Iesaki rakstu:

Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«bas (LOB) biedri un citi "Putni dabā" lasÄ«tāji, kas seko lÄ«dzi jaunumiem mežu jomā, noteikti bÅ«s dzirdÄ“juši par ZemkopÄ«bas ministrijas izstrādātajiem grozÄ«jumiem noteikumos par koku ciršanu mežos. Lielākā sabiedrÄ«bas uzmanÄ«ba pievÄ“rsta tam, ka plānots atļaut kailcirtes piejÅ«ras priežu mežos, kur tās šobrÄ«d ir aizliegtas, bet maz tiek runāts par to grozÄ«jumu daļu, kas rada lielākos draudus Latvijas mežiem,- galvenās cirtes caurmÄ“ra samazināšanu.

Jaunas kailcirtes piejūrā

Par plānotajiem grozÄ«jumiem Latvijas Republikas Ministru kabineta 2012. gada noteikumos Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” (turpmāk tekstā - noteikumi) LOB cÄ“la trauksmi jau šÄ gada maijā, norādot, ka tie var novest pie pastiprinātas mežu izciršanas. Diemžēl plašsaziņas lÄ«dzekļos tas visbiežāk izskanÄ“ja apmÄ“ram kā “ornitologi uztraucas par melno stārÄ·i un dzeņiem”, neaptverot “lielo bildi”, par kuru patiesÄ«bā ir runa (lai gan, jā, arÄ« par melno stārÄ·i un dzeņiem ir pamats satraukties).

No diviem grozÄ«jumu punktiem, kas varÄ“tu atstāt visbÅ«tiskāko negatÄ«vo ietekmi uz Latvijas vidi, sabiedrÄ«bas uzmanÄ«ba sakoncentrÄ“jās uz jautājumu par jaunām kailcirtÄ“m piejÅ«ras priežu mežos. Kāds gan tur brÄ«nums - piejÅ«ra Latvijas iedzÄ«votājiem ir Ä«paša teritorija gan no funkcionālā, gan no emocionālā viedokļa, un vismaz mÅ«sdienās valda priekšstats, ka šÄ« zona bÅ«tu Ä«paši saudzÄ“jama. ŠobrÄ«d priežu tÄ«raudzÄ“s t.s. ierobežotas saimnieciskās darbÄ«bas joslā (apmÄ“ram no 300 metriem lÄ«dz pieciem kilometriem no jÅ«ras, bet šie attālumi mÄ“dz atšÄ·irties) kail-cirtes ir aizliegtas. Izlases cirtes šajos mežos ir atļautas, un tas dod mežizstrādes veicÄ“jiem divas iespÄ“jas - vienmÄ“rÄ«gi izretināt mežu vai veidot atvÄ“rumus (pÄ“c bÅ«tÄ«bas arÄ« tie ir nelielais kailcirtÄ«tes) lÄ«dz 0,2 ha platÄ«bai.

Priede ir sauli mÄ«lošs koks, tāpÄ“c vienmÄ“rÄ«gi izretinātās audzÄ“s tā slikti atjaunojas. Šos gadÄ«jumus tad arÄ« grozÄ«jumu autori un atbalstÄ«tāji (ne vienmÄ“r var pateikt, kuri ir kuri) izmanto kā piemÄ“rus esošÄ regulÄ“juma “stulbumam” (LVMI “Silava” direktora un AS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsÄ“dÄ“tāja JurÄ£a Jansona vārdiem runājot), kura dēļ samazināšoties priežu mežu platÄ«ba.

Å…emot vÄ“rā to, cik nepieļaujama meža nozares pārstāvjiem šÄ·iet šÄda saimniekošanas prakse, Ä«patnÄ“ji, ka izstrādātie noteikumu grozÄ«jumi neparedz priežu mežu retināšanas aizliegšanu (t.i., minÄ“tais “stulbums” bÅ«s pieļaujams arÄ« pÄ“c grozÄ«jumu stāšanās spÄ“kā), bet gan prasa desmitkāršot atļauto izcirtuma platÄ«bu, palielinot to lÄ«dz diviem hektāriem. Tikpat Ä«patnÄ“ji ir tas, ka netiek ņemti vÄ“rā paša institÅ«ta “Silava” veiktie pÄ“tÄ«jumi, kas parāda, ka priedi var atjaunot arÄ« 0,2 ha atvÄ“rumā. Diskusijās J. Jansons gan norāj Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministriju un LOB par atsaukšanos uz šiem pÄ“tÄ«jumiem, taču neapgalvo, ka rezultāti bÅ«tu nepareizi, un apstiprina, ka arÄ« 0,2 ha atvÄ“rumā priedi var atjaunot.

