Iesaki rakstu:

Pirms pāris nedēļām ar mani sazinājās kāda TV raidÄ«juma veidotāji. Viņi teica, ka gatavo raidÄ«jumu par vakcÄ«nšaubÄ«gajiem. Viņi uzrunājot dažādus cilvÄ“kus ar pamata jautājumiem: kāpÄ“c neesat vakcinÄ“jies un kam bÅ«tu jānotiek, lai jÅ«s vakcinÄ“tos. Teica, ka grib parādÄ«t, ka vakcÄ«nšaubÄ«gie arÄ« ir normāli cilvÄ“ki un nav vienkārši antivakseri.

Es jau iepazÄ«šanās sarunā pateicu, ka uzstādÄ«jums sevÄ« ietver nosodÄ«jumu vakcÄ«nšaubÄ«gumam. Kad mani intervÄ“ja, izklāstÄ«ju dažādus skatpunktus par vakcināciju. RaidÄ«juma veidotāji nolÄ“ma to nerādÄ«t raidÄ«jumā. ParādÄ«ja tikai manu pirmo pateikto frāzi, ka esmu jauns, sportisks un vesels, un vÄ“l vienu knapi izburtotu atziņu, ka draudÄ“šana atlaist no darba ir piespiedu vakcinācija.

PÄ“c raidÄ«juma noskatÄ«šanās sazinājos ar veidotājiem, lai uzzinātu, kas tad noticis ar maniem pārÄ“jiem argumentiem. IzrādÄ«jās, ka raidÄ«jums sanācis apjomÄ«gs un bija jāīsina. Bet, gatavojot raidÄ«jumu, viņi gan bija ņēmuši safilmÄ“to materiālu nopietnāk un daļu no manis teiktā aizsÅ«tÄ«juši veselÄ«bas ministra birojam. Un ministrija pat bija atbildÄ“jusi.

Tagad raidÄ«juma veidotāji man piedāvāja sagatavot savus komentārus uz ministrijas atbildÄ“m, lai tās tad publicÄ“tu kopā ar maniem iepriekšÄ“jiem argumentiem raidÄ«juma sociālo tÄ«klu kontos. Nākamajā dienā sagatavoju atbildes un nosÅ«tÄ«ju viņiem. Nedēļu vÄ“lāk izrādÄ«jās, ka viņi arÄ« to neizmantos.

Jāņem vÄ“rā, ka biju pateicis, ka manus komentārus nedrÄ«kst Ä«sināt. Sanāk visai daudz materiāla, tāpÄ“c noteikti arÄ« praktiskie formāta ierobežojumi runā par labu tam, kāpÄ“c televÄ«zija varÄ“tu bÅ«t izvÄ“lÄ“jusies materiālu nepublicÄ“t. Tajā pašÄ laikā nekādu sarunu par Ä«sināšanu nemaz nebija, tā ka tagad jau ļoti šaubos, vai vispār kādam bija vÄ“lme tos izmantot.

PublicÄ“ju šeit 1) savus argumentus tādus, kādus tos raidÄ«juma komanda bija aizsÅ«tÄ«jusi ministrijai, 2) ministrijas atbildes, 3) savus komentārus, ko uz katru ministrijas atbildi biju nosÅ«tÄ«jis raidÄ«jumam.

Droši varu teikt, ka ierakstā pateicu vairāk nekā atšifrÄ“jumos. Labi atceros, ka par profesora Ambaiņa argumentu biju izteicies detalizÄ“tāk. Pieņemu, ka ministrija redzÄ“ju manus argumentus šÄdā redakcijā, tāpÄ“c tos neesmu nekādā veidā rediģējis.

1.1. RaidÄ«juma nosÅ«tÄ«tais manis teiktā atšifrÄ“jums:

Ja paskatās Latvijas vakcinācijas aptveri un salÄ«dzina ar citām Eiropas valstÄ«m, es paskatÄ«jos NorvÄ“Ä£iju un Zviedriju, tad tur ir tā - tur ir jaunie cilvÄ“ki vakcinÄ“ti 50% un tad arvien vecāki arvien vairāk pilnÄ«bā vakcinÄ“ti, un tie, kas ir pāri 80, tur ir vairāk nekā 90% vakcinÄ“ti. Latvijā tā lÄ«kne ir gandrÄ«z vai šitāda (rāda ar roku, ka taisna lÄ«nija). Un tie jaunie cilvÄ“ki, pašÄ jaunākajā grupā, no 18 lÄ«dz 24 gadi, tur tas skaitlis pārspÄ“j tos, kas Latvijā ir vakcinÄ“ti virs 80 gadiem. Tas ir vājprāts, tas nozÄ«mÄ“, ka visa tā kampaņa ir pilnÄ«gi ačgārna.

