Ko darÄ«t latvieÅ¡u konservatÄ«vajiem spÄ“kiem izvirtÄ«bu uzspieÅ¡anas sakarÄ?
Ivars PrÅ«sis · 09.07.2016. · Komentāri (43)Gan pasaulÄ“, gan LatvijÄ turpinÄs nesaudzÄ«ga cīņa starp neoliberÄlajiem un konservatÄ«vajiem spÄ“kiem. NeoliberÄļi pakÄpeniski, metodiski un pÄrliecinoši ievieš visdažÄdÄkos “jauninÄjumus”, virzot sabiedrÄ«bu pretÄ« savam ideÄlajam modelim, ko nekÄ savÄdÄk kÄ par galÄ“ju ÄrprÄtu nosaukt nevar, bet konservatori izmisÄ«gi un visbiežÄk neveiksmÄ«gi tam pretojas.
LatvijÄ šÄ«s cīņas kÄrtÄ“jais posms notiek ap Stambulas konvenciju, un tas jau kuro reizi parÄda neoliberÄļu pÄrÄkumu, to nospiedošu pÄrsvaru masu medijos un pÄrvaldes institÅ«cijÄs, kÄ arÄ« Latvijas konservatÄ«vo spÄ“ku impotenci. TurklÄt Latvijas neoliberÄļi, sajutuši tik lielu konservatoru nespÄ“ku, kļūst Ä«paši nekaunÄ«gi, gatavojoties pilnÄ«bÄ “izlÄ«st no kastes” un turpinÄt savas destrukcijas pilnÄ«gi atklÄti un neslÄ“pjoties. ŠÄdos apstÄkļos cilvÄ“kiem ar konservatÄ«viem uzskatiem rodas ļeņiniskais jautÄjums: “Ko darÄ«t?” To tad arÄ« mÄ“Ä£inÄšu noformulÄ“t.
EsošÄ situÄcija
Lai saprastu, par ko tÄds “cepiens” un kÄdēļ ir jÄizdomÄ, ko darÄ«t, nepieciešams izlasÄ«t rakstu “Stambulas konvencija – homoseksuÄlistu – pedofilu aprindu kÄrtÄ“jais sabiedrÄ«bas maitÄšanas mÄ“Ä£inÄjums” (http://infoagentura.wordpress.com/2016/05/31/stambulas-konvencija-homoseksualistu-pedofilu-aprindu-kartejais-sabiedribas-maitasanas-meginajums/).
Par cilvÄ“kiem, kuri ievieš visÄdas izvirtÄ«bas, tur ir teikts: “DarÄ«šana mums ir ar ietekmÄ«gu, ļoti rafinÄ“tu, agresÄ«vu, ļaunu un galÄ“ji necilvÄ“cÄ«gu sociÄlo grupu, kuru visprecÄ«zÄk var raksturot ar terminu “homoseksuÄlistu – pedofilu aprindas”. HomoseksuÄlistu – pedofilu aprindu kodols un galvenais virzošais spÄ“ks ir homoseksuÄlisti – pedofili un tajÄ ietilpst arÄ« homoseksuÄlisti, visu veidu izvirtuļi (gan pataloÄ£iskie, gan normÄlorientÄ“tie) un cilvÄ“ki, kuri dažÄdu iemeslu dēļ apzinÄti atbalsta homosseksuÄlistu – pedofilu centienus (gan tie, kuriem tÄ ir “brÄ«vÄ«bas” izpausme, gan tie, kuriem tas ir tikai bizness, darbs vai karjera, gan tie, kuriem tÄ šÄ·iet politiski noderÄ«ga parÄdÄ«ba). PiemÄ“ram, kÄ viens no pasÄkumiem cilvÄ“ku skaita uz Zemes samazinÄšanai un/vai nepilnvÄ“rtÄ«gu tautu iznÄ«cinÄšanas instruments un/vai instruments cÄ«Å†Ä pret ienaidniekiem vai par savu/savas grupas kundzÄ«bu). Un runa te ir nevis par cilvÄ“kiem, kurus izmanto “uz tumšo”, bet gan par tiem indivÄ«diem, kuri pietiekami labi apzinÄs savu darbÄ«bu destruktÄ«vo un nÄvÄ“jošo dabu un kuriem tas ir vai nu vienalga vai arÄ« kuru apzinÄtais mÄ“rÄ·is ir kaitÄ“t un iznÄ«cinÄt.”
SavukÄrt, lai saprastu šo aprindu kaujiniecisko noskaņojumu, kurš neko labu normÄliem cilvÄ“kiem nesola, ieteicams izlasÄ«t IlmÄra ŠlÄpina rakstu “AtpakaļrÄpuļi” (http://www.satori.lv/raksts/11215/Ilmars_Slapins/Atpakalrapuli). ŠlÄpins, protams, ne tuvu nav vilks, bet viņš nav arÄ« sorosÄ«tu aita. KÄ pustraks šakÄlÄ“ns, kurš meitenÄ«gi apkalpo vilkus, viņš ir labs šÄ«s sociÄlÄs grupas indikators.
No vienas puses LatvijÄ konservatoru pusÄ“ pagaidÄm joprojÄm ir lielÄkÄ daļa sabiedrÄ«bas, kura ir dziļi tradicionÄla un nebÅ«t negrib “mainÄ«t orientÄciju”. No otras puses konservatori ir sašÄ·elti, inerti, apmÄti un rÄ«cÄ«bmazspÄ“jÄ«gi. Konservatori ir sadalÄ«ti pÄ“c tautÄ«bas, pÄ“c reliÄ£iskÄs pÄrliecÄ«bas, pÄ“c attieksmes pret Padomju laikiem, pÄ“c attieksmes pret Krieviju, pÄ“c attieksmes pret “4.maija Latviju”, pÄ“c politbiznesa grupÄ“jumu piederÄ«bas un citÄm pazÄ«mÄ“m.
Konservatoriem nav nozÄ«mÄ«ga ÄrÄ“ja atbalsta (varbÅ«t izņemot ASV RepublikÄņu partiju, kura sirgst ar tÄm pašÄm kaitÄ“m, ar kurÄm slimo tÄs Latvijas un citu valstu kolÄ“Ä£i). Konservatoriem ir minimÄla ietekme pÄrvaldes institÅ«cijÄs. Konservatoriem ir minimÄla ietekme masu medijos. Ilgstošas propagandas ietekmÄ“, kuru daļēji atbalstÄ«ja un joprojÄm atbalsta paši konservatori, to elektorÄtam ir pietiekami spÄ“cÄ«gi traumÄ“ta apziņa, kÄ rezultÄtÄ ir traucÄ“ta konservatÄ«vi noskaņoto masu racionÄla spriestspÄ“ja un apgrÅ«tinÄta rÄ«cÄ«bspÄ“ja, kas ļauj tos viegli vazÄt aiz deguna un brīžiem pat klaji nerÄ“Ä·inÄties ar tiem.
Pašu konservatoru struktÅ«ras ir pÄrpildÄ«tas ar slÄ“ptajiem neoliberÄļiem, kuri aprobežotos konservatorus kÄ aitas dzen uz nokaušanu. Ja saprotam, ka neoliberÄļu kodolu veido homoseksuÄlisti – pedofili, kuri dēļ savÄm tieksmÄ“m ir pieraduši pie dziļas konspirÄcijas un nepÄrtrauktas melošanas, un, ja saprotam, ka homoseksuÄli sakari visa cita starpÄ ir arÄ« labs filtrs un slÄ“gtu sociÄlu grupu veidošanas paņēmiens, tad arÄ« kļūst skaidrs, ka neoliberÄļiem “iefiltrÄ“ties” konservatoru aprindÄs ir pietiekami vienkÄrši (tikai jÄsaka, tas, ko no tevis sagaida, un jÄbÅ«t uzmanÄ«gam savu tieksmju apmierinÄšanÄ), bet konservatoriem nemanÄmi iekļūt neoliberÄļu grupÄ ir gandrÄ«z vai neiespÄ“jami.
Visbeidzot, neoliberÄļiem ir savs “sapnis”, sava vÄ«zija, savs “projekts”, sava atbilde uz globÄlajÄm un vÄ“sturiskajÄm cilvÄ“ces problÄ“mÄm. Un lai gan šis “projekts” ir ļoti pretÄ«gs, drausmÄ«gs, necilvÄ“cÄ«gs, kļūdains un nepÄrprotami izraisÄ«s katastrofu un civilizÄcijas pilnÄ«gu sabrukumu (apokalipsi, ja gribat), tomÄ“r viņš ir. Konservatoriem nekas tamlÄ«dzÄ«gs nav saskatÄms. VienÄ«gais, ko viņi spÄ“j, balstÄ«ties uz pašiem lÄ«dz galam nesaprotamÄm tradÄ«cijÄm un ieradumiem, un bezspÄ“cÄ«gi vaimanÄt par drausmÄ«gajÄm izmaiņÄm. JÄ, izmaiņas tik tiešÄm ir drausmÄ«gas, bet, lai tÄs nepieļautu, ir jÄrada pieņemama alternatÄ«va, nevis tikai jÄapelÄ“ pie izmaiņu nevajadzÄ«bas.
Lai kÄ tas varÄ“tu nepatikt konservatoriem, bet ir jÄkonstatÄ“, ka ar tradicionÄlo sabiedrÄ«bu tik tiešÄm ir problÄ“mas, kuru sekas no vienas puses ir daudzu patoloÄ£isku indivÄ«du rašanÄs, bet no otras puses pašas tradicionÄlÄs sabiedrÄ«bas ievÄ“rojama novÄjinÄšanÄs. JÄ neoliberÄļi savÄ bÅ«tÄ«bÄ ir pretÄ«gi, tÄpat kÄ viņu nÄkotnes vÄ«zijas, bet viņi ir tradicionÄlÄs sabiedrÄ«bas produkts. NeoliberÄļi ir tradicionÄlÄs sabiedrÄ«bas nepilnÄ«bu sekas, kuras, “brÄ“cot pÄ“c atmaksas”, mudina to pilnveidoties un novÄ“rst savus trÅ«kumus. TÄ kÄ tradicionÄlÄ sabiedrÄ«ba pat negrasÄs pilnveidoties, tad neoliberÄļi to pamazÄm vienkÄrši iznÄ«cina. Diemžēl konservatori savÄ vairumÄ ir par slinku un par aprobežotu, lai domÄtu šÄdÄs kategorijÄs, kas ir galvenais to stratÄ“Ä£isko un nereti arÄ« taktisko neveiksmju cÄ“lonis.
Ko darÄ«t? (15 “aprīļa tÄ“zes” latviešu konservatÄ«vajiem spÄ“kiem)
1. JÄatbrÄ«vojas no neoliberÄļu “slÄ“ptÄs aÄ£entÅ«ras” konservatÄ«vajÄs organizÄcijÄs.
2. JÄrada savi mediji un savi informÄcijas izplatÄ«bas kanÄli.
3. Kategoriski jÄatsakÄs no jebkÄdas sadarbÄ«bas ar izvirtÄ«bu atbalstÄ«tÄjiem.
4. JÄrada savas paralÄ“lÄs organizÄcijas, papildus neoliberÄļu kontrolÄ“tajÄm organizÄcijÄm.
5. JÄizstrÄdÄ savs konceptuÄlais sabiedrÄ«bas modelis.
6. JÄnodala kultÅ«ra no antikultÅ«ras, mÄksla no antimÄkslas un jÄuzsÄk aktÄ«va cīņa pret antikultÅ«ru un antimÄkslu.
7. JÄatsakÄs no absolÅ«ta un beznosacÄ«jumu prorietumnieciskuma un orietÄ“šanÄs uz Rietumiem.
8. JÄatsakÄs no antikrieviskuma un anti Krievijas retorikas.
9. JÄpÄrstÄj nomelnot PSRS.
10. JÄpÄrstÄj saistÄ«t izvirtÄ«bas ar marksismu.
11. JÄmobilizÄ“ krievi.
12. JÄizstrÄdÄ spÄ“cÄ«ga konservatÄ«vi – sociÄlistiskÄ ideoloÄ£ija kÄ nozÄ«mÄ«gÄkais cilvÄ“ku motivÄ“šana un saliedÄ“šanas elements.
13. JÄizstrÄdÄ tikumiskÄs cenzÅ«ras mehÄnismi.
14. JÄnodefinÄ“ un jÄparÄda izvirtÄ«bu pÄrņemtÄs valstis, jÄnorobežojas no tÄm un kategoriski jÄatsakÄs no to jaunÄkÄs prakses pÄrņemšanas.
15. JÄveido un jÄpublisko izvirtÄ«bu atbalstÄ«tÄju, bÄ“rnu tirgotÄju un citu prominentu noziedznieku, kurus pagaidÄm tiesiski nav iespÄ“jams saukt pie atbildÄ«bas, saraksti.
1. JÄatbrÄ«vojas no neoliberÄļu “slÄ“ptÄs aÄ£entÅ«ras” konservatÄ«vajÄs organizÄcijÄs.
Vispirms, kÄ var noteikt, ka konservatÄ«vajÄs organizÄcijÄs ir ietekmÄ«ga neoliberÄļu “slÄ“ptÄ aÄ£entÅ«ra”. PirmkÄrt, pÄ“c fakta, ka neoliberÄļi nepÄrtraukti gÅ«st vienu uzvaru pÄ“c otras. OtrkÄrt, pÄ“c neadekvÄtÄm konservatÄ«vo spÄ“ku atbildes reakcijÄm uz neoliberÄļu draudiem. TreškÄrt, pÄ“c konkrÄ“tu konservatÄ«vo aprindu deklaratÄ«vo pÄrstÄvju nostÄjas, izteikumiem, biogrÄfijas, rÄ«cÄ«bas. CeturtkÄrt, pÄ“c jau aprakstÄ«tÄs neoliberÄļu un konservatoru bÅ«tÄ«bas.
Ko dara neoliberÄļu “slÄ“ptÄ aÄ£entÅ«ra”? PirmkÄrt, ziņo par cilvÄ“kiem, aktivitÄtÄ“m, plÄniem utt. OtrkÄrt, tiecas nokļūt organizÄciju vadÄ«bÄ vai ietekmÄ“t to. Nereti neoliberÄļi paši izveido konservatÄ«va tipa organizÄciju un meklÄ“ konservatÄ«vus muļķus, kas viņu vadÄ«bÄ vai uzraudzÄ«bÄ nekaitÄ«gi darbosies. SpÄ“jot ietekmÄ“t konservatÄ«vas organizÄcijas lÄ“mumus, neoliberÄļu “aÄ£entÅ«ra” tiecas panÄkt maksimÄli maigu reakciju gadÄ«jumos, kad nepieciešama stingra, kÄ arÄ« maksimÄli asu reakciju, kad nepieciešams rÄ«koties savaldÄ«gi, apdomÄ«gi un gudri (vai arÄ« kad tam nav nekÄdas jÄ“gas). TÄpat slÄ“ptie neoliberÄļi noder gadÄ«jumos, ja nepieciešams ievilinÄt konservatÄ«vÄs organizÄcijas lamatÄs, lai diskreditÄ“tu vai pat iznÄ«cinÄtu tÄs (labs piemÄ“rs – 2006.gada “praida” protesta akcija).
VÄ“l šÄ« “aÄ£entÅ«ra” noder konservatoru šÄ·elšanai, dažÄdu mÄ«tu radÄ«šanai konservatoru prÄtos, to atraušanai no realitÄtes, novirzÄ«šanai uz neproduktÄ«viem ceļiem, pamudinÄšanai uz nepareizas stratÄ“Ä£ijas, taktikas un sabiedroto izvÄ“li un tamlÄ«dzÄ«gÄm destrukcijÄm. ĪsÄk sakot, kamÄ“r konservatÄ«vajÄs organizÄcijÄs darbosies slÄ“pto neoliberÄļu “piektÄ kolona”, tikmÄ“r neoliberÄļi turpinÄs gÅ«t virsroku, bet konservatori neko nespÄ“s izdarÄ«t.
KÄ atpazÄ«t slÄ“ptu neoliberÄli? PirmkÄrt, jebkÄdu “aÄ£entÅ«ru” var identificÄ“t, izmantojot operatÄ«vas metodes un teorÄ“tiskÄs zinÄšanas, kuras ierindas cilvÄ“kiem nav pieejamas un ir grÅ«ti saprotamas. OtrkÄrt, pÄ“c ļoti izteikta, pÄrspÄ«lÄ“ta un brīžiem pat histÄ“riska antikrieviskuma, antiputiniskuma un antipadomisma. Tas tÄ ir gan tÄpÄ“c, ka neoliberÄļu galvenais globÄlais šÄ·Ä“rslis ir Krievija un galvenie ienaidnieki ir krievi, gan arÄ« tÄpÄ“c, ka LatvijÄ ir daudz krievu, kas ir nopietns traucÄ“klis un drauds neoliberÄļu koncepciju iedzÄ«vinÄšanai, gan arÄ« tÄpÄ“c, ka Latvija atrodas blakÄm Krievijai, kuras pat ļoti niecÄ«gs atbalsts var pilnÄ«bÄ pÄrvilkt strÄ«pu neoliberÄlajiem plÄniem. TreškÄrt, pÄ“c homoseksuÄlista ÄrÄ“jÄm pazÄ«mÄ“m (neoliberÄļu organizatoriskais triecienspÄ“ks ir homoseksuÄlisti).
Un tagad daži piemÄ“ri. Ir tÄda daudzas partijas izstaigÄjusi dÄmÄ«te kÄ IngÅ«na RÄ«bena (“Saimnieks”, “Jaunais laiks”, “VienotÄ«ba”, NacionÄlÄ apvienÄ«ba”). 01.06.2016 konservatÄ«vajÄ portÄlÄ www.aprinkis.lv tika publicÄ“ta viņas intervija ar virsrakstu “Tiek kultivÄ“ts verga domÄšanas veids” (http://www.aprinkis.lv/component/k2/item/31371-inguna-ribena-tiek-kultivets-verga-domasanas-veids). Dienu iepriekš citÄ konservatÄ«vÄ vietnÄ“ “InformÄcijas aÄ£entÅ«ra” tika publicÄ“ts jau pieminÄ“tais raksts “Stambulas konvencija – homoseksuÄlistu – pedofilu aprindu kÄrtÄ“jais sabiedrÄ«bas maitÄšanas mÄ“Ä£inÄjums”.
TÄtad tad, kad rietumorientÄ“tie konservatÄ«vie latvieši ir cietuši pilnÄ«gu fiasko, kad viņiem atklÄti un nekaunÄ«gi ir iespļauts sejÄ, kad neoliberÄļi ir praktiski parÄdÄ«juši savu nospiedošo pÄrÄkumu un, kad to mÄ“Ä£ina izmantot prokrieviskie konservatÄ«vie latvieši, dodot rietumorientÄ“tajiem konservatÄ«vajiem latviešiem ne tikai svaigas domas, bet arÄ« spÄ“cÄ«gus argumentus cīņas turpinÄšanai, tad uzpeld RÄ«bena un to nozÄkÄ, izmantojot daudzus neoliberÄļu šÄ·eltnieciskos un maldinošos mÄ«tus. TurklÄt RÄ«bena runÄ tÄ it kÄ rietumorientÄ“tajiem konservatÄ«vajiem latviešiem bÅ«tu pÄrspÄ“ks un it kÄ viņi varÄ“tu kaut tÅ«lÄ«t iztÄ«rÄ«t mediju un valsts pÄrvaldes struktÅ«ras no neoliberÄļiem. RÄ«bena klaji ignorÄ“ realitÄti, kura rÄda, ka rietumorientÄ“tie konservatÄ«vie latvieši ir tik nespÄ“cÄ«gi, ka pilnÄ viņu kontrolÄ“ nav pat viena spÄ“cÄ«ga politiska partija.
PatiesÄ«bÄ RÄ«benas intervija šÄ·el, mÄ“Ä£inot uzreiz pašÄ saknÄ“ novÄ“rst rietumorientÄ“to un prokrievisko konservatÄ«vo spÄ“ku apvienošanos, un cenšas atkal propagandiski apdulinÄt tos, kuri aiz sÄpÄ“m un šausmÄm varÄ“tu sÄkt atskurbt.
Cits piemÄ“rs. Pirms Äetriem gadiem neoliberÄļi Latviju aplaimoja ar t.s.”viņķeles grÄmatiņu”. Toreiz piedalÄ«jos nelielas konservatoru grupiņas sanÄksmÄ“, kurÄ mÄ“Ä£inÄja izdomÄt, ko darÄ«t. Uz sanÄksmi atnÄca arÄ« JÄnis Rožkalns, bijušais Helsinki-86 dalÄ«bnieks. Ja lielÄko daļu sanÄksmes dalÄ«bnieku zinÄju, tad ar Rožkalna kungu tikos pirmo reiz. PirmkÄrt, pÄrsteidza tas, ka lielÄkÄ daļa sanÄksmes dalÄ«bnieku pret viņu izturÄ“jÄs kÄ pret priekšnieku. OtrkÄrt, nevarÄ“ju nekonstatÄ“t, ka Rožkalna kungs ir labs vadÄ«bas un organizÄ“šanas speciÄlists. TomÄ“r visvairÄk pÄrsteidza Rožkalna kunga mÄ“renas rÄ«cÄ«bas aicinÄjumi. Es piedÄvÄju organizÄ“t lekcijas par homoseksuÄlisma pataloÄ£isko dabu, jo, ja tiek uzsÄkti šÄda veida ÄrprÄtu iedzÄ«vinÄšana, tad ir spÄ“cÄ«gi jÄsit pa pašu kodolu, bet Rožkalna kungs ieteica “bÅ«t uzmanÄ«gam” un koncentrÄ“ties uz lekcijÄm par Ä£imeni. NejÅ«tot atbalstu, apklusu un tÄlÄk tikai klausÄ«jos haotiskÄ papļÄpÄšanÄ par tÄ“mu, kuras viena no “pÄ“rlÄ“m” bija atziņa, ka “nav ļaunuma bez labuma”, jo ir taÄu “Ķīļa reforma”.
Neuzskatu sevi par dižu “zempaklÄja spēļu” speciÄlistu un precÄ«zi nezinu kÄ vislabÄk un visgudrÄk ietekmÄ“t politiÄ·us un ierÄ“dņus, bet noteikti zinu, ka ir sarkanas lÄ«nijas, kuru pÄrkÄpšanu piedot kategoriski nedrÄ«kst un uz ko ir jÄreaģē maksimÄli asi (pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ viss uzreiz tiek zaudÄ“ts; nevar nepÄrtraukti atkÄpties, jo tad vienÄ brÄ«dÄ« izrÄdÄs, ka bez kaujas, atdodot visu, esi padevies gÅ«stÄ). “GenderizÄcija” ir šÄda tipa sarkanÄ lÄ«nija, TurklÄt viena no pÄ“dÄ“jÄm. PÄ“c šÄ«s sanÄksmes guvu pÄrliecÄ«bu, ka latviešu konservatÄ«vie spÄ“ki ir, ļoti maigi izsakoties, nespÄ“cÄ«gi. Un tikai vÄ“lÄk saskÄros ar JÄna Rožkalna rakstiskajiem antikrieviskajiem eposiem un tikai vÄ“lÄk no Kaspara Dimitera uzzinÄju, ka JÄnis ik pa brÄ«dim nÄk pie viņa ar kÄrtÄ“jo antikrievisko domu. TurklÄt ja, runÄjot par izvirtÄ«bÄm, Rožkalna kungs ir pietiekami savaldÄ«gs un korekts, tad, runÄjot par “krieviem” un Krieviju, viņš mÄ“dz kļūt arÄ« nesavaldÄ«gs, kas labi parÄda viņa vÄ“rtÄ«bu prioritÄtes.