Turklāt “Silavas” veiktais mežu monitorings rāda, ka galvenais iemesls Latvijas priežu mežu platÄ«bu sarukumam (un to, ka šÄds sarukums ir, nenoliedz pat meža nozares pārstāvji) ir kailciršu veikšana, pÄ“c izciršanas priežu mežu vietā audzÄ“jot citu sugu kokus. Tas vÄ“l jo absurdākus padara grozÄ«jumu atbalstÄ«tāju argumentus, ka kailciršu atļaušana piejÅ«ras priežu mežos nepieciešama, lai nodrošinātos pret Latvijas priežu mežu platÄ«bu samazināšanos. Tas un vÄ“l atziņa, ka, saskaņā ar ZemkopÄ«bas ministrijas sniegto informāciju, noteikumu grozÄ«jumi skars vien 1 % Latvijas priežu mežu.

Tā vietā, lai izmantotu paša institÅ«ta iegÅ«tos datus, “Silavas” direktors kā labo piemÄ“ru izceļ Pasaules Dabas Fonda savulaik veikto mežizstrādi Mežoles pusÄ“, kur izcirtums priežu mežā veidots tā, lai maksimāli atdarinātu dabisku traucÄ“jumu (piemÄ“ram, neveidojot izcirtumu ar taisnām malām, saglabājot daudz nenocirstu koku). Var piekrist, ka tur, kur kailcirtes priežu mežos ir atļautas, Pasaules Dabas Fonda pieeja varÄ“tu bÅ«t vislabākā gan no dabas aizsardzÄ«bas, gan rekreācijas un estÄ“tiskā viedokļa, taču jāņem vÄ“rā, ka šobrÄ«d piedāvātie grozÄ«jumi neprasa šÄdas prakses ievÄ“rošanu piejÅ«ras mežos. Tā kā šeit, ja grozÄ«jumi stāsies spÄ“kā to pašreizÄ“jā redakcijā, varam gaidÄ«t Latvijas ainavai pavisam tradicionālas kailcirtes. Ne velti arÄ« minÄ“tā labā piemÄ“ra autori - Pasaules Dabas Fonds - iebilst pret plānotajiem grozÄ«jumiem.

Gan publiski, gan sarunās vairāki meža nozares pārstāvji (iepriekš minÄ“to J. Jansonu ieskaitot) ir minÄ“juši, ka piejÅ«ras priežu meži nav bÅ«tiski no ekonomikas viedokļa (tikai “stulbums” un iepriekšÄ“jās kļūdas jānovÄ“rš). Taču šie meži ir bÅ«tiski no dabas aizsardzÄ«bas (liela daļa šo mežu varÄ“tu bÅ«t Ä«paši aizsargājami biotopi, bet to apzināšana valsts mÄ“rogā tikai nupat sākusies) un sociālā viedokļa. TāpÄ“c ekonomiskās intereses (precÄ«zāk - koksnes ieguves intereses, kas nebÅ«t nav vienÄ«gais ekonomiskais ieguvums no šiem mežiem) varÄ“tu nolikt malā un runāt par pārÄ“jo interešu sabalansÄ“šanu. Uz to grozÄ«jumu atbalstÄ«tāji nav gatavi, taču šÄ·iet, ka šajā punktā varÄ“tu bÅ«t ar mieru meklÄ“t kompromisus.

Ko nozīmē galvenās cirtes caurmērs?

IespÄ“jams, ka garām diskusijām par piekrastes priežu mežiem meža nozares pārstāvji ir gatavi arÄ« tāpÄ“c, lai nebÅ«tu jārunā par galveno draudu Latvijas mežiem - plānoto galvenās cirtes caurmÄ“ra samazināšanu priežu, egļu un bÄ“rzu mežos. Cik var saprast, arÄ« no ekonomikas viedokļa tas ir daudz bÅ«tiskāk.

Droši vien sabiedrÄ«bas interesi šis jautājums nav tik ļoti saistÄ«jis, tāpÄ“c ka ir sarežģītāks. Kas tad ir galvenās cirtes caurmÄ“rs? Saskaņā ar Meža likumu, galvenā cirte (kas Latvijas gadÄ«jumā parasti ir kail- cirte) ir atļauta tad, ja sasniegts viens no sliekšÅ†iem - galvenās cirtes vecums (piemÄ“ram, priežu mežus drÄ«kst nocirst, kad tie sasnieguši 101 gada vecumu) vai galvenās cirtes caurmÄ“rs. CaurmÄ“rs mežsaimniecÄ«bas valodā ir koka diametrs (ko šajā gadÄ«jumā mÄ“ra 1,3 m augstumā). Tātad Ia bonitātes priežu mežu var nocirst, negaidot, kad tas sasniegs 101 gada vecumu, tad, ja priežu stumbru vidÄ“jais diametrs šajā mežā ir sasniedzis 39 centimetrus. Ja nu lasÄ«tājam rodas jautājums, kas ir bonitāte, tad ziniet - bonitāte ir meža ražīguma (no saimnieciskā viedokļa) rādÄ«tājs - jo augstāka bonitāte, jo ātrāk šÄdā mežā aug koks. MinÄ“tā Ia bonitāte ir augstākā iespÄ“jamā, un šÄdā mežā augošs koks bÅ«s lielāks nekā tāda paša vecuma koks, piemÄ“ram, III bonitātes mežā.

