Iesaki rakstu:

Vakardienas saruna. AtstāstÄ«šu, kā nu mācÄ“šu. Mans sarunu biedrs – mans sens paziņa, tik sens, ka esam vienaudži, un pÄ“c pašreizÄ“jā epidemioloÄ£iskā uzstādÄ«juma abi esam iekļauti pandÄ“mijas riska grupā. 

Mans paziņa ir uzņēmējs, kas darba dienas pavada pie datora, kļuvis visai turīgs. Sportisks, taču nēsā līdzi vismaz divus spaiņus lieka svara.

Kā jau pieņemts vÄ«riem gados, atcerÄ“jāmies dažus vecus un jaunus jokus, piesmÄ“jām valdÄ«bu un nonācām lÄ«dz kovidam. Un tad mans kolÄ“Ä£is pÄ“kšÅ†i pajautāja: ko tu pats darÄ«tu, ja saslimtu ar Covid–19?

Es, protams, atkārtoju savu mantru, ka pārcietÄ«šu vÄ«rusu bez simptomiem, jo garus gabalus pa mežu vai gar jÅ«ru skrienu vai braucu ar velosipÄ“du vismaz 5 reizes nedēļā, Ä“du D un C vitamÄ«nu un Ä·iplokus, nevienam tuvāk par 2 metriem nelienu, tusiņos nepiedalos, mazgāju rokas, daudz lietoju šÄ·idrumu un zaļumus (redÄ«su un sinepju dÄ«gstus), vārdu sakot – profilaksei veicu visu to, ko mācu citiem.

Bet mans jaunÄ«bas dienu paziņa turpināja: tur nu tu neko nevari zināt. Labāk pastāsti – ko tu pats darÄ«tu, ja kādu rÄ«tu sāktu sausi klepot un drebÄ“tu ar augstu temperatÅ«ru!

Es atcerÄ“jos, ka tiešÄm pasaulÄ“ ir gana daudz nelielu padomu, ko ārsts uzrakstÄ«jis pats sev vai citiem – ko es darÄ«tu, ja saslimtu. Un es itin ātri saskaitÄ«ju 10 punktus, bet pÄ“c tam vÄ“l dažus – ja slimÄ«ba bÅ«tu smagāka!

Pirmkārt, es izvÄ“dināšu istabu un darÄ«šu to vairākas reizes dienā, bet pārÄ“jā laikā uzklāšu slapju frotÄ“ dvieli uz radiatoriem – gaisa mitrumam.

Otrkārt, es sagādāšu gana daudz dzeramā – patiesÄ«bā jau tagad man mājās stāv paka ar Boržomi minerālÅ«deni, un var jau bÅ«t, ka tādēļ, ka tas ir viegli sārmains. Bet varbÅ«t es izvÄ“lÄ“šos sava drauga ArtÅ«ra Tereško „plaušu tÄ“ju”, jo es uzticos viņa zināšanām.

Es tÄ“ju vārÄ«šu savā istabā ar elektrisko tÄ“jkannu – tas ļoti labi mitrina gaisu, bet svaigi aplieta Latvijas ziedutÄ“ja darbojas kā inhalācija. Dzeršu šÄ·idrumu vairāk par 3 litriem dienā.

Treškārt, es pilnÄ«bā vienatnÄ“ okupÄ“šu lielo Ä£imenes gultu. IespÄ“jami daudz gulÄ“šu uz vÄ“dera, bet laiku pa laikam – uz labajiem vai kreisajiem sāniem;

Ceturtkārt, es izvilkšu pulsoksimetru no atvilktnes un nolikšu pie gultas, bet dažkārt uzlikšu pirkstā. Es to nesen nopirku (tādu, kam uzticos) par 35 eiro, bet var jau pirkt arÄ« lÄ“tāku –Ä€zijas lielvalstÄ« ražotu par 25 eiro.

Piektkārt, es palielinātu D vitamÄ«na devu lÄ«dz 4000 vai pat 8000 IU dienā. NozÄ«mÄ“šu sev arÄ« multivitamÄ«nus ar cinku un selÄ“nu. Par izvÄ“li es parunātos ar savu aptiekāri. 

Tas vēl nav viss.

Sestkārt, es atsvaidzināšu savas sen aizmirstās fizikālās terapijas zinÄ«bas. Muti un degunu ar sālsÅ«deni skalošu četras reizes dienā. Vismaz reizi dienā paelpošu uz vārÄ«tiem kartupeļiem, manuprāt, tā ir labākā inhalācijas metode. KrÅ«šu kurvi saziedÄ«šu ar sildošu smÄ“ru, ar kuru parasti ieziežu ceļu locÄ«tavas pirms treniņa (esmu to iepircis SingapÅ«rā, bet mÅ«su aptiekas piedāvā lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas).