1.2. Ministrijas atbilde:

PiekrÄ«tu, ka Latvijā ir bÄ«stami zema senioru un hroniski slimo iedzÄ«votāju vakcinācijas aptvere, tāpÄ“c veltām lielu vÄ“rÄ«bu, lai iedrošinātu vakcinÄ“ties ievainojamāko iedzÄ«votāju daļu. Reklāmas kampaņas, kurās arÄ« seniorus uzrunājām Ä«paši, ir tikai neliela daļa no Ä«stenotajiem iedrošināšanas pasākumiem. Senioriem zvanām individuāli, piedāvājam iespÄ“ju cilvÄ“kus vecumā virs 80 gadiem vakcinÄ“t viņu dzÄ«vesvietā. Sadarbojamies ar pašvaldÄ«bām un sociālajiem dienestiem. Ar papildu finansÄ“jumu un skaidrojošo darbu mudinām vakcinācijas pakalpojumu nodrošināt visās Latvijas Ä£imenes ārstu praksÄ“s, jo tieši Ä£imenes ārsts ir visciešÄkajā kontaktā ar savu gados vecāko pacientu. ŠobrÄ«d visvairāk senioru vakcinÄ“ti Valmieras novadā, kur, piemÄ“ram, vecumā no 70 lÄ«dz 79 gadiem vakcināciju sākuši jau 80% un vecumā no 80 lÄ«dz 89 gadiem - 70% senioru. ArÄ« Saldus (vecuma grupā no 70 lÄ«dz 79 gadiem - 82%), Saulkrastu un Ogres novados (abos vecuma grupā no 80 lÄ«dz 89 gadiem 70%) ir izdevies no smagas saslimšanas ar Covid-19 pasargāt ievÄ“rojamu daļu senioru.

1.3. Raidījumam nosūtītais mans komentārs ministrijas atbildei:

Pārmetuma konteksts ir tas, ka jauniem cilvÄ“kiem tas labums nav tik viennozÄ«mÄ«gs. Jaunieši ir tikuši izmantoti kā ganāmpulks, lai nodrošinātu labākus skaitļus.

Latvijas vakcinācijas aptveres rādÄ«tāji pa vecuma grupām ir tādi, pateicoties stilÄ«gajai kampaņai un nevakcinÄ“šanās padarÄ«šanai par laikmeta nepareizo izvÄ“li. Jaunieši ir vakcinÄ“jušies nevis medicÄ«nisku apsvÄ“rumu dēļ, bet bailÄ“s no sociālās izslÄ“gšanas un, redzot to kā vienÄ«go izeju no viņu sociālās dzÄ«ves ierobežojumiem. Ir notikusi šÄ«s demogrāfijas apmānÄ«šana. Jauniešiem apsvÄ“rumu piramÄ«dā piesardzÄ«bas princips noteikti stāv zemāk par iekļaušanos. Vecākai, piesardzÄ«gai un daudz savā dzÄ«vÄ“ redzÄ“jušajai populācijas daļai šie apsvÄ“rumi ir tikai kalpojuši papildu skepsei. Noteikti savu lomu spÄ“lÄ“ja arÄ« vakcinācijas biroja aizkulises, kavÄ“šanās ar vakcÄ«nām. Profesors Austers ir norādÄ«jis, ka vakcinācijas aptverei ir tieša saistÄ«ba ar sabiedrÄ«bas atbalstu valdÄ«bai.

"Reklāmas kampaņas" skatpunkts jau pašÄ saknÄ“ uzskata sabiedrÄ«bu par tādiem kā auniem, kurus vajag tikai pareizi "apstrādāt". Bet Ä«stā kampaņa ir nevis "reklāmas kampaņa" vai "komunikācijas kampaņa", bet "vakcinācijas kampaņa". Turklāt arÄ« tā nevar tikt skatÄ«ta atrauti no lielākās "Covid-19 apkarošanas kampaņas" un savukārt tā atrauti no "kampaņas" "Latvijas sabiedrÄ«bas veselÄ«ba ilgtermiņā", bet, ja apstājas pie vakcinācijas kampaņas, tad vakcinācijas kampaņa ir pasākumi, kuri nevar ignorÄ“t sabiedrÄ«bā notiekošo, valdošÄs attieksmes, uzticÄ«bu valdÄ«bai, vakcinācijas medicÄ«niskos un zinātniskos aspektus. Ja kaut kādā sabiedrÄ«bā nav iespÄ“jams ar tajā sabiedrÄ«bā pieņemtajām metodÄ“m panākt nepieciešamo vakcinācijas aptveri, tad mÄ“Ä£inājumi to panākt ar nepieņemamām metodÄ“m tikai atspÄ“lÄ“sies, un tas ir noticis. Vakcinācija ir sabiedrÄ«bas veselÄ«bas instruments, bet tas nav instruments, kuru var pielietot jebkurā brÄ«dÄ«, jebkādos apstākļos.