Īsāk sakot - mežu ir atļauts nocirst tad, ja koki ir pietiekami veci vai pietiekami resni. SvarÄ«ga nianse - “pietiekamo vecumu” nosaka Meža likums, bet “pietiekamo resnumu” - noteikumi, par kuru grozÄ«jumiem ir šis stāsts. Tā kā ir vienalga, kurš no minÄ“tajiem sliekšÅ†iem tiek sasniegts, grozot noteikumus, teorÄ“tiski var panākt to, ka Meža likumā noteiktais galvenās cirtes vecums kļūst par formalitāti un reāli mežu varÄ“s nocirst vairākus gadu desmitus ātrāk nekā pašlaik. NebrÄ«nÄ«tos, ja tieši tas, ka Ministru kabineta noteikumus var grozÄ«t vieglākā procedÅ«rā un galvenās cirtes caurmÄ“rs sabiedrÄ«bai ir grÅ«tāk saprotams (sk. manu skaidrojumu iepriekš), ir bijis iemesls tam, ka ZemkopÄ«bas ministrija izvÄ“lÄ“jusies mÄ“Ä£ināt grozÄ«t koku ciršanas noteikumus, nevis Meža likumu.

VÄ“l viens aspekts, kas palÄ«dz sajaukt galvu tiem, kuri šajā jautājumā nav Ä«paši iedziļinājušies, ir arÄ« tas, ka izstrādātie grozÄ«jumi paredz noteikt vienu galvenās cirtes caurmÄ“ru visu bonitāšu mežos: priedei - 30 cm, bÄ“rzam - 25 cm, bet eglei - 26 cm. Tātad, salÄ«dzinot ar esošo regulÄ“jumu, zemāko bonitāšu mežos galvenās cirtes caurmÄ“rs tiek pat palielināts, nevis samazināts. Te tad vÄ“rts atcerÄ“ties otru slieksni - galvenās cirtes vecumu. Zemāko bonitāšu mežos koki sasniegs ciršanas vecumu daudz ātrāk nekā teorÄ“tiski noteiktā caurmÄ“ra “latiņa”, tātad tos tāpat kā lÄ«dz šim varÄ“s nocirst attiecÄ«gajā vecumā, vienalga, kāds ir formāli noteiktais galvenās cirtes caurmÄ“rs.

Draudi putniem

Bet par ko tad Ä«sti satraukums? No LOB viedokļa raugoties, protams, par putniem. Nav gan pamata bažām, ka visi meži, kuri sasnieguši ar grozÄ«jumiem noteikto caurmÄ“ru, tiks nocirsti (tāpat kā šobrÄ«d Latvijā sastopami ciršanas vecumu pārsnieguši meži), tomÄ“r ikvienam ir skaidrs, ka ciršanas caurmÄ“ru vai vecumu sasniegušam mežam ir lielāka iespÄ“ja tikt nocirstam nekā mežam, kuram lÄ«dz tam vÄ“l jāaug. Tātad var prognozÄ“t, ka bÅ«tiski samazināsies tādu koku sastopamÄ«ba, kas pārsniedz noteikto galvenās cirtes caurmÄ“ru.

Varam salÄ«dzināt grozÄ«jumos paredzÄ“tās galvenās cirtes caurmÄ“ra vÄ“rtÄ«bas (atgādinu: priedei - 30 cm, bÄ“rzam - 25 cm, eglei - 26 cm). Polijā (Kosinski, Kempa 2007) un Igaunijā (Remm et al. 2006) veiktos pÄ“tÄ«jumos melnā dzilna nav konstatÄ“ta ligzdojam kokos, kas tievāki par 38 cm diametrā. Kā zināms, no melnās dzilnas dobumiem atkarÄ«ga virkne citu putnu sugu (tostarp arÄ« Ä«paši aizsargājamu), piemÄ“ram, meža pÅ«ce, bikšainais apogs un meža balodis.

