Iesaki rakstu:

Par spÄ«ti tam, ka apsÅ«dzÄ“tā Ventspils mÄ“ra Aivara Lemberga „labā roka”, Ventspils domes priekšsÄ“dÄ“tāja pirmais vietnieks un Ventspils brÄ«vostas valdes loceklis Jānis VÄ«toliņš (attÄ“lā) Pietiek kategoriski noliedzis, ka bijis un ir slÄ“pts Ventspils ostas sauskravu termināla Noord Natie Ventspils termināls (NNVT) lÄ«dzÄ«pašnieks, cits šÄ« uzņēmuma dibinātājs un Ä«pašnieks, Ventspils uzņēmÄ“js ValentÄ«ns Kokalis Pietiek pirmdien apstiprināja, ka tā tas tomÄ“r esot. Kokalis Pietiek arÄ« atzina, ka pirms pāris nedēļām ticis izsaukts uz Ä¢enerālprokuratÅ«ru, lai kriminālprocesa ietvaros liecinātu par VÄ«toliņa kā Ventspils pašvaldÄ«bas un Ventspils brÄ«vostas amatpersonas ārzonu firmās paslÄ“ptām interesÄ“m vairākos Ventspils uzņēmumos, tai skaitā NNVT.

Sarunā ar Pietiek Kokalis atzina: „Jā, pilnÄ«gi noteikti, kā viens no NNVT dibinātājiem un lÄ«dzÄ«pašniekiem zinu, ka VÄ«toliņš bija starp uzņēmuma Ä«pašniekiem. Toreiz, kad 90. gadu beigās bija skaidrs, ka dibināsim NNVT, Lembergs pateica, ka daļas šajā uzņēmumā bÅ«s arÄ« VÄ«toliņam, jo viņam bija uzticÄ“ts kārtot visas tās lietas, kas saistÄ«tas ar valsti un kredÄ«ta saņemšanu. Ja pareizi atminos, arÄ« Ventspils brÄ«vostas pārvaldniekam Imantam Sarmulim toreiz tika iedalÄ«tas daļas NNVT kapitālā, jo viņš darbojās ar visām tām lietām no brÄ«vostas puses. Ja pareizi atminos, VÄ«toliņam tika iedalÄ«ti ap 5% NNVT akciju, kuras viņš paslÄ“pa ārzonas firmā, Sarmulim laikam bija mazāk NNVT daļu.”

Tāpat sarunā ar Pietiek Kokalis atzina, ka, ņemot vÄ“rā NNVT dibināšanu, „es uzskatu, ka VÄ«toliņš bija NNVT lÄ«dzÄ«pašnieks un aizvien ir NNVT Ä«pašnieks, jo es kā šÄ« uzņēmuma akcionārs neesmu saņēmis nekādu citu informāciju par to, ka VÄ«toliņš savus aptuveni 5% NNVT bÅ«tu atsavinājis par labu kādai citai personai”.

Pietiek rakstÄ«ja, ka tā sauktā vecā oligarha Lemberga „labā roka”, ilggadÄ“jais Ventspils domes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks un Ventspils brÄ«vostas valdes loceklis VÄ«toliņš sekojis sava šefa pÄ“dās un, visticamākais, arÄ« ir atsevišÄ·u brÄ«vostas uzņēmumu slÄ“pts Ä«pašnieks. PÄ“c Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄs informācija, VÄ«toliņam caur sazarotu ārzonu firmu tÄ«klu, iespÄ“jams, pieder ietekme vairākos Ventspils uzņēmumos, tai skaitā NNVT kapitālā. Proti, VÄ«toliņš kā Ventspils brÄ«vostas valdes loceklis, iespÄ“jams, vienlaikus ir arÄ« 5,42% ostā strādājošÄ termināļa NNVT daļu Ä«pašnieks, un viņam piederošÄs šÄ« uzņēmuma daļas paslÄ“ptas aiz Britu Virdžīnās reÄ£istrÄ“tas ofšoru kompānijas Acornstone Limited.

Oficiāli britu Virdžīnu ofšoram piederošo daļu pārvaldÄ«bu nodrošina advokāts Indulis Ludiņš, kuram kopā ar Lemberga intereses RÄ«gas apgabaltiesā pārstāvošo advokātu Raimondu Krastiņu pieder advokātu birojs Ludiņš un Krastiņš. Turklāt no Pietiek rÄ«cÄ«bā esošajiem dokumentiem izriet, ka VÄ«toliņam, iespÄ“jams, piederošÄ Acornstone lÄ«dzdalÄ«bas nodrošināšanai NNVT Lembergam piederošais ārzonu uzņēmums Electrotech 1999.gadā aizdevis vismaz 200 000 eiro. Šis Lemberga firmas aizdevums Acornstone 1999.gada sākumā ļāva kļūt par NNVT lÄ«dzÄ«pašnieci.