2.1. RaidÄ«juma nosÅ«tÄ«tais manis teiktā atšifrÄ“jums:

Tie apsvÄ“rumi, kā dēļ es esmu aktivizÄ“jies šajā jautājumā publiski, jo man tas ir nepieņemami, ka mes draudam cilvÄ“kiem, ka viņi zaudÄ“s savu darbu, iztikas lÄ«dzekļus, gandarÄ«jumu, profesiju, kurai viņi ir veltÄ«juši savas dzÄ«ves ievÄ“rojamu laiku, kurai viņi ir izglÄ«tojušies. Ja mÄ“s cilvÄ“kiem draudam, ka viņi to var zaudÄ“t, ja viņi nepieņems vakcÄ«nu, kas nav viņu tai iedzÄ«votāju grupai pietiekami droša, viņuprāt un viņu ārstu vÄ“rtÄ“jumā, tad tā ir faktiski piespiedu vakcinācija, jo tam cilvÄ“kam ir jāvakcinÄ“jas, lai viņš vienkārši iztiktu. Tas ir necilvÄ“cÄ«gi.

2.2. Ministrijas atbilde:

ŠobrÄ«d Saeima skata likumprojektu, kas paredz pienākumu vakcinÄ“ties atsevišÄ·Äm profesiju grupām (mediÄ·iem, sociālajiem darbiniekiem, skolotājiem), kurām ir ciešÄ saskarsme ar ievainojamāko sabiedrÄ«bas daļu. Diskusijas par pienākumu vakcinÄ“ties mediÄ·iem vai sociālajiem darbiniekiem notiek daudzviet pasaulÄ“ un atsevišÄ·Äs valstÄ«s šÄdi lÄ“mumi jau ir pieņemti. Pienākums vakcinÄ“ties nav svešs arÄ« Latvijā. PiemÄ“ram, vakcÄ«na pret B hepatÄ«tu ir obligāta ārstniecÄ«bas personām, kas veic injekcijas, pret trakumsÄ“rgu - veterinārmedicÄ«nas speciālistiem, pret dzelteno drudzi - jÅ«rniekiem, pret Ä“rču encefalÄ«tu - mežstrādniekiem u.tml. TomÄ“r jāuzsver, ka diskusijas par pienākumu atsevišÄ·Äs profesijās vakcinÄ“ties pret Covid-19 parlamentā vÄ“l nav noslÄ“gušÄs. Jebkurā gadÄ«jumā, svarÄ«gākais ir paturÄ“t prātā profesionālā vakcinācijas pienākuma mÄ“rÄ·i - panākt, ka cilvÄ“ki, kuri sastopas dažādās pakalpojumu sniegšanas vietās - ne tikai skolās, slimnÄ«cās un aprÅ«pes namos, bet arÄ« veikalos, valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“s, bÅ«tu pasargāti no Covid-19. TāpÄ“c svarÄ«gi, lai pakalpojumu sniedzÄ“ji bÅ«tu vakcinÄ“ti, ideāli - ja arÄ« pakalpojuma saņēmÄ“js bÅ«tu vakcinÄ“ts, Ä«paši apdraudÄ“tākās iedzÄ«votāju grupas.

2.3. Raidījumam nosūtītais mans komentārs ministrijas atbildei:

Šajā un citās atbildÄ“s parādās atruna, ka likumprojekts un saistÄ«tie jautājumi joprojām tiek skatÄ«ts un diskutÄ“ts. LÄ«dzÄ«gi argumenti bieži parādās publiskajā telpā un jo Ä«paši ministra Pavļuta komunikācijā, bet tas ir tukšs un ir mÄ“Ä£inājums izslÄ“gt iebildÄ“ju no diskusijas. Ja es iebilstu politiÄ·im viņa plānotos grozÄ«jumus, tad tā jau ir tā diskusija. Kad man tiek pateikts, ka mani iebildumi ir nepamatoti, jo diskusija vÄ“l notiek, tad tiek pateikts, ka es nepiedalos diskusijā — tā notiekot kaut kur citur. NÄ“, diskusija ir arÄ« šeit. Un šeit arÄ« ir jāatbild iebildumiem.

Tas ir savā ziņā lÄ«dzÄ«gi tam, kā soctÄ«klos tika uztverti pagājušÄ gada 12. decembra protestÄ“tāji krastmalā. ProtestÄ“tājiem tika pārmests, ka viņi protestÄ“ pret piespiedu vai obligāto vakcināciju un pret bÄ“rnu vakcināciju. Viens no skaļākajiem argumentiem bija, ka šie protestÄ“tāji protestÄ“ pret to, kas nemaz nav paredzÄ“ts. Laiks ir parādÄ«jis, ka šo protestÄ“tāju bažas bija pamatotas un viņi vienkārši nosprauda savas politiskās nostājas perimetru.