Visbeidzot, neoliberÄļu “slÄ“ptÄs aÄ£entÅ«ras” sakarÄ ir jÄsaprot viena bÅ«tiska nianse. KÄ jau tika minÄ“ts, neoliberÄļu galvenais triecienspÄ“ks ir homoseksuÄlisti (cilvÄ“ki, kuri piekopj homoseksuÄlu dzÄ«vesveidu) un bÅ«tiska loma to galveno struktÅ«ru veidošanÄ ir homoseksuÄliem sakariem. PÄ“c kÄdÄm pazÄ«mÄ“m vidusmÄ“ra cilvÄ“ks nosaka varbÅ«tÄ“jos homoseksuÄlistsu? Vientuļš. Nav Ä£imenes. Vai arÄ« pÄ“c atklÄta homoseksuÄla dzÄ«vesveida. Bet, ja cilvÄ“kam ir Ä£imene un bÄ“rni, tÄ vairumam cilvÄ“ku skaitÄs droša pazÄ«me, ka viņš nav homoseksuÄlists.
LatvijÄ homoseksuÄlistu – pedofilu aprindas bija spÄ“cÄ«gas jau Padomju laikÄ, kad par homoseksuÄliem sakariem bija paredzÄ“ta kriminÄlatbildÄ«ba, maucÄ«ba oficiÄli tika nosodÄ«ta un veiksmÄ«gai karjeras veidošanai bija jÄbÅ«t Ä£imenes cilvÄ“kam. KÄ tas bija iespÄ“jams? VienkÄrši homoseksuÄlisti veidoja Ä£imenes. Tika atrasta vai nu lÄ“tticÄ«ga otra pusÄ«te, kura neko nezinÄja par laulÄtÄ “otro dzÄ«vi” vai arÄ« homoseksuÄlisti precÄ“jÄs savÄ starpÄ (geji ar lesbietÄ“m). ŠÄ«s otrÄ tipa laulÄ«bas ÄrÄ“ji šÄ·ita pat ļoti veiksmÄ«gas un saskanÄ«gas, jo partneriem bija daudz mazÄk ko “dalÄ«t”. UzdzÄ«vei elitÄrie homoseksuÄlisti nodevÄs Ärpus mÄjas – speciÄlos nomenklatÅ«ras tusiņos un pirtÄ«s, konspiratÄ«vajos kantora dzÄ«vokļos vai arÄ« viens pie otra. TurklÄt homoseksuÄlistus no zemÄkajiem slÄņiem “savÄca” Äeka, iesaistÄ«ja aÄ£entos un pÄ“c tam nereti virzÄ«ja pa karjeras kÄpnÄ“m, tai skaitÄ arÄ« partijÄ.
KÄpÄ“c to ir bÅ«tiski saprast? TÄpÄ“c, ka vairums cilvÄ“ku uzskata, ka Ä£imenes un bÄ“rnu esamÄ«ba ir neapgÄžams normÄlorientÄ“tÄ«bas pierÄdÄ«jums, kas ne tuvu tÄ nav. ApskatÄ«sim to pašu Šleseru. PrecÄ“jies, daudz bÄ“rnu. VairÄku deklaratÄ«vi konservatÄ«vu partiju dibinÄtÄjs, kurš publiski pauž konservatÄ«vus uzskatus. Bet vai daudzi zin par tÄ izklaidÄ“m Maskavas geju klubos, par tÄ Padomju laiku nodarbošanos un saistÄ«bu ar bÄ“dÄ«gi slaveno Birkavu?! Un to, ka viņš savu galvu reibinošo karjeru sÄka norvÄ“Ä£u homoseksuÄlistiem piederošÄ uzņēmumÄ vairums cilvÄ“ku jau ir aizmirsuši. Zinot to, neizbrÄ«na arÄ« Šleseru pÄra iesaiste bÄ“rnu adopcijas biznesÄ.
Cits piemÄ“rs: VVF dÄ“ls. T.s. ”pedofilijas skandÄla” laikÄ Ä¼oti bÅ«tiska loma bija valsts prezidentei. Toreiz jau bija uzsÄkta izmeklÄ“šana, pÄrkÄpjot dažas procesuÄlÄs normas, un tÄs rezultÄti nodoti Saeimas deputÄtam Ä€damsonam. TÄ tas tika darÄ«ts, jo neilgi pirms tam cits konstatÄ“ts pedofilijas gadÄ«jums vienkÄrši “pazuda” no attiecÄ«gÄ rajona RÄ«gas kriminÄlpolicijas. Šoreiz policijÄ sÄkumÄ tika atrasts savs cilvÄ“ks, kurš, iepazÄ«stoties ar materiÄliem, uzņēmÄs risku, ierosinÄja izmeklÄ“šanu un iniciÄ“ja operatÄ«vÄs darbÄ«bas, kuru rezultÄtÄ arÄ« tika gÅ«ti pierÄdÄ«jumi pret prominentajiem pedofiliem. Pedofilu apkarotÄji gribÄ“ja turpinÄt neatkarÄ«gu izmeklÄ“šanu un viņiem tam bija nepieciešams, lai izmeklÄ“šanas procesÄ neviens neiejaucas. SavukÄrt homoseksuÄlistu – pedofilu aprindas apelÄ“ja pie formÄlajÄm procesuÄlajÄm normÄm un pieprasÄ«ja nodot izmeklÄ“šanu prokuratÅ«rai, kuru vadÄ«ja viņu cilvÄ“ks. StrÄ«ds aizgÄja lÄ«dz NacionÄlÄs drošÄ«bas padomei un VVF, kura svÄrstÄ«jÄs. Un tad Streips publiski deva mÄjienu, ka vienas augstÄkÄs Latvijas amatpersonas dÄ“ls ir homoseksuÄlists. MÄjiens tika saprasts pareizi un prezidente pievienojÄs homoseksuÄlistu – pedofilu aprindu nostÄjai, kam bija izšÄ·irošÄ nozÄ«me “pedofilijas skandÄla” apklusinÄšanÄ (lietu nodeva prokuratÅ«rai, liecinieki un izmeklÄ“šanas aktÄ«visti tika iebiedÄ“ti, daži nogalinÄti, tai skaitÄ IeM pulkvedis, kurš iniciÄ“ja izmeklÄ“šanu). Pirms tam dēļ bezspÄ“cÄ«ga izmisuma Ä€damsons no Saeimas tribÄ«nes nosauca pieÄ·erto prominento pedofilu vÄrdus. Bet VVF dÄ“lÄ“ns dažus gadus vÄ“lÄk apprecÄ“jÄs, kļūstot par “Ä£imenes cilvÄ“ku”. LÄ«dzÄ«ga tipa “Ä£imenes cilvÄ“ks” ir krievvalodÄ«go masu elks Ušakovs.
2. JÄrada savi mediji un savi informÄcijas izplatÄ«bas kanÄli.
Mediji, komunikÄciju kanÄli un informÄcijas izplatÄ«ba ir viena no svarÄ«gÄkajÄm sabiedriskajÄm jomÄm. Bez nozÄ«mÄ«giem informÄcijas izplatÄ«bas resursiem nav iespÄ“jama veiksmÄ«ga sabiedriskÄ darbÄ«ba, tÄpÄ“c savu mediju un informÄcijas izplatÄ«bas kanÄlu radÄ«šana ir galvenais konservatÄ«vo spÄ“ku uzdevums.
Pašreiz Latvijas mediju vidi gandrÄ«z pilnÄ«bÄ kontrolÄ“ neoliberÄļi. Tie ir gan sabiedriskie mediji (LTV, Latvijas radio), gan privÄtie TV (LNT, TV3), gan avÄ«zes/žurnÄli (Diena, Ir, RÄ«gas Laiks), gan interneta portÄli (Tvnet, Delfi, Apollo), gan sociÄlie tÄ«kli (Draugiem.lv, Facebook, Spokiem.lv), gan citi informÄcijas izplatÄ«bas resursi (LETA, Re: Baltica, satori.lv). Un pat izdevumi ar “konservatÄ«vu piegaršu” ( NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze, Latvijas AvÄ«ze) lielÄ mÄ“rÄ ir neoliberÄli. ŠÄdÄ informatÄ«vÄ atmosfÄ“rÄ nav iespÄ“jama veiksmÄ«ga konservatÄ«vo organizÄciju darbÄ«ba un ilglaicÄ«gÄ perspektÄ«vÄ tas var novest pie sabiedriskÄs apziņas pÄrveidošanas neoliberÄlÄ virzienÄ, ko varam arÄ« novÄ“rot. Turpinoties pašreizÄ“jÄm tendencÄ“m, pÄrskatÄmÄ nÄkotnÄ“ pienÄks mirklis, kad LatvijÄ neoliberÄļi bÅ«s vairÄkumÄ un tad pilnÄ«gi noteikti sÄksies viss tas ÄrprÄts, ko tagad var novÄ“rot SkandinÄvijÄ un citÄs izvirtuļvalstÄ«s.
Ko darÄ«t? JÄveido savi mediji. Jo vairÄk, jo dažÄdÄki, jo labÄk. TurklÄt uzsvars mediju saturÄ ir jÄliek uz informatÄ«vo un intelektuÄlo bagÄtÄ«bu (indivÄ«dus, kuriem ir grÅ«ti izlasÄ«t vairÄk par 144 zÄ«mÄ“m, var arÄ« “atdot” neoliberÄļiem). Ierobežotu finanšu un cilvÄ“cisko resursu apstÄkļos tas var bÅ«t ļoti problemÄtiski, bet tÄpat tas ir jÄdara. TurklÄt spÄ“cÄ«ga satura radÄ«šanai nemaz tik daudz resursu nevajag (te noteicošÄ ir prasme) un arÄ« efektÄ«vu masu komunikÄcijas kanÄlu radÄ«šana neprasa tik lielus resursus kÄ tas varÄ“tu šÄ·ist. Un neoliberÄļu mediju nospiedošais pÄrsvars un teju bezalternatÄ«visms var nÄk par labu, jo normÄliem cilvÄ“kiem tie ir pamatÄ«gi apnikuši (vienkÄrši citu nav). Tikai jÄņem vÄ“rÄ ka neoliberÄļu mediju stila un metožu tupa kopÄ“šana nav laba ideja un ka jaunradÄ«tajiem medijiem (saturam) ir jÄbÅ«t kvalitatÄ«vam, pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ rezultÄts var izpalikt.
ŠÄ« uzdevuma izpilde dod arÄ« papildus ieguvumus, jo darbs ar informÄciju bagÄtina cilvÄ“kus, kas to dara, un mediju, propagandas, informÄcijas izplatÄ«bas darbs papildus var kalpot kadru atlasei, apmÄcÄ«bai un kolektÄ«va saliedÄ“šanai.
3. Kategoriski jÄatsakÄs no jebkÄdas sadarbÄ«bas ar izvirtÄ«bu atbalstÄ«tÄjiem.
Politika ir kompromisu mÄksla. TÄ kÄ sabiedrÄ«ba nav viendabÄ«ga, sabiedrÄ«bas pÄrvaldÄ“ ir jÄiet uz kompromisiem. Un jebkÄdÄ organizatoriskÄ struktÅ«rÄ ir jÄiet uz kompromisiem. Bet tam ir savas robežas.
KÄ var iet uz kompromisiem ar tiem, kuri tevi grib iznÄ«cinÄt?! KÄ var iet uz kompromisiem ar tiem, kuri tevi visu laiku melo, mÄ“Ä£ina apkrÄpt un apmÄnÄ«t? KÄ var iet uz kompromisiem ar tiem, kuri grib samaitÄt tavus bÄ“rnus? KÄ var iet uz kompromisiem ar homoseksuÄlistiem - pedofiliem? Nevar. Tas nav iespÄ“jams, saglabÄjot morÄlo stÄju un kaut cik pieņemamu rÄ«cÄ«bspÄ“ju. Bet rietumorientÄ“tie konservatÄ«vie latvieši tieši to arÄ« dara.
NeoliberÄļiem LatvijÄ un daudzÄs citÄs valstÄ«s ir nospiedošs organizatoriskais pÄrsvars, tomÄ“r viņi pieļauj vÄju un no viņiem atkarÄ«gu konservatoru grupu eksistenci. KÄpÄ“c? TÄpÄ“c ka šÄdi konservatori viņiem ir nepieciešami. PirmkÄrt, noteiktu savu darbÄ«bas virzienu piesegam. OtrkÄrt, kÄ “savÄ“jie oponenti”, kuri ir ļoti nepieciešami mierÄ«gai un pamatÄ«gÄkai sabiedrÄ«bas transformÄcijai nepieciešamajÄ virzienÄ. ŠÄdu oponentu argumenti ir labi zinÄmi, viegli atspÄ“kojami, un tie parÄda konservatÄ«vi noskaņotajÄm ļaužu masÄm, ka neoliberÄļiem tomÄ“r ir taisnÄ«ba. TreškÄrt, tie nepieciešami kÄ papildus drošÄ«bas lÄ«dzeklis pret stihiskiem konservatÄ«viem nemieriem. Ja sabiedrÄ«ba sÄk pÄrÄk šÅ«mÄ“ties, tad tiek “izvilkti” “savÄ“jie oponenti”, kuri to nomierina vai uzmetas par dumpja vadoņiem, kurš, protams, šÄ« iemesla dēļ tad tiktu sagrauts. Un, ceturtkÄrt, šÄdi konservatori ir nepieciešami kÄ lielgabala gaļa iekarošanas (un arÄ« aizstÄvÄ«bas) karos. TÄ kÄ homoseksuÄlistu – pedofilu aprindas grib ieviest savu kÄrtÄ«bu visÄ pasaulÄ“, tÄm ir nepieciešams militÄrais spÄ“ks. Un lai gan arÄ« armijas vidÄ“ neoliberÄlÄ zaraza ir gana izplatÄ«ta (Ä«paši LielbritÄnijÄ un ASV), tomÄ“r vairums karavÄ«ru joprojÄm vÄ“l ir ar konservatÄ«viem uzskatiem. Galu, galÄ neies taÄu par sevi ļoti augstÄs domÄs esošie neoliberÄļi mirt Tuvo Austrumu, Ukrainas vai Krievijas plašumos; šo lomu viņi labÄk atstÄj aprobežotajiem konservatÄ«vajiem primÄtiem.
TÄdÄ“jÄdi ir jÄkonstatÄ“, ka neoliberÄļiem ir nepieciešami konservatori, kas no vienas puses spÄ“jÄ«giem un saprÄtÄ«giem konservatoriem dod papildus iespÄ“jas “zempaklÄja spÄ“lÄ«tÄ“s”, bet no otras puses tÄ ir viena no neoliberÄļu vÄjajÄm vietÄm, ko var un noteikti vajag izmantot. Ja, piemÄ“ram, LatvijÄ visi konservatÄ«vie spÄ“ki, neskatoties uz to organizatorisko mazspÄ“ju un mazskaitliskumu, pÄ“kšÅ†i kategoriski atteiksies sadarboties ar neoliberÄļiem, tad neoliberÄlais režīms drÄ«z vien sabruks, jo savÄdÄk vienkÄrši nav iespÄ“jams pÄrvaldÄ«t sabiedrÄ«bas konservatÄ«vo vairÄkumu un vÄ“l jo mazÄk tad ir iespÄ“jams pÄrvaldÄ«t spÄ“ka struktÅ«ras (policiju, zemessardzi, armiju).
AttiecÄ«gi, atsakoties no sadarbÄ«bas ar neoliberÄļiem, no vienas puses tiks panÄkta neoliberÄļu nostÄjas mÄ«kstinÄšana un pagaidu atkÄpšanÄs, bet no otras puses tas dos iespÄ“ju likt pamatus no neoliberÄļiem neatkarÄ«gai un spÄ“cÄ«gai konservatÄ«vai organizÄcijai.
“NesadarbošanÄs” galvenÄ problÄ“ma ir apstÄklÄ«, ka šÄdi cilvÄ“ki var šÄ·ietami “zaudÄ“ visu”. TÄ kÄ LatvijÄ nav neviena nopietna no neoliberÄļiem neatkarÄ«ga medija, tad “nesadarbojoties” var tikt pilnÄ«bÄ zaudÄ“ta pieeja medijiem. TÄpat ir risks kļūt par “melno avi” un publisko “peramo zÄ“nu”. TÄ kÄ LatvijÄ valsts pÄrvaldÄ“ un korporatÄ«vÄ biznesa organizÄcijÄs ir liela neoliberÄļu ietekme, “nesadarbojoties” cilvÄ“kam var rasties problÄ“mas ar biznesu vai darba atrašanu. Visbeidzot, redzot šÄdu pretinieku nospiedošu pÄrsvaru, kaujas gars var manÄmi sašÄ¼ukt un šÄdi personiskie upuri var sÄkt likties lieki un nevienam nevajadzÄ«gi. TÄpÄ“c, jau tikai nonÄkot lÄ«dz šÄdas iespÄ“jamÄs situÄcijas apdomÄšanai, cilvÄ“ki kļūst piekÄpÄ«gÄki un iet uz visdažÄdÄkajiem kompromisiem. To kÄ reiz darÄ«t nevajag.
PirmkÄrt, ir jÄsaprot, cik tad tÄlu šÄdi iziesi uz kompromisiem. Kam tad bÅ«s jÄnotiek, lai cilvÄ“ki nebÅ«tu gatavi uz tÄdiem iet? Un, ja viņi jebkurÄ gadÄ«jumÄ bÅ«s gatavi iet uz kompromisiem, tad viņiem nekas vairs nav svÄ“ts, tad tie ir vergi, kuri paši labprÄtÄ«gi dēļ lÄ“cu viruma atsakÄs no cilvÄ“cÄ«bas.
OtrkÄrt, šÄda “visa zaudÄ“šana” tikai šÄ·ietami ir zaudÄ“šana. TÄ var arÄ« ļoti daudz ko iegÅ«t. TÄ var attÄ«rÄ«ties, tÄ var atmest visu lieko, tÄ var nonÄkt lÄ«dz jaunÄm idejÄm, risinÄjumiem utt. TÄ ir iespÄ“ja visu sÄkt no jauna un radÄ«t kaut ko principiÄli jaunu vai arÄ« ko labÄku kÄ iepriekš.
TreškÄrt, “nesadarbojoties” cilvÄ“ki ar savu enerÄ£iju pÄrstÄj barot neoliberÄļu sistÄ“mu un neoliberÄļu struktÅ«ras. JÄ, katra viena šÄda cilvÄ“ka zaudÄ“jums neko nenozÄ«mÄ“, bet ar katru nÄkamo šÄdu zaudÄ“jumu neoliberÄļu struktÅ«ras un sabiedriskÄ sistÄ“ma kļūs vÄjÄka. TurklÄt katrs, kurš “nesadarbojas” un aktÄ«vi par to aÄ£itÄ“, var iedvesmot daudzus citus, kuri šo procesu pastiprina un tad vienÄ brÄ«dÄ« process var kļūt lavÄ«nveidÄ«gs.
Ko vÄ“l nozÄ«mÄ“ “nesadarbošanÄs” ar neoliberÄļiem? NeticÄ“šana viņiem, no kÄ izriet maksimÄli kritiska neoliberÄļu mediju, politiÄ·u, ekspertu un to atbalstÄ«to teoriju (tai skaitÄ arÄ« vÄ“sturisko un politisko) uztveršana. Laika trÅ«kuma apstÄkļos var pat vispÄr atteikties no neoliberÄlo mediju lietošanas un tas nekas, ja nav redzamas alternatÄ«vas.
“NesadarbošanÄs” nozÄ«mÄ“ arÄ« nepievienošanos neoliberÄļu iniciatÄ«vÄm. Ja “neoliberÄlis” kaut ko piedÄvÄ, tad tam pievienoties nedrÄ«kst. JÄ, tÄdu iniciatÄ«vu var apdomÄt, jÄ, iespÄ“jams tÄ izrÄdÄs vismaz daļēji saprÄtÄ«ga un pieņemama, bet tad ar tÄdu vai lÄ«dzÄ«gu iniciatÄ«vu jÄnÄk klajÄ pašiem, akcentÄ“jot savu absolÅ«ti negatÄ«vo nostÄju pret izvirtÄ«bu izplatÄ«tÄjiem.
RezumÄ“jot: ir jÄatsakÄs no jebkÄdas sadarbÄ«bas ar izvirtÄ«bu atbalstÄ«tÄjiem un atbrÄ«votos resursus, laiku, enerÄ£iju, uzmanÄ«bu vajag veltÄ«t konservatÄ«vu mÄ“rÄ·u sasniegšanai, ko nav iespÄ“jams pilnvÄ“rtÄ«gi izdarÄ«t, ja turpina dancot neoliberÄļu stabules pavadÄ«bÄ.
4. JÄrada savas paralÄ“lÄs organizÄcijas papildus neoliberÄļu kontrolÄ“tajÄm organizÄcijÄm.
TÄ kÄ neoliberÄļi LatvijÄ lielÄ mÄ“rÄ ir pÄrņēmuši medijus, politiskÄs partijas, valsts pÄrvaldes struktÅ«ras, mÄcÄ«bu iestÄdes un citas struktÅ«ras, aktuÄls ir jautÄjums, ko ar to darÄ«t. IespÄ“jas ir vairÄkas: 1. samierinÄties un iekļauties (lietot) neoliberÄļu struktÅ«ras un to produktus, kritizÄ“jot tÄs; 2. mÄ“Ä£inÄt “atkarot” pozÄ«cijas šajÄs struktÅ«rÄs; 3. radÄ«t savas paralÄ“lÄs struktÅ«ras.
Pirmais variants ir pasÄ«vs un mazproduktÄ«vs, jo kritikas ņemšana vÄ“rÄ ir atkarÄ«ga tikai no neoliberÄļu labÄs gribas, kuras tiem saprotamu iemeslu dēļ, protams, nemaz nav. Ja kritizÄ“tÄjiem nav alternatÄ«vu, viņus var neņemt vÄ“rÄ.
Lai “atkarotu” pozÄ«cijas, nepieciešams organizatoriskais spÄ“ks, kura latviešu konservatoriem nav. Tam ir nepieciešams kÄ minimums pietiekami liels daudzums spÄ“jÄ«gu kadru, kurš noklÄj galvenÄs valsts pÄrvaldes darbÄ«bas jomas, ietekme mÄ“dÄ«jos un spÄ“cÄ«ga politiskÄ partija vai partijas. ArÄ« nekÄ no tÄ konservatoriem nav. Viņu “rezervistu soliņš” ir Ä«sÄks par Ä«su, mediju vidÄ“ valda neoliberÄļi un nav pat nevienas politiskÄs partijas, kuru pilnÄ«bÄ kontrolÄ“tu konservatori.
“VienotÄ«ba” ir absolÅ«ta neoliberÄļu partija, “Saskaņas centrs” ir “VienotÄ«bas” analogs tikai ievÄ«stÄ«ts krievvalodÄ«gai publikai pieņemamÄ konservatÄ«vÄkÄ iesaiņojumÄ, “Zaļo un Zemnieku savienÄ«ba” ir slÄ“pto homoseksuÄlistu pseidokonservatÄ«va partija (“Latvijas ceļa” un “Tautas partijas” analogs), “No sirds Latvijai” ir dziÄ¼Ä opozÄ«cijÄ un arÄ« tÄs monolÄ«tiskais konservatÄ«visms ir apšaubÄms, visbeidzot “NacionÄlÄ apvienÄ«ba” sastÄv no neoliberÄlÄs (Cilinska) un konservatÄ«vÄs (LÅ«ša) daļas, kur konservatori saprotamu iemeslu dēļ ir “jaunÄkie brÄļi”.
TÄdÄ“jÄdi ir jÄkonstatÄ“, ka pašreiz konservatoriem nav nekÄdu izredžu “atkarot” pozÄ«cijas sabiedriskajÄs struktÅ«rÄs (pat Tieslietu ministrija, kur konservatori virspusÄ“ ir salikuši savus kadrus, tikai dažu dienu laikÄ var atkal tik pÄrvÄ“rsta par vienu no neoliberÄlajÄm citadelÄ“m). TurklÄt situÄcija ir tik nelabvÄ“lÄ«ga, ka laiks nÄk par labu neoliberÄļiem, jo to ietekme masu medijos un mÄcÄ«bu iestÄdÄ“s producÄ“ arvien jaunus neoliberÄlo ideju adeptus, kas tikai palielina jau tÄ nospiedošo pÄrÄkumu pÄr niecÄ«gajiem konservatoru organizatoriskajiem spÄ“kiem.