Resni koki nepieciešami ne tikai dobumperÄ“tājiem, bet arÄ« tiem putniem, kuri bÅ«vÄ“ lielas ligzdas. Māra Strazda veiktie pÄ“tÄ«jumi par melno stārÄ·i parāda, ka vidÄ“jais diametrs kokam, kādā melnais stārÄ·is bÅ«vÄ“ ligzdu, ir 56 cm priedei, 46 cm bÄ“rzam un 45 cm eglei (un te vÄ“lreiz aicinu apskatÄ«ties uz plānotajām galvenās cirtes caurmÄ“ra vÄ“rtÄ«bām šiem kokiem). Latvijas mežos vidÄ“jie attiecÄ«go sugu koki jau šobrÄ«d ir stipri mazāki par melnajam stārÄ·im nepieciešamajiem (pat tad, ja skatāmies tikai uz ciršanas vecumu pārsniegušiem mežiem), un, kā jau minÄ“ts, grozÄ«jumi koku ciršanas noteikumos resnu koku pieejamÄ«bu var samazināt vÄ“l vairāk.

TomÄ“r nav tā, ka cietÄ«s tikai tie putni, kuri atkarÄ«gi no resniem kokiem. Tas, ka tiek pazemināta latiņa mežu nociršanai, nozÄ«mÄ“, ka bÅ«tiski palielināsies ciršanai pieejamo mežu platÄ«bas un lÄ«dz ar to var prognozÄ“t mežizstrādes intensitātes pieaugumu. ZemkopÄ«bas ministrija gan prognozÄ“, ka šÄds pieaugums nav gaidāms, bet par to mazliet vÄ“lāk. Skaidrs, ka vismaz iespÄ“ja bÅ«tiskam ciršanas apjomu pieaugumam tiks dota.

Jāņem vÄ“rā, ka kokapstrādes industriju pirmkārt interesÄ“ iegÅ«stamais koksnes apjoms, nevis izcÄ“rtamā platÄ«ba. Skaidrs, ka, cÄ“rtot tievākus kokus, viena un tā paša koksnes apjoma iegÅ«šanai nepieciešamas lielākas izcirstās platÄ«bas, tātad pat tad, ja piepildÄ«tos ZemkopÄ«bas ministrijas prognoze, ka mežizstrādes apjoms nepieaugs, varam gaidÄ«t, ka palielināsies izcirtumu platÄ«bas. Savukārt izcirtumu platÄ«bu palielināšanās nozÄ«mÄ“ dzÄ«votņu zudumu tiem meža putniem, kas izcirtumos nedzÄ«vo. PÄ“c mežu fragmentācijas pieauguma (t.i., mežu masÄ«vu sadalÄ«šanās mazos gabaliņos) Latvija jau šobrÄ«d ir viena no vadošajām valstÄ«m Eiropā, un izcirtumu platÄ«bu pieaugums to vÄ“l tikai pastiprinās. DzÄ«votņu fragmentācija iet roku rokā ar dzÄ«votnes platÄ«bas samazināšanos, taču fragmentācija var nozÄ«mÄ“t to, ka formāli, saskaitot visus mazos meža gabaliņus kopā, dzÄ«votnes platÄ«ba ir sugai pietiekama, bet neviens gabaliņš nav tik liels, lai bÅ«tu izmantojams - mežs it kā ir, dzÄ«votnes nav.

KopÄ“jās mežizstrādes intensitātes pieaugums nozÄ«mÄ“tu mežizstrādes pieaugumu arÄ« putnu ligzdošanas laikā, tātad palielinātos arÄ« mežizstrādes iznÄ«cināto putnu ligzdu (vai nu fiziski iznÄ«cināto vai iztraucÄ“to) skaits. Šeit vietā atgādināt, ka joprojām gaidām parakstus zem LOB iniciatÄ«vas par mežizstrādes pārtraukumu no aprīļa lÄ«dz jÅ«nijam portālā “ManaBalss”: http://ej.uz/parputnudzivi

Vai tas notiek meža Ä«pašnieku interesÄ“s?

ReizÄ“m grozÄ«jumu autori un atbalstÄ«tāji pasniedz sevi kā meža Ä«pašnieku interešu aizstāvjus. Droši vien bÅ«tu neÄ“rti atzÄ«t, ka meža Ä«pašnieki šajā cīņā ir abās pusÄ“s. PiemÄ“ram, nesen veikta aptauja parādÄ«ja, ka mežs pieder 15% LOB biedru, un tas ir lielāks meža Ä«pašnieku Ä«patsvars nekā valstÄ« kopumā. Tāpat “oficiālo” meža Ä«pašnieku pārstāvju sašutumu savulaik izraisÄ«ja pÄ“c LOB pasÅ«tÄ«juma veiktā aptauja, kas parādÄ«ja, ka 77% meža Ä«pašnieku atbalsta mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā.