Ja atradÄ«sies kāds palÄ«gos un ja temperatÅ«ra nebÅ«s pāri 39oC, labprāt ļaušu uzlikt sev bankas (par banku mÄ«lestÄ«bu mani vienmÄ“r piesmej Latvijas galvenais plaušu ārsts, profesors Alvils Krams).

SeptÄ«tkārt, no skapjaugšas noņemšu kalnu saulÄ«ti (ultravioletos starus) un istabu izsauļošu allaž, kad pats to atstāšu. Atgriežoties telpā, nedaudz ar ultravioletiem stariem apsauļošu muguru.

Astotkārt, iešu staigāt pa mežu iespÄ“jami daudz. Staigājot palielināšu soļa garumu un ātrumu, tad mÄ“rÄ«šu skābekļa saturāciju ar pulsa oksimetru.

DevÄ«tkārt, zvanÄ«šu savai Ä£imenes ārstei un aprunāšos ar patiesi gudru cilvÄ“ku.

Desmitkārt, ar savas Ä£imenes ārstes svÄ“tÄ«bu nodošu analÄ«zes Centrālajā laboratorijā – asins ainu un bioÄ·Ä«miju – un pats uzmanÄ«bu pievÄ“rsÄ«šu leikocÄ«tiem, C reaktÄ«vajam olbaltumam, aknu funkciju raksturojošajiem skaitļiem.

Ko darÄ«šu, ja slimÄ«ba izpaudÄ«sies smagākā formā?

Ja man bÅ«s kaut mazākā aizdusa vai elpas trÅ«kums, es negaidÄ«šu, kad man pulsa oksimetrs rādÄ«s mazāk par 90%, bet laicÄ«gi noÄ«rÄ“šu skābekļa koncentratoru, un šÄ« Ä«re mÄ“nesim man maksās 42 eiro un 90 eirocentus. Ja pulsa oksimetrs man rādÄ«s zemāku skaitli par 92%, elpošu papildu skābekli vidÄ“jās devās pa pusstundai vairākas reizes dienā.

Ja man temperatÅ«ra bÅ«s augstāka par 38.5 C, es lietošu aspirÄ«nu nelielās devās, bet, ja temperatÅ«ra kombinÄ“sies ar galvassāpÄ“m, – lietošu ibuprofÄ“nu nelielās devās. Esmu savā mūžā redzÄ“jis vairākas paracetamola aknu mazspÄ“jas, tādēļ nelietoju šo medikamentu nekad un nemaz.

Ja man bÅ«s pneimonijas aina, es nozÄ«mÄ“šu sev nelielās devās glikokortikoÄ«dus (es šeit nedrÄ«kstu rakstÄ«t ne nosaukumu, ne devu). Un droši vien – nozÄ«mÄ“šu sev arÄ« visai plaša spektra antibiotiku (atkal nedrÄ«kstu rakstÄ«t ne nosaukumu, ne devu), par kuru pasaules ārstu empÄ«riskā pieredze saka – der.

Es to darÄ«šu neatkarÄ«gi no tā, ka vairumam ārstu (manu autoritāšu) ir pretÄ“js viedoklis par to, vai šÄdā gadÄ«jumā vispār antibiotikas ir jālieto.

Vismaz trÄ«s dienas no simptomu sākuma es pilnÄ«bā izolÄ“šos, un esmu pilnÄ«bā pārliecināts, ka tajā laikā simptomi pāries, bet 10 dienas pÄ“c simptomu sākuma kā vesels cilvÄ“ks došos pasaulÄ“.

– Vai tu taisÄ«si Covid–19 testu? - mani turpināja iztaujāt mans paziņa.

– Jā, es taisÄ«šu. Tikai tādēļ, lai pÄ“c tam varÄ“tu visur uzrādÄ«t zÄ«mi, ka esmu pārslimojis Covid–19, ka drÄ«kstu lidot ar lidmašÄ«nu, šÄ·Ä“rsot robežas, iet veikalā bez maskas, iet pie jebkura pacienta, un galvenais – lai mani kāds nemÄ“Ä£inātu atkal nolikt izolācijā vai karantÄ«nā. Bet es izvÄ“lÄ“šos vÄ«rusa identifikāciju siekalās. Un pÄ“c tam, kad bÅ«šu slimÄ«bu pārcietis, es noteikti iešu vairākkārt noteikt antivielas, to gan darÄ«šu personÄ«gas intereses dēļ.

