ“tā politiskā spÄ“ka organizÄ“šanai?

DzÄ«ves realitāte ir politiski sāpÄ«ga. Bet tas nebÅ«t nav viss. Latviešu "miljonu" ir pārņēmusi mentālā epidÄ“mija – neoliberālisma un postmodernisma, perversiju un rusofobijas epidÄ“mija. Vai latviešu „miljons” gribÄ“s atsacÄ«ties no tādiem mentālajiem gardumiem?

Latviešu varas inteliÄ£encei nav vajadzÄ«ga suverenitāte, jo Ä«stas suverenitātes atbalstÄ«tāji katrā ziņā vÄ“rsÄ«sies pret tumsonÄ«bu, stulbumu, šarlatānismu, zinātnes un izglÄ«tÄ«bas sagraušanu. Darbu zaudÄ“s simtiem āmurgalvju. Vai tauta, kura ir noslÄ«dÄ“jusi draudÄ«gi zemu un jau sen ir pārstājusi žēloties par personÄ«bu trÅ«kumu visos esamÄ«bas segmentos, vispār ir spÄ“jÄ«ga mobilizÄ“ties un tikt vaļā no kriminālā kapitālisma?

Vai kustÄ«bu atbalstÄ«s jaunā paaudze? Vai tās majoritāte gribÄ“s atradināties no perversijām, homoseksuālisma, genderisma atbalstÄ«šanas un dzÄ«ves baudÄ«šanas orÄ£ijām? Sociuma lielākos ideoloÄ£iskos indÄ“tājus "Delfi", "Satori", "RÄ«gas Laiku" kustÄ«ba nekavÄ“joties noslaucÄ«s no Zemes. Vai „radošÄ inteliÄ£ence” to pieļaus?

PÄ“c jaunās kustÄ«bas nākšanas pie varas aptiekā zāles vairs nebÅ«s 10-20 reizes dārgākas nekā Baltkrievijā. Oligarhi bÅ«s citi ar godÄ«gi nopelnÄ«tu sākotnÄ“jo kapitālu. Vecie oligarhi-parvÄ“niji-nacionālie laupÄ«tāji šÄ·Ä“les, lemberÄ£i, šleseri tiks finansiāli kastrÄ“ti. Mazums, kas vÄ“l notiks tautas morālās attÄ«rÄ«šanās nolÅ«kā. ArÄ« interneta izcili aprobežotajiem troļļiem un komentāru universālajiem ģēnijiem vajadzÄ“s apklust uz mūžīgiem laikiem. „Viedokļu plurālisma” faniem nāksies ņemt rokā grāmatas, un viņi drÄ«kstÄ“s atvÄ“rt muti tikai pÄ“c attiecÄ«go zināšanu apguves.

Un vÄ“l ir viens akÅ«ts jautājums: „Vai tādu politisko spÄ“ku pieļaus mÅ«su šodienas Ä£eopolitiskais saimnieks un bijušais LPSR saimnieks?”. Latviešu valsts rašanās, atjaunošana un pastāvÄ“šana vienmÄ“r ir bijusi Ä£eopolitiskās vienošanās rezultāts. Vai abi saimnieki jauno politisko kustÄ«bu tÅ«lÄ«t nenovedÄ«s lÄ«dz „abortam” – priekšlaicÄ«gai dzÄ«vÄ«bas pārtraukšanai?

Internetā (medijos) vairs nav lasāma gaušanās par personÄ«bu trÅ«kumu. Toties joprojām atskan jautājums „Ko darÄ«t?”.

Latvijā ir saprātÄ«gi cilvÄ“ki. Viņi ir spÄ“jÄ«gi godÄ«gi, drosmÄ«gi un objektÄ«vi novÄ“rtÄ“t „brÄ«vvalsts” realitāti. Daudzi cilvÄ“ki rÅ«gti pārdzÄ«vo bezjÄ“dzÄ«go, noziedzÄ«go, cilvÄ“ciski necienÄ«go dzÄ«ves kārtÄ«bu. Viņi ir dziļā neizpratnÄ“, apjukumā, neziņā par iespÄ“ju panākt radikāli pozitÄ«vu pavÄ“rsienu valstiskajā jomā. Viņus neapmierina sociālais, politiskais, morālais, intelektuālais, garÄ«gais klimats Latvijā. Viņi redz, ka oligarhijas un tās apkalpojošÄs valdošÄs kliÄ·es politiskā kvintesence (bÅ«tiskāko, svarÄ«gāko pazÄ«mju, Ä«pašÄ«bu kopums) nesastopas ne ar kādu kritisko izvÄ“rtÄ“jumu un latviešu sociālais, politiskais, morālais, intelektuālais protests ir lÄ«dzÄ«gs nullei.