Atsaukšanās uz citās valstÄ«s lÄ«dzÄ«giem notiekošiem procesiem ir tukšs. Šeit ir Latvija un šeit ir Latvijas iedzÄ«votāji ar savu mentalitāti un savu valdÄ«bu. Ja Latvijas pilsoņi un iedzÄ«votāji politiski iebilst šÄdam regulÄ“jumam, tad ar to ir jārÄ“Ä·inās.

Ja ministrs šeit atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi", tad viņš nav iepazinies ar šiem noteikumiem visā pilnÄ«bā. Uz to jau viņam publiskā debatÄ“ "Delfi TV ar Jāni Domburu" norādÄ«ja deputāte JÅ«lija Stepaņenko.

Noteikumu 39. pants paredz darbinieka atteikšanos no vakcinācijas. Šie noteikumi neparedz darba devÄ“jam tiesÄ«bas atlaist nevakcinÄ“tu darbinieku un tie neļauj arÄ« kādam liegt strādāt profesijā tāpÄ“c, ka cilvÄ“ks bÅ«tu atteicies vakcinÄ“ties. Šie noteikumi ir pienākums darba devÄ“jam nodrošināt vakcināciju nevis obligāts pienākums strādājošajam vakcinÄ“ties.

https://m.likumi.lv/doc.php?id=11215&version_date=02.05.2021

Lai arÄ« koalÄ«cijas pārstāvji ir paziņojuši, ka strÄ«dÄ«gā likumprojekta virzÄ«ba ir apturÄ“ta, prezidenta publicÄ“tie deviņi punkti ir vienkārši šÄ« esošÄ likumprojekta pārfrāzÄ“šana citiem vārdiem. VienÄ«gā bÅ«tiskā atšÄ·irÄ«ba ir testu pieļaušana, bet tas joprojām ir spaidu mehānisms, ja darbiniekam par testu ir jāmaksā.

3.1. RaidÄ«juma nosÅ«tÄ«tais manis teiktā atšifrÄ“jums:

Par to kopÄ«go labumu ir jāsaprot. Ja tik ievÄ“rojama daļa sabiedrÄ«bas ir pret piespiedu vakcināciju, ja sabiedrÄ«ba ir polarizÄ“jusies šai jautājumā, tas nozÄ«mÄ“, ka nevar bÅ«t vienas puses izvÄ“lÄ“tā politika kopÄ«gais labums. Jo tas kopÄ«gais labums nav kopÄ«gs tai pusei, kas ir pret. Tas nozÄ«mÄ“, ka viena puse uzspiež savu labumu otrai pusei. Tas nav kopÄ«gais labums.

3.2. Ministrijas atbilde:

Mums var bÅ«t dažādi viedokļi par dažādiem jautājumiem. TomÄ“r mums visiem ir gados vecāki tuvinieki, draugi un paziņas ar hroniskām slimÄ«bām, kurus Ä«paši apdraud Covid-19. ArÄ« veseliem cilvÄ“kiem, pārslimojot ar Covid-19, var veidoties paliekošas veselÄ«bas problÄ“mas - nogurums, elpošans grÅ«tÄ«bas, atmiņas un miega traucÄ“jumi, kas liedz kvalitatÄ«vi dzÄ«vot. MÄ“s varam paši sevi un citus pasargāt vakcinÄ“joties. TāpÄ“c mÄ“s turpināsim iedrošināt cilvÄ“kus, lai katrs par vakcināciju spÄ“tu pieņemt informÄ“tu lÄ“mumu. Vakcinācija Latvijā ir brÄ«vprātÄ«ga. Kā iepriekš rakstÄ«ju, Saeima lÄ“mumu par pienākumu vakcinÄ“ties atsevišÄ·Äs profesijās nav pieņēmusi, diskusijas turpinās.

3.3. Raidījumam nosūtītais mans komentārs ministrijas atbildei:

Iebildums nav atbildÄ“ts pÄ“c bÅ«tÄ«bas. Vakcinācija pasargā tikai vakcinÄ“to, un vakcÄ«na reizÄ“ arÄ« tieši apdraud tikai vakcinÄ“to. VakcÄ«na mazina iespÄ“ju, ka vakcinÄ“tais pārnÄ“sās infekciju, bet tā arÄ«, iespÄ“jams, maldina vakcinÄ“to par viņa drošumu apkārtÄ“jiem. LÄ«dz ar to, vienkāršoti izsakoties, vakcÄ«na var bÅ«t gan laba un slikta indivÄ«dam, gan laba un slikta visai populācijai. Ja ievÄ“rojama daļa sabiedrÄ«bas ir pret vakcÄ«nu, tad šÄ«s vakcÄ«nas uzspiešana viņiem ir slikta. Nevar teikt, ka šai ievÄ“rojamai daļai sabiedrÄ«bas ir jāpiekāpjas to dažu dēļ, kuri ir Ä«paši pakļauti Covid-19 riskiem (tai skaitā to dēļ, kuri nevar vakcinÄ“ties pret Covid-19), bet neatzÄ«t, ka šiem Covid-19 riskiem pakļautajiem nevajadzÄ“tu respektÄ“t otras puses tiesÄ«bas. Te nav runa par atsevišÄ·iem indivÄ«diem, kas atsakās solidarizÄ“ties ar nospiedošu vairākumu.