Savukārt “oficiālie” meža Ä«pašnieku pārstāvji ir savilkušies interesantā mudžeklÄ« ar citiem meža nozares spÄ“lÄ“tājiem. PÄ“c pašu teiktā, vienÄ«gā nacionāla mÄ“roga meža Ä«pašnieku biedrÄ«ba Latvijā ir Latvijas Meža Ä«pašnieku biedrÄ«ba. Savā interneta lapā tā lepojas ar to, ka biedrÄ«bas biedru Ä«pašumā un tiesiskajā valdÄ«jumā ir 57% Latvijas mežu (MIB 2017), bet nepiemin to, ka lielākā daļa - gandrÄ«z 90% - no šiem mežiem ir... valsts meži. Jā, lielākais Meža Ä«pašnieku biedrÄ«bas biedrs ir AS “Latvijas valsts meži”!

Ja no iepriekš minÄ“tajiem procentiem atņem valsts mežus, kas pieder mums visiem, izrādās, ka Latvijas Meža Ä«pašnieku biedrÄ«ba pārstāv vien nelielu Latvijas meža Ä«pašnieku daļu, ne tuvu tos 150 tÅ«kstošus, ko norāda savā interneta lapā kā kopÄ“jo Latvijas meža Ä«pašnieku skaitu. Tad nu nav brÄ«nums, ka meža Ä«pašnieku vairākuma viedoklis var atšÄ·irties no tā, kādu pauž šÄ·ietamie meža Ä«pašnieku pārstāvji.

No diskusijām dažādos formātos ir skaidrs, ka Latvijas Meža Ä«pašnieku biedrÄ«bas galvenās rÅ«pes nav par meža Ä«pašnieku, bet gan kokapstrādes industrijas interesÄ“m - dabÅ«t no Ä«pašniekiem pÄ“c iespÄ“jas vairāk koksnes. Ne velti nedzirdÄ“siet Meža Ä«pašnieku pārstāvjus citÄ“jam mežzinātnieku Dagni Dubrovski: “Latvijā ir labi apstākļi, lai saglabātu meža teritorijas dabas aizsardzÄ«bai, jo kompensācijas par saimnieciskās darbÄ«bas ierobežojumiem pārsniedz vidÄ“jos ienākumus no meža.”

Netiek minÄ“ts arÄ« tas, cik patiesÄ«bā mazs ir stingri aizsargāto mežu Ä«patsvars privātajos mežos. PilnÄ«gs mežsaimnieciskās darbÄ«bas vai galvenās cirtes aizliegums noteikts vien nepilnos 2% privāto mežu (salÄ«dzinot ar 7% valstÄ« kopumā). Tā vietā tiek nemitÄ«gi sludināts, kā dabas aizsardzÄ«bas vārdā tiek apspiesti meža Ä«pašnieki. Tiek apgalvots, ka kompensāciju par mežizstrādes ierobežojumiem nav vai tās ir nepietiekamas - “meža Ä«pašnieku pārstāvji” sēž kā velniņš uz meža Ä«pašnieka pleca un čukst: “CÄ“rt, cÄ“rt, cÄ“rt, citādi tev visu aizliegs un atņems!”

Un te, pÄ“c šÄ«s atkāpes, gribu atgriezties atpakaļ pie tā, ko topošie grozÄ«jumi nozÄ«mÄ“ meža Ä«pašniekam. Protams, kā jau tas tiek daudzināts, tie dotu Ä«pašniekam lielāku brÄ«vÄ«bu izvÄ“lÄ“ties, kad cirst savu mežu, bet... Cik tās ekonomikas zināšanas, ko apguvu skolā, ļauj spriest (un par to esmu gatavs saņemt uzņēmÄ“ju aizrādÄ«jumu), lielāks pieejamās koksnes apjoms var pazemināt koksnes cenu - izdevÄ«gi koku pircÄ“jiem, ne tik izdevÄ«gi meža Ä«pašniekiem. GrozÄ«jumi nozÄ«mÄ“tu arÄ« to, ka meža Ä«pašniekiem bÅ«tu jāiztur lielāks spiediens no iepriekš minÄ“tā “velniņa”.

BÅ«tiska problÄ“ma ir tā, ka koksnes kārotāji reizÄ“m labāk pārzina mežsaimniecÄ«bu regulÄ“jošos normatÄ«vos aktus un tajos iestrādātos “caurumus”, nekā meža Ä«pašnieks. Viens no tādiem labi izplānotiem “caurumiem” ir tieši galvenās cirtes caurmÄ“rs. Tieši tas ir bijis par iemeslu gadÄ«jumiem, kad Ä«pašnieks pārdod mežu, ko, šÄ·iet, nevarÄ“s cirst vÄ“l daudzus gadus, bet jau pÄ“c dažām dienām meža vietā konstatÄ“ izcirtumu. Viss likumÄ«gi, jo ir taču tāds galvenās cirtes caurmÄ“rs!

Vai cirtīs vairāk?