Faktiski nekāda protesta nav. Ja arÄ« atsevišÄ·i cilvÄ“ki organizÄ“ oligarhijas un valdošÄs kliÄ·es nacionāli noziedzÄ«gās darbÄ«bas atspoguļošanu grāmatās un internetā, kā arÄ« sabiedrÄ«bai tiek izskaidrots LR nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais valstiskums, tad visa šÄ« darbÄ«ba principā paliek tikai „uz papÄ«ra”, jo tai nav sociuma kolektÄ«vā nosodÄ«juma atbalsts, aizmugure, spÄ“ks un autoritāte. TāpÄ“c valdošÄ kliÄ·e un tās saimnieki kriminālie oligarhi var droši turpināt savu izteikti noziedzÄ«go darbÄ«bu.

Savādāk bÅ«tu, ja Astoņkājim (oligarhiem) un Lielajai Bandai (oligarhijas sargsuņiem - valdošajai kliÄ·ei) nāktos respektÄ“t sabiedriskā spÄ“ka protestus un kolektÄ«vos nosodÄ«jumus. Bet tāds spÄ“ks neeksistÄ“. Tātad neeksistÄ“ arÄ« protesti un nosodÄ«jumi. EksistÄ“ vienÄ«gi neapmierinātÄ«bas burbuļošana „Ä·Ä“Ä·Ä«”. Tā noteikti ir masveidÄ«ga burbuļošana. Taču arÄ« burbuļošanas masveidÄ«ba neko nevar panākt, jo Ä«stenÄ«bā tā ir margināla burbuļošana pagrÄ«dÄ“. Ar padomju varu arÄ« gandrÄ«z visi bija neapmierināti „Ä·Ä“Ä·a lÄ«menÄ«”, bet tam nebija nekādas nozÄ«mes. PSRS vienā naktÄ« sabruka tikai tāpÄ“c, ka sabrukumu noorganizÄ“ja pašas lielvalsts politiskā vara – PSKP/VDK „elites elite”. 

Bez konkrÄ“ta sociālā spÄ“ka rašanās un bez konkrÄ“ta sociālā spÄ“ka aktivitātes latviešu apokaliptika, latviešu soterioloÄ£ija, latviešu ontoloÄ£ija, latviešu metafizika nemainÄ«sies un turpināsies pesimistiskās žēlabas par latviešu tautas gala tuvošanos, latviešu dvÄ“seļu nepestÄ«šanu no ļaunuma, latviešu esamÄ«bas vispārÄ«go pamatu, principu, struktÅ«ras un likumsakarÄ«bu fundamentālo nevÄ“rtÄ«bu, latviešu pirmpamatu, pirmelementu zaudÄ“šanu, aizmiršanu, necienÄ«šanu. Bez konstruktÄ«vi orientÄ“ta un nacionālajai labklājÄ«bai veltÄ«ta sociāli politiskā spÄ“ka rašanās un sociāli politiskā izrāviena latviešu tautas nākotne bÅ«s izteikti regresÄ«va. Un neko nelÄ«dzÄ“s atsevišÄ·u indivÄ«du atmaskojošÄ darbÄ«ba un nesaudzÄ«gā publicistiskā esejistika, kas drÄ«zāk ir uzskatāma par naivu filosofisko un intelektuālo sentimentalitāti „mÄ“ra laikā”, kad etniskā un valstiskā ideālisma apjÅ«smošana kļūst smieklÄ«ga polÄ“miskā konstrukcija.