Sarunā ar Pietiek Kokalis arī neslēpa, ka pirms pāris nedēļām, marta vidū saistībā ar Ventspils vicemēra Vītoliņa, iespējams, slēptām interesēm NNVT un vairākos citos Ventspils uzņēmumos sniedzis liecības Ģenerālprokuratūrā. Kokalis uzsvēra, ka nav tiesīgs sniegt informāciju par prokuratūrā sniegtajām liecībām, jo to aizliedz likums. Taču ir noprotams, ka Ģenerālprokuratūra no tā sauktās Ventspils lietas izdalījusi jaunu kriminālprocesu, kurā izmeklē Vītoliņa iespējamos likuma pārkāpumus un slēptas intereses Ventspils uzņēmumos.

Prokuratūras viedokli Pietiek neizdodas iegūt, jo Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Laura Pakalne atteikusies sniegt atbildes uz Pietiek elektroniski nosūtītajiem jautājumiem, pieprasot jautājumos iesūtīt Iesnieguma likumā noteiktajā kartībā.

VÄ«toliņa Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pÄ“rn iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā nav atrodamas ziņas par to, ka viņš bÅ«tu jebkādu ārzonās vai VentspilÄ« reÄ£istrÄ“tu uzņēmumu lÄ«dzÄ«pašnieks.

VÄ«toliņš sarunā ar Pietiek svÄ“tdien kategoriski noraidÄ«ja, ka bÅ«tu bijis un ir NNVT kapitāla daļu Ä«pašnieks. Uz jautājumu, vai viņš jebkad bijis slÄ“pts lÄ«dzÄ«pašnieks NNVT vai citos Ventspils uzņēmumos, VÄ«toliņš atbildÄ“ja: „Nekad neesmu bijis nevienas kapitālsabiedrÄ«bas lÄ«dzÄ«pašnieks ne iekšzemÄ“, ne ārzonās. Tas viss ir atrodamas manā valsts amatpersonas deklarācijā.” Uz norādi, ka arÄ« Lembergs nekad savā VID iesniegtajā amatpersonas deklarācijā nav norādÄ«jis visus sev patiesi piederošos Ä«pašumus, VÄ«toliņš sacÄ«ja, ka par to nevar izteikties. Ventspils vicemÄ“rs arÄ« atzina, ka lÄ«dz šim nav aicināts uz prokuratÅ«ru, lai sniegtu liecÄ«bas par, iespÄ“jams, sev slÄ“pti piederošiem NNVT kapitāla daļām.

Kokalis Ventspils tranzÄ«ta biznesā bija iesaistÄ«ts jau kopš 90. gadu sākuma. Viņš arÄ« bija viens no pirmajiem ar Lembergu saistÄ«tā Ventspils naftas tranzÄ«ta biznesa pārstāvjiem, kas medijos norādÄ«ja uz Ventspils mÄ“ra slÄ“ptām interesÄ“m visos lielākajos Ventspils ostas tranzÄ«ta uzņēmumos.

Tikai aptuveni divus gadus pÄ“c Kokaļa uz lÄ«dzÄ«gu rÄ«cÄ«bu saņēmās pārÄ“jie tā sauktie Lemberga oponenti, viņu vidÅ« tagad par jauno oligarhu sauktais ekspremjera Einara Repšes vadÄ«tās biedrÄ«bas Latvijas attÄ«stÄ«bai dibinātājs, miljonārs Olafs BerÄ·is. Viņš, atbildot uz Pietiek jautājumu, vai kā NNVT dibinātājs un lÄ«dzÄ«pašnieks (uzņēmums N&J) var apstiprināt, ka Ventspils vicemÄ“rs VÄ«toliņš bija starp NNVT dibinātājiem un lÄ«dzÄ«pašniekiem un aizvien tāds ir, no plašÄkiem komentāriem atteicās. Tiesa, BerÄ·is visai diplomātiski atzina, ka faktu par VÄ«toliņa ārzonu firmā paslÄ“ptām interesÄ“m NNVT ne apstiprinot, ne noliedzot.

Pietiek jau rakstÄ«ja, ka NNVT izveide un celtniecÄ«ba ar vÄ“rienu tika izziņota jau 1998.gada vasarā, bet uzņēmuma dibināšana notika 1999.gadā. Toreiz gan Lembergs, gan Ventspils brÄ«vostas amatpersonas medijos izteicās, ka jaunā termināļa izveidÄ“ Ventspils brÄ«vostā tiks ieguldÄ«ti aptuveni 70 miljoni dolāru, ka jaunais terminālis radÄ«s ap 300 jaunu darba vietu, aizņems 36 hektārus Ventas kreisajā krastā pilsÄ“tas teritorijā, bet NNVT jauda bÅ«s vismaz 150 000 konteineru gadā un uzņēmuma darbs tiks orientÄ“ts uz NVS, Krievijas un Rietumeiropas kravu apkalpošanu.