Kā jau minÄ“ju iepriekš, noteikumu grozÄ«jumi dos iespÄ“ju palielināt kopÄ“jo ciršanas apjomu, taču ZemkopÄ«bas ministrija apgalvo, ka nav pamata prognozÄ“t šÄdu pieaugumu, ņemot vÄ“rā, ka grozÄ«jumi paredz arÄ« to, ka pÄ“c caurmÄ“ra cirtÄ“m mežs bÅ«s jāatjauno mākslÄ«gi. Kaut vai tikai ciršanas apjoma aspekts ļauj gÅ«t priekšstatu par pretrunÄ«go argumentu mudžekli, ko ministrija izmanto grozÄ«jumu nepieciešamÄ«bas pamatošanai.

Lai gan pati ministrija norāda, ka koku ciršanas apjoma pieaugums nav gaidāms, noteikumu projekta anotācijā tā uzsver, ka “noteikumu projektam var bÅ«t bÅ«tiska ietekme CO2 piesaistes palielināšanā”, norādot, ka lielākā ietekme bÅ«tu tieši galvenās cirtes caurmÄ“ra samazināšanai. Un kā gan rastos šÄ« bÅ«tiskā ietekme, ja meža Ä«pašnieki, baidoties no meža atjaunošanas prasÄ«bām, nepalielinātu ciršanas apjomus?

Vairs ne smaidu, bet bažas izraisa kāds cits teikums noteikumu projekta anotācijā: “Neveicot izmaiņas noteikumos un samazinoties mežizstrādes intensitātei...” Tātad noteikumu grozÄ«jumi nepieciešami, lai varÄ“tu saglabāt esošo mežizstrādes intensitāti?

Kāpēc grozījumi vajadzīgi?

Å…emot vÄ“rā pretrunÄ«go un apšaubāmo argumentāciju, kādu ZemkopÄ«bas ministrija un citi iesaistÄ«tie izmanto galvenās cirtes caurmÄ“ra samazināšanai, ir skaidrs, ka Ä«stie iemesli, kāpÄ“c grozÄ«jumi izstrādāti vispār un kāpÄ“c tieši tagad, publiski pateikti netiek. TāpÄ“c atļaušos dažas spekulācijas, un aicinu jÅ«s atgriezties gandrÄ«z desmit gadu senā pagātnÄ“. UzmeklÄ“jiet žurnāla “Putni dabā” 2009. gada 2. numuru, kurā atradÄ«siet manu pašu pirmo rakstu par mežu tÄ“mu - “Kāds zāģē zaru, uz kura mÄ“s sēžam!”.

Toreiz rakstÄ«ju par 2008. gada nogalÄ“ pieņemto lÄ“mumu palielināt maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos 2009.-2010. gadā. Atsaucoties uz profesoru Imantu Liepu, rakstÄ«ju, “ka šÄdi ciršanas apjomi pārsniedz reālo mežu pieaugumu un galu galā atspÄ“lÄ“sies pašiem cirtÄ“jiem, jo vienkārši vairs nebÅ«s, ko cirst”, un aicināju ielÅ«koties priežu mežu vecuma struktÅ«rā, kas liecina par cÄ“rtamu mežu sarukumu pÄ“c vairākām desmitgadÄ“m. Raksta nobeigumā esmu bijis gandrÄ«z pravietisks: “Mežizstrāde jau ir dzÄ«velÄ«gs kukainis un dibenā nenoies - pļaus krÅ«mus un tirgosies ar enerģētisko koksni.”

Bet 2011. gadā JurÄ£is Jansons (jau toreiz LVMI “Silava” direktors, bet vÄ“l ne AS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsÄ“dÄ“tājs) rakstÄ«ja: “Taču idejas gruzd dažādas, arÄ« par to, ka bÅ«tu jāsamazina cÄ“rtamo koku caurmÄ“rs galvenajā cirtÄ“. Tas mums ir strikti noteikts un pamatots ar zāģbaļķu dimensijām. Meža audzÄ“šana lÄ«dz brÄ«dim, kad no kokiem var iegÅ«t zāģbaļķus, ir Latvijas mežsaimniecÄ«bas pamats, kuru var ļoti viegli nojaukt, samazinot ciršanas diametru.”