Kā zināms, LR nav vienÄ«gā zeme ar kriminālā kapitālisma trajektoriju. Krievijā šÄ« trajektorija ir daudz briesmÄ«gāka. Taču Krievija ir vienÄ«gā zeme bijušÄs PSRS teritorijā, kur jau daudzus gadus eksistÄ“ samÄ“rā apjomÄ«gs un efektÄ«vs nacionālās aizsardzÄ«bas spÄ“ks, kā var dÄ“vÄ“t Sergeja Kurginjana 2011.gada sākumā izveidoto kustÄ«bu „Суть времени”. ŠÄ« kustÄ«ba ir ļoti pamācošs paraugs  atbildei uz jautājumu „Ko darÄ«t?”.

Tā ir kustÄ«ba, kuras mÄ“rÄ·is ir glābt Krieviju. Krievija ir sagandÄ“ta ne mazāk kā Latvija, un Krievija patiesÄ«bā ir visu nelaimju „māte un tÄ“vs”, apzināti izveidojot nacionāli reakcionāru un krimināli oligarhisku valstiskumu – unikālu valstiskumu cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. LR ir KF klons. 

Sergejs Kurginjans (1949) ir Ä£eniāls cilvÄ“ks. Viņš izprata „perestroikas” noziedzÄ«go bÅ«tÄ«bu 90.gadu sākumā. Viņš jau tolaik rakstÄ«ja par kriminālā kapitālisma „celtniecÄ«bu” Krievijā, kad sākotnÄ“jais kapitāls tiek iegÅ«ts laupÄ«šanas veidā. Viņš brÄ«dināja par laupÄ«šanas briesmÄ«gajām sekām, kad it kā jauna dzÄ«ve tiek bÅ«vÄ“ta uz pilnÄ«gi šÄ·Ä«biem pamatiem.

Viņa kustÄ«ba no cilvÄ“ciskuma saglabāšanas viedokļa ir nozÄ«mÄ«ga parādÄ«ba pasaules mÄ“rogā. ArÄ« Latvijā ir cilvÄ“ki, kuri iesaistÄ«jušies šajā kustÄ«bā. S.Kurginjana teorÄ“tiskā pieeja un polittehnoloÄ£iskā prakse var bÅ«t metodoloÄ£iskais paraugs arÄ« mums. Katrā ziņā šÄ« kustÄ«ba ir teorÄ“tiski ļoti pareizi un precÄ«zi bÅ«vÄ“ta. Rezultāts ir labs. Taču rezultāts diemžēl ir atkarÄ«gs no „baltās” rases kopÄ“jā likteņa demogrāfiskās pārejas kontekstā. Kā zināms, liktenis nav patÄ«kams, un neviens to nevar izmainÄ«t.

PiemÄ“ram, demogrāfisko katastrofu un tās sociālos satelÄ«tus masveida degradāciju un deÄ£enerāciju (dzÄ«ves baudÄ«šanu mÄ“ra laikā) neviens nevar apturÄ“t. Tas ir izdevies tikai FarÄ“ru salās. ArÄ« S.Kurginjans pÄ“dÄ“jā laikā žēlojas par inteliÄ£ences sabrukumu un tautas degradācijas pieaugumu. Krievijā esot iespÄ“jami divi scenāriji: 1) vai nu tauta saņemsies un mobilizÄ“sies jeb 2) tauta un tās valsts ies bojā (Krievija izšÄ·Ä«dÄ«s vai to iekaros).

SalÄ«dzinot stāvokli Krievijā ar stāvokli Latvijā, ir viens nepatÄ«kams apstāklis. S.Kurginjana kustÄ«bā dominÄ“ jaunās paaudzes pārstāvji, kurus nav izdevies nozombÄ“t no Rietumiem ievazātajai ideoloÄ£ijai. Krievijā nezombÄ“tas jaunatnes daļa ir ļoti liela. Latvijā visriebÄ«gākā nelaime ir nozombÄ“tā jaunatne, kura 2018.gada 6.oktobrÄ« panāca radikālu vÄ“sturisko pavÄ“rsienu, kas latviešu tautai nesÄ«s milzÄ«gu postu.