TÄdÄ“jÄdi vienÄ«gÄ reÄlÄ konservatoru iespÄ“ja mainÄ«t situÄciju sev par labu ir paralÄ“lu organizÄciju radÄ«šana. LielÄ mÄ“rÄ ir jÄrada valstiskajÄm struktÅ«rÄm paralÄ“las struktÅ«ras: jÄsÄk ar medijiem, mÄcÄ«bu iestÄdÄ“m, dažÄdas specializÄcijas sabiedriskÄm organizÄcijÄm un plaši pÄrstÄvÄ“tu partiju ar spÄ“cÄ«gu konservatÄ«vu ideoloÄ£iju (tradicionÄlu un sociÄlistisku).
VirspusÄ“ji raugoties, tas var šÄ·ist nereÄli (kaut vai ņemot vÄ“rÄ jau pieminÄ“to konservatoru organizatorisko nespÄ“ku), bet tÄ nav. SÄkot iet šo ceļu, konservatori pÄrtrauks apburto loku, kurÄ ar savu lÄ«dzdalÄ«bu un enerÄ£iju ir spiesti barot neoliberÄļus. Tas dos papildus spÄ“kus, rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu un perspektÄ«vu. TÄlÄk, parÄdoties kaut vai cerÄ«bai uz alternatÄ«vu, konservatoriem var sÄkt pieplÅ«st svaigi sabiedriskie spÄ“ki, kuri pašreiz dēļ alternatÄ«vu neesamÄ«bas ir apÄtiski un sevÄ« ierÄvušies. Tiesa gan ar šiem spÄ“kiem ir jÄprot apieties un, ja konservatori rÄdÄ«s tÄdas intelektuÄlÄs spÄ“jas kÄ lÄ«dz šim, tad šis pieplÅ«dums Ätri vien apsÄ«ks.
SÄkot projektÄ“t paralÄ“lÄs struktÅ«ras un sÄkot to darbu, konservatori varÄ“s iegÅ«t praktisku pieredzi un saliedÄ“ties. TÄpat tas veiksmÄ«gÄk ļaus izstrÄdÄt alternatÄ«vas rÄ«cÄ«bas programmas galvenajÄs vai visÄs valsts pÄrvaldes struktÅ«ru jomÄs. AktuÄls un bÅ«tisks ir alternatÄ«vas Latvijas Republikas likumdošanas izstrÄdes projekts, kurÄ likumdošana tiktu iztÄ«rÄ«ta no neoliberÄlajiem piemaisÄ«jumiem un Latvijas Republikas suverenitÄti ierobežojošÄm normÄm.
Ja šajÄ darbÄ«bas jomÄ izdodas gÅ«t ievÄ“rojamus panÄkumus (kurus var negÅ«t nemÄkulÄ«gas realizÄcijas gadÄ«jumÄ), tad uzreiz kļūst iespÄ“jama gan esošo sabiedrisko struktÅ«ru “atkarošana”, gan arÄ« paralÄ“lo struktÅ«ru iedarbinÄšana, novirzot uz tÄm sabiedrisko enerÄ£iju, tÄdÄ“jÄdi kaut kÄdÄ mÄ“rÄ aizstÄjot esošÄs neoliberÄļu struktÅ«ras.
Pat šÄda rÄ«cÄ«bu modeļa pieņemšana, nemaz nerunÄjot par realizÄcijas sÄkumu, nopietni uzlabo “sarunu” pozÄ«cijas un uzreiz var likt neoliberÄļiem atkÄpties, lai pÄrgrupÄ“tos jaunam uzbrukumam.
4.1. SvarÄ«gÄkÄs paralÄ“lÄs struktÅ«ras.
- Analītiskais centrs;
- Mediji (interneta portÄls, vislatvijas avÄ«ze vai žurnÄls, TV, Radio, izdevniecÄ«ba, sociÄlie tÄ«kli, tematiskie izdevumi, ziņu aÄ£entÅ«ra, vienreizÄ“ji izdevumi);
- ApmÄcÄ«bu organizÄcijas;
- IzglÄ«tošanas satura centrs;
- Dzejas popularizÄ“šanas biedrÄ«ba;
- LasÄ«šanas popularizÄ“šanas biedrÄ«ba;
- Juridiskais birojs;
- OperatÄ«vÄs darbÄ«bas centrs;
- ReÄ£ionÄlo pašaizsardzÄ«bas vienÄ«bu apvienÄ«ba;
- Apsardzes centrs;
- Partija;
- SabiedriskÄs izmeklÄ“šanas centrs;
- Valsts iestÄžu alternatÄ«vo lÄ“mumu un dokumentu izstrÄdes centrs;
- Pretenziju par valsts pÄrvaldi izskatÄ«šanas centrs;
- PersonÄlatlases un darbiekÄrtošanas centrs;
- TautsaimniecÄ«bas plÄnošanas centrs;
- Propagandas aģentūra;
- TikumiskÄs cenzÅ«ras birojs;
- Labdarības fonds;
- BÄreņu nams;
- Bērnu aizsardzības centrs;
- VecÄku apvienÄ«ba;
- Jaunatnes apvienība;
- Ģimenes atbalsta centrs;
- Pusaudžu krÄ«zes pÄrvarÄ“šanas konsultatÄ«vais centrs;
- Darba patversme;
- Tikumīga un veselīga dzīvesveida biedrība;
- Pretalkoholisma un pretsmÄ“Ä·Ä“šanas kustÄ«ba;
- Tautas sportošanas kustÄ«ba;
- Lauksaimniecības apvienība;
- KolektÄ«vÄ saimniecÄ«ba;
- SmagÄs tehnikas centrs;
- SÄ“klu banka;
- Mežsaimniecības apvienība;
- PÄrtikas pÄrstrÄdÄtÄju apvienÄ«ba;
- MazumtirgotÄju apvienÄ«ba;
- Pedagogu apvienība;
- AutomehÄniÄ·u apvienÄ«ba;
- Rakstnieku apvienība;
- MÄkslinieku apvienÄ«ba;
- Muzikantu apvienība;
- Celtnieku apvienība;
- Enerģētikas apvienība;
- ZinÄtnieku apvienÄ«ba;
- ŽurnÄlistu apvienÄ«ba;
- Santehniķu apvienība;
- Elektriķu apvienība;
- Ārstu apvienība;
- SavstarpÄ“jÄs sadarbÄ«bas uzņēmumu kooperatÄ«vs;
- SavstarpÄ“jÄs sadarbÄ«bas uzņēmumu kooperatÄ«va klÄ«ringa centrs;
- Tehnoloģiskais centrs;
- InovÄciju centrs;
- ProjektÄ“šanas birojs;
- Vairumtirdzniecības centrs;
- KomunikÄciju centrs;
- Pētniecības centrs;
- DaudzdzÄ«vokļu namu apsaimniekošanas centrs;
- ProgrammatÅ«ras izstrÄdes centrs;
- ElektroierÄ«Äu izstrÄdes centrs;
- Tulkošanas centrs;
- SkenÄ“šanas centrs;
- Bibliotēka;
- Kultūras centrs;
- Sporta centrs;
- TeÄtris;
- Kinostudija;
- KompleksÄs veselÄ«bas pÄrbaudes centrs;
- Ä€rvalstu informÄcijas apkopošanas un analÄ«zes centrs.
5. JÄizstrÄdÄ savs sabiedrÄ«bas konceptuÄlais modelis.
Galvenais neoliberÄļu panÄkumu iemesls ir apstÄklÄ«, ka viņiem ir savs sabiedrÄ«bas konceptuÄlais modelis (jeb “projekts”), kurÄ iekļaujas arÄ« absolÅ«ti ÄÄgÄrnais un izkropļotais Ä£imenes jÄ“dziens. To var nosaukt par postmodernisma “projektu”.
Kas ir “projekts”? Tas ir noteiktÄs filozofiskÄs koncepcijÄs un realitÄtÄ“ balstÄ«ts iespÄ“jamÄs nÄkotnes sabiedrÄ«bas vispusÄ«gs funkcionÄlais apraksts un tÄ pakÄpeniskas iedzÄ«vinÄšanas plÄns (jeb “ceļa karte”). BÅ«tiski ir saprast ka “projekts” nav tukšas un nepamatotas fantÄzijas, ka tas balstÄs noteiktÄ realitÄtes daļÄ, ka tas piemÄ“rojas esošajam sabiedriskajam modelim (mÅ«su gadÄ«jumÄ - modernismam) un ka tas izmanto neatrisinÄtÄs esošÄ sabiedriskÄ modeļa problÄ“mas, dodot uz tÄm savu teorÄ“tisko atbildi.
TÄtad mums ir darÄ«šana ar ļoti ļaunu spÄ“ku, kurš ir perfekti izpÄ“tÄ«jis esošo lietu kÄrtÄ«bu (tai skaitÄ arÄ« tradicionÄlo Ä£imeni), kurš ir veiksmÄ«gi piemÄ“rojies šai lietu kÄrtÄ«bai, nostiprinÄjies šÄ«s (modernisma) sabiedrÄ«bas hierarhijas visos lÄ«meņos, sapratis esošÄs lietu kÄrtÄ«bas vÄjÄs puses un problÄ“mas un ir izdomÄjis jaunu sabiedrisko kÄrtÄ«bu pÄ“c savas absolÅ«ti ļaunÄs dabas un saprašanas (Fausta Mefistofelis, izpildÄ«jis visas viņa vÄ“lÄ“šanÄs un sanesis akmeņus Fausta baznÄ«cai, sÄk atbrÄ«voties no muļķa Fausta un labiekÄrtot Fausta valstÄ«bu savÄm mefistofeliskajÄm vajadzÄ«bÄm). ŠÄdos apstÄkļos nav iespÄ“jams ilglaicÄ«gi un veiksmÄ«gi pretoties tÄdam spÄ“kam, ja no vienas puses neparÄda ieviešamÄ modeļa absolÅ«ti ļauno, necilvÄ“cÄ«go un iznÄ«cinošo dabu un ja nepiedÄvÄ savu, alternatÄ«vu sabiedrisko modeli, kurš lÄ«dzÄ«gÄ kÄrtÄ Å†em vÄ“rÄ esošÄs sabiedrÄ«bas problÄ“mas.
KÄdēļ tiek iznÄ«cinÄta Ä£imene? Ne jau tÄdēļ, ka izvirtuļi to neieredz. JÄ, iespÄ“jams, ka arÄ« neieredz, bet ne tas ir galvenais iemesls. Tas tiek darÄ«ts, jo Ä£imene ir ļoti liels traucÄ“klis jaunÄ sabiedriskÄ modeļa realizÄcijai. Pat vairÄk, Ä£imene ir jebkÄda (arÄ« pozitÄ«va un laba) sabiedriskÄ modeļa realizÄcijas traucÄ“klis.
KÄ izvirtuļi pamato Ä£imenes iznÄ«cinÄšanas nepieciešamÄ«bu? NorÄdot uz objektÄ«vÄm un reÄli esošÄm Ä£imenes institÅ«ta problÄ“mÄm. To ir kritiski bÅ«tiski saprast. TÄtad Ä£imenes sabiedriskajam institÅ«tam ir savas objektÄ«vas problÄ“mas, kuras tiek izmantotas Ä£imenes iznÄ«cinÄšanai. Nevar aizstÄvÄ“t Ä£imeni, neatzÄ«stot un nemÄ“Ä£inot risinÄt šÄ«s problÄ“mas.
KÄdas ir Ä£imenes problÄ“mas? GalvenÄ Ä£imenes problÄ“ma, no kuras izriet visas citas, ir egoisms. Ä¢imene tiecas noslÄ“gties sevÄ«, Ä£imene tiecas domÄt tikai par sevi, Ä£imene tiecas risinÄt savas iekšÄ“jÄs problÄ“mas uz apkÄrtÄ“jÄs vides rÄ“Ä·ina. TÄpÄ“c, ja atstÄj Ä£imeni savÄ vaļÄ, tad sabiedrÄ«ba sabruks pati no sevis dēļ šÄ«s Ä£imeņu maziskÄs destrukcijas un klanu (ietekmÄ«gÄko Ä£imeņu) savstarpÄ“jÄm cīņÄm un kariem.
Padomju komunisti no sirds gribÄ“ja uzlabot sabiedrÄ«bu un šai ziÅ†Ä izdarÄ«ja ļoti daudz. Bet tradicionÄlÄ Ä£imene tam pretojÄs. Un nav tiesa, ka komunisti gribÄ“ja iznÄ«cinÄt Ä£imeni, viņi gribÄ“ja tikai pÄrvarÄ“t tÄs pretestÄ«bu labÄkas sabiedrÄ«bas izveidÄ“. Un tÄ arÄ« nespÄ“ja.
TradicionÄlie Ä£imenes cilvÄ“ki Padomju SavienÄ«bÄ nodarbojÄs ar sÄ«kzÄdzÄ«bÄm, negribÄ“ja kalpot sabiedrÄ«bai un izmantoja katru izdevÄ«bu, lai tikai pavilktu deÄ·Ä«ti sava personÄ«gÄ labuma virzienÄ. TradicionÄlie komunisti izmira vai atmeta ar roku dēļ masu aprobežotÄs nepateicÄ«bas, bet tradicionÄlo Ä£imenes cilvÄ“ku bari palika viens pret vienu ar rafinÄ“tajÄm un labi organizÄ“tajÄm homoseksuÄlistu – pedofilu aprindÄm, kuri šo problÄ“mu sÄka risinÄt pa savam un kardinÄli.
Un kÄ vispÄr ir iespÄ“jams aizstÄvÄ“t Ä£imeni, vismaz kaut cik nesamazinot Ä£imenes egoismu?! Tas nav iespÄ“jams, jo no vienas puses egoisms ir tÄ Ä“sma, ar kuru neoliberÄļi regulÄri ievilina tradicionÄlÄs Ä£imenes pÄrstÄvjus visdažÄdÄkajÄs lamatÄs, bet no otras puses tradicionÄlÄs Ä£imenes pÄrstÄvji saviem potenciÄlajiem glÄbÄ“jiem jebkurÄ mirklÄ« var iedurt dunci mugurÄ, kÄ viņi to izdarÄ«ja ar komunistiem. KÄdam šÄ·iet, ka tÄ nav? Nu tad pamÄ“Ä£iniet sapulcÄ“t tradicionÄlÄs Ä£imenes vairÄkumu, kuram ir nodrošinÄts komforts, maize un izpriecas, cīņai par savÄm tradicionÄlajÄm vÄ“rtÄ«bÄm.
Kas ir Ä£imenes egoisma galvenais objektÄ«vais cÄ“lonis? PirmkÄrt, tÄ ir sieviete, tÄs mÄtišÄ·ais instinkts, kurš liek domÄt par sevi, domÄjot tÄdÄ“jÄdi par saviem vÄ“l nedzimušajiem bÄ“rniem vai augošajiem bÄ“rniem vai bÄ“rnu bÄ“rniem. TÄ kÄ šis sievišÄ·Ä«gais egoisms ir dabisks, pilnÄ«bÄ attaisnojams un ir dzÄ«vÄ«bas procesu pamatÄ, ar to jebkuram konstruktÄ«vam spÄ“kam ir jÄsamierinÄs, ja šis egoisms paliek mÄ“renas normas robežÄs un nepÄraug agresÄ«vÄ egocentrismÄ. ŠÄ« iemesla dēļ sievietes nedrÄ«kst bÅ«t mÄcÄ«tÄjas, nedrÄ«kst bÅ«t vadošos amatos un nedrÄ«kst nekontrolÄ“ti izlemt citu cilvÄ“ku (jo Ä«paši citu sieviešu) likteņus.
Un tieši tÄpÄ“c vÄ«rietim ir jÄbÅ«t Ä£imenes galvam, vÄ«rietim ir jÄnodarbojas ar sabiedriskÄm lietÄm un vÄ«rietim ir “jÄnoliek pie vietas” savas sievietes. Jau labi sen tradicionÄlÄ sabiedrÄ«bÄ valda maldÄ«gs uzskats, ka “Ä«sta vÄ«rieša” pienÄkums ir nodrošinÄt savu Ä£imeni. LielÄkÄ daļa, ja ne visas tradicionÄlo sabiedrÄ«bu sievietes šÄdi uzskata, tÄpat kÄ viņÄm ļoti patÄ«k muļķīgais apgalvojums: “vÄ«rs ir Ä£imenes galva, bet sieva ir kakls, kurš to groza”. TÄ pilnÄ«gi un noteikti nav. VÄ«rietis, kurš tikai nodrošina savu Ä£imeni un ļauj sievai sevi “grozÄ«t” ir tikai par trešdaļu vÄ«rietis.
Īsta vÄ«rieša pienÄkums tik tiešÄm ir nodrošinÄt un aizsargÄt savu Ä£imeni visplašÄkajÄ šÄ« vÄrda nozÄ«mÄ“, kas ietver sevÄ« arÄ« sabiedrisko funkciju veikšanu. Ja katrs vÄ«rietis tikai koncentrÄ“jas uz savu Ä£imeni, tad citu, gudrÄku un organizÄ“tÄku vÄ«riešu grupa ļoti vienkÄrši var pakļaut un iznÄ«cinÄt daudzos atomizÄ“tos egoistiņus – garÄ«gi apkastrÄ“tos “zemtupeļniekus” - trešdaļvÄ«rietÄ«šus. TÄpÄ“c vÄ«rieša pienÄkums ir organizÄ“ties kopÄ“ju problÄ“mu risinÄšanai un viņam ir jÄziedo savi un savas Ä£imenes resursi (laiks, uzmanÄ«ba, “nauda” un reizÄ“m arÄ« dzÄ«vÄ«ba) kopÄ“jam labumam, kas vienlaicÄ«gi ir arÄ« katras atsevišÄ·as Ä£imenes labums. Un visÄm Ä£imenÄ“m (visai sabiedrÄ«bai) ar pateicÄ«bu ir jÄpieņem šie ziedojumi un nereti arÄ« upuri.
Ko par šÄdu rÄ«cÄ«bu parasti saka sievietes? “Nenodarbojies ar muļķībÄm”. “Nolaidies uz zemes”. “Ä¢imenes cilvÄ“ki šÄdi nerÄ«kojas”. “Bet, kas mums no tÄ?” Utt. Un vai sievietÄ“m var ieskaidrot, ka viņÄm te nav taisnÄ«ba? VisbiežÄk nevar. TurklÄt sieviešu vÄ“lmes parasti ir bezgalÄ«gas un viņÄm savs vÄ«rietis (viņa laiks un uzmanÄ«ba) ir nepieciešams pilnÄ«bÄ tikai principa pÄ“c (sieviete negrib dalÄ«t savu vÄ«rieti ne ar vienu: ne ar citu sievieti, ne ar vÄ«rieša radiniekiem un draugiem, ne ar mistisko sabiedrisko pienÄkumu). TÄpÄ“c vÄ«rietim ir jÄspÄ“j piespiest sievieti sevi paklausÄ«t.
RezumÄ“jot - Ä«sta vÄ«rieša pienÄkums ir gan nodrošinÄt un aizsargÄt savu Ä£imeni, gan nodarboties ar sabiedriskÄm lietÄm, gan turÄ“t savas sievietes paklausÄ«bÄ.
KÄ uz “turÄ“šanu paklausÄ«bÄ” reaģē daudzas tradicionÄlÄs sievietes? Viņas burtiski “nograuž” (“piļij”) savus vÄ«riešus, nereti nelietÄ«gi izmantojot tam arÄ« bÄ“rnus, un, ja nelÄ«dz, “laiž pa kreisi” (mÅ«sdienÄs vienkÄrši pamet un iekasÄ“ alimentus). IecienÄ«ta sieviešu metode cÄ«Å†Ä pret vÄ«rieti ir vardarbÄ«bas izprovocÄ“šana, lai pÄ“c tam no “upura pozÄ«cijÄm” piespiestu vÄ«rieti pildÄ«t savu gribu vai arÄ« iznÄ«cinÄtu to. Un t.s. “normÄlie vÄ«rieši” ļoti viegli iekrÄ«t šajÄs lamatÄs un ir bezpalÄ«dzÄ«gi smalku sieviešu manipulÄciju priekšÄ. TÄ visa rezultÄtÄ pagÄtnes vÄ«rišÄ·Ä«gie vÄ«rieši jeb t.s. “vÄ«rieši parastie” vienkÄrši izmirst un to vietÄ vairojas pavisam cita tipa vÄ«rieši, kas liek dÄmÄm vaimanÄt par “Ä«stu vÄ«riešu trÅ«kumu”. MÅ«sdienu problÄ“ma lielÄkÄ mÄ“rÄ ir sieviešu agresija pret vÄ«riešiem, nevis vÄ«riešu vardarbÄ«ba pret sievietÄ“m. Lai gan no otras puses, vÄ«riešiem visplašÄkajÄ šÄ« vÄrda nozÄ«mÄ“ pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir jÄspÄ“j tikt galÄ ar pilnÄ«gi jebkuru izaicinÄjumu, tai skaitÄ gan ar jaunlaiku palaistajÄm dÄmÄ«tÄ“m, gan ar maskulinizÄ“tiem, feminizÄ“tiem, agresÄ«viem un visbiežÄk lesbiskiem sieviešveidÄ«giem radÄ«jumiem.
AugstÄk minÄ“to iemeslu dēļ sieviešu emancipÄcija, sieviešu tiesÄ«bu aizstÄvÄ«ba un feminisms ir viens no neoliberÄļu uzbrukuma virzieniem tradicionÄlai sabiedrÄ«bai. TÄdÄ“jÄdi neoliberÄļi aktivizÄ“ vÄjÄko, loÄ£iski domÄt mazspÄ“jÄ«gÄko (sievietes pirmkÄrt ir emocionÄlas) un uz egoistiskÄm destrukcijÄm orientÄ“tÄko tradicionÄlÄs sabiedrÄ«bas segmentu, kurš tÄlÄk pats posta savu vidi.
TurklÄt nevar nekonstatÄ“t, ka vÄ“l tikai dažas paaudzes iepriekš sievietes tik tiešÄm tika pÄrmÄ“rÄ«gi apspiestas un diskriminÄ“tas un, ka vÄ«riešu vairums, kuri to darÄ«ja, nebÅ«t tÄ nerÄ«kojÄs kaut kÄdu augstÄku mÄ“rÄ·u labad. TÄpÄ“c burtiska atgriešanÄs pie arhaiskajiem modeļiem un sieviešu lÄ«dztiesÄ«bas sasniegumu nonivilÄ“šana arÄ« nav tradicionÄlÄs sabiedrÄ«bas problÄ“mu risinÄjums. Starpdzimumu attiecÄ«bu un Ä£imenes lÄ«dzsvars ir jÄatjauno kaut kÄdiem citiem paņēmieniem, starp kuriem liela loma ir Ä£imenes procesu bÅ«tÄ«bas izskaidrošanai (cilvÄ“kiem ir jÄpaskaidro kÄdēļ tieši “vÄ«ra galva ir Dievs” un kÄdēļ sievietei ir jÄklausa vÄ«rs, kura “galva ir Dievs”).
Pašreiz tradicionÄlÄs Ä£imenes aizstÄvji, neoliberÄļu draudu iespaidÄ, akcentÄ“ uzmanÄ«bu uz apdraudÄ“tajÄm Ä£imenes pamatÄ«pašÄ«bÄm: to, ka Ä£imene ir starp vienu vÄ«rieti un vienu sievieti un ka tÄs mÄ“rÄ·is ir bÄ“rnu radÄ«šana un izaudzinÄšana. Citas ar Ä£imeni saistÄ«tÄs nianses paliek neapskatÄ«tas. Viens no nedaudzajiem, kurš vismaz mÄ“Ä£ina kaut kÄdÄ mÄ“rÄ kompensÄ“t šo trÅ«kumu ir rakstnieks Pauls Stelps. PÄ“c Stelpa ideÄlÄ Ä£imenÄ“ kopÄ dzÄ«vo vismaz trÄ«s paaudzes, kas dod vislabÄkÄs iespÄ“jas bÄ“rnu audzinÄšanai.