Manis rakstÄ«tais dažus gadus vÄ“lāk atbalsojās pašu kokrÅ«pnieku žurnālā “Baltijas Koks”. “PÄ“c trÄ«s gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdÄ«bas lÄ“mumam palielināt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrādei privātajos mežos, kokrÅ«pniecÄ«bas nozare, nebÄ“dājot par zāģbaļķu trÅ«kumu, varÄ“ja investÄ“t attÄ«stÄ«bā un nostiprināties starptautiskajos tirgos, skarbā realitāte ir atgriezusies, liekot Latvijas zāģētavām domāt, kā organizÄ“t savu darbÄ«bu ierobežota resursu daudzuma apstākļos,” raksta Kristaps Ceplis. Turpat tālāk: “Norobežojoties no radikāliem vides aizstāvju un sabiedrÄ«bas viedokļiem un ņemot vÄ“rā tikai resursu plÅ«smas stabilitāti ilgtermiņā, ciršanas apjomu galvenajā cirtÄ“ gan valstij piederošajos mežos, gan privātajās platÄ«bās varÄ“tu palielināt par pāris miljoniem kubikmetru gadā.”

Uz laiku šis jautājums publiskajā telpā pieklusa, lÄ«dz pÄ“rnā gada nogalÄ“ LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis savā publikācijā paziņoja, ka “Meža kanoni jāmaina!”: “Ja Ä«pašnieks vÄ“las pÄ“c iespÄ“jas vairāk ražot, teiksim, papÄ«rmalku vai biomasu, kas izmantojama tālāk enerÄ£ijas ražošanā, tad optimālais priedes ciršanas vecums bÅ«tu ap 60 gadiem.” Redziet - enerÄ£ijas ražošana, priede! Uzmetiet vÄ“lreiz aci, ko rakstÄ«ju 2009. gadā! Jāpiebilst, ka doma par tik bÅ«tisku priedes ciršanas vecuma samazināšanu izraisÄ«ja sašutumu arÄ« vecākās paaudzes mežkopju vidÅ«. Bet ZemkopÄ«bas ministrija izmantoja Dagņa Dubrovska aprÄ“Ä·inus par pamatu, lai leÄ£itimizÄ“tu un tautiņās izvestu kokrÅ«pnieku sen izloloto vÄ“lmi palielināt ciršanai pieejamo koksnes apjomu un ierosinātu grozÄ«jumus koku ciršanas noteikumos.

Galvenās versijas, kāpÄ“c tieši tagad, var bÅ«t divas:

1. Uzsāktā Ä«paši aizsargājamo biotopu kartÄ“šana rada bažas par aizsargājamu mežu platÄ«bu palielināšanos un vienlaikus ir labvÄ“lÄ«gs fons, lai sÄ“tu paniku un izdarÄ«tu spiedienu uz meža Ä«pašniekiem.

2.   Koksnes resursu trÅ«kums ir kļuvis Ä«paši spiedÄ«gs.

Ticami, ka zināmā mÄ“rā patiesas ir abas versijas, turklāt uz abām netieši norāda arÄ« ZemkopÄ«bas ministrija, pamatojot grozÄ«jumu nepieciešamÄ«bu. Jau iepriekš rakstÄ«ju, ka ministrija liek saprast, ka grozÄ«jumi nepieciešami, lai nesamazinātos mežizstrādes intensitāte. ZemkopÄ«bas ministrija norāda arÄ«, ka noteikumu grozÄ«jumi “daļēji kompensÄ“s kokrÅ«pniecÄ«bai pieejamās koksnes un oglekļa uzkrājuma ilgtermiņa samazināšanos aizsargātos mežos, kurus uztur bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas saglabāšanai”, lai gan oficiālā statistika rāda, ka mežu platÄ«bas, kurās nav noteikti saimnieciskās darbÄ«bas ierobežojumi, nesamazinās.

Lielā bilde

Lai gan pašas meža nozares publikācijas, ZemkopÄ«bas ministrijas izmantotie argumenti un arÄ« Valsts meža dienesta statistika liek domāt par resursu trÅ«kumu, Latvijas KokrÅ«pniecÄ«bas federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss šo manu pieņēmumu nosauca par Ä“rtiem meliem. Turklāt, skatoties tikai uz skaitļiem par visiem mežiem kopā, redzams, ka vecu mežu platÄ«bas ir pieaugušas. Tad nu reizÄ“m tiek izmantoti argumenti par “pāraugušu mežu uzkrājumu”. Kur tad ir šis uzkrājums? KāpÄ“c neviens nemetas cirst to, ja reiz to varÄ“tu darÄ«t esošÄ regulÄ“juma ietvaros?

Šeit atkal vietā citÄ“t pašu ZemkopÄ«bas ministriju: “Lielākā daļa pāraugušas mežaudzes ir privātÄ«pašumā vai ekonomiski nepieejami meži, proti, mežizstrādes un meža atjaunošanas izmaksas ir augstākas par potenciālajiem ieņēmumiem.” Turklāt, skatoties atsevišÄ·u koku sugu griezumā, redzams, ka kopš 2001. gada samazinājusies ciršanas vecumu pārsniegušu egļu audžu platÄ«ba, bet bÄ“rziem un priedÄ“m samazinājums gaidāms nākotnÄ“ (turklāt samazinās arÄ« priežu un egļu mežu kopÄ“jā platÄ«ba).