1999.gada pavasarÄ«, ekspremjera Viļa Krištopana (LC) valdÄ«bas laikā Lembergam izdevās panākt, ka projekta Ä«stenošanai ar Ventspils brÄ«vostas garantijām tiek piesaistÄ«ts Eiropas Rekonstrukcijas un attÄ«stÄ«bas bankas (ERAB) kredÄ«ts 21,2 miljonu dolāru apmÄ“rā. ŠÄ« kredÄ«ta lÄ«guma parakstÄ«šanā Londonā 1999.gada 30.jÅ«nijā piedalÄ«jās arÄ« pretrunÄ«gā vÄ“rtÄ“tā un ar Lemberga „stipendijām” saistÄ«tā Krištopana valdÄ«bas ekonomikas ministre IngrÄ«da Ūdre (tagad Latimira).

Uz Londonu Ūdre toreiz devās par Ventspils brÄ«vostas naudu, un medijos, to vidÅ« toreiz Lembergam opozÄ«cijā esošajā laikrakstā Diena šÄda ministres rÄ«cÄ«ba tika asi kritizÄ“ta. Savukārt gan Ventspils mÄ“rs, gan Ventspils brÄ«vostas amatpersonas tad uzsvÄ“ra, ka Ūdre par došanos uz Londonu un lÄ«guma parakstÄ«šanu ar ERAB par kredÄ«tu NNTV bÅ«vniecÄ«bai esot jāuzslavÄ“. Ventspils brÄ«vostas pārvaldnieks Imants Sarmulis toreiz, attaisnojot Ūdres braucienu uz Londonu, medijos norādÄ«ja, ka ERAB kredÄ«ts NNTV projekta Ä«stenošanai „ir lielākais šÄda veida kredÄ«ts Austrumeiropā un ir ievÄ“rojams notikums”.

Mediju telpā tobrÄ«d, 1999.gada jÅ«nijā bija tikai aizdomas, ka vÄ“rienÄ«gi iecerÄ“tais NNVT projekts patiesÄ«bā varÄ“tu bÅ«t saistÄ«ts ar Lembergu kā vienu no šÄ« termināļa patiesajiem Ä«pašniekiem.

Tikai Ä¢enerālprokuratÅ«ras 2005.gadā sāktā Ventspils amatpersonu lietas izmeklÄ“šana un krimināllieta, kuras ietvaros Ä¢enerālprokuratÅ«ra pret Lembergu cÄ“la apsÅ«dzÄ«bu (krimināllietas iztiesāšana pašlaik norit RÄ«gas apgabaltiesā), atklāja, ka mediju jau 1999.gadā izteiktās bažas bija pamatotas un, ka Lembergs caur ārzonu firmu Electrotech (Europe) Limited bijis slÄ“pts vismaz 11,7% NNVT daļu lÄ«dzÄ«pašnieks. Tas, ka Electrotech patiesā labuma guvÄ“js bija Lembergs, izriet no RÄ«gas apgabaltiesai nodotās tā sauktās Lemberga krimināllietas materiāliem, kurā kopā ar Lembergu apsÅ«dzÄ“ts arÄ« viņa dÄ“ls Anrijs un Ventspils uzņēmÄ“js Ansis Sormulis.

Tagad Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija un dokumenti ļauj secināt, ka lÄ«dzÄ«gi kā Lembergs toreiz, 1999.gadā NNTV dibināšanā, iespÄ“jams, iesaistÄ«jies arÄ« Lemberga vietnieks VÄ«toliņš. Viņam, kurš jau tolaik bija arÄ« Ventspils brÄ«vostas valdes loceklis, NNVT, visticamākais, „iedalÄ«ti” 5,7% jaunā termināļa daļu, kas tikušas paslÄ“ptas aiz britu Virdžīnu ofšora Acornstone.

Turklāt no Pietiek rÄ«cÄ«bā esošajiem dokumentiem izriet, ka VÄ«toliņam, iespÄ“jams, piederošÄ Acornstone lÄ«dzdalÄ«bas nodrošināšanai NNVT Lembergam piederošais ārzonu uzņēmums Electrotech 1999.gadā aizdevis vismaz 200 000 eiro. Šis Lemberga firmas aizdevums Acornstone 1999.gada sākumā ļāva kļūt par NNVT lÄ«dzÄ«pašnieci.

PÄ“c ERAB kredÄ«ta iegÅ«šanas NNVT kravu termināla izbÅ«ve tika sākta 1999.gada otrajā pusÄ“. Tā pirmā kārtā tika atklāta jau 2000.gada maijā. Lemberga vÄ“rienÄ«gi izsludinātais konteineru kravu pārkraušanas bizness NNVT gan neizdevās. NNVT nodarbojas ar tā saukto sauskravu jeb Ä£enerālkravu – koksnes un metāla – pārkraušanu Ventspils brÄ«vostā.

NNVT dibināšanā iesaistÄ«jās un tā Ä«pašnieki ir BerÄ·im piederošÄ firma N&J. NNVT Ä«pašnieku vidÅ« ir Ventspils miljonāri Oļegs Stepanovs un Igors Skoks, Kokalis un Lemberga Electrotech.