Stelpa kunga redzÄ“jumu pieminu tÄpÄ“c, ka viņš, pirmkÄrt, vismaz mÄ“Ä£ina iziet Ärpus ierasti šaurajiem konservatoru rÄmjiem un uz lietÄm cenšas paskatÄ«ties plašÄk, un, otrkÄrt, tÄpÄ“c, ka arÄ« viņa formulÄ“tais piedÄvÄjums ir nepilnÄ«gs un šÄ« nepilnÄ«guma konstatÄ“šana palÄ«dz saprast citas tradicionÄlÄs sabiedrÄ«bas problÄ“mas.
TÄtad, ko var iebilst pret Stelpa ideÄlo modeli? Neko, izņemot to, ka tas ir grÅ«ti un salÄ«dzinoši mazam cilvÄ“ku skaitam sasniedzams. AttiecÄ«gi šÄ« modeļa pieņemšana aktualizÄ“ jautÄjumu, ko darÄ«t ar ļoti daudzajiem pÄrÄ“jiem cilvÄ“kiem, kuri šai modelÄ« visdažÄdÄko iemeslu dēļ nespÄ“j ierakstÄ«ties.
Kas ir nepieciešams, lai saskanÄ«gi kopÄ dzÄ«votu trÄ«s paaudzes? PirmkÄrt, telpa jeb vieta jeb liela dzÄ«vojamÄ platÄ«ba (vislabÄk privÄtmÄja). OtrkÄrt, ļoti gudra (vieda) vecÄkÄ paaudze, kura no vienas puses savu gudrÄ«bu kaut kÄdÄ mÄ“rÄ ir nodevusi jaunÄkajai, bet no otras puses spÄ“j vienlaicÄ«gi gan elementÄri sadzÄ«vot ar jauno paaudzi, gan arÄ« pamÄcÄ«t to. TreškÄrt, ir nepieciešama jaunÄ paaudze, kurai vismaz elementÄrÄkajÄ lÄ«menÄ« ir cieņa pret vecÄko paaudzi. MÅ«sdienu pasaulÄ“ problÄ“mas ir ar visiem trim punktiem, bet galvenÄ problÄ“ma, manuprÄt, ir ar otro punktu.
Stelpa kungs, formulÄ“jot šo priekšlikumu, visdrÄ«zÄk par piemÄ“ru ņēma savu un iespÄ“jams vÄ“l sev zinÄmu cilvÄ“ku pozitÄ«vo pieredzi. Pats Stelpa kungs ir rakstnieks, filozofs un sabiedrisks darbinieks, tÄtad augsti attÄ«stÄ«ts cilvÄ“ks. ŠÄds cilvÄ“ks tik tiešÄm varÄ“tu spÄ“t veiksmÄ«gi vadÄ«t Ä£imeni, kurÄ dzÄ«vo trÄ«s un vairÄk paaudzes. Bet cik tÄdu cilvÄ“ku LatvijÄ ir?! Un cik ir vecÄkÄ gadagÄjuma cilvÄ“ku, kuru attÄ«stÄ«bas lÄ«menis, maigi izsakoties, varÄ“tu bÅ«t augstÄks? Un te es nedomÄju galÄ“jus un pataloÄ£iskus gadÄ«jumus, bet labticÄ«gus un pa savam godÄ«gus “mazos cilvÄ“kus” ar viņu aprobežotÄ«bu, tumsonÄ«bu un himÄ“rÄm. ŠÄdiem cilvÄ“kiem visbiežÄk ir apgrÅ«tinÄta spÄ“ja radÄ«t saticÄ«gu Ä£imenes gaisotni kÄ sekas ir neiespÄ“jamÄ«ba jaunajai Ä£imenei dzÄ«vot šÄdu vecÄku vadÄ«bÄ un nereti arÄ« klÄtbÅ«tnÄ“. Un praksÄ“ to mÄ“s arÄ« ļoti labi redzam – visu tradicionÄlÄs sabiedrÄ«bas pasauli jau labu laiku ir pÄrņēmusi strÄ«du starp vecÄkiem un bÄ“rniem pandÄ“mija. Īpaši te ir izceļami strÄ«di starp mÄtÄ“m un meitÄm. Kurš gan nezin anekdotes par sievasmÄtÄ“m un to, ka lielai daļai sievasmÄšu ir tendence brutÄli iejaukties jaunÄs Ä£imenes darÄ«šanÄs?! Un cik gan daudz jauno Ä£imeņu šÄ« iemesla dēļ ir izpostÄ«tas un cik daudz bÄ“rnu dēļ tÄ ir cietuši?! TÄpat plaši zinÄmas ir arÄ« problÄ“mas ar vÄ«ramÄtÄ“m un viņÄm paklausÄ«gajiem memmesdÄ“liņiem.
Un ko lai dara šÄdos gadÄ«jumos? Ir acÄ«mredzami, ka vienÄ«gÄ izeja te ir dažÄdo paaudžu nošÄ·iršana. Ja divas paaudzes nespÄ“j sadzÄ«vot (un visbiežÄk tÄ ir), tad jaunÄkai paaudzei nepieciešama sava, atsevišÄ·a un nošÄ·irta dzÄ«vesvieta. Galu galÄ ir ļoti bÅ«tiski, lai jau pieaugušajiem bÄ“rniem bÅ«tu iespÄ“ja dzÄ«vot savu dzÄ«vi un lai viņi tiktu pasargÄti no brutÄliem mÄ“Ä£inÄjumiem izveidot no viņiem vecÄku kopijas, vecÄku kalpus, vecÄku negatÄ«vo emociju izlÄdes objektus.
RezumÄ“jot, jÄsecina, ka, piekrÄ«tot Stelpa kunga ideÄlam, ka vÄ“lams, lai Ä£imenÄ“ kopÄ dzÄ«vo vismaz trÄ«s paaudzes, kas saticÄ«gas gaisotnes gadÄ«jumÄ dod ļoti lielu emocionÄlo, pedagoÄ£isko un ekonomisko efektu (un piekrÄ«tot to pÄ“c iespÄ“jas veicinÄt), ir arÄ« jÄkonstatÄ“, ka lielÄkajÄ daÄ¼Ä gadÄ«jumu šÄds modelis nav iespÄ“jams, pirmkÄrt, vecÄkÄs paaudzes nesaprÄtÄ«guma dēļ, un tÄdēļ mÅ«sdienu sabiedrÄ«bas modeļa pamatÄ var bÅ«t tikai Ä£imene šÄ« vÄrda šaurÄkajÄ nozÄ«mÄ“ – vÄ«rs, sieva un bÄ“rni.
No augstÄk minÄ“tÄ izriet nÄkamÄ problÄ“ma – kÄ nodrošinÄt jaunÄs Ä£imenes ar viņiem nepieciešamajiem resursiem (pirmkÄrt mÄjokli)? ŠÄ« problÄ“ma ir aktuÄla arÄ« Stelpa kunga modelÄ« un šÄ« problÄ“ma ir vajÄjusi jauno paaudzi visos laikos. Un kÄ šÄ«s problÄ“mas atspulgs ir mūžsenÄ tradicionÄlÄs sabiedrÄ«bas problÄ“ma – tuvu radinieku cīņa par mantojumu, kas nereti pieņem drausmÄ«gas un pretÄ«gas formas.
Un tagad atgriezÄ«simies pie tradicionÄlÄs Ä£imenes trÅ«kumiem, kas ir radÄ«juši mÅ«sdienu situÄciju un nostÄdÄ«juši tradicionÄlo Ä£imeni un visu cilvÄ“ci uz iznÄ«cÄ«bas sliekšÅ†a. KÄdas ir tradicionÄlÄs Ä£imenes saknes? Pa lielam to atspoguļo Stelpa kunga ideÄls. Ä¢imenÄ“ visas paaudzes dzÄ«voja kopÄ, veiksmÄ«gÄkÄs attÄ«stÄ«jÄs un pÄrauga klanos, ciltÄ«s, tautÄs, bet neveiksmÄ«gÄkÄs izmira. Ä¢imeni ar stingru roku vadÄ«ja tÄs galva. Stingra roka nozÄ«mÄ“ja arÄ« vardarbÄ«bu. TÄdi bij laiki un savÄdÄk nemaz nav iespÄ“jams kontrolÄ“t un organizÄ“t lielÄkus kolektÄ«vus (ir nepieciešams kaut kÄds iedarbÄ«bas lÄ«dzeklis uz visiem Ä£imenes locekļiem – visuniversÄlÄkais no tiem ir vardarbÄ«ba). Ä¢imenes locekļi attiecÄ«bÄ pret Ä£imeni un pret Ä£imenes galvu bija beztiesÄ«gi. Viņiem bija jÄpakļaujas. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ pazemojumi, sodi, izdzÄ«šana no dzimtas vai pat nogalinÄšana. Pat vairÄk, Ä£imenes locekļi tika uzskatÄ«ti par Ä£imenes Ä«pašumu ar visÄm no tÄ izrietošajÄm sekÄm.
Ja Ä£imenes galva ir gudrs un saprÄtÄ«gs, tad kopumÄ tiek sasniegts pozitÄ«vs efekts. Bet, ja nÄ“? Lai izmirst?! Bet ne jau visi izmira. Pat vairÄk, nežēlÄ«gu tirÄnu vadÄ«tÄs Ä£imenes, parazitÄ“jot uz citu rÄ“Ä·ina, saglabÄjÄs labÄk par gudro un saprÄtÄ«go cilvÄ“ku Ä£imenÄ“m.
Un kÄdas bija sekas to seno Ä£imeņu darbÄ«bai, kuras vadÄ«ja nežēlÄ«gi Ä£imenes galvas? VardarbÄ«ba, slepkavÄ«bas, laupÄ«šanas, izvarošanas, netaisnÄ«bas, sakropļoti cilvÄ“ku likteņi un, pats galvenais, bÄ“rnu rašanÄs ar sakropļotu psihi (tas viss gan pašu Ä£imenes ietvaros, gan attiecÄ«bÄs ar citÄm apkÄrtÄ“jÄm Ä£imenÄ“m). Un viena no šÄ«m sakropļotÄs psihes izpausmÄ“m ir homoseksualitÄte. TÄdÄ veidÄ tradicionÄlÄ sabiedrÄ«ba pati radÄ«ja monstru, kurš to jau kuro reizi grasÄs iznÄ«cinÄt.
VarÄ“tu šÄ·ist, ka šÄ« pagÄtnes tradicionÄlÄ Ä£imene nav saglabÄjusies, bet tÄ tas nav. PirmkÄrt, ir saglabÄjušÄs senas dzimtas, kurÄs valda šÄdi likumi un tikumi. DažÄm no šÄ«m dzimtÄm pieder gigantiski Ä«pašumi un tÄs lielÄ mÄ“rÄ nosaka globÄlo politiku. Tieši šÄ«s dzimtas ir vienas no kvÄ“lÄkajÄm un nežēlÄ«gÄkajÄm sociÄlistiskÄs idejas un jebkÄdas sociÄlistiskas sabiedrÄ«bas ienaidniecÄ“m. TurklÄt šÄ«m dzimtÄm nav nekas pret uzrÄ«dÄ«t neoliberÄlo zarazu saviem ienaidniekiem vai konkurentiem, galvenais, lai pašus neskar (to, ka šÄ« zaraza vÄ“lÄk iznÄ«cinÄs arÄ« viņus pašus, šie idioti apjÄ“gt nespÄ“j). PiemÄ“rs – ASV RepublikÄņu partija, kura pietiekami labi sadzÄ«vo ar neoliberÄļiem un kopÄ ar tiem veic agresiju pret visu pÄrÄ“jo pasauli.
OtrkÄrt, pagÄtnes tradicionÄlÄs Ä£imenes principos balstÄs mafiozo grupÄ“jumu darbÄ«ba. TreškÄrt, pagÄtnes tradicionÄlo Ä£imeņu atspulgs ir saglabÄjies arÄ« mÅ«sdienu Ä£imenÄ“s.
Viens no šÄdiem elementiem ir uzskats, ka bÄ“rns ir Ä£imenes Ä«pašums. Ja mÅ«sdienu izvirtÄ«bu laikmetÄ bÄ“rns ir jÄizsargÄ no korumpÄ“tiem sociÄlo dienestu darbiniekiem un/vai izvirtuļiem, kuri pasludina, ka bÄ“rns ir izvirtušas sabiedrÄ«bas Ä«pašums, tad, protams, šis arhaisms nÄk par labu un palÄ«dz aizsargÄt bÄ“rnu, bet bieži tam ir pavisam citas un nebÅ«t tik pozitÄ«vas izpausmes (“mans bÄ“rns, ko gribu, to arÄ« ar viņu daru”).
KÄpÄ“c sievasmÄtes tÄ jaucas savu meitu Ä£imenes darÄ«šanÄs? TÄpÄ“c, ka tÄs ir viņu meitas, tas ir, viņu Ä«pašums. KÄpÄ“c mÄtes tik bieži un tik pamatÄ«gi sastrÄ«das ar meitÄm? TÄpÄ“c, ka pat pieaugusi meita ir mÄtes Ä«pašums, kam ir jÄkalpo mÄtes labsajÅ«tai (tas pats attiecas uz dÄ“liem).
Cits pagÄtnes Ä£imeņu atspulgs mÅ«sdienu Ä£imenÄ“s, kurš rada daudzas sabiedriskas problÄ“mas, ir dalÄ«jums “savÄ“jie” – “svešie”. PirmkÄrt, tas attiecas uz savas Ä£imenes locekļiem, pÄ“c tam uz tuvÄkajiem radiniekiem un draugiem, pÄ“c tam uz paziņÄm utt. “SavÄ“jos” šai modelÄ« ir tieksme attaisnot un pacelt (visbiežÄk nepamatoti), bet “svešos” vainot, nopelt, noniecinÄt, pazemot (arÄ« tik pat nepamatoti). KomplektÄ ar egoismu un tumsonÄ«bu šÄ« tradicionÄlÄs sabiedrÄ«bas iezÄ«me var pieņemt drausmÄ«gas formas, kuras uzskatÄmi ir redzamas visÄs pagÄtnÄ“ notikušajÄs atsevišÄ·u sociÄlo grupu vajÄšanÄs (arÄ« “Ä·eceru vajÄšanÄs”, arÄ« “raganu medÄ«bÄs”, arÄ« ticÄ«bu karos, arÄ« ebreju grautiņos, arÄ« etniskajÄs tÄ«rÄ«šanÄs un arÄ« PSRS “stuÄÄ«šanas” bumÄ).
ŠÄda tipa destrukcijas tradicionÄlÄ Ä£imenÄ“ joprojÄm ir ļoti spÄ“cÄ«gas un to rezultÄtÄ joprojÄm turpina rasties sakropļoti cilvÄ“ki, tai skaitÄ arÄ« homoseksuÄlisti. KÄdam šÄ·iet, ka ir iespÄ“jams izglÄbt tradicionÄlo Ä£imeni, vismaz daļēji nesamazinot šo tradicionÄlÄs Ä£imenes destrukciju lÄ«meni?! Tas nav iespÄ“jams, jo šÄ«s iezÄ«mes novÄjina tradicionÄlo Ä£imeni un rada apstÄkļus tÄs iznÄ«cÄ«bai. TradicionÄlÄ Ä£imene vai nu bÅ«s spiesta mainÄ«ties vai arÄ« izvirtuļi to iznÄ«cinÄs, kas bÅ«s šÄ«s civilizÄcijas un iespÄ“jams arÄ« cilvÄ“ces gals.
TÄtad, lai glÄbtu tradicionÄlo Ä£imeni, tÄ ir jÄpÄrveido, mazinot tÄs egoismu, paaugstinot tÄs saprÄtÄ«guma un izglÄ«totÄ«bas lÄ«meni un samazinot “savÄ“jais” – “svešais” tendenci. Citiem vÄrdiem sakot, katrs sabiedrÄ«bas loceklis (esošais vai potenciÄlais Ä£imenes loceklis) ir jÄaudzina altruistiskÄ un kolektÄ«visma garÄ, slÄpÄ“jot egoismu.
Jums neko tas neatgÄdina? Ja nÄ“, tas nekas, jums noteikti paskaidros, ka tas jau nesen ir bijis. HomoseksuÄliustu – pedofilu aprindas uz šÄda tipa idejÄm reaģē ar runÄm vai histÄ“risku kliegšanu par totalitÄrismu, asiņaino komunismu, padomju atliekÄm, Staļina represijÄm utt.
Atgriežoties pie Ä£imenes izveidošanas un Ä£imenes saglabÄšanÄs objektÄ«vajÄm problÄ“mÄm ir jÄkonstatÄ“, ka dažÄdu iemeslu dēļ ne visi cilvÄ“ki, kuri uzsÄk Ä£imenes veidošanu, spÄ“j izturÄ“t smago Ä£imenes uzturÄ“šanas procesu. LaulÄ«bas dzÄ«ve un bÄ“rnu audzinÄšana ir pietiekami smaga un grÅ«ta nodarbe, kÄdēļ daudzi cilvÄ“ki to nespÄ“j izturÄ“t. Un ko lai ar to dara? PiespiedÄ«sim saderÄ«bu neatradušos dzÄ«vot kopÄ? Ir acÄ«m redzami, ka dēļ šÄ«s problÄ“mas jÄbÅ«t laulÄ«bas šÄ·iršanas iespÄ“jai un ir jÄzin kÄ rÄ«koties gadÄ«jumos, kad šÄ·iramÄs Ä£imenÄ“s aug bÄ“rni.
Ä¢imenes dzÄ«ve no vÄ«ra un sievas prasa spÄ“ju rast maksimÄli ideÄlu savstarpÄ“jo saskaņu un harmoniju, spÄ“ju savstarpÄ“jÄs attiecÄ«bÄs panÄkt simbiozes efektu. Izveidot Ä£imeni un dzÄ«vot Ä£imenes dzÄ«vi ir jÄprot, tam ir nepieciešamas noteiktas Ä«pašÄ«bas un zinÄšanas. Bet to nekur nemÄca! Tas tiek izsecinÄts no savÄ Ä£imenÄ“ un daļēji arÄ« sabiedrÄ«bÄ redzÄ“tÄ. Bet ko darÄ«t, ja Ä£imenÄ“ un sabiedrÄ«bÄ ir problÄ“mas un cilvÄ“kiem nav bijuši pieejami saskanÄ«gas dzÄ«vošanas uzvedÄ«bas paraugi? Tad kÄdam ir vismaz jÄpacenšas šÄdiem cilvÄ“kiem to pastÄstÄ«t, paskaidrot un varbÅ«t pat iemÄcÄ«t, kas nav viegli (jo cilvÄ“ki ir dažÄdi, situÄcijas ir dažÄdas un universÄlas metodes un formulas te visbiežÄk nestrÄdÄ) un kas no paša mÄcÄ«tÄja prasa lielu sirdsgudrÄ«bu.
Ja klasiski iemÄcÄ«t veidot un uzturÄ“t Ä£imeni nav iespÄ“jams un attiecÄ«gi nav iespÄ“jams tikai uz apmÄcÄ«šanas rÄ“Ä·ina palielinÄt veiksmÄ«go Ä£imeņu skaitu, tad ir iespÄ“jams cilvÄ“kiem pastÄstÄ«t par galvenajiem Ä£imenes izveidošanas un darbÄ«bas pamatprincipiem un tÄm darbÄ«bÄm un uzskatiem, kas nav savienojami ar Ä£imenes dzÄ«vi. TÄdÄ“jÄdi var panÄkt neveiksmÄ«go Ä£imeņu skaita samazinÄšanu, kuras nav izveidojušÄs vai ir izjukušas dēļ cilvÄ“ku nezinÄšanas par veiksmÄ«gas Ä£imenes dzÄ«ves pamatprincipiem. TÄpat intensÄ«vas neoliberÄlisma propagandas apstÄkļos ir bÅ«tiski paskaidrot cilvÄ“kiem kÄdēļ vispÄr Ä£imene ir nepieciešama, ja jau to izveidot ir tik grÅ«ti un tas prasa tik lielus pÅ«liņus (daudzi tÄdēļ nonÄk lÄ«dz neoliberÄļu tÄ“zÄ“m, ka labÄk “dzÄ«vot sev” un “baudÄ«t dzÄ«vi”).
Kas šÄ«s apmÄcÄ«bas un skaidrošana pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir? Nekas cits kÄ propaganda. Ir nepieciešama visaptveroša uzlabotÄs tradicionÄlÄs Ä£imenes propaganda. Un, ja kÄds to vÄ“l nezina, tad homoseksuÄlistu – pedofilu aprindas noteikti pastÄstÄ«s, ka kaut kas tamlÄ«dzÄ«gs jau ir bijis “nolÄdÄ“tajos padomju laikos”.
TÄpat ir jÄparedz ko darÄ«t ar tiem cilvÄ“kiem, kuri kaut kÄdu iemeslu dēļ tomÄ“r nespÄ“j vai negrib veidot Ä£imeni (vecpuiši, vecmeitas, šÄ·irteņi, atraitņi un cilvÄ“ki ar dažÄdÄm saslimšanÄm, tai skaitÄ arÄ« homoseksuÄlismu). Ir skaidrs, ka neoliberÄlÄ pieeja, kad šie cilvÄ“ki ne tikai tiek vienÄdoti ar Ä£imenes cilvÄ“kiem, bet viņiem tiek arÄ« radÄ«tas papildus priekšrocÄ«bas, kategoriski nav pieņemama un ved uz sabiedrÄ«bas iznÄ«cinÄšanu. TomÄ“r arÄ« nerÄ“Ä·inÄties ar tiem nedrÄ«kst un nevar. ArÄ« te optimÄlÄ izeja izskatÄs ir Ä£imenes ideoloÄ£iskajÄ un juridiskajÄ prioritÄ“šanÄ, atstÄjot negribÄ“tÄjiem reÄlu iespÄ“ju neveidot Ä£imeni un dzÄ«vot pÄ“c saviem ieskatiem (protams, bez šÄda dzÄ«vesveida sabiedriskÄs atzÄ«šanas, komforta un papildus tiesÄ«bÄm).
Šai ziÅ†Ä bÅ«tiski ir atjaunot to psihiatrijas “skolu”, kura mÄ“Ä£inÄja ÄrstÄ“t seksuÄlÄs pataloÄ£ijas, tai skaitÄ arÄ« patoloÄ£isko hiperseksualitÄti, kas ir viens no šizofrÄ“nijas simptomiem. To seksuÄlo pataloÄ£iju slimnieku ÄrstÄ“šanai, kuri nerada tiešus draudus sabiedrÄ«bai, vajadzÄ“tu bÅ«t brÄ«vprÄtÄ«gai, bet uzskaitÄ«tiem ir jÄbÅ«t pÄ“c iespÄ“jas visiem, un cilvÄ“kiem ar seksuÄlÄm pataloÄ£ijÄm pilnÄ«gi noteikti ir jÄbÅ«t amatu ierobežojumiem (homoseksuÄlists, piemÄ“ram, pilnÄ«gi noteikti nedrÄ«kst bÅ«t ne audzinÄtÄjs, ne pasniedzÄ“js, ne politiÄ·is, ne administratÄ«vais vadÄ«tÄjs, ne žurnÄlists).