– Vai tu ārstu sauksi mājās un kādu?

– Ar Ä£imenes ārsti es sazināšos, bet viņai pie sevis braukt neļaušu – man viņas veselÄ«ba ir svarÄ«ga. Droši vien es pieaicināšu savu draugu, kādu ārstu, kas ļaudÄ«m asociÄ“jas ar politiku. Viņš tāpat kā es no vÄ«rusa nebaidās un atnāktu. Un viņš varÄ“tu itin viegli novÄ“rtÄ“t – vai hipoksija nav atstājusi nopietnas sekas uz manu smadzeņu funkciju un kognitÄ«viem resursiem. Vārdu sakot, ja viņam liksies, ka esmu kļuvis neadekvāts, viņš mani centÄ«sies vest uz slimnÄ«cu, bet es pretošos.

– Bet ko tu darÄ«tu, ja tev bÅ«tu lielāki lÄ«dzekļi un tu varÄ“tu atļauties nelielu slimnÄ«cu mājās?

Te nu mans jaunÄ«bas draugs stāstÄ«ja, ka viņa rocÄ«ba bÅ«tu pietiekami liela, lai viņš varÄ“tu izveidot šÄdu mājas hospitāli sev vai savai Ä£imenei. PasaulÄ“ šÄdi mājas hospitāļi pandÄ“mijas laikā kļūst arvien populārāki, jo slimnÄ«cas ir pārpildÄ«tas, ārsti „izdeguši”, māsas pārgurušas, un slimnÄ«cā var tikt vÄ“l pie citas infekcijas. Nemaz nerunājot par piedzÄ«vojumu nonākt slimnÄ«cas uzņemšanas nodaļā.

Es skaidri apzinos, ka pats neko tādu atļauties nevaru. Tādēļ stāsts par hospitāli mājās uz mani pašu neattiecas un ir tÄ«ri teorÄ“tisks.

Hospitālis mājās nozÄ«mÄ“ cilvÄ“kresursus. PatiesÄ«bā tas nozÄ«mÄ“, ka tev mājās kāds var uzlikt sistÄ“mu, vajadzÄ«bas gadÄ«jumā injicÄ“t vÄ“nā, nodrošināt skābekli un ventilāciju, veikt labu veselÄ«bas aprÅ«pi (kā jau iepriekš teicu – man labpatiktos, ja man uzliktu bankas un uztaisÄ«tu inhalācijas).

Ko dara turÄ«gie. Laikā, kad ārstu un Ä«paši māsu resursi izsÄ«kst, lielā mÄ“rā privātas slimnÄ«ciņas nozÄ«mÄ“ vÄ“l vairāk novājināt veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu. Bet realitāte, protams, ir tāda, ka visā pasaulÄ“ turÄ«gi ļaudis šobrÄ«d labprāt iegulda savu naudu savas personÄ«gās veselÄ«bas un savas personÄ«gās labklājÄ«bas jomā un savā mājā izveido minihospitāli, bet Covid–19 infekcijas gadÄ«jumā algo konsultÄ“jošu ārstu un medicÄ«nas māsu.

Mans kolÄ“Ä£is, Indijas Ä€rstu biedrÄ«bas prezidents, sarÄ«koja diskusiju dažādu valstu kolÄ“Ä£u vidÅ« – ko viņi domā par mājas hospitāli, un interesanti – liela daļa teica, ka viņi tādu jau ir ierÄ«kojuši vienā savas mājas istabā, vai arÄ« – ir gatavi iekārtot. Jāpiebilst, ka bagātās pasaules valstÄ«s tieši ārsti mÄ“dz bÅ«t turÄ«gākie sabiedrÄ«bas locekļi.

Galvenais uzsvars ir pastāvÄ«ga skābekļa padeve un ventilācijas iekārta, kas paredzÄ“ta palÄ«gventilācijai ar masku. Ä»oti piemÄ“rota ventilācijas iekārta šobrÄ«d Latvijā ir pieejama un maksā 12 tÅ«kstošus, skābekļa padeves sistÄ“ma un citas nelielas ierÄ«ces maksātu vÄ“l kādus 5 tÅ«kstošus, bÅ«tu labi istabai pievienot negatÄ«va spiediena, proti, atsÅ«cošu ventilāciju.

Es domāju, ka ļoti glauns mājas hospitālis izmaksā kādus 20 tÅ«kstošus, bet tur nav ierÄ“Ä·ināts galvenais – ārsta un māsas smadzenes, zināšanas, pieredze, prasmes.