S.Kurginjana vadÄ«tā kustÄ«ba visdažādākajā aspektā ir ļoti laba un pamācoša atbilde uz jautājumu „Ko darÄ«t?”. Ä»oti labi apzinos, ka atbildÄ“ ir jāpasaka galvenais, un galvenais ir S.Kurginjana realizÄ“tā polittehnoloÄ£ija. Lai atbilde bÅ«tu izsmeļoša, jāsagatavo detalizÄ“ts pārskats par kustÄ«bu. Tāds pārskats ir obligāti nepieciešams tiem, kuri vÄ“las kaut ko reāli darÄ«t un mācÄ«ties no tiem, kuri jau ir daudz paveikuši. Tādu pārskatu ir iespÄ“jams sagatavot. Bet tas nav viegls uzdevums, jo materiāls ir grandiozs.

PiemÄ“ram, jāpārlasa plašie raksti kustÄ«bas Ä«patnās „avÄ«zes” 300 numuros, vÄ“lreiz jānoskatās ne reti divas stundas ilgie 130 video, jāpārlasa mācÄ«bu grāmatu kolekcija, noteikti jāpārlasa S.Kurginjana grāmatas un raksti interneta medijos. Pārskatā jāiekļauj stāstÄ«jums par komÅ«nu Aleksandrovskas ciemā, kur tā pastāv piecus gadus un kur divas reizes gadā apmÄ“ram nedēļu notiek mācÄ«bas kustÄ«bas „universitātÄ“” „Школа высших смыслов„.   

S.Kurginjans sāka ar izglÄ«tošanu - tipisku izglÄ«tošanas darbu, izskaidrojot cilvÄ“ka dzÄ«ves jÄ“gu, cilvÄ“ka un valsts attiecÄ«bas, garÄ«guma lomu, cilvÄ“ciskuma bÅ«tÄ«bu. IzglÄ«tošanas formas klasiskās: lekcijas, laikraksta izdošana, video gatavošana.

Tātad sākumā ir vajadzÄ«gs, tā teikt, subjekts, kurš prot veikt un vÄ“las veikt attiecÄ«go izglÄ«tošanas darbu. Tāds darbs ir konstruktÄ«vs ideoloÄ£iskais pasākums, orientÄ“jot cilvÄ“ku apziņu adekvātu cilvÄ“ku eksistenciālajai misijai. Mobilizācijas sākums ir ideoloÄ£iskā izglÄ«tošana noteiktā virzienā - humānistiskā virzienā ar humāniem ideāliem, mÄ“rÄ·iem, dzÄ«ves formātiem.

Principā nekā jauna un nekā neizdarāma nav, ja vÄ“lamies garÄ«gi nomaldÄ«jušos cilvÄ“kus novirzÄ«t uz cilvÄ“kiem cienÄ«gas dzÄ«ves ceļa. Protams, ir vajadzÄ«gi noteikti materiālie resursi, lai lasÄ«tu lekcijas, izdotu avÄ«zi, darbotos internetā utt. Taču pati kustÄ«ba netiek saistÄ«ta ar naudu. S.Kurginjans sākumā to daudzkārt uzsvÄ“ra: „KustÄ«ba nebÅ«s saistÄ«ta ar naudu!”. TāpÄ“c kustÄ«ba nav juridiski noformÄ“ta tā, lai drÄ«kstÄ“tu piedalÄ«ties dažādās vÄ“lÄ“šanās, kas ir elementārs sākums „saistÄ«bai ar naudu”.

S.Kurginjana vadÄ«tajai kustÄ«bai ir izdevies vairākkārt glābt dzimteni. Tas nav pārspÄ«lÄ“jums. KustÄ«bai bija izšÄ·irošÄ pretspÄ“ka loma 2011.-2013. gadā, kad Rietumu finansÄ“tā 5.kolonna Maskavā organizÄ“ja plašus nemierus. KustÄ«bai izdevās apturÄ“t likumdošanas kroplÄ«bas bÄ“rnu audzināšanā un izglÄ«tošanā. Visjaunākajā laikā kustÄ«ba cenšas panākt nacionāli katastrofālās pensiju reformas atcelšanu un  pilnÄ«gi pārliecināta par savu uzvaru.