Ä¢imeni ir grÅ«ti izveidot, daudz kas ir jÄzin, tÄ prasa lielus pÅ«liņus un enerÄ£iju. Ä¢imenei ir nepieciešama dzÄ«vesvieta, bÄ“rni prasa ļoti daudz laika, uzmanÄ«bas un zinÄšanu. Tas viss it kÄ ir zinÄms. Bet kÄ cilvÄ“ku vairÄkums reÄli to var apvieno ar lietu kÄrtÄ«bu, kurÄ galvenais ir dzÄ«ties pÄ“c “lielÄ rubļa”, kurÄ darba devÄ“js grib, lai darbinieks strÄdÄ maksimÄli ilgi un par maksimÄli zemu samaksu, kurÄ egoisms ir nostÄdÄ«ts goda vietÄ, kurÄ notiek nemitÄ«ga cilvÄ“ku savstarpÄ“jÄ cīņa par resursiem un prestižu utt. KÄ tas ir savienojams? Tas nav savienojams, tÄpÄ“c arÄ« Ä£imenes izjÅ«k, tÄpÄ“c arÄ« Ä£imenÄ“s ir visdažÄdÄkÄs problÄ“mas, tÄpÄ“c arÄ« uzaug bÄ“rni, kuri vairs nespÄ“j un pat negrib veidot Ä£imenes, tÄpÄ“c daudziem bÄ“rniem psihe tiek sakropļota. Un tas viss notiek “dabiski” bez nepÄrtrauktas un tiešas neoliberÄļu sazvÄ“rnieciskas iejaukšanÄs. NeoliberÄļu propaganda tikai izmanto esošÄs tendences un ievÄ“rojami tÄs pasliktina, tÄpÄ“c izglÄbt tradicionÄlo Ä£imeni nav iespÄ“jams, saglabÄjot šÄ«s tendences (pat, ja brÄ«numainÄ kÄrtÄ izdodas apklusinÄt neoliberÄļus).
Un kÄ šÄ«s tendences var mainÄ«t? Tikai saplÄnojot un efektivizÄ“jot tautsaimniecÄ«bu, lai tÄ spÄ“j nodrošinÄt visas vajadzÄ«bas, sadalot visus sabiedrÄ«bas resursus maksimÄli vienlÄ«dzÄ«gi un uz efektivizÄcijas rÄ“Ä·ina iegÅ«tos resursus un laiku izmantojot Ä£imeņu atbalstÄ«šanai, bÄ“rnu audzinÄšanai (sabiedriskÄs vides tÄ«rÄ«ba, pulciņi utt.) un brÄ«vÄ laika nodrošinÄšanai arÄ« Ä£imenes cilvÄ“kiem. Tas ir nekas cits kÄ Padomju sociÄlisms, kura demontÄžu atbalstÄ«ja arÄ« aprobežoto konservatÄ«vo egoistu masas.
TÄtad, lai saglabÄtu un izglÄbtu tradicionÄlo sabiedrÄ«bu, konservatÄ«vajiem spÄ“kiem ir nepieciešams savs “projekts”, kurš ļoti lÄ«dzinÄs Padomju “projektam”. TurklÄt nav obligÄti un pat nav ieteicams kopÄ“t Padomju “projektu”, jo gan laiki ir mainÄ«jušies, gan arÄ« Padomju “projektÄ” bija nepilnÄ«bas, kuras noveda lÄ«dz tÄ sabrukumam, tomÄ“r nav iespÄ“jama konservatÄ«va “projekta” izstrÄde un veiksmÄ«ga tradicionÄlas sabiedrÄ«bas aizsardzÄ«ba savienojumÄ ar Padomju laiku un Padomju sistÄ“mas nozÄkÄšanu.
SavukÄrt neoliberÄļi apgalvo, ka cilvÄ“ku pÄrveidot (uzlabot) nav iespÄ“jams (tÄ esot utopija), tÄpÄ“c maksimÄli jÄatļauj katram bÅ«t tÄdam, kÄds viņš ir, un ir nevis jÄcÄ«nÄs pret cilvÄ“ku trÅ«kumiem un nepilnÄ«bÄm, bet jÄizmanto tÄs savÄ labÄ. TÄpÄ“c, nevis Ä£imene ir sabiedrÄ«bas pamatelements, bet gan indivÄ«ds ar savÄm vÄ“lmÄ«tÄ“m, lai kÄdas tÄs arÄ« nebÅ«tu. Un šo indivÄ«du dzÄ«ves jÄ“ga ir maksimÄla izvairÄ«šanÄs no ciešanÄm un tiekšanÄs pÄ“c baudÄm (“dzÄ«ves baudÄ«šana” kÄ dzÄ«ves jÄ“ga). TÄpÄ“c maksimÄli viss ir jÄatļauj, tÄpÄ“c brÄ«vÄ«bu visiem un visÄ. Ja tÄ dara, tad tas prasa maz pÅ«liņu, neko nevajag kontrolÄ“t, cilvÄ“ki “bauda dzÄ«vi”, ir apmierinÄti un sabiedrÄ«bas vadÄ«bas un kontroles funkcijas prasa visminimÄlÄkos resursus.
Jums ir grÅ«ti izveidot Ä£imeni? Neveidojiet, tas nav nepieciešams, dzÄ«vojiet tikai sev. Ir kaut kÄdas problÄ“mas veikt konstruktÄ«vu darbÄ«bu? Nekas, gan jau arÄ« tas nav nepieciešams un arÄ« bez tÄ var iztikt.
Nevajag nodarboties ar nevajadzÄ«gÄm lietÄm un uzspiest cilvÄ“kiem to, ko viņi negrib. Un nevajag arÄ« mÄ“Ä£inÄt viņus izglÄ«tot. Lai viss notiek maksimÄlÄ pašplÅ«smÄ un viss bÅ«s labi. Nevajag mÄ“Ä£inÄt mainÄ«t cilvÄ“kus, nevajag viņiem neko uzspiest. Lai to darÄ«tu, kÄdam viss ir rÅ«pÄ«gi jÄizdomÄ, kas ir ilgi un grÅ«ti, kÄdam tas ir jÄdara, kas ir smagi, kÄdam ļoti daudz kas ir jÄkontrolÄ“, kas prasa daudz resursus un var visu sabojÄt. Tas viss ir ļoti dÄrgi, neefektÄ«vi un pats galvenais pilnÄ«bÄ nevajadzÄ«gi. LabÄk no tÄ visa atteikties un uzdzÄ«vot zaļi. Par to vÄ“lÄk, protams, nÄkas ļoti dÄrgi samaksÄt, bet neoliberÄļi saviem muļķa klausÄ«tÄjiem, saprotama lieta, to nepasaka.
ŠÄ«s pÄrdomas ne tuvu nav “projekts”, tÄ ir tikai ļoti virspusÄ“ja ieskice, kuras mÄ“rÄ·is ir parÄdÄ«t cilvÄ“kiem ar konservatÄ«vÄm vÄ“rtÄ«bÄm sava “projekta” kritisko nepieciešamÄ«bu un to, ka šis “projekts” nav iespÄ“jams bez tÄdas vai citÄdas Padomju prakses pieņemšanas un izmantošanas. Tas ir galvenais iemesls kÄdēļ homoseksuÄlistu – pedofilu aprindas tik cÄ«tÄ«gi un tik intensÄ«vi (gan ar histÄ“rijÄm, gan ar meliem) mÄ“Ä£ina nomelnot visu, kas ir saistÄ«ts ar Padomju laikiem, jo tikai ar konservatÄ«vo spÄ“ku nošÄ·iršanu no Padomju prakses, neoliberÄļi stratÄ“Ä£iskÄ lÄ«menÄ« jau uzvar.
6. JÄnodala kultÅ«ra no antikultÅ«ras, mÄksla no antimÄkslas un jÄuzsÄk aktÄ«va cīņa pret antikultÅ«ru un antimÄkslu.
MÄksla (estÄ“tika) ir viens no trim vaļiem uz kuriem turas mÅ«sdienu civilizÄcija. MÄksla ir skaistÄ un prasmÄ«gÄ apvienojums. MÄkslai ir Ä«paša, netieša un dziļa iedarbÄ«ba gan uz cilvÄ“ka prÄtu, gan uz sirdi, gan uz tÄ neapzinÄto daļu (bezapziņu).
SavukÄrt kultÅ«ra (kults) ir sabiedrÄ«bas eksistences pamatu pamats. Nav kulta, nav sabiedrÄ«bas, un, ja ir kaut kÄda sabiedrÄ«ba, tad tai noteikt ir kaut kÄds savs kults, kurš rada savu kultÅ«ru, kura pirmkÄrt izpaužas mÄkslÄ.
KultÅ«ra un mÄksla ir netiešs, grÅ«ti pamanÄms, bet dziļš un iedarbÄ«gs cilvÄ“ka psihes izmaiņu lÄ«dzeklis. TÄ kÄ kultÅ«ra un mÄksla “runÄ” tÄ“lu un simbolu valodÄ, tÄ gandrÄ«z nepadodas pilnvÄ“rtÄ«gai racionÄlai uztverei un aprakstÄ«šanai, kÄdēļ visos laikos kultÅ«ra un mÄksla tika izmantotas cīņai pret oficiÄlajÄm varas iestÄdÄ“m.
NeoliberÄļi LatvijÄ un citur pasaulÄ“ ir gandrÄ«z pilnÄ«bÄ sagrÄbuši mÄkslas un kultÅ«ras sfÄ“ru (piemÄ“ram, LR KultÅ«ras ministriju ir apsÄ“dusi homoseksuÄlistu varza ar Cilinski, Voldiņu un Putni priekšgalÄ). MÄkslas un kultÅ«ras bÅ«tÄ«ba ir pilnÄ«bÄ izkropļota, izmetot no tÄs gan skaisto, gan racionÄlo un aizpildot to ar kroplo, zemisko, šokÄ“jošo, nÄvÄ“jošo. Caur mÄkslu homoseksuÄlistu – pedofilu aprindas pakÄpeniski, bet pamatÄ«gi kropļo sabiedrÄ«bas psihi (visneaizsargÄtÄkie šai ziÅ†Ä ir bÄ“rni). TÄ kÄ cenzÅ«ras nav, visi ierobežojumi ir atcelti un informatÄ«vajÄ vidÄ“ valda galÄ“ja brÄ«vÄ«ba, ir kļuvis iespÄ“jams pÄrpludinÄt informatÄ«vo un kultÅ«ras telpu ar visdažÄdÄkajÄm kroplÄ«bÄm, kas ir nekas cits kÄ antimÄksla un antikultÅ«ra. (VairÄk par to rakstÄ “AntikultÅ«ra – civilizÄcijas slimÄ«ba”: https://infoagentura.wordpress.com/2016/02/04/antikultura-civilizacijas-slimiba/ )
TÄ kÄ dominÄ“šana kultÅ«ras jomÄ un plaša antikultÅ«ras un antimÄkslas produktu izplatÄ«ba ir nozÄ«mÄ«gs neoliberÄļu stratÄ“Ä£iskÄ pÄrÄkuma iemesls, nepieciešams, pirmkÄrt, nošÄ·irt mÄkslu no antimÄklsas un kultÅ«ru no antikultÅ«ras. Ir kaut vai priekš sevis jÄnodefinÄ“, kas ir kultÅ«ra un mÄksla, kas ir antikultÅ«ra un antimÄksla un priekš sevis (savÄm struktÅ«rÄm, saviem informatÄ«vajiem resursiem) jÄizstrÄdÄ kritÄ“riji kÄ praktiski nošÄ·irt vienu no otra.
OtrkÄrt, ir maksimÄli jÄveicina kultÅ«ra un mÄksla un plaši jÄizplata to produkcija. TreškÄrt, ir jÄuzsÄk aktÄ«va cīņa pret antikultÅ«ru un antimÄkslu publiskajÄ informatÄ«vajÄ telpÄ un par valsts lÄ«dzekļiem uzturÄ“tÄs iestÄdÄ“s. Te galvenais ir izskaidrot, ka posmoderniskajiem veidojumiem nav nekÄ kopÄ“ja ne ar kultÅ«ru, ne ar mÄkslu un parÄdÄ«t postmodernisko veidojumu antihumÄno, antisabiedrisko, kropļojošo un arÄ« diletantisko raksturu.
7. JÄatsakÄs no absolÅ«ta un beznosacÄ«jumu prorietumnieciskuma un orietÄ“šanÄs uz Rietumiem.
Viens no Latvijas nelaimju cÄ“loņiem ir tÄs pÄ“dÄ“jÄs divdesmitgades absolÅ«tais un idiotiskais prorietumnieciskums. JÄ, var orientÄ“ties uz rietumiem, tam ir savs pamats, bet darÄ«t to absolÅ«ti un bez nosacÄ«jumiem ir liela muļķība un bezmugurkaulnieku pazÄ«me.
Ko tas (absolÅ«tais un beznosacÄ«juma prorietumnieciskums) nozÄ«mÄ“? To, ka Latvija bez domÄšanas pilnÄ«bÄ pieņem jebkÄdas Rietumvalstu prasÄ«bas un praksi, tai skaitÄ sev neizdevÄ«gu, kaitÄ«gu un pat nÄvÄ“jošu. Un to mÄ“s praktiski varam arÄ« novÄ“rot.
KÄdas te ir alternatÄ«vas? PirmkÄrt, mÄ“rens jeb nosacÄ«juma prorietumnieciskums, otrkÄrt, sava, neatkarÄ«ga politika bez kÄdu globÄlo varas centru atzÄ«šanas, treškÄrt, prokrieviskums.
Ko nozÄ«mÄ“ mÄ“rens un nosacÄ«juma prorietumnieciskums? To, ka Latvija realizÄ“ prorietumniecisku politiku, bet ar nosacÄ«jumiem un apdomu, atstÄjot sev iespÄ“jas realizÄ“t gan pilnÄ«bÄ patstÄvÄ«gu politiku, gan arÄ« prokrievisku politiku. TÄ kÄ šÄda Latvijas politika ASV diplomÄtiem, eirobirokrÄtiem un skandinÄvu menedžeriem ir neÄ“rta un neizdevÄ«ga (viņiem nav vajadzÄ«ga neatkarÄ«ga Latvija, viņiem ir vajadzÄ«ga koloniÄli atkarÄ«ga Latvija) uzsvars tiek likts uz absolÅ«tu un beznosacÄ«juma prorietumnieciskumu un tas tiek panÄkts izmantojot absolÅ«tu un beznosacÄ«juma antikrieviskumu.
Tas ir, lai panÄktu to, ka Latvija pilnÄ«gi un bez ierunÄm visos jautÄjumos klausa saviem Rietumvalstu saimniekiem, vispirms tiek paziņots par absolÅ«tu un beznosacÄ«juma antikrieviskumu. OkupÄcija, asiņainais padomju režīms, krievu okupanti utt. TÄ kÄ Latvija neko no tÄ pilnÄ«gi noteikti negrib ir jÄatsakÄs no visa Padomju un no visa krieviskÄ (jo Krievija ir PSRS mantiniece, jo KrievijÄ padomiskais vÄ“l ir ļoti spÄ“cÄ«gs). OrientÄ“šanÄs uz Rietumiem te notiek pÄ“c principa “mana ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs” (kas reÄlajÄ dzÄ«vÄ“, protams, ne tuvu tÄ nav). TÄ kÄ iespÄ“jamie racionÄlas rÄ«cÄ«bas modeļi sabiedrÄ«bas pÄrvaldÄ“ nav nemaz tik daudz, tad tikai ar Padomju – Krievijas modeļu izmantošanas izslÄ“gšanu vien tiek panÄkts nekritisks prorietumnieciskums. Te jÄņem arÄ« vÄ“rÄ ka gan Krievijas, gan Rietumu sistÄ“mas ir plašas un kompleksas, kas tÄm nodrošina papildus priekšrocÄ«bas, tÄpÄ“c, pilnÄ«bÄ atsakoties no vienas, automÄtiski nonÄc otras ļoti bÅ«tiskÄ ietekmÄ“.
TomÄ“r pat pie šÄdiem nosacÄ«jumiem latvietÄ« snaudošais krievs teorÄ“tiski var vÄ“l izdomÄt kaut ko savu, kas dos tam iespÄ“ju nekļūt par pilnÄ«gu Rietumvalstu marioneti. Lai izslÄ“gt arÄ« šÄdu variantu, tiek uzburta Krievijas draudu ilÅ«zija un tiek paziņots, ka, ja nav vÄ“lÄ“šanÄs nonÄkt Krievijas ietekmÄ“, ir tikai viena izvÄ“le – absolÅ«ts un beznosacÄ«juma prorietumnieciskums. TÄdÄ veidÄ neatkarÄ«gÄ Latvija tiek pÄrvÄ“rsta par pseidovalsti un Rietumvalstu koloniju.
KÄdas tam ir sekas? PirmkÄrt, tÄ ir atteikšanÄs no izdaudzinÄtÄs neatkarÄ«bas, kuru latvieši, atdaloties no PSRS, it kÄ tik ļoti gribÄ“ja (nu mÄ“s pÄ“c fakta redzam, ka latviešu vairÄkumam neatkarÄ«ba, prasti izsakoties, ir pie kÄjas). OtrkÄrt, no neatkarÄ«bas zaudÄ“šanas automÄtiski izriet ekonomiskÄs situÄcijas pasliktinÄšanÄs un dzÄ«ves lÄ«meņa kritums, jo, ja sabiedrÄ«ba pati atsakÄs no pašnoteikšanÄs, tad mierÄ«gi tai var nedot pÄrÄk lielu “uzturnaudu” (arÄ« tas ir labi redzams). TreškÄrt, tas arÄ« nozÄ«mÄ“, ka LatvijÄ tiks pilnÄ«bÄ realizÄ“ta Rietumvalstu “vÄ“rtÄ«bpolitika”, tai skaitÄ arÄ« viendzimuma “laulÄ«bu” legalizÄ“šana, arÄ« masveida bÄ“rnu izņemšanas no normÄlÄm Ä£imenÄ“m, arÄ« atteikšanÄs no vÄrdiem “mÄte” un “tÄ“vs”, arÄ« bÄ“rnu maitÄšana (seksualizÄ“šana) jau bÄ“rnudÄrzos, arÄ« “genderisms” un citas izvirtÄ«bas un ÄrprÄti.
Nav iespÄ“jams saglabÄt absolÅ«tu un beznosacÄ«juma prorietumniecisku orientÄciju un atteikties no izvirtÄ«bu ieviešanas. Prorietumnieciskuma ietvaros agri vai vÄ“lu visas RietumvalstÄ«s izplatÄ«tÄs izvirtÄ«bas piespiedÄ«s ieviest. VienÄ«gÄ izeja ir atteikties no absolÅ«tÄ un beznosacÄ«juma prorietumnieciskuma par labu kÄ minimums mÄ“renam un nosacÄ«juma prorietumnieciskumam, kuru visdrÄ«zÄk nebÅ«s iespÄ“jams realizÄ“t kaut vai tÄ iemesla dēļ, ka šis virziens pašÄs RietumvalstÄ«s cieš fiasko. OptimÄlais variants ir atgriešanÄs pie neatkarÄ«bas idejas un Padomju prakses izmantošana sabiedrÄ«bas un valsts pÄrvaldÄ“. Katastrofas un latviešu konservatÄ«vo spÄ“ku pilnÄ«gas sagrÄves gadÄ«jumÄ vienÄ«gais glÄbiņš no homoseksuÄlistu – pedofilu aprindu ÄrprÄtÄ«gÄs un galÄ“ji necilvÄ“cÄ«gÄs politikas kļūs prokrieviskums.
TurklÄt ir jÄņem vÄ“rÄ, ka neoliberÄļi centÄ«sies nepieļaut konservatoru pÄrorientÄ“šanos uz mÄ“reno rietumniecikumu vai uz reÄlu suverenitÄti, arvien kÄpinot lÄ«dz neiedomÄjamiem apmÄ“riem antikrievisko histÄ“riju. TÄ rezultÄtÄ visi cilvÄ“ki un spÄ“ki, kuri kaut kÄdÄ mÄ“rÄ ir noskaņoti antipadomiski vai antikrieviski, tiks ierauti, neitralizÄ“ti un nereti arÄ« iznÄ«cinÄti šajÄ ideoloÄ£iskajÄ atvarÄ, bet tos, ar kuriem to neizdosies izdarÄ«t, tas tikai spÄ“cinÄs. TÄpÄ“c, lai nepieļautu izvirtÄ«bu ieviešanu LatvijÄ, ir jÄsaprot šo procesu bÅ«tÄ«ba, ir jÄnonÄk lÄ«dz reÄlistiskai skaidrÄ«bai par Padomju laikiem un Krieviju (jÄatbrÄ«vojas no Padomju SavienÄ«bu un Krieviju nomelnojošajiem mÄ«tiem) un ir maksimÄli jÄtiek vaÄ¼Ä no antikrieviskuma un antipadomiskuma destrukcijÄm.
8. JÄatsakÄs no antikrieviskuma un anti Krievijas retorikas.
LatvijÄ un citur pasaulÄ“ ir vÄ“rojama paradoksÄla situÄcija, kad konservatÄ«vie spÄ“ki publiski “rej” uz Krieviju, kura gan deklaratÄ«vi, gan praktiski iestÄjas par tradicionÄlÄm vÄ“rtÄ«bÄm (un nemaz nevar par tÄm neiestÄties, saglabÄjot sevi kÄ valsti). TurklÄt tas notiek sinhroni un kopÄ ar neoliberÄļiem, kuri mÄ“rÄ·tiecÄ«gi iznÄ«cina konservatorus, un ar to valstu atbalstu, kurÄs vislielÄkÄ mÄ“rÄ ir ieviests neoliberÄlais ÄrprÄts. KÄ minimums šÄda rÄ«cÄ«ba ir ļoti stulba.
Pat, ja pieņemam nepatiku pret Krieviju, tad šÄdÄ situÄcijÄ ir daudz gudrÄk vienkÄrši paklusÄ“t. KÄdam konservatoram nepatÄ«k “Putina režīms”, nu tad klusÄ“jiet par to lÄ«dz mirklim, kamÄ“r šis režīms nesÄks realizÄ“t agresÄ«vu neoliberÄlu Ärpolitiku. TÄpat šai situÄcijÄ ir vÄ“rts paklusÄ“t gan lai lieki neiedzÄ«votos nevajadzÄ«gos ienaidniekos, gan lai saknÄ“ nenogrieztu kaut vai mazu un netiešu potenciÄlu atbalstu, gan lai neatbaidÄ«tu konservatÄ«vi noskaņotus atbalstÄ«tÄjus, kuriem nav nepatikas pret Krieviju.
JebkurÄ gadÄ«jumÄ konservatÄ«vajiem spÄ“kiem antikrieviska un anti Krievijas retorika ir neizdevÄ«ga, bet tÄ ir ļoti izdevÄ«ga un nepieciešama neoliberÄļiem gan lai novÄjinÄtu konservatorus, gan lai vÄ“rstos pret Krieviju kÄ pret nozÄ«mÄ«gÄko pasaules konservatÄ«visma citadeli.
9. JÄpÄrstÄj nomelnot PSRS.
PSRS nomelnošana ir cits veids kÄ Latvijas konservatori zÄģē zaru uz kura paši sēž un spļauj akÄ no kuras dzer. Var dažÄdi attiekties pret Padomju laikiem, var un visdrÄ«zÄk arÄ« vajag tos laikus kritizÄ“t, bet cilvÄ“kam ar konservatÄ«viem uzskatiem šÄ« attieksme nevar bÅ«t absolÅ«ti negatÄ«va dēļ tÄ ka PSRS bija pilnÄ«bÄ tradicionÄla un konservatÄ«va valsts.
No kurienes LatvijÄ ir radies konservatÄ«vais vairÄkums? No Padomju laikiem. No kurienes ir cÄ“lušies lielÄkÄ daļa Latvijas iedzÄ«votÄju (izņemot nodevÄ«gos un zemiskos latviešu izcelsmes Ärzemniekus)? No tradicionÄlÄs Padomju Ä£imenes. Kur izauga paši latviešu konservatori? Padomju bÄ“rnudÄrzos un Padomju skolÄs.
TÄpÄ“c PSRS nomelnošana ir viens no neprÄtiem, kurš ir Latvijas konservatoru neveiksmju un impotences pamatÄ. Un atkal, no neoliberÄļu viedokļa tÄ ir ideÄla situÄcija, ja izdodas panÄkt konservatoru pašnorobežošanos no Padomju laikiem un ja izdodas tos izprovocÄ“t uz nepÄrtrauktu un intensÄ«vu Padomju laiku un prakses lamÄšanu.