Bet atgriezÄ«šos pie Indijas kolÄ“Ä£a. Viņš savulaik man atsÅ«tÄ«ja viedokli – kā viņš ārstÄ“tu sevi, ja saslimtu ar Covid–19. Viņš ir mana vecuma, allopāts, kardiologs, Indijas KardioloÄ£ijas fonda prezidents, cienÄ«jams profesors, saņēmis visus augstākos Indijas apbalvojumus par invazÄ«vās kardioloÄ£ijas un streptokināzes ieviešanu Indijas kardioloÄ£ijā, 6 ehokardiogrāfijas mācÄ«bu grāmatu autors.

NeatkarÄ«gi no allopātiskajām zināšanām un pieredzes, indiešu kolÄ“Ä£is savā garajā ārstÄ“šanas plānā bija iekļāvis homeopātiskus un ajÅ«rvÄ“das preparātus. PiemÄ“ram, kolÄ“Ä£is rakstÄ«ja: „PiezvanÄ«šu savam homeopātijas konsultantam, lai pÄ“c tam ar apmācÄ«ta personāla palÄ«dzÄ«bu pagatavotu manu individuālo autonozodi.

Preparātu, kas sastāvÄ“s no piliena manu asiņu un materiāla no rÄ«kles iztriepes. Pamata nozode liks nomirt visiem vÄ«rusiem. Bet pÄ“c 45 minÅ«tÄ“m šo nozodi triturÄ“šu atšÄ·aidÄ«jumā 1:10 un sagatavošu 200 potenci, kura jālieto ik 15 minÅ«tes 3 reizes.

Esmu novÄ“rojis ļoti labus rezultātus smaga E hepatÄ«ta, akÅ«tās sepses, akÅ«tās mieloleikozes, vÄ«rusu vēža un Denges drudža gadÄ«jumos”.

Jāpiebilst, ka man nebija pa spÄ“kam šo teikumu iztulkot un man nācās palÄ«dzÄ«bu lÅ«gt Latvijas homeopātu asociācijas prezidentei Ingunai Vecvagarei.

Es nevaru izteikties par šo ārstÄ“šanas metodi, nevienam neko tādu nenozÄ«mÄ“tu un pats sev arÄ« neko tādu neļautu izmantot. Bet uz zemeslodes vismaz miljards cilvÄ“ku homeopātiju Covid–19 ārstÄ“šanā lieto. Ä»oti iespÄ“jams, ka homeopāti labāk māk mazināt bailes no slimÄ«bas, bet pārspÄ«lÄ“tās bailes no Covid–19, iespÄ“jams, ir viens no augstās mirstÄ«bas iemesliem.

Tāpat esmu itin skeptisks kolÄ“Ä£a uzskaitÄ«jumā iekļautā pretmalārijas preparāta lietošanu gan profilaksei, gan ārstniecÄ«bai, un arÄ« šeit man jāsaka, ka tas ir tikai mans pieredzes un zināšanu trÅ«kums.

E. Gulbja laboratorijas vadÄ«tājs Didzis Gavars mÄ“dz stāstÄ«t – kāpÄ“c angļi savos karagājienos mazāk slimoja ar malāriju, nekā franči. Izrādās, angļu zaldāti dzÄ“ruši džinu ar toniku (franči – vÄ«nu), bet Ä«stajā Indijas tonikā esot hinÄ«ns, kuram ir pretmalārijas iedarbÄ«ba. Bet malārija un Covid–19 iedarbojoties uz lÄ«dzÄ«giem receptoriem.

Gluži tāpat esmu skeptisks par vairāku pretvÄ«rusu preparātu lietošanu, ko arÄ« sev bÅ«tu nozÄ«mÄ“jis indiešu kolÄ“Ä£is, bet, kā redzat, es sev – ne.

Tiesa, esmu pamanÄ«jis, kādus pretvÄ«rusu preparātus Covid–19 ārstÄ“šanai saņēma gan Boriss Džonsons, gan Donalds Tramps, pie kam abiem slimÄ«ba norisa ļoti vieglā, ja ne asimptomātiskā formā. Informācija par šo vÄ«ru ārstÄ“šanu ir pieejama un sniedz atbildi uz jautājumu – kā sevi sargāt bagātam cilvÄ“kam. Savukārt glikokortikoÄ«du inhalācijas es pats nenozÄ«mÄ“tu ne sev, ne citiem, bet lÅ«gtu šÄdu terapiju nozÄ«mÄ“t pieredzÄ“jušam pulmonologam.