Vakcinācija Latvijā ir brÄ«vprātÄ«ga, bet tā tiek uzspiesta ar ierobežojumiem nevakcinÄ“tajiem. Amatpersonu dievošanās, ka vakcinācija ir brÄ«vprātÄ«ga, nav piespiedu un tajā pašÄ laikā MK un Saeimas komisiju sēžu laikā dzirdÄ“tais, ka dzÄ«ve ir jāpadara tik grÅ«ta, lai cilvÄ“ki vakcinÄ“tos, liecina, ka joprojām netiek izprasta problÄ“mas bÅ«tÄ«ba. Latvijas sabiedrÄ«ba nepieņem tehnokrātiju, kad eksperti izlemj bÅ«tiskus sabiedrÄ«bas organizācijas jautājumus nekonsultÄ“joties ar viņiem.

4.1. RaidÄ«juma nosÅ«tÄ«tais manis teiktā atšifrÄ“jums:

Nevar tik pārliecināti runāt par sabiedrÄ«bas drošumu. Ko viņiem patÄ«k ignorÄ“t, ir to statusu, kādā šÄ«s vakcÄ«nas ir. Es zinu, ka mRNS tehnoloÄ£ija un tā otra ir 30 un 34 gadus vecas tehnoloÄ£ijas, bet viņas nav, tātad mRNS tehnoloÄ£ija nav tādā masveidā uz cilvÄ“kiem lietota iepriekš. Viņa tiek lietota tik, cik tagad covid laikā. Un tas ir viss, ko mÄ“s par viņu zinām. Viniem patÄ«k teikt, kā profesors Ambainis rakstÄ«ja tajā pamatstraumÄ“ populārajā rakstā - ka viņiem tā analoÄ£ija ir tāda, ja miljons cilvÄ“kus novakcinÄ“ un novÄ“ro uz vienu gadu, tas nozÄ«mÄ“, ka mÄ“s esam vakcÄ«nu vÄ“rojuši miljons gadu garumā. Tas ir pilnÄ«gs absurds. Kādos gadÄ«jumos dod šÄ«s te atļaujas ar nosacÄ«jumiem - viņas dod tikai ārkārtÄ“jos gadÄ«jumos, kad pastāv liels risks cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bai plašÄ sabiedrÄ«bā un neeksistÄ“ citi pierādÄ«ti medikamenti un kad labums, ko šo zāļu lietošana var dot, pārsniedz tos riskus par nezināmo. Un vÄ“l šo atļauju dod tikai tad, ja ir nepilnÄ«gi klÄ«niskie dati. Tas ir rakstÄ«ts regulā, kas apraksta šo procedÅ«ru. Un šÄ«s te vakcÄ«nas ES ir autorizÄ“tas ar šo atļauju. Tāds ir šo vakcÄ«nu faktiskais statuss. Visām noris joprojām klÄ«niskie pÄ“tÄ«jumi.

4.2. Ministrijas atbilde:

TaisnÄ«ba, ka Covid-19 vakcÄ«nu izstrādÄ“ ir izmantotas gan jau zināmas un ilgstoši vakcÄ«nu izstrādÄ“ lietotas, gan inovatÄ«vas metodes. PÄ“tnieki jau vairāk nekā 10 gadus ir pÄ“tÄ«juši potenciālās SARS un MERS vÄ«rusa vakcÄ«nas. Šie iepriekš veiktie ilgstošie pÄ“tÄ«jumi kalpojuši par pamatu ātrākai vakcÄ«nu kandidātu izstrādei šajā pandÄ“mijā. SvarÄ«gi saprast, ka nekādas atkāpes no reÄ£istrācijas prasÄ«bām un standartiem nav pieļautas. VakcÄ«nas ir pārbaudÄ«tas, pateicoties daudzu pasaules valstu valdÄ«bu, tostarp Eiropas SavienÄ«bas milzu finansiālajam ieguldÄ«jumam, ar tām ir veikti visi vajadzÄ«gie klÄ«niskie pÄ“tÄ«jumi par drošumu un efektivitāti. Tas, kas ir darÄ«ts - pārbaudes ir tikušas veiktas Ä«paši ātri, ņemot vÄ“rā pandÄ“mijas draudus. Eiropas Komisija “Pfizer-BioNTech” Covid-19 vakcÄ«nu reÄ£istrÄ“ja ar nosacÄ«jumiem jau 2020.gada decembrÄ«. ReÄ£istrācija ar nosacÄ«jumu paredz, ka ir visi vajadzÄ«gie dati, lai izvÄ“rtÄ“tu vakcÄ«nu vai zāļu ieguvumu un risku. Covid-19 vakcÄ«nu reÄ£istrācijā no pieejamajiem klÄ«niskajiem datiem bija iespÄ“ja pārliecināties, ka vakcÄ«na pasargā pret Covid-19 saslimšanu un ir droša. Starp citu, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde tikko deva pilnu apstiprinājumu “Pfizer-BioNTech” izstrādātajai mRNS vakcÄ«nai.