10. JÄpÄrstÄj saistÄ«t izvirtÄ«bas ar marksismu.
Viena no latviešu konservatoru apmÄtajÄm idejÄm ir izvirtÄ«bu izplatÄ«bas saistÄ«šana ar marksismu. Ja iepriekš apskatÄ«tie jautÄjumi ir gandrÄ«z pilnÄ«bÄ viennozÄ«mÄ«gi un elementÄri, tad šis jautÄjums ir mazliet sarežģītÄks.
Vispirms, kas ir marksisms? TÄ ir filozofiska, socioloÄ£iska, vÄ“sturiska un politiska teorija, kuras pamatÄ ir ebreju izcelsmes vÄcu filozofa KÄrļa Marksa (1818 - 1883) un tÄ tuvÄko lÄ«dzgaitnieku (vispirmÄm kÄrtÄm FrÄ«driha Engelsa (1820 - 1895), kurš pÄrvaldÄ«ja 20 valodas) darbi. SavukÄrt pats Markss bija vÄcu filozofa Georga Vilhelma FrÄ«driha HÄ“geļa (1770 - 1831) sekotÄjs (Markss jau lÄ«dz 25 gadu vecumam bija sava laika labÄkais HÄ“geļa filozofijas speciÄlists). Var pat teikt ka marksisms savÄ ziÅ†Ä ir vienkÄršots un vÄ“rtÄ«borientÄ“ts hÄ“gelisms.
Lai gan Markss nodarbojÄs arÄ« ar praktisko politiku un centÄs reÄli iedzÄ«vinÄt savas idejas, viņam tas neizdevÄs un viņš izrÄdÄ«jÄs sliktÄks praktiÄ·is nekÄ teorÄ“tiÄ·is. Toties izdevÄs tas izcilam praktiÄ·im un ļoti labam teorÄ“tiÄ·im (pÄ“c profesijas juristam) Vladimiram Ä»eņinam (1870 - 1924), kurš 1917.gada rudenÄ« uz Krievijas impÄ“rijas drupÄm sÄka likt pamatus marksismÄ balstÄ«tai sociÄlistiskai valstij. Tikai Ä»eņins šo marksismu revolucionÄru masÄm savos darbos pa savam izskaidroja, interpretÄ“ja un papildinÄja, tÄpÄ“c, runÄjot par Padomju SavienÄ«bas ideoloÄ£isko bÄzi, mÄ“dz minÄ“t marksismu – ļeņinismu.
Lai gan Ä»eņins lika teorÄ“tiskos un organizatoriskos pamatus sociÄlistiskai revolÅ«cijai un lai gan Ä»eņins nodibinÄja Padomju valsti, viņam tas dÄrgi maksÄja un pÄ“c viņa nÄves tÄ veikumu mÄ“Ä£inÄja iznÄ«cinÄt. To nepieļÄva cits marksists un uzticams ļeņinietis Josifs Staļins (1878 – 1953), kurš gan praktiski, gan teorÄ“tiski turpinÄja Ä»eņina iesÄkto, arÄ« papildinot to. TÄpÄ“c viskorektÄkais Padomju SavienÄ«bas ideoloÄ£iskÄs bÄzes apzÄ«mÄ“jums ir marksisms – ļeņinisms – staļinisms. Ir bÅ«tiski saprast, ka bez marksistisko ideju reÄlas iedzÄ«vinÄšanas tradicionÄlajÄ Padomju KrievijÄ, Markss tÄ arÄ« paliktu tikai un vienÄ«gi utopisks filozofs.
Ja atgriežamies pie Marksa un marksisma tad ir jÄkonstatÄ“, ka marksisms nebija viendabÄ«gs, tam bija vairÄki novirzieni. Pats Markss, redzot kÄ tiek interpretÄ“ti viņa darbi, izteicÄs, ka viņš nav marksists.
1930-ajos gados VÄcijÄ radÄs jauns marksisma novirziens – t.s. “Frankfurtes skola”. Viens no tÄs pÄrstÄvjiem, Herberts MarkÅ«ze (1898 - 1979) emigrÄ“ja uz ASV, kur strÄdÄja ASV specdienestu labÄ. 1955.gadÄ iznÄkušajÄ darbÄ „Eross un civilizÄcija” MarkÅ«ze, pa savam interpretÄ“jot Marksu un Freidu, ieskicÄ“ libidozas un atklÄtas seksualitÄtes sabiedrÄ«bas pamatus. ŠÄ« MarkÅ«zes vÄ«zija kļuva par pamatu nÄkamajiem tradicionÄlÄs sabiedrÄ«bas noÄrdÄ«šanas un izvirtÄ«bu izplatÄ«bas pasÄkumiem. Bet tas ne tuvu nav ne viss marksisms, ne marksisms vispÄr un pat ne “Frankfurtes skola” (cits “Frankfurtes skolas” pÄrstÄvis Ä’rihs Fromms apsÅ«dzÄ“ja MarkÅ«zi nihilismÄ un bezatbildÄ«gÄ hedonismÄ).
MarkÅ«zes idejas savÄ bruņojumÄ Å†Ä“ma ASV specdienesti un sÄkumÄ izmantoja tÄs nemieru novÄ“ršanai pašÄ ASV, transformÄ“jot arvien pieaugošo sociÄlistisko kustÄ«bu seksuÄlajÄ revolÅ«cijÄ. PÄ“c tam MarkÅ«zes idejas tika izmantotas cīņai pret PSRS. TÄ kÄ nozÄ«mÄ«ga daļa Rietumeiropas sociÄlistu bija izvirtuļi, viņiem imponÄ“ja MarkÅ«zes idejas un viņi gan sÄka to realizÄciju savÄs valstÄ«s, gan uzsÄka sadarbÄ«bu ar ASV specdienestiem un kapitÄlistiem vispÄr (tÄdÄ“jÄdi nododot marksisma idejisko bÅ«tÄ«bu), gan arÄ« uzsÄka cīņu pret pilnÄ«bÄ tradicionÄlo Padomju SavienÄ«bu, kurÄ izvirtÄ«bu izplatÄ«šanas mÄ“Ä£inÄjumus sÄkumÄ apturÄ“ja Ä»eņins, bet pÄ“c tam kategoriski to pÄrtrauca Staļins (par ko homoseksuÄlistu – pedofilu aprindas Staļinu dziļi neieredz joprojÄm). ASV visa cita starpÄ panÄca, ka markÅ«ziskie pseidosociÄlisti pamatÄ«gi diskreditÄ“ja sociÄlismu Rietumeiropas valstu pilsoņu acÄ«s.
Visbeidzot, kas vÄ“l ir marksisms? Markss un viņa sekotÄji savas teorijas uzskatÄ«ja par zinÄtni un objektÄ«vÄm vÄ“sturiskÄm un socioloÄ£iskÄm likumsakarÄ«bÄm. Markss un Engelss, gatavojot savus darbus, izskatÄ«ja un izanalizÄ“ja ļoti lielu pirmatnÄ“jo materiÄlu daudzumu kÄdu nespÄ“j apstrÄdÄt daudzi mÅ«sdienu zinÄtniskie institÅ«ti. IespÄ“jams no mÅ«sdienu skatu punkta var apšaubÄ«t Marksa un marksistu nesatricinÄmo ticÄ«bu humÄnam progresam un sociÄlistiskÄs sabiedrÄ«bas rašanÄs neizbÄ“gamÄ«bai (pÄ“c fakta prakse rÄda, ka ir arÄ« citas iespÄ“jas, kuru attÄ«stÄ«ba pÄ“c HÄ“geļa beigsies ar nebÅ«tÄ«bu), tomÄ“r tas nekÄdÄ mÄ“rÄ nemazina marksisma filozofisko, socioloÄ£isko un metodoloÄ£isko nozÄ«mÄ«gumu. Marksisma teorija ir joprojÄm nenovecojusi filozofiska un socioloÄ£iska metodoloÄ£ija, kas cilvÄ“kus, kuri to pÄrvalda un izmanto, paceļ augstÄkÄ lÄ«menÄ«, salÄ«dzinÄjumÄ ar tiem, kuri to nezina vai tupi zÄkÄ. Tiesa, lai iegÅ«tu šÄ«s priekšrocÄ«bas, ir jÄizprot marksistisko atziņu bÅ«tÄ«ba, nevis tikai virspusÄ“ji jÄapgÅ«st susloviskÄs marksistiskÄs dogmas.
Marksisma teorija tas ir instruments, kuru var izmantot dažÄdiem nolÅ«kiem. Ar marksismu bruņojušies krievu un citu valstu komunisti veica ievÄ“rojamus sabiedriskus uzlabojumus. Bet marksismu studÄ“ja un studÄ“ arÄ« kapitÄlisti, kuri izmantoja marksisma atziņas, lai, pirmkÄrt, nepieļautu jaunas sociÄlistiskas revolÅ«cijas, un, otrkÄrt, lai realizÄ“tu kontrrevolÅ«cijas, kas izdevÄs gan Padomju SavienÄ«bÄ, gan arÄ« daudzajÄs ASV organizÄ“tajÄs “krÄsainajÄs revolÅ«cijÄs”. TÄpat marksisma atziņas izmanto arÄ« homoseksuÄlistu – pedofilu aprindas izvirtÄ«bu uzspiešanai sabiedrÄ«bai. Un tas, ka konservatÄ«vie spÄ“ki norobežojas no marksisma un neizmanto to tradicionÄlÄs sabiedrÄ«bas aizstÄvÄ“šanai un tradicionÄlÄs sabiedrÄ«bas problÄ“mu risinÄšanai, liecina kÄ minimums par šo spÄ“ku mazintelektuÄlismu un aprobežotÄ«bu.
SalÄ«dzinÄjumam, marksistisko metedoloÄ£iju neizmantojošie sabiedriskie spÄ“ki ir, tÄ“laini runÄjot, bruņojušies ar nažiem, šÄ·Ä“piem un lokiem, bet marksismu izmantojošie spÄ“ki ar automÄtiskajiem šaujamieroÄiem. TÄpÄ“c nav brÄ«nums, ka neoliberÄļi visÄs frontÄ“s sakauj konservatorus, neskatoties uz viņus atbalstošo spÄ“ku skaitlisko pÄrsvaru.
RezumÄ“jot ir jÄkonstatÄ“ sekojošais: 1. MarkÅ«zes “marksisms” ne tuvu nav marksisms, bet ir kaut kas cits; 2. Saule nav vainÄ«ga, ka tÄ atspÄ«d peļķē (ne Markss ne tÄ teorija nav vainÄ«ga, ka to savos nelietÄ«gajos nolÅ«kos izmanto arÄ« homoseksuÄlistu – pedofilu aprindas); 3. Padomju SavienÄ«bas marksisma versija (marksisms – ļeņinisms – staļinisms), kas kalpoja par ideoloÄ£isko pamatu tradicionÄlai Padomju SavienÄ«bai, ir pilnÄ«bÄ tradicionÄla; 4. Marksisms ir hÄ“gelismÄ balstÄ«ta filozofiska, socioloÄ£iska, vÄ“sturiska un politiska mÄcÄ«ba, kuras definÄ“tÄs likumsakarÄ«bas un metodoloÄ£ija ir joprojÄm aktuÄla un dod to zinÄtÄjiem un izmantotÄjiem ievÄ“rojamas salÄ«dzinošÄs priekšrocÄ«bas pÄr tiem, kuri tÄs nezin un neizmanto.
TÄpÄ“c konservatÄ«vajaiem spÄ“kiem kÄ minimums vajadzÄ“tu pÄrstÄt zÄkÄt marksismu un norobežoties no tÄ vai normÄlas spriestspÄ“jas gadÄ«jumÄ vajadzÄ“tu sÄkt tÄ apgÅ«šanu kaut vai aizsedzoties ar argumentu, ka “pretinieka izmantotie ieroÄi un cīņu metodes ir jÄzin”. Protams, marksisms konservatoriem ir jÄstudÄ“ tÄdēļ, ka tas paaugstinÄs to sabiedrisko procesu sapratnes lÄ«meni un attiecÄ«gi paaugstinÄs viņu rÄ«cÄ«bspÄ“ju. Bet lai to izdarÄ«tu ir nepieciešams intelektuÄlÄs attÄ«stÄ«bas minimums, kurš ļauj saprast šÄ« soļa nepieciešamÄ«bu (tÄpat bez šÄ« minimuma cilvÄ“ki nemaz nespÄ“s saprast marksisma bÅ«tÄ«bu). No lÄ«dzšinÄ“jÄm latviešu konservatoru darbÄ«bÄm var secinÄt, ka ar to ir lielas problÄ“mas, lai gan Baibas Rudevskas intelektuÄlÄ publicistika dod nelielu cerÄ«bu, ka latviešu konservatoriem iespÄ“jams varÄ“tu parÄdÄ«ties arÄ« smadzenes.
BÅ«tu ļoti labi, ja Rudevskas kundze ar vÄ«ru atrastu laiku un pa tiešo iepazÄ«tos ar marksisma – ļeņinisma – staļinisma galvenajiem darbiem un nespriestu par marksismu pÄ“c tendencioziem un nereti arÄ« melÄ«giem aprakstiem (tai skaitÄ arÄ« ne pÄ“c tÄdiem kÄ Karla Poppera “AtvÄ“rtÄ sabiedrÄ«ba un tÄs ienaidnieki”). LÅ«k, marksisma iepazÄ«šanas pamatliteratÅ«ras saraksts: F.Engelss “Ä¢imenes, privÄtÄ«pašuma un valsts izcelšanÄs”, V.Ä»eņins “ImperiÄlisms kÄ kapitÄlisma augstÄkÄ stadija”, K.Markss, F.Engelss “KomunistiskÄs partijas manifests”, V.Ä»eņins “Jaunatnes padomju uzdevumi. 1920.gada runa 3.komunistiskÄs jaunatnes kongresÄ” (Задачи Ñоюзов молодёжи), V.Ä»eņins “Marksisma trÄ«s avoti un trÄ«s sastÄvdaļas”, V.Ä»eņins “BÄ“rnišÄ·Ä«gÄ “kreisuma” slimÄ«ba komunismÄ” (ДетÑÐºÐ°Ñ Ð±Ð¾Ð»ÐµÐ·Ð½ÑŒ «Ð»ÐµÐ²Ð¸Ð·Ð½Ñ‹» в коммунизме), F.Engelss “AntidÄ«rings”, V.Ä»eņins “Valsts un revolÅ«cija”, J.Staļins “Marksisms un nacionÄlais jautÄjums”, J.Staļins “Ä»eņinisma jautÄjumi”, K.Markss “KapitÄls. 3.sÄ“jums” (“KapitÄls” ir jÄsÄk lasÄ«t ar trešo sÄ“jumu, jo tas satur sÄkotnÄ“jÄs Marksa piezÄ«mes, definÄ«cijas un tobrÄ«d galveno politekonomisko darbu kritiku, kas pÄ“c tam kÄ gatavi un sÄ«kÄk nepaskaidroti intelektuÄli produkti tika izmantoti “KapitÄla” tapšanas procesÄ. Bez trešÄ sÄ“juma pirmos divus “KapitÄla” sÄ“jumus ir ļoti grÅ«ti saprast. Pats Markss vÄ“lÄk atzina, ka “KapitÄlu” ir uzrakstÄ«jis pÄrÄk sarežģīti un šo trÅ«kumu pÄ“c Marksa nÄves mÄ“Ä£inÄja labot F.Engelss, publicÄ“jot sÄkotnÄ“jÄs Marksa piezÄ«mes kÄ “KapitÄla” trešo sÄ“jumu.), J.Staļins “SociÄlisma ekonomiskÄs problÄ“mas PSR savienÄ«bÄ” u.c.
To lÄ«dz cik primitÄ«vi zemiskÄm metodÄ“m mÄ“dz nolaisties antikomunisti savÄ analÄ«tiskajÄ raidÄ«jumÄ parÄda krievu politologs Sergejs Kurginjans, kurš “pa punktiem” parÄda kÄ antikomunists Vladimirs Žironovskis, izmantojot sabiedrÄ«bas vairÄkuma nezinÄšanu, publiski un ļoti pÄrliecinoši izplatÄ«ja melus par Ä»eņinu un viņa izteikumiem (https://eot.su/node/21473 ; http://eot-su.livejournal.com/2290125.html ).
Labs piemÄ“rs kÄ marksisma nezinÄšana vÄjina arÄ« gudrus un spriestspÄ“jÄ«gus cilvÄ“kus ir
pati Baiba Rudevska. Rudevskas kundze ir izglÄ«tots cilvÄ“ks, acÄ«mredzami daudz lasÄ«jusi, juriste, ar izteiktu loÄ£isko domÄšanu un spÄ“ju saprotami argumentÄ“t savu viedokli, TurklÄt bez vai ar minimÄlu juristu vidÅ« plaši izplatÄ«to morÄlo nihilismu, bet neskatoties uz to viņa izmanto tÄdu ideoloÄ£izÄ“tu un izteikti propagandisku terminu kÄ “totalitÄrisms”. IzskatÄs, ka ne tÄs grÄmatas ir lasÄ«tas un par pilnu ņemtas, kÄdēļ nav sapratnes ne par šÄ« termina rašanos, ne patieso ideoloÄ£isko nozÄ«mi un drausmÄ«gajÄm sekÄm, kuras visa cita starpÄ izpaužas arÄ« to parÄdÄ«bu izplatÄ«bÄ, pret kurÄm Rudevskas kundze ir sÄkusi cÄ«nÄ«ties.
Izmantojot “totalitÄrisma” jÄ“dzienu, K.Poppers manipulatÄ«vi un maldinoši vienÄdoja Padomju komunismu un VÄcu nacismu, tÄdÄ“jÄdi diskreditÄ“jot cilvÄ“ku vienlÄ«dzÄ«bas ideju, kas automÄtiski lielÄ mÄ“rÄ attaisno nacismu un paver ceļu citÄm antihumÄnÄm idejÄm, tai skaitÄ arÄ« “hedoniskajam totalitÄrismam”. Šo Poppera veikumu, ideoloÄ£iski cÄ«noties ar PSRS, attÄ«stÄ«ja un plaši izplatÄ«ja ASV un LielbritÄnijas struktÅ«ras. ParadoksÄli, bet Rudevskas kundze, neskatoties uz savu antipadomisko noskaņojumu, ir tÄda pati atvÄ“rtÄs sabiedrÄ«bas ienaidniece kÄ “totalitÄrie komunisti”, tÄpÄ“c nevajadzÄ“tu brÄ«nÄ«ties ka “atvÄ“rtÄs sabiedrÄ«bas” adepti pret viņu izturas tÄpat vai pat vÄ“l ļaunÄk nekÄ pret “putinistiem”.
VÄ“l no Rudevskas kundzes darbiem izriet, ka viņa marksismu uzskata par kaut kÄdu ļaunu mÄcÄ«bu, kura par visÄm varÄ«tÄ“m grib cÄ«nÄ«ties un tÄdēļ ir izdomÄjusi “šÄ·iru cīņu”. PatiesÄ«bÄ “šÄ·iru cīņa” jeb lielu sociÄlo slÄņu savstarpÄ“jÄ cīņa ir objektÄ«vs sociÄls faktors, kura likumsakarÄ«bas ir jÄsaprot kaut vai tÄpÄ“c, lai spÄ“tu aizsargÄties no agresÄ«vÄm sociÄlÄm lielgrupÄm pie kÄdÄm ir pieskaitÄmas arÄ« homoseksuÄlistu – pedofilu aprindas.
11. JÄmobilizÄ“ krievi.
Jau vairÄk kÄ 20 gadus oficiozÄs Latvijas varasiestÄdes gan tieši, gan netieši, gan ar savu praktisko darbÄ«bu parÄda, ka to galvenÄ problÄ“ma ir krievi. PatiesÄ«bÄ krievi ir viena no lielÄkajÄm Latvijas sociÄlajÄm bagÄtÄ«bÄm, kuri tik tiešÄm var pÄrvÄ“rsties par lielu problÄ“mu, ja tiks turpinÄta lÄ«dzšinÄ“jÄ idiotiskÄ nacionÄlÄ politika.
Rietumvalstu ideoloÄ£iskÄs, ekonomiskÄs un politiskÄs agresijas apstÄkļos un neoliberÄļu necilvÄ“cÄ«bu draudu kontekstÄ krievi ir ļoti nozÄ«mÄ«gs sociÄlais spÄ“ks, kuru aktivizÄ“jot un organizÄ“jot Latviju var pilnÄ«bÄ iztÄ«rÄ«t no neoliberÄlÄs zarazas. Krievi ir dabisks konservatoru elektorÄts, prasmÄ«gi izmantojot kuru, konservatori pietiekami Ä«sÄ laikÄ un ar samÄ“rÄ minimÄlu resursu patÄ“riņu var atstumt no varas pozÄ«cijÄm neoliberÄļus un pataisÄ«t Latviju par vienu no tradicionÄlo vÄ“rtÄ«bu citadelÄ“m. Bet to ir jÄprot izdarÄ«t un tas kaut ko maksÄ.
Vispirms par krieviem. LatvijÄ ar krieviem mÄ“dz asociÄ“t visu t.s. “krievvalodÄ«gos”, kas daļēji ir pamatoti, jo valodai kÄ vienojošam faktoram ir bÅ«tiska nozÄ«me, bet kas lielÄ mÄ“rÄ ir maldinoši, jo Latvijas “krievvalodÄ«gajiem” ir dažÄdas un nereti diametrÄli pretÄ“jas mentalitÄtes un vÄ“rtÄ«bas. Ja apskatÄm “krievvalodÄ«go” tautisko sastÄvu, tad pie tiem pieder gan krievi un baltkrievi, gan ebreji un armēņi, gan arÄ« poļi un ukraiņi. MentalitÄtes tÄtad ir dažÄdas, ko Ä«paši labi raksturo daļa ukraiņu (galvenokÄrt rietumukraiņi), kuri idiotiska un suicidÄla antikrieviskuma ziÅ†Ä pagaidÄm paliek nepÄrspÄ“ti.
VÄ“l jÄņem vÄ“rÄ, ka liela daļa “krievvalodÄ«go” (arÄ« daļa krievu un baltkrievu) ir t.s. “laimes meklÄ“tÄji”, kuriem “laba dzÄ«ve” ir augstÄkÄ vÄ“rtÄ“ par principiem, morÄli un augstÄkÄm garÄ«gÄm vÄ“rtÄ«bÄm. ŠÄ« daļa, lai gan var bÅ«t neapmierinÄta ar viskaut ko (arÄ« ar tiesÄ«bu ierobežojumiem), tÄ nav spÄ“jÄ«ga un pat negrib reÄli cÄ«nÄ«ties par kopÄ“jo labumu, tai skaitÄ tÄ nav gatava aizstÄvÄ“t tradicionÄlo sabiedrisko iekÄrtu. Tie ir t.s. “eiropas krievi”, kuri pÄ“c savas vÄ“rtÄ«borientÄcijas vairs nav krievi (poļi un ukraiņi ir citos laikmetos radÄ«ti “eiropas krievi”).
AttiecÄ«gi varam secinÄt, ka no “krievvalodÄ«go” masÄm tradicionÄlas valsts aizstÄvÄ«bai un radÄ«šanai ir pulcÄ“jami vairums krievu un baltkrievu, kÄ arÄ« labÄkÄ daļa no citu “krievvalodÄ«go” tautÄ«bu pÄrstÄvjiem (visi tie, kuri nav kļuvuši par “eiropas krieviem”).
