Iesaki rakstu:

Satversmes aizsardzÄ«bas biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš valdÄ«bas koalÄ«cijas lÄ«deriem darÄ«jis zināmu, ka skaidrÄ«bu par savu pÄ“cteci amatā vÄ“las zināt ne vÄ“lāk kā trÄ«s mÄ“nešus pirms savu pilnvaru termiņa beigām, kas pienāks nākamā gada 2. maijā, liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija. Gaidāmais Saeimas balsojums par nākamo valsts galvenā specdienesta šefu varÄ“tu notikt ļoti savlaicÄ«gi, tādēļ koalÄ«cijas partiju lÄ«deri jau šonedēļ uzsākuši neformālas sarunas par iespÄ“jamiem kandidātiem.

ValdÄ«bas koalÄ«cijas lÄ«deri šonedēļ neformāli sākuši apspriest nākamā gada sākumā gaidāmo SAB direktora maiņu, un izskanÄ“jusi vÄ“lme panākt vienošanos par kopÄ«ga kandidāta izvirzÄ«šanu. Neviens konkrÄ“ts vārds pat neformālai saskaņošanai pašlaik vÄ“l nav ticis nosaukts, Pietiek atzinuši avoti valdÄ«bas koalÄ«cijā. Å…emot vÄ“rā biroja darbÄ«bas specifiku un tā sadarbÄ«bu ar partnervalstu specdienestiem un NATO, tiek prognozÄ“ts, ka SAB direktora amata kandidāts nebÅ«s liels pārsteigums.

Avoti koalÄ«cijā Pietiek pieļāvuši, ka primāri kandidāts tiks uzlÅ«kots no esošo specdienestu amatpersonu loka vai lÄ«dzÄ«gas vides. Starp tādiem tiek saukti Militārās izlÅ«košanas un drošÄ«bas dienesta (MIDD) priekšnieks Indulis KrÄ“Ä·is, SAB direktora vietnieks Andis Freimanis, kā arÄ« bijušais Ä£enerālprokurors, pašreizÄ“jais Valsts prezidenta nacionālās drošÄ«bas padomnieks Jānis MaizÄ«tis. Par pÄ“dÄ“jo vadoši koalÄ«cijas politiÄ·i Pietiek izteikušies kā reālāko kompromisa kandidātu, ja valdÄ«bas partijām bÅ«s grÅ«tÄ«bas vienoties par kopÄ«gu kandidātu SAB direktora amatam.

Kažociņš, kurš SAB vada jau desmito gadu un pirmo reizi uz piecu gadu termiņu tika apstiprināts amatā 2003. gada 2. maijā, šogad marta beigās intervijā Latvijas AvÄ«zei paziņoja, ka uz trešo termiņu nekandidÄ“s, lai gan likums to viņam neliedz. Avoti valdÄ«bā Pietiek atzinuši, ka Kažociņš koalÄ«cijas lÄ«derus informÄ“jis - skaidrÄ«bai par viņa pÄ“cteci amatā bÅ«tu jābÅ«t ne vÄ“lāk kā trÄ«s mÄ“nešus pirms viņa termiņa beigām amatā, tas ir, ne vÄ“lāk kā februārÄ«. ŠÄda vÄ“lme esot skaidrojama ar to, ka nepieciešams laiks, lai pÄ“ctecim "nodotu lietas".

LÄ«dz ar to Saeimas balsojums par jauno SAB šefu varÄ“tu bÅ«t jau ļoti laicÄ«gi pirms Kažociņa pilnvaru beigām. VÄ“l pirms tam par SAB direktora kandidātu, kuru ieteikt balsojumam Saeimā, jāvienojas Valsts prezidenta vadÄ«tajai Nacionālās drošÄ«bas padomei. Tās sastāvā saskaņā ar likumu bez prezidenta ir arÄ« Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājs, Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijas un AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāji, premjers, kā arÄ« aizsardzÄ«bas, ārlietu un iekšlietu ministri. LÄ«dz ar to padomÄ“ pašlaik ir četri VienotÄ«bas un trÄ«s Reformu partijas politiÄ·i.

Lai gan pÄ“dÄ“jos mÄ“nešos publiskajā telpā izskanÄ“jušas dažādas versijas par iespÄ“jamiem kandidātiem uz SAB direktora amatu, pagaidām tās uztveramas tikai kā spekulācijas un augsnes taustÄ«šana par reakciju uz to vai citu kandidātu, tostarp ar mÄ“rÄ·i traucÄ“t viņu izredzÄ“m. IespÄ“jamo SAB direktora pretendentu loks, ko neoficiāli saukušas amatpersonas, bet kuri vÄ“l nav saskaņoti ne partiju iekšienÄ“, ne koalÄ«cijā, ietver pašu specdienestu vadošus darbiniekus, tiesnešus, prokurorus, diplomātus, kā arÄ« esošus vai bijušos politiÄ·us.