4.3. Raidījumam nosūtītais mans komentārs ministrijas atbildei:

Ministrs atkārto nepatiesÄ«bas, kuras esmu cita starpā aprakstÄ«jis portālā Telos.lv 14. jÅ«lijā publicÄ“tajā rakstā "Par vakcÄ«nām". Esmu pÄ“dÄ“jā mÄ“neša laikā sazinājies ar Zāļu valsts aÄ£entÅ«ru un VeselÄ«bas ministriju šajā jautājumā. Viņi turpina izlikties, ka nav problÄ“mu viņu izteikumos, bet problÄ“ma ir. Šie izteikumi ir nepatiesi un liecina vai nu par attiecÄ«go amatpersonu nekompetenci, vai mÄ“rÄ·tiecÄ«gu darbÄ«bu vakcÄ«nu pasniegšanai par tādām, kādas tās nav.

Eiropas savienÄ«bā ir divas zāļu apstiprināšanas procedÅ«ras, par kurām esmu informÄ“ts. "Marketing authorisation", ko VM un ZVA latvisko kā "reÄ£istrāciju", un "Conditional marketing authorisation", ko VM un ZVA latvisko kā "reÄ£istrāciju ar nosacÄ«jumiem", lai gan EK regulā Nr. 507/2006, kas šo procedÅ«ru reglamentÄ“, tā ir latviskota kā "tirdzniecÄ«bas atļauja ar nosacÄ«jumiem". Normālā zāļu apstiprināšanas kārtÄ«ba ir pirmā. TirdzniecÄ«bas atļauju ar nosacÄ«jumiem izmanto tikai Ä«pašos gadÄ«jumos, kuri ir aprakstÄ«ti minÄ“tajā regulā. Ir jāizlasa tikai pirmās trÄ«s šÄ«s regulas lapaspuses, lai saprastu, ka šo atļauju piešÄ·ir 1) tikai ārkārtÄ“jos gadÄ«jumos, 2) uz laiku, 3) kad nav visi nepieciešamie klÄ«niskie dati normālajai atļaujai (reÄ£istrācijai), 4) kad konstatÄ“tais labums pārsniedz nezināmos riskus.

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32006R0507

[Izlasiet tiešÄm visas pirmās 3 lappuses, bet, ja ļoti steidzaties, tad 1. lappusÄ“ (1), (2), (3), (4), (6) un 3. lappusÄ“ 4.1 punktu.]

ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) apstiprinājums ir apgājis ierasto procedÅ«ru un ir tapis politiska spiediena rezultātā. ASV šis apstiprinājums bija nepieciešams, lai varÄ“tu uzlikt noteiktās jomās, tai skaitā armijā, vakcināciju par obligātu. PretÄ“jā gadÄ«jumā tiktu pārkāpti federālie likumi.

Pirmkārt, nav sasaukta visām vakcīnām ierastā publiskās apspriedes sapulce.

Otrkārt, FDA ir rekordātrumā apstiprinājusi zāles, bet apstiprinājums neattiecas uz bÄ“rniem lÄ«dz 16 un uz šÄ«s vakcÄ«nas lietošanu citādāk kā ar divām devām. Uz bÄ“rniem un 3. vai kādu citu devu ir spÄ“kā ārkārtas gadÄ«jumu atļauja.

Treškārt, šis FDA apstiprinājums satur ne tikai ierastās pÄ“creÄ£istrācijas prasÄ«bas (kopumā 10 klÄ«niskie pÄ“tÄ«jumi), bet arÄ« obligātu prasÄ«bu veikt 3 klÄ«niskos pÄ“tÄ«jumus ar bÄ“rniem.

Ceturtkārt, FDA apstiprinājuma vÄ“stulÄ“ ir skaidri pateikts, ka ar pÄ“creÄ£istrācijas novÄ“rojumiem nepietiks pilnÄ«gam miokardÄ«ta un perikardÄ«ta risku izvÄ“rtÄ“jumam, tāpÄ“c tieši šim jautājumam ir jāvelta 6 klÄ«niskie pÄ“tÄ«jumi.