Protams, lai mobilizÄ“tu krievus, ir jÄatsakÄs no antikrieviskÄs, anti Krievijas un antipadomiskÄs retorikas un politikas. TÄpat struktÅ«rÄm, kuras mobilizÄ“ tautas masas, ir jÄbÅ«t godÄ«gÄm, gudrÄm, pašaizliedzÄ«gÄm un taisnÄ«gÄm, pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ cilvÄ“ki vai nu vispÄr neatnÄks vai arÄ« Ätri no tÄm atkritÄ«s. CilvÄ“kiem ir jÄredz, ka viņi veltÄ«gi neizšÄ·iež savu laiku un enerÄ£iju egoistisku manipulatoru mazisko mÄ“rÄ·Ä«šu labÄ. Jo Ä«paši bÅ«tiski tas ir krieviem. Krievus ir ļoti grÅ«ti organizÄ“t un mobilizÄ“t bez sociÄlÄ taisnÄ«guma principu reÄlas ievÄ“rošanas.
NeoliberÄļi latviešu vidÅ« intensÄ«vi izplata mÄ«tu it kÄ krievi un Krievija ir pret Latviju un Latvijas suverenitÄti, un tikai par to vien sapņo kÄ kÄrtÄ“jo reizi laupÄ«t nabaga latviešu sÅ«ri un grÅ«ti izcÄ«nÄ«to brÄ«vÄ«bu. PatiesÄ«bÄ tÄ ne tuvu nav. PirmkÄrt, krievi ar sapratni un cieņu izturas pret citu tautu vÄ“lmi radÄ«t savu valsti un dzÄ«vot savÄ valstÄ« un ir gatavi pÄ“c iespÄ“jas tajÄ palÄ«dzÄ“t. ŠÄ« iemesla dēļ uz krieviem ļoti spÄ“cÄ«gu iespaidu atstÄj arguments “šÄ« ir Latvija” (tÄpÄ“c te ir jÄbÅ«t tÄ un šitÄ kÄ latvieši uzskata par pareizu). Un šÄ« iemesla dēļ Latvija varÄ“ja tik vienkÄrši izstÄties no PSRS un tik daudzi Latvijas krievi atbalstÄ«ja LPSR transformÄciju par Latvijas Republiku.
OtrkÄrt, Krievijas FederÄcija ne tuvu nav ieinteresÄ“ta Latvijas okupÄcijÄ. Krievijai tas nav nepieciešams, jo tÄ ir pÄrÄk vÄja un tai ir pÄrÄk maz resursu, lai organizÄ“tu un uzturÄ“tu sabiedrÄ«bas, kurÄs ir plaši un dziļi antikrieviski noskaņojumi. KÄ saka “ar varu mīļš nekļūsi”, tÄpÄ“c nav prÄtÄ«gi uzspiest savu draudzÄ«bu un sadarbÄ«bu. TÄpÄ“c Krievija tautas, kuras nemÄ«l krievus, atstÄja savÄ vaļÄ, ļaujot tÄm pašÄm pÄ“c saviem ieskatiem iekÄrtot savu dzÄ«vi, un reaģē Krievija tikai uz tiešiem, atklÄtiem un nepÄrprotamiem uzbrukumiem.
TreškÄrt, augstÄk minÄ“to iemeslu dēļ ir acÄ«mredzams, ka brÄ«vÄ«bu Latvija neizcÄ«nÄ«ja, bet tÄ latviešiem tika no augšas piešÄ·irta un tas lielÄ mÄ“rÄ notika ar Krievijas struktÅ«ru lÄ«dzdalÄ«bu un plašu krievu tautas masu atbalstu.
Bet tas nenozÄ«mÄ“, ka Latvija nevar tikt “okupÄ“ta”. JÄ, Krievijai nav izdevÄ«gi “okupÄ“t” vai kÄ savÄdÄk pÄrņemt kontroli pÄr Latviju, jo vairÄkums iedzÄ«votÄji to negrib, bet, ja Latvijas varasiestÄdes turpinÄs lÄ«dzšinÄ“jo agresÄ«vo Ärpolitiku un ļaus brÄ«vi izmantot savu teritoriju Krievijas ienaidniekvalstu militÄristiem, tad var izveidoties situÄcija, kad Krievija vienkÄrši ir spiesta tÄdÄ vai citÄdÄ veidÄ atrisinÄt problÄ“mu, kura sÄk radÄ«t nozÄ«mÄ«gus draudus tÄs drošÄ«bai.
JÄ, krievi ciena citu tautu vÄ“lmi pÄ“c savas valsts, bet, ja kÄda tauta praktiski pierÄda, ka pagaidÄm nav spÄ“jÄ«ga izveidot un uzturÄ“t savu valsti vai arÄ« ka tai valstiskums patiesÄ«bÄ nav nepieciešams un tas tikai bija aizsegs kaut kÄdu mazisku vÄ“lmÄ«šu apmierinÄšanai, tad krievi pret šÄdÄm tautÄm izturas labÄkajÄ gadÄ«jumÄ ar saprotošu vecÄkÄ brÄļa pÄrÄkuma apziņu, bet sliktÄkajÄ gadÄ«jumÄ (ja nespÄ“jÄ«gÄ tauta papildus ir arÄ« augstprÄtÄ«ga un agresÄ«va) ar nicinÄjumu.
Ja latvieši turpinÄs nodot neatkarÄ«bas ideÄlus, aizsedzoties ar kuriem notika Latvijas izstÄšanÄs no PSRS (tai skaitÄ arÄ« latviešu valodu, kuru izspiež angļu valoda), ja latvieši turpinÄs atbalstÄ«t antikrievu un anti Krievijas politiku, ja latvieši turpinÄs nodot pašas neatkarÄ«gÄs Latvijas objektÄ«vÄs intereses, ja latvieši turpinÄs “lÄ«st uz vÄ“dera” amerikÄņu, britu, skandinÄvu un citu ietekmÄ«gu bagÄtnieku priekšÄ, ja latvieši turpinÄs atbalstÄ«t deklaratÄ«vi nacionÄlos, bet praktiski antilatviskos politiÄ·us un to antilatviskÄs darbÄ«bas, tai skaitÄ arÄ« izvirtÄ«bu izplatÄ«bu, tad krievu pacietÄ«bas mÄ“rs var bÅ«t pilns un viņi, konstatÄ“juši ka latviešu nespÄ“ja uzturÄ“t savu valsti ir pilnÄ«bÄ pierÄdÄ«ta, var sÄkt aktÄ«vi rÄ«koties patstÄvÄ«gi un pa savam.
TÄ kÄ krievi savÄ vairumÄ ir dziļi tradicionÄli cilvÄ“ki un bÄ“rni viņiem ir kaut kas patiešÄm svÄ“ts, tad homoseksuÄlistu – pedofilu aprindu realizÄ“tÄ politika un impotento latviešu konservatoru pasÄ«vÄ piespÄ“lÄ“šana neoliberÄļiem vienÄ brÄ«dÄ« var izraisÄ«t krievu dumpi, kurš ņemot vÄ“rÄ krievu mentalitÄti un vÄ“sturisko pieredzi, latviešu vÄjumu, Latvijas faktiskas okupÄcijas un suverenitÄtes zaudÄ“šanas faktu, Krievijas tuvumu un Ä£eopolitisko situÄciju, var izrÄdÄ«ties arÄ« veiksmÄ«gs. Un tad te bÅ«s pavisam cita Latvija, kurÄ latvietÄ«bai pilnÄ«gi noteikti nebÅ«s ierÄdÄ«ta goda vieta.
TÄpÄ“c nacionÄlistiski noskaņotajiem latviešu konservatoriem nevajadzÄ“tu gaidÄ«t, kad krievi sÄks risinÄt samilzušÄs Latvijas problÄ“mas un pašiem bÅ«tu pÄ“dÄ“jais laiks sÄkt reÄli cÄ«nÄ«ties par savas valsts suverenitÄti un uzplaukumu, kas vienlaicÄ«gi ir arÄ« cīņa par savu bÄ“rnu nÄkotni, pret sabiedrÄ«bas maitÄšanu un pret izvirtÄ«bu uzspiešanu. Un ir pÄ“dÄ“jais laiks šai cÄ«Å†Ä iesaistÄ«t krievus, kuru lÄ«dzdalÄ«ba gandrÄ«z garantÄ“ti nodrošinÄs konservatoru pÄrÄkumu pÄr neoliberÄļiem. Un tÄdēļ neoliberÄļi visÄm varÄ«tÄ“m centÄ«sies to nepieļaut, šÄ·eļot konservatÄ«vo vairÄkumu un kÄpinot antikrievisko histÄ“riju.
12. JÄizstrÄdÄ spÄ“cÄ«ga konservatÄ«vi – sociÄlistiskÄ ideoloÄ£ija kÄ nozÄ«mÄ«gÄkais cilvÄ“ku motivÄ“šana un saliedÄ“šanas elements
Lai gÅ«tu nopietnus politiskus panÄkumus ir jÄspÄ“j motivÄ“t un organizÄ“t cilvÄ“kus konstruktÄ«vam darbam. UniversÄls darba organizÄcijas lÄ«dzeklis ir nauda, bet, pirmkÄrt, tikai ar to nepietiek (tikai par naudu strÄdÄ maziski un zemiski cilvÄ“ki), otrkÄrt, ar idejisko darbÄ«bas motivÄciju ir iespÄ“jams panÄkt daudz labÄku rezultÄtu. TÄpÄ“c kritiski bÅ«tisks jebkuras politiskÄs darbÄ«bas, kustÄ«bas un partijas elements ir ideoloÄ£ija, kura apvieno un saliedÄ“ cilvÄ“kus un motivÄ“ tos noteiktai rÄ«cÄ«bai. Un tÄpÄ“c latviešu konservatÄ«vajiem spÄ“kiem, lai nepieļautu izvirtÄ«bu ieviešanu un izplatÄ«bu, ir nepieciešama spÄ“cÄ«ga ideoloÄ£ija, kura var bÅ«t tikai konservatÄ«vi – sociÄlistiska.
12.1 Latvijas konservatÄ«vi – sociÄlistisko ideoloÄ£isko tēžu uzmetums.
Ä¢imene ir savienÄ«ba starp vienu vÄ«rieti un vienu sievieti (ideÄli lÄ«dz mūža galam), kuras mÄ“rÄ·is ir bÄ“rnu radÄ«šana, izaudzinÄšana un vÄ“lÄka bÄ“rnu Ä£imeņu atbalstÄ«šana.
Ä¢imene ir viens no sabiedrÄ«bas pamatelementiem, bez kura nav iespÄ“jama sabiedrÄ«bas pastÄvÄ“šana, tÄpÄ“c Ä£imenes atbalstÄ«šana ir viena no svarÄ«gÄkajÄm valsts funkcijÄm.
Ä¢imenes jÄ“dziens ir konstants un nemainÄ«gs. JebkÄdi mÄ“Ä£inÄjumi mainÄ«t Ä£imenes un tÄs mÄ“rÄ·u sapratni vai arÄ« Ä£imenes definÄ«ciju ir tÄ«ši vai netÄ«ši mÄ“Ä£inÄjumi iznÄ«cinÄt Ä£imeni un lÄ«dz ar to arÄ« sabiedrÄ«bu kÄ tÄdu.
Ä¢imene nav noreducÄ“jama lÄ«dz cilvÄ“ku kopdzÄ«vei un kopsaimniekošanai ar savstarpÄ“jÄs palÄ«dzÄ«bas un vÄ“lmju apmierinÄšanas mÄ“rÄ·i. Ä¢imene nav noreducÄ“jama lÄ«dz pastÄvÄ«gÄm seksuÄlÄm attiecÄ«bÄm un hedoniskai kopdzÄ«vei. Ä¢imene ir kaut kas daudz vairÄk, ko droši un nepÄrprotami apliecina bÄ“rnu radÄ«šana un izaudzinÄšana. TÄpÄ“c par Ä£imeni nevar tikt uzskatÄ«ta arÄ« savienÄ«ba starp 1 vÄ«rieti un 1 sievieti, kuras mÄ“rÄ·is nav bÄ“rnu radÄ«šana un izaudzinÄšana.
Valsts mÄ“rÄ·is ir radÄ«t labvÄ“lÄ«gu vidi valsts iedzÄ«votÄju Ä£imenÄ“m un izaudzinÄt pÄ“c iespÄ“jas fiziski un garÄ«gi veselus, altruistiskus, mÄ“rÄ·tiecÄ«gus, gudrus un tikumÄ«gi orientÄ“tus bÄ“rnus.
Valstij ir jÄnodrošina tikumiska audzinÄšana bÄ“rnudÄrzos, skolÄs un citÄs mÄcÄ«bu iestÄdÄ“s, kÄ arÄ« tikumiska informatÄ«vÄ vide, kurÄ netikumiska informÄcija, netikumiski rÄ«cÄ«bas modeļi, netikumiski un neestÄ“tiski tÄ“li nav plaši izplatÄ«ti un ir grÅ«ti pieejami vai nav pieejami vispÄr.
TikumÄ«ba no vienas puses nozÄ«mÄ“ tiklÄ«bu, altruismu, iecietÄ«bu, iejÅ«tÄ«bu, labsirdÄ«bu un sapratni pret apkÄrtÄ“jiem, bet no otras puses neiecietÄ«bu pret ļaunu, zemisku, egocentrisku, netiklu rÄ«cÄ«bu un cilvÄ“kiem, kuri tÄ regulÄri izturas.
Pirms laulÄ«bÄm un pirms bÄ“rna piedzimšanas nÄkamajiem vecÄkiem jÄiziet obligÄti bezmaksas laulÄ«bas dzÄ«ves un bÄ“rnu audzinÄšanas pamatprincipu informatÄ«vie kursi.
IzglÄ«tÄ«ba un medicÄ«nas aizsardzÄ«ba Ä£imenÄ“m ir prioritÄra un bezmaksas (par valsts lÄ«dzekļiem).
Valsts uzdevums ir tÄda tautsaimniecÄ«bas plÄnošana, lai nodrošinÄtu visu iedzÄ«votÄju pamatvajadzÄ«bas (tÄ«rs dzeramais Å«dens, nekaitÄ«ga pÄrtika, apģērbs, dzÄ«vesvieta, estÄ“tiska un veselÄ«bai nekaitÄ«ga apkÄrtÄ“jÄ vide, sabiedriski lietderÄ«gs darbs, pÄrvietošanÄs iespÄ“jas, izglÄ«tÄ«bas iespÄ“jas, brÄ«vais laiks tikumiskai pašattÄ«stÄ«bai), lai atvieglotu Ä£imenÄ“m bÄ“rnu audzinÄšanas procesu un lai tiktu pÄ“c iespÄ“jas izaudzinÄti fiziski un garÄ«gi veseli, altruistiski, mÄ“rÄ·tiecÄ«gi, gudri un tikumÄ«gi orientÄ“ti bÄ“rni.
Lai nodrošinÄtu pÄ“c iespÄ“jas drošÄku sabiedrÄ«bas pastÄvÄ“šanu, mazatkarÄ«gu no ÄrÄ“jÄm izmaiņÄm, valsts tautsaimniecÄ«bai ir jÄbÅ«t maksimÄli autarÄ·iskai, lai kritiskÄs situÄcijÄs bÅ«tu iespÄ“jama sabiedrÄ«bas pašnodrošinÄšanÄs ar pÄrtikas, energoresursu, tehnisko ierÄ«Äu, celtniecÄ«bas materiÄlu un informÄcijas minimumu.
HomoseksuÄlisms ir slimÄ«ba (reproduktÄ«vÄs funkcijas traucÄ“jums) un antisociÄla parÄdÄ«ba, kuras izpausmes pÄ“c iespÄ“jas ir jÄierobežo. Par homoseksuÄlistu, pirmkÄrt ir uzskatÄms cilvÄ“ks, kurš piekopj homoseksuÄlu dzÄ«vesveidu. Ar homoseksuÄlismu, satirismu, nimfomÄniju un citÄm seksuÄlÄm pataloÄ£ijÄm slimiem cilvÄ“kiem ir jÄbÅ«t profesionÄliem ierobežojumiem (tie nedrÄ«kst bÅ«t administratÄ«vie vadÄ«tÄji, žurnÄlisti, audzinÄtÄji, skolotÄji, mÄcÄ«tÄji, izglÄ«tÄ«bas satura radÄ«tÄji, tiesneši, prokurori, policisti, deputÄti, virsnieki).
LatvijÄ kÄ otrÄ lÄ«meņa valsts valoda jÄievieš krievu valoda un kÄ otrÄ lÄ«meņa pašvaldÄ«bu valodas attiecÄ«gajÄs pašvaldÄ«bÄs jÄievieš latgaļu un krievu valodas. TÄpat ir jÄlikvidÄ“ nepilsoņa statuss.
Valsts likumiem ir jÄbÅ«t vienkÄrši un skaidri formulÄ“tiem, tÄ, lai tos uzreiz pÄ“c izlasÄ«šanas (bez papildus uzziņÄm un precedentu meklÄ“jumiem) varÄ“tu saprast jebkurš izglÄ«tots vidusmÄ“ra cilvÄ“ks.
Latvijas iedzÄ«votÄji elektroniskÄ un/vai rakstiskÄ formÄ ir jÄinformÄ“ par visÄm likumdošanas izmaiņÄm, vienkÄršiem vÄrdiem izskaidrojot izmaiņu nepieciešamÄ«bu un bÅ«tÄ«bu.
Par nozÄ«mÄ«gÄkajÄm likumdošanas izmaiņÄm ir jÄrÄ«ko valsts vai pašvaldÄ«bu referendumi. Sarežģītos jautÄjumos, ja ir bažas par iedzÄ«votÄju nekompetenci, ir jÄrÄ«ko konsultatÄ«vie referendumi. Var noteikt speciÄlus referendumu datumus vienreiz vai divreiz gadÄ (piemÄ“ram, gada beigÄs un gada vidÅ«).
Viss balsošanas un balsu skaitÄ«šanas process ir jÄfilmÄ“ un jÄtranslÄ“ internetÄ, ļaujot jebkuram saglabÄt videokopijas, un jÄsaglabÄ videoieraksti vismaz 20 gadus.
Par neattaisnotu nepiedalÄ«šanos referendumÄ – administratÄ«vs sods. TÄpat administratÄ«vs sods jÄparedz par pierÄdÄ«tu melošanu, smÄ“Ä·Ä“šanu publiskÄ vietÄ, atrašanos alkohola un citu narkotisko vielu reibumÄ publiskÄ vietÄ, laulÄ«bas pÄrkÄpšanu un homoseksuÄliem sakariem.
Visiem tiesu spriedumiem ir jÄbÅ«t internetÄ publiski pieejamiem. Visas tiesas sÄ“des ir jÄfilmÄ“ un nofilmÄ“tie materiÄli jÄsaglabÄ vismaz 20 gadus.
JÄnosaka pilnÄ«gs alkoholisku dzÄ“rienu un cigarešu reklÄmas aizliegums. Alkoholiskos dzÄ“rienus un cigaretes speciÄlos veikalos jÄatļauj iegÄdÄties tikai pilngadÄ«giem vÄ«riešiem, uzrÄdot pasi un reÄ£istrÄ“jot pircÄ“ja pirkuma faktu.
JÄnodefinÄ“ un jÄievieš likumdošanÄ nacionÄla uzņēmuma termins (nacionÄls uzņēmums – uzņēmums, kurš ir reÄ£istrÄ“ts LatvijÄ un kura Ä«pašnieki ir dzimuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas pilsoņi, kuri tÄdi ir ne mazÄk kÄ 20 gadus, vai citi nacionÄli uzņēmumi). AtkarÄ«bÄ no tautsaimniecÄ«bas vajadzÄ«bÄm ir jÄatbalsta attiecÄ«gas nozares nacionÄlie uzņēmumi. NacionÄlo masu mediju un citu stratÄ“Ä£isko uzņēmumu Ä«pašnieki var bÅ«t tikai nacionÄlie uzņēmumi.
PÄ“c nepieciešamÄ«bas jÄrealizÄ“ valsts infrastruktÅ«ras izbÅ«ves un uzturÄ“šanas, izglÄ«tÄ«bas, nacionÄlÄs programmatÅ«ras izstrÄdes un vides sakopšanas programmas, kuru ietvaros ir jÄrada valstij piederoši stratÄ“Ä£iskie uzņēmumi.
JÄpÄrskata starptautiskie lÄ«gumi un Latvijas dalÄ«ba dažÄdÄs starptautiskÄs organizÄcijÄs un savienÄ«bÄs. JÄdenuncÄ“ tie lÄ«gumi vai lÄ«gumu punkti, kuri no morÄlÄ viedokļa vai politekonomisko interešu viedokļa ir nepieņemami un/vai kuri ievÄ“rojami ierobežo Latvijas suverenitÄti, un jÄizstÄjas no attiecÄ«gÄm savienÄ«bÄm un aliansÄ“m.
JÄpÄriet uz mažoritÄru vÄ“lÄ“šanu sistÄ“mu, kas dos iespÄ“ju arÄ« radÄ«t deputÄtu atsaukšanas mehÄnismus.
Visai latviešu un Ärvalstu klasiskai literatÅ«rai ir jÄbÅ«t nopÄ“rkamai papÄ«ra formÄtÄ (valsts grÄmatnÄ«cÄs vai pÄ“c valsts pasÅ«tÄ«juma), un tai ir jÄbÅ«t bezmaksas pieejamai elektroniskÄ formÄtÄ. Bezmaksas elektroniskÄ formÄtÄ ir jÄbÅ«t pieejamÄm visÄm iepriekšÄ“jo gadu mÄcÄ«bu grÄmatÄm.
Ir kategoriski nepieņemama masveida bÄ“rnu izņemšana no Ä£imenes. BÄ“rna izņemšana no Ä£imenes ir galÄ“js risinÄjums nopietnu noziegumu pret bÄ“rnu gadÄ«jumÄ. Valsts iestÄžu uzdevums ir maksimÄli palÄ«dzÄ“t Ä£imenei un izglÄ«tot to, nevis sakropļot bÄ“rnu likteņus, laupot tiem Ä£imeni, maznozÄ«mÄ«gu, otršÄ·irÄ«gu vai ne kritiski nopietnu vecÄku pÄrkÄpumu (vai tikai aizdomu par to) gadÄ«jumÄ.
JÄaizliedz vai ievÄ“rojami jÄapgrÅ«tina Latvijas bÄ“rnu adopcija uz ÄrzemÄ“m.
JÄparedz administratÄ«vÄ un kriminÄlatbildÄ«ba par nepamatotu vai mazpamatotu bÄ“rnu izņemšanu no Ä£imenes, audžuÄ£imenes vai aizbildņu Ä£imenes un cietsirdÄ«gu (vai vienaldzÄ«gu un formÄlu ar negatÄ«vÄm sekÄm) izturÄ“šanos pret bÄ“rniem no ierÄ“dņu puses.
JÄpalielina sodi par smagiem noziegumiem pret bÄ“rniem un jÄprioritizÄ“ to izmeklÄ“šana. IevÄ“rojami jÄpastiprina pedofilijas izmeklÄ“šanas pasÄkumi un cīņa pret pedofilu noziedzÄ«giem grupÄ“jumiem.
JÄizveido pastiprinÄta sociÄlo dienestu un citu ierÄ“dņu lÄ“mumu, finansiÄlÄs un personiskÄs neieinteresÄ“tÄ«bas un morÄlÄs tÄ«rÄ«bas kontrole, kuri ir tiesÄ«gi pieņemt lÄ“mumus par bÄ“rnu izņemšanu no Ä£imenes.
JÄievieš vÄ“lÄ“ts bÄ“rnu tiesÄ«bsarga amats pašvaldÄ«bÄs ar likumdošanÄ garantÄ“tu finansÄ“juma minimumu tÄ darbÄ«bai un katrs bÄ“rnu izņemšanas no Ä£imenes gadÄ«jums personiski ir jÄapstiprina arÄ« pašvaldÄ«bas vadÄ«tÄjam.
JÄpastiprina ÄrpusÄ£imenes aprÅ«pes iestÄžu kontroli un to darbÄ«bai ir jÄpiesaista labÄkie valsts pedagoÄ£ijas speciÄlisti un mÄcÄ«bu spÄ“ki.