Piektkārt, nevar neņemt vÄ“rā juridisko akrobātiku, kas ir notikusi. Proti, ir juridiski izdalÄ«ta pilnÄ«ga jauna vakcÄ«na, kurai ir spÄ“kā šis te apstiprinājums, bet, ja tā nav tirgÅ« pieejama, tad drÄ«kst izmantot ar ārkārtas gadÄ«jumiem apstiprināto vakcÄ«nu (kas bioloÄ£iski ir vienas un tās pašas zāles). Tas ir bÅ«tiski tāpÄ“c, ka ārkārtas gadÄ«jumiem apstiprinātās vakcÄ«nas lietošanas gadÄ«jumā pie pacientam nodarÄ«ta kaitÄ“juma bÅ«tiski atšÄ·iras atbildÄ«bas nesÄ“js un iespÄ“jamo kompensāciju apmÄ“ri.

FDA apstiprinājums nav viennozÄ«mÄ«gs, un Latvijas amatpersonu atsaukšanās uz to ir nelietÄ«ga autoritātes piesaukšana, paļaujoties, ka Latvijas iedzÄ«votāji neiedziļināsies lietas apstākļos. Ir jāpārstāj izlikties, ka vakcÄ«nu autorizācijas jautājums ir bez politiska spiediena un ka tāpÄ“c varÄ“tu nebÅ«t notikušas atkāpes, kuras ir kritiski jāizvÄ“rtÄ“ arÄ« Latvijas iestādÄ“m, kas paļaujas uz ārzemju institÅ«ciju sniegto informāciju.

5.1. RaidÄ«juma nosÅ«tÄ«tais manis teiktā atšifrÄ“jums:

Lai izvÄ“rtÄ“tu, vai vakcinÄ“ties vai nÄ“, tas viss jārunā ar ārstu, protams. Bet, ko saka sabiedrÄ«bas veselÄ«bas eksperti, tā lÄ«kne, šÄ«s vakcÄ«nas risku un labuma, tā nav taisna lÄ«nija, kā to pasniedz Latvijas publiskajā telpā. Kā viņa [lÄ«kne] jālasa - tie cilvÄ“ki, kas ir jauni, tiem ir mazs labums no tās vakcÄ«nas un liels risks, jo viņiem ir priekšÄ gara dzÄ«ve. MÄ“s par šo vakcÄ«nu zinām - 6 mÄ“nešu novÄ“rošanas dati, ja par šo vakcÄ«nu runājam. Savukārt otrā lÄ«knes galā, veciem cilvÄ“kiem, kuriem paredzamais dzÄ«ves ilgums nav liels, mÄ“s zinām, ka vakcÄ«na… tas, ka mÄ“s neko nezinām par vakcÄ«nu, teiksim, 5 gadu griezumā, tas nav svarÄ«gi, ja viņiem sagaidāmais dzÄ«ves ilgums ir 2 gadi. Tad viņiem vislabāk bÄ«utu vakcinÄ“ties. Tas ir viens apsvÄ“rums, kas mani izbrÄ«na.

5.2. Ministrijas atbilde:

Aicinātu JÅ«s pavÄ“rtÄ“t arÄ« Covid-19 saslimšanas riskus. Vājums, nespÄ“ks, sāpes, elpas trÅ«kums, miega traucÄ“jumi, krampju lÄ“kmes, samazināta fiziskās slodzes izturÄ«ba, izmainÄ«ts mentālais stāvoklis var ilgstoši mocÄ«t cilvÄ“ku, kurš pārslimojis Covid-19. Tieši Covid-19 sekas uz veselÄ«bu nav izpÄ“tÄ«tas! PiemÄ“ram rehabilitācijas centrā “Vaivari” visbiežāk rehabilitāciju iziet cilvÄ“ki, kas jaunāki par 50 gadiem, jaunākajam pacientam ir tikai divi gadi. Parādās arÄ« pirmās liecÄ«bas, ka, vÄ«rusam mutÄ“jot (un tas iespÄ“jams, pateicoties nevakcinÄ“tajai iedzÄ«votāju daļai), ar to slimo arvien jaunāki cilvÄ“ki. Neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas dienesta Katastrofu medicÄ«nas centrs šobrÄ«d strādā pie rÄ«cÄ«bas scenārija gadÄ«jumam, ja Covid-19 ietekmÄ“ pieaugs bÄ“rnu hospitalizāciju skaits.

5.3. Raidījumam nosūtītais mans komentārs ministrijas atbildei:

Ministrs vienkārši aicina skatÄ«ties citā virzienā. Tas ir tas pats, kas pasaukt dakteri Rāceni uz televÄ«ziju un uzskatÄ«t, ka viņš frontes pirmajā lÄ«nijā, kur sastopas ar pašiem ekstrÄ“mākajiem gadÄ«jumiem, gÅ«st objektÄ«vu priekšstatu par sabiedrÄ«bas veselÄ«bas problemātiku. Tikpat labi var koncentrÄ“ties uz pašiem ekstrÄ“mākajiem vakcÄ«nu nevÄ“lamo blakusparādÄ«bu gadÄ«jumiem.