12.2. KÄdēļ Ä£imene?
Viena no Ä£imenes kropļošanas un iznÄ«cinÄšanas ideoloÄ£iju pamatatziņÄm ir uzskats, ka bÄ“rnu izaudzinÄšanai nav obligÄti nepieciešami to vecÄki un pat ne radinieki un ka to var izdarÄ«t jebkurš. Tas ir, bÄ“rnam nav nepieciešami vecÄki, bet ir nepieciešami aprÅ«pÄ“tÄji. Un patiesi, daudzus bÄ“rnus, kuriem nav vecÄku, ir izaudzinÄjuši sveši cilvÄ“ki. TÄtad galvenÄ ir aprÅ«pÄ“šanas funkcija un tÄs veicÄ“ji. AttiecÄ«gi var nodefinÄ“t, kÄdam ir jÄbÅ«t aprÅ«pÄ“tÄjam un to ir iespÄ“jams kontrolÄ“t. TÄlÄk, spÄ“lÄ“joties ar precedentiem, formulÄ“jumiem un aprakstiem, ir iespÄ“jams nonÄkt lÄ«dz secinÄjumiem, ka aprÅ«pÄ“tÄjs var bÅ«t viens pats, ka viņi var bÅ«t vairÄki (arÄ« vairÄk kÄ divi), ka nav bÅ«tiska aprÅ«pÄ“tÄja seksuÄlÄ orientÄcija, ka nav bÅ«tiskas aprÅ«pÄ“tÄju savstarpÄ“jÄs attiecÄ«bas, ja tie ir vairÄki, utt. Nu i viss, jaunÄs neoliberÄlÄs “Ä£imenes” modelis ir ieskicÄ“ts.
Ja teorÄ“tiski izaudzinÄt bÄ“rnus var arÄ« aprÅ«pÄ“tÄji, tad to radÄ«šanai vecÄki tomÄ“r ir nepieciešami (lai gan arÄ« šo aksiomu neoliberÄļi sÄk jau apšaubÄ«t). TomÄ“r bÅ«tiski ir, lai bÄ“rni tiktu izaudzinÄti pÄ“c iespÄ“jas labÄki. Tam ir nepieciešams, lai vecÄku starpÄ bÅ«tu saskaņa, lai tie bÅ«tu fiziski un garÄ«gi veseli un lai vecÄki audzinÄtu savus bioloÄ£iskos bÄ“rnus. T.s.”asinsbalss” ir spÄ“cÄ«gs papildus faktors, kurš dod iespÄ“ju vecÄkiem daudz lielÄkÄ mÄ“rÄ izjust un saprast savus bÄ“rnus un uzturÄ“t audzinÄšanai nepieciešamo garÄ«go saiti starp vecÄkiem un bÄ“rniem. Protams, “asinsbalss” nav panaceja un tÄs iedarbÄ«ba nav absolÅ«ta. TÄds izcils pedagogs kÄ, piemÄ“ram, A.Makarenko, organizÄ“jot aprÅ«pi, visdrÄ«zÄk spÄ“tu izaudzinÄt labÄkus bÄ“rnus nekÄ daudzi vidusmÄ“ra bioloÄ£iskie vecÄki. Bet cik tÄdu makarenko vispÄr ir, vai viņiem kÄds ļauj izvÄ“rst savu pedagoÄ£isko darbÄ«bu un kÄds tam vispÄr ir sakars ar tiem amorÄlajiem sociÄlajiem konstruktiem, ko grib likt Ä£imenes vietÄ?
Ir acÄ«mredzams, ka neoliberÄļi neuzstÄda sev par mÄ“rÄ·i pÄ“c iespÄ“jas labÄku bÄ“rnu izaudzinÄšanu, pat otrÄdi. NeoliberÄļi lej krokodila asaras par reÄlÄm tradicionÄlÄs sabiedrÄ«bas problÄ“mÄm, muļķojot aprobežotu un bezspÄ“cÄ«gu publiku, lai tÄ aizsegÄ radÄ«tu sabiedrisko kÄrtÄ«bu, kura ir ievÄ“rojami sliktÄka par tradicionÄlo sabiedrÄ«bu.
RezumÄ“jot, viens no galvenajiem Ä£imenes bezalternatÄ«visma faktoriem ir apstÄklis, ka Ä£imenÄ“ tiek radÄ«ti un audzinÄti savi bioloÄ£iskie bÄ“rni, kas dod iespÄ“ju plašÄm ļaužu masÄm izaudzinÄt labÄkus bÄ“rnus nekÄ tad, ja bÄ“rnus audzina sveši cilvÄ“ki. Bet ir arÄ« citi faktori.
Ä¢imene un savu bioloÄ£isko bÄ“rnu radÄ«šana un audzinÄšana ir viens no pozitÄ«viem un konstruktÄ«viem egoisma izmantošanas veidiem. Caur saviem bÄ“rniem vecÄkiem ir iespÄ“ja turpinÄt, saglabÄt un pilnveidot sevi. BÄ“rni vecÄkiem dod dzÄ«ves jÄ“gu. Ä¢imene un bÄ“rni ir viena no augstÄkajÄm radošuma izpausmÄ“m, kas ir pieejama katram cilvÄ“kam. RÅ«pes par bÄ“rniem ir viens no konstruktÄ«vÄkajiem sabiedrÄ«bas saliedÄ“šanas veidiem.
Ä¢imene ir arÄ« kÄ dabÄ«gs filtrs, kurš atsijÄ daļu no tiem cilvÄ“kiem, kuri nav piemÄ“roti bÄ“rnu audzinÄšanai. Ä¢imenes nodibinÄšanai, vÄ«rietim un sievietei ir jÄizveido cieši saliedÄ“ts un saskaņots divu cilvÄ“ku kolektÄ«vs. Ne visi to spÄ“j. Bet, ja nespÄ“j, tad ir liela varbÅ«tÄ«ba, ka šÄdi cilvÄ“ki nav piemÄ“roti arÄ« bÄ“rnu audzinÄšanai. Tas pats attiecas uz cilvÄ“kiem ar reproduktÄ«vÄs sistÄ“mas traucÄ“jumiem (arÄ« homoseksuÄlistiem). Ja cilvÄ“kam ir kÄda no šÄdÄm saslimšanÄm, tad viņš nav piemÄ“rots ne bÄ“rnu radÄ«šanai, ne audzinÄšanai. Šiem cilvÄ“kiem ir pamatÄ«gi jÄstrÄdÄ ar sevi un jÄÄrstÄ“jas, un savas radošÄs spÄ“jas (ja tÄds ir) tie var izpaust sabiedriskajÄ darbÄ«bÄ un kalpošanÄ citiem.
NeoliberÄļi to visu nonivelÄ“. Viņi paceļ normas lÄ«menÄ« dažÄdas novirzes un pataloÄ£ijas, pilnÄ«bÄ izkropļo Ä£imenes jÄ“dziena bÅ«tÄ«bu un tÄ visa rezultÄtÄ rada apstÄkļus, kad ne tikai ir ievÄ“rojami apgrÅ«tinÄta pÄ“c iespÄ“jas labÄku bÄ“rnu radÄ«šana, bet arÄ« izveido apstÄkļus, kad tiek veicinÄta pÄ“c iespÄ“jas sliktÄku bÄ“rnu izaudzinÄšana.
13. JÄizstrÄdÄ tikumiskÄs cenzÅ«ras mehÄnismi.
TÄ kÄ galvenais neoliberÄlÄs zarazas izplatÄ«šanÄs avots ir masu mediji, tad tÄs apturÄ“šanai ir vai nu vispÄr jÄpÄrstÄj ikdienÄ translÄ“t neoliberÄls saturs, vai arÄ« jÄrada vismaz daži valsts mÄ“roga masu mediji, kuri ir brÄ«vi no neoliberÄlÄ kontenta. Lai to izdarÄ«tu, ir jÄizstrÄdÄ teorÄ“tisks mediju satura kvalitÄtes vadÄ«bas jeb tikumiskÄs cenzÅ«ras mehÄnisms, kurš pirmajÄ izdevÄ«gajÄ gadÄ«jumÄ ir jÄpielieto un turpmÄk jÄpilnveido.
PirmkÄrt, teorÄ“tiski ir jÄbÅ«t skaidram un nodefinÄ“tam, kÄdam mediju saturam vajadzÄ“tu bÅ«t. Noteikti izglÄ«tojošam, informatÄ«vam, redzesloku paplašinošam, saprotamam, patiesam, informatÄ«vi bagÄtam, attÄ«stošam, noderÄ«gam, interesantam un estÄ“tiskam.
OtrkÄrt, ir jÄnodefinÄ“, kÄds kontents mÄ“dÄ«jos kategoriski nav pieļaujams un/vai ir nevÄ“lams. Te ir jÄmin neestÄ“tiski un sakropļoti tÄ“li, agresÄ«va un apdullinoša mÅ«zika. Maziskuma, neveselÄ«ga dzÄ«vesveida, zemiskuma, noziegumu, pataloÄ£iju, nÄves kulta un attiecÄ«gu rÄ«cÄ«bas modeļu (tai skaitÄ alkoholisma, smÄ“Ä·Ä“šanas, narkotiku lietošanas, seksuÄlu ainu, pornogrÄfijas, vardarbÄ«bas, slepkavÄ«bu utt.) slavÄ“šana, estetizÄcija, popularizÄ“šana un veicinÄšana. VÄ“l ir jÄmin realitÄtei neatbilstošs saturs, no ticamÄ«bas viedokļa apšaubÄmi materiÄli un teorijas utt.
TreškÄrt, ja informatÄ«vos nolÅ«kos nepieļaujamais/nevÄ“lamais saturs tiek publiskots, tad kÄdos apjomos un pie kÄdiem nosacÄ«jumiem. AcÄ«mredzami, ka minimÄlÄs devÄs un komplektÄ ar pozitÄ«vu saturu, kurš ietekmes ziÅ†Ä “pÄrmÄc” negatÄ«vo. Tas var bÅ«t arÄ« materiÄls ar paskaidrojumiem par nevÄ“lamÄ satura kaitÄ«go un/vai nÄvÄ«go dabu un tÄ izplatÄ«bas sekÄm.
CeturtkÄrt, ir jÄbÅ«t skaidram un pietiekami precÄ«zi aprakstÄ«tam kÄdÄ veidÄ praktiski notiks potenciÄlÄ mediju satura kontrole un novÄ“rtÄ“šana. Daļēji to var izdarÄ«t ar personÄlatlases palÄ«dzÄ«bu (šÄ« ir galvenÄ neoliberÄlÄs cenzÅ«ras metode) un instrukcijÄm, bet ar to ir stipri par maz, jo Ä«paši tÄdēļ, ka ir pietiekami daudz neviennozÄ«mÄ«ga satura, kura potenciÄlo kaitÄ“jumu un ieguvumus ir jÄnovÄ“rtÄ“ augstÄkÄs klases ideoloÄ£ijas speciÄlistiem (tupi nocenzÄ“t šÄdus materiÄlus nozÄ«mÄ“ padarÄ«t saturu neinteresantu un laupÄ«t kontentam informatÄ«vo bagÄtÄ«bu). TÄtad ir jÄbÅ«t arÄ« cenzoru komitejai.
Ja ir cenzoru komiteja, tad ir jÄsaprot, pÄ“c kÄda modeļa tÄ strÄdÄs. Pirmais modelis: visi vai daļa materiÄlu pÄ“c kaut kÄdiem vienkÄrši nosakÄmiem kritÄ“rijiem tiek nodoti cenzoriem, kuri tos kaut kÄdÄ laika posmÄ izskata, koriģē, ja nepieciešams, un dod savus slÄ“dzienus (ar pamatojumiem). ŠÄ« modeļa gadÄ«jumÄ ir pietiekami droši, ka nepieņemamais saturs netiks publiskots, bet tas prasa laiku un lieku resursu patÄ“riņu.
Otrais modelis: cenzori novÄ“rtÄ“ jau publicÄ“to saturu vai arÄ« materiÄlus, par kuriem tiem prasa konsultÄcijas. Ja ir publicÄ“ts neatbilstošs saturs, tad tas tiek izņemts un notiek individuÄls darbs ar tÄ autoru. ŠÄ« modeļa gadÄ«jumÄ tiek ietaupÄ«ts laiks un resursi, bet nav pilnÄ«bÄ garantÄ“ta “Ä“tera tÄ«rÄ«ba”. Trešais modelis ir abu iepriekš minÄ“to modeļu kombinÄcija dažÄdÄs proporcijÄs.
PiektkÄrt, cenzoru komiteja arÄ« ir jÄkontrolÄ“.
Viss iepriekš minÄ“tais ir jÄizstrÄdÄ tÄ«ri praktiskÄm vajadzÄ«bÄm. Ja to neizdara un paļaujas tikai uz personisko “sajÅ«tu”, tad pat viens cilvÄ“ks Ätri vien nonÄk pretrunÄs pats ar saviem lÄ“mumiem un saturs kļūst nebaudÄmi daudzšÄ·autnains, neadekvÄts un pretrunÄ«gs. TÄ kÄ mÄ“dÄ«ju satura vadÄ«bu var veikt tikai vairÄku cilvÄ“ku kolektÄ«vs, kurÄ katram ir savas pieļaujamÄ “sajÅ«tas”, tad šÄ« problÄ“ma parÄdÄs gandrÄ«z uzreiz.
14. JÄnodefinÄ“ un jÄparÄda izvirtÄ«bu pÄrņemtÄs valstis, jÄnorobežojas no tÄm un kategoriski jÄatsakÄs no to jaunÄkÄs prakses pÄrņemšanas.
TÄ kÄ daudzÄs pasaules valstÄ«s izvirtÄ«bas jau ir guvušas plašu izplatÄ«bu, ir jÄapkopo, jÄsistematizÄ“ un jÄpublisko informÄciju par to. PirmkÄrt, tas nepieciešams cilvÄ“ku aizsardzÄ«bai, lai viņi zin ar ko var bÅ«t darÄ«šana šajÄs valstÄ«s un ar šo valstu pÄrstÄvjiem. OtrkÄrt, lai zinÄtu, kas jau tuvÄkÄ laikÄ var sagaidÄ«t Latviju, ja izvirtÄ«bu izplatÄ«ba netiks apturÄ“ta vai vismaz ievÄ“rojami bremzÄ“ta. TreškÄrt, lai norobežotos no šÄ«m valstÄ«m un nepieņemtu nekÄdu jaunÄko šo valstu praksi.
ManuprÄt, pašreiz galvenÄs izvirtÄ«bvalstis ir NorvÄ“Ä£ija, NÄ«derlande, LielbritÄnija, KanÄda, ASV (atsevišÄ·i štati un federÄlÄs varasiestÄdes), AustrÄlija, Zviedrija, DÄnija. CeÄ¼Ä uz to un tuvu tam atrodas Francija, VÄcija, IzraÄ“la. Savs, pietiekami baiss ceļš, ar nozÄ«mÄ«gu necilvÄ“cÄ«bu elementu, ir Turcijai, PakistÄnai, Katarai, SaÅ«du ArÄbijai, Taizemei, Malaizijai.
IdeÄlÄ gadÄ«jumÄ šÄdiem sarakstiem vajadzÄ“tu bÅ«t pamatotiem ar konkrÄ“tiem rÄdÄ«tÄjiem un/vai statistikas datiem (piemÄ“ram, viendzimuma “laulÄ«bu” legalizÄcijas fakts, “piekrišanas vecums”, sodi par pedofiliju, pedofilijas statistika, adopcijas noteikumi, “naida runas” ieviešana, no Ä£imenÄ“m izņemto bÄ“rnu Ä«patsvars, vardarbÄ«ba Ä£imenÄ“, vardarbÄ«ba pret sievietÄ“m, homoseksuÄlistu Ä«patsvars, homoseksuÄlisti vadošos amatos, pedofilijas skandÄlu esamÄ«ba, mediju saturs, izglÄ«tÄ«bas iestÄžu saturs, prostitÅ«cijas legalizÄcijas fakts, genderizÄcijas elementi utt.).
15. JÄveido un jÄpublisko izvirtÄ«bu atbalstÄ«tÄju, bÄ“rnu tirgotÄju un citu prominentu noziedznieku, kurus pagaidÄm nav iespÄ“jams saukt pie atbildÄ«bas, saraksti.
JÄveido saraksti. Pamatoti un argumentÄ“ti. Gan savÄm vajadzÄ«bÄm, gan publiskošanai. Mazu resursu un vÄjuma apstÄkļos tas ir labs iedarbÄ«bas lÄ«dzeklis, sÄkot no banÄlas iebiedÄ“šanas un beidzot ar cilvÄ“ku informÄ“šanu par amorÄliem indivÄ«diem, kuriem nedrÄ«kst ticÄ“t.
JÄapkopo un jÄpublisko politiÄ·u balsošanas rezultÄti, izteikumi, lÄ“mumus un likumprojektus sagatavojušÄs un apstiprinÄjušÄs personas utt. RegulÄri jÄveic publisko personu un vadošo ierÄ“dņu aptaujas un jÄpublisko to rezultÄti. Ir jÄatjauno vismaz kaut kÄda politiÄ·u un ierÄ“dņu personiskÄs atbildÄ«bas sajÅ«ta, lai antisabiedriskas darbÄ«bas vismaz netiktu veiktas tik atklÄti un nekaunÄ«gi.
Kontrmodernisma “projekts” (reliÄ£iskie fundamentÄlisti, islÄmisti, DAESH, neopagÄni u.c. arhaiskie “atgriešanÄs pagÄtnÄ“” sabiedriskie strÄvojumi)
MÄ“Ä£inot cilvÄ“kiem uzspiest izvirtÄ«bas un veicinot to plašu izplatÄ«bu, automÄtiski sabiedrÄ«bÄ tiek pastiprinÄti arÄ« pretÄ“ji spÄ“ki, kuriem izvirtÄ«bas ir nepieņemamas. Lai nerastos nopietni konflikti ar šÄdi pastiprinÄtiem izvirtÄ«bu pretiniekiem, kas var stipri apdraudÄ“t postmoderniskÄ sabiedrÄ«bas modeļa iedzÄ«vinÄšanu, neoliberÄļi ir izveidojuši un atbalsta arÄ« citu, diametrÄli pretÄ“ju “projektu”, kurš deklaratÄ«vi iestÄjas par tradicionÄlo sabiedrÄ«bu, bet faktiski to arhaizÄ“, izkropļo, padara par rÄ«cÄ«bmazspÄ“jÄ«gu un plašÄm ļaužu masÄm nepievilcÄ«gu. Šo “projektu” mÄ“dz saukt par kontrmodernisma “projektu”.
Kontrmodernisma “projekta” bÅ«tÄ«ba ir atgriešanÄs pagÄtnÄ“ – pÄ“c iespÄ“jas arhaiskÄkÄ, primitÄ«vÄkÄ, tÄlÄkÄ. Kontrmodernisma “projekta” ietvaros tiek izmantotas visas reliÄ£ijas un reliÄ£iski strÄvojumi (visvairÄk islÄms), tos primitivizÄ“jot, burtiskojot un egocentrÄ“jot. Ja galÄ“jo izvirtuļu postmodernisma “projekts” ir augsti tehnoloÄ£izÄ“ts, tad kontrmodernisma “projektam” ir jÄrada tumsonÄ«gu un primitÄ«vÄm tehnoloÄ£ijÄm bruņotu mežoņu masas, kuras tehnoloÄ£izÄ“tajiem izvirtuļiem neko nespÄ“j padarÄ«t un kalpo tiem kÄ savas kÄrtÄ«bas bezalternatÄ«visma apliecinÄjums, lÄ“ts darbaspÄ“ks un “svaigas asinis”.
NeoliberÄļi pasauli virza uz izvirtuļu postmoderniskÄs “pilsÄ“tas” un tradicionÄlo mežoņu “lauku” koncepcijas iedzÄ«vinÄšanu. NepatÄ«k izvirtÄ«bas un homoseksuÄlisti? Labi, tad laipni lÅ«gti uz DAESH (t.s. “IslÄma valsts”) tipa mežoņu teritorijÄm.
VairÄk par ASV lomu kontrmodernisko spÄ“ku radÄ«šanÄ un par postmodernisma un kontrmodernisma “projektiem” var izlasÄ«t S.Kurginjana grÄmatÄ “Politiskais cunami”, kurÄ viņš pierÄda un parÄda ASV lomu t.s.”arÄbu pavasara” organizÄ“šanÄ (http://www.kurginyan.ru/book.shtml?id=18 )
VÄ“l jÄpiemin, ka neoliberÄļiem kontrmoderniskie spÄ“ki ir ideÄls propogandiskais sabiedrotais. PiemÄ“ram, ja autors neuzrakstÄ«tu šo nodaļu, tad neoliberÄļi, neiedziļinoties augstÄkminÄ“tajos apgalvojumos, varÄ“tu vienkÄrši paziņotu, ka autors un cilvÄ“ki ar lÄ«dzÄ«giem uzskatiem ir DAESH teroristiem lÄ«dzÄ«gi fundamentÄlisti. Ä»oti Ä“rti, vienkÄrši un efektÄ«vi.
TÄtad, lai vieglÄk uzveiktu savus potenciÄlos pretiniekus, neoliberÄļi tradicionÄlÄs sabiedrÄ«bas ideoloÄ£iskajÄ laukÄ rada “savÄ“jos ienaidniekus”, kurus atbalsta un plaši reklamÄ“. KÄ šÄdas saiknes piemÄ“ri ir minami DAESH, kuru faktiski izveidoja ASV militÄristi. 2008.gada ASV prezidenta vÄ“lÄ“šanu kandidÄts no RepublikÄņu partijas Džons Makeins pat nepakautrÄ“jÄs 2013.gadÄ fotografÄ“ties ar DAESH vadoņiem (lÅ«k, bildes: http://infoagentura.files.wordpress.com/2015/07/00512_makkeins_islamavalsts.jpg ; http://infoagentura.files.wordpress.com/2015/07/00512_makeins_albagdi.jpg ). Cits piemÄ“rs – krievu okultais fašists, pseidopareizticÄ«gais un kontrmodernists Aleksandrs Dugins, kurš ir gana cieši saistÄ«ts ar vienu no ietekmÄ«gÄkajiem ASV ideologiem Zbigņevu Bžezinski, kas visa cita starpÄ savulaik aktÄ«vi organizÄ“ja islÄmistu teroristu kustÄ«bu, cīņai pret PSRS AfganistÄnÄ (lÅ«k, bilde: http://ic.pics.livejournal.com/sasha_bogdanov/8603983/362323/362323_original.jpg ; un, lÅ«k, apraksti: http://eot.su/node/17822 ; http://eot.su/sites/default/files/books/SiD.pdf ).
SavukÄrt LatvijÄ plaši tiek izplatÄ«tas neopagÄnu un folkloristu kustÄ«bas. LielÄkÄ daļa cilvÄ“ku, kuri tajÄs ir iesaistÄ«ti, protams, pat neapjauš kÄdi ir šo kustÄ«bu patiesie mÄ“rÄ·i un ka šos procesus to augstÄkajÄ lÄ«menÄ« vada homoseksuÄlistu – pedofilu aprindas. LatvijÄ šÄ«s kustÄ«bas pagaidÄm ir salÄ«dzinoši miermÄ«lÄ«gas, lai gan ir vÄ“rojams gan kaujiniecisks kÄpinÄjums (Skyforger, Vilki u.c.), gan neopagÄnu tuvcīņas apmÄcÄ«bu skolas, gan arÄ« atsevišÄ·i specvienÄ«bu karavÄ«ri, kuri pÄ“kšÅ†i sevÄ« ir atklÄjuši neopagÄnisko “serdi”. TÄ ka viss notiek un, ja globÄlajiem neoliberÄļu spÄ“kiem ievajadzÄ“sies, tad arÄ« LatvijÄ atradÄ«sies idioti, kuri to pÄrvÄ“rtÄ«s arhaizÄ“tÄ “tuksnesÄ«”, par kÄdu ir pÄrvÄ“rstas plašas IrÄkas un LÄ«bijas teritorijas un par kÄdu cenšas pÄrvÄ“rst Ukrainas plašumus.