Ministrs un citi savos svaru kausos bieži ignorÄ“ vienu faktu — nevakcinÄ“ts cilvÄ“ks var kaut kādā mÄ“rā ar savu rÄ«cÄ«bu ierobežot to, cik lielā daudzumā viņš nonāks saskarÄ“ ar vÄ«rusu. VakcinÄ“ts cilvÄ“ks nekontrolÄ“ šo aspektu — vakcinÄ“ts cilvÄ“ks sevi pilnÄ«bā pakļauj vakcÄ«nas riskam. Lai cik niecÄ«gs tas nebÅ«tu. Un galu galā mÄ“s katru dienu darām riskantas lietas. Katram tas vienādojums ir individuāls.

6.1. RaidÄ«juma nosÅ«tÄ«tais manis teiktā atšifrÄ“jums:

VakcÄ«nas nav perfektais lÄ“mums kaut kādā abstraktā pasaulÄ“, kur ir viss 100% zināms un viņas ir lieliskas, un mÄ“s tāpÄ“c vakcinÄ“jamies. NÄ“, vakcÄ«nas ir praktisks risinājums reālā pasaulÄ“, kur ir daudz nezināmo. Un tas ir normāli pieņemt kaut kādu lÄ“mumu, pat, ja pastāv riski, ka tas var mums dārgi maksāt pÄ“c tam. Tas ir normāli. Bet tas ir normāli tikai tik ilgi, kamÄ“r mÄ“s visi apzināmies to, ka mÄ“s pieņemam šo nepilnÄ«go lÄ“mumu. Tajā brÄ«dÄ«, kad kāds mums stāsta, ka tas lÄ“mums ir kristālskaidrs, ka tur nav ne mazāko šaubu un ka uz visiem iedzÄ«votājiem tas attiecas, tās ir muļķības. LoÄ£iskais secinājums ir, ka tie cilvÄ“ki, kuri runā, viņi nesaprot, par ko viņi runā. Un, ja viņi nesaprot, par ko runā, tad jautājums ir, vai viņi ir tikpat kompetenti arÄ« visā pārÄ“jā, ko viņi dara.

6.2. Ministrijas atbilde:

Zāļu valsts aÄ£entÅ«ra regulāri publicÄ“ informāciju par ziņojumiem, kurus saņem gan no ārstiem, gan pašiem iedzÄ«votājiem par iespÄ“jamām vakcinācijas blakusparādÄ«bām. Visi saņemtie gadÄ«jumi tiek rÅ«pÄ«gi un detalizÄ“ti pārbaudÄ«ti. Kā ministrs katru otrdienu par blakusparādÄ«bu ziņojumiem sniedzu informāciju arÄ« atklātās Ministru kabineta sÄ“dÄ“s. PiekrÄ«tu, ka komunikācija vienmÄ“r var bÅ«s plašÄka un skaidrāka. Vienlaikus dati apliecina - no Covid-19 Latvijā ir miruši vairāk nekā 2500 mÅ«su lÄ«dzcilvÄ“ku, no vakcinācijas pret Covid-19 - neviens. Neviens no sociālajos tÄ«klos plaši apspriestajiem stāstiem, ka cilvÄ“ki miruši vakcÄ«nas dēļ, nav guvis apstiprinājumu. ArÄ« šÄdu informāciju mÄ“s regulāri publicÄ“jam, diemžēl ar to cilvÄ“ki tik aktÄ«vi nedalās.

6.3. Raidījumam nosūtītais mans komentārs ministrijas atbildei:

Iebildums nav atbildÄ“ts pÄ“c bÅ«tÄ«bas. Atbildes uz pārÄ“jiem jautājumiem, piemÄ“ram, Nr. 4, liecina, ka nav saprasts šis iebildums. Ir jāpārtrauc tādu ekspertu kā Aizliegtajā paņēmienā uzaicinātās RSU profesores Jutas Kroičas maldinošÄ komunikācija par pabeigtiem pÄ“tÄ«jumiem un to, ka pašreiz notiek tikai pÄ“creÄ£istrācijas monitorÄ“šana. PasaulÄ“ ir pietiekami daudz mediÄ·u, epidemiologu, infektologu un sabiedrÄ«bas veselÄ«bas speciālistu, kas ir pret masveida vakcināciju visā populācijā, kas ir pret piespiedu vakcināciju, kas ir pret cilvÄ“ku šÄ·irošanu. Ja publiskajā telpā Latvijā tiek atzÄ«ti tikai tie "eksperti", kas aÄ£itÄ“ par labu šim visam komplektam, tad cilvÄ“ki zaudÄ“ uzticÄ«bu diskusijai un tās iespÄ“jai.