Šeit tad redzams, ka nozare sabiedrÄ«bai stāsta, ka nav nocirtusi mežus, kas tai faktiski nav pieejami, vai runā par vieniem mežiem (apsÄ“m un baltalkšÅ†iem), bet grib cirst citus (priedes un egles). Šis tad arÄ« var kalpot kā izskaidrojums, kāpÄ“c reizÄ“ tiek runāts gan par resursu trÅ«kumu, gan par “nocÄ“rtam mazāk, nekā pieaug”. Vai nu nozare noticÄ“jusi tai demagoÄ£ijai, ko tās pārstāvji baro sabiedrÄ«bai vai labi apzinās, ka kopÄ“jie “labie” skaitļi neatbilst Ä«stenÄ«bai, un cer, ka sabiedrÄ«ba lÄ«dz pÄ“dÄ“jam to nepamanÄ«s. Jebkurā gadÄ«jumā runa ir par bÅ«tiskām problÄ“mām Latvijas mežu apsaimniekošanas plānošanā. ŠÄ« arÄ« ir tā “lielā bilde”, par ko runāju. Protams, noteikumu grozÄ«jumi radÄ«tu bÅ«tiskus draudus putniem un citām Latvijas mežu dabas vÄ“rtÄ«bām, bet galvenās problÄ“mas, ko šis process parāda, ir šÄdas.

PašreizÄ“jā Latvijas mežu apsaimniekošanas prakse nav ilgtspÄ“jÄ«ga. Ironiski, ka intervija “Dienā” ar to pašu Kristapu Klausu ievadÄ«ta ar vārdiem: “NormatÄ«vu grozÄ«jumu mÄ“rÄ·is ir radÄ«t ilgtspÄ“jÄ«gu mežsaimniecÄ«bu...” Tātad lÄ«dz šim nebija? Laikam jau ne, ja vien nepilnos 20 gados, kopš saimniekojam tā kā šobrÄ«d, esam izsaimniekojuši mežus tik tālu, ka nepieciešami šÄdi bÅ«tiski grozÄ«jumi, lai nozarei pietiktu resursu.

SabiedrÄ«bai tiek sniegta nepatiesa vai vismaz bÅ«tiski nepilnÄ«ga informācija par situāciju Latvijas mežos. IespÄ“jams, ka šo nepilnÄ«go informāciju izmanto arÄ« meža nozare, plānojot Latvijas mežu apsaimniekošanu. ZemkopÄ«bas ministrija atrodas pilnÄ«gā meža nozares lobija pakļautÄ«bā. Meža nozares vadošajām organizācijām un uzņēmumiem ir tik liela ietekme uz ZemkopÄ«bas ministriju, ka tās ir pārliecinātas, ka var dabÅ«t jebko, ko vÄ“las, neatkarÄ«gi no dabas aizsardzÄ«bas organizāciju iebildumiem vai sabiedrÄ«bas kopÄ“jā noskaņojuma. To apliecina grozÄ«jumu pamatošanai izmantotie vājie un savstarpÄ“ji pretrunÄ«gie argumenti. Skaidrs, ka Ä«stos argumentus sabiedrÄ«bai teikt neviens neatļaujas un acÄ«mredzot valda pārliecÄ«ba, ka argumentācijai arÄ« nav Ä«pašas nozÄ«mes.

BÅ«tÄ«bā šie trÄ«s punkti ir kopsavilkums tam, kā meža nozares priekšstāvji ir strādājuši vismaz tos desmit gadus, kopš es par šiem jautājumiem interesÄ“jos, bet šie grozÄ«jumi tos izgaismo Ä«paši spilgti. Domāju, ka, lai kā attÄ«stÄ«tos turpmākie notikumi, tuvojas lÅ«zuma punkts. IespÄ“jas ir divas - vai nu meža nozare “salauzÄ«s” sabiedrÄ«bu, ar laiku padarot mežus ārpus rezervātiem tādus, kur tiešÄm nav nekādu citu bÅ«tisku vÄ“rtÄ«bu kā vien koksne, vai arÄ« zem sabiedrÄ«bas spiediena “salÅ«zÄ«s” pati nozare, beidzot apjÄ“dzot, ka Latvijai nepieciešama patiesi ilgtspÄ“jÄ«ga mežu apsaimniekošana, atklātÄ«ba un godÄ«ga attieksme pret citām interešu grupām un sabiedrÄ«bu kopumā. Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«bā apvienoto meža Ä«pašnieku, meža nozares darbinieku un citu dabas saglabāšanā ieinteresÄ“to vārdā cerÄ“sim, ka piepildÄ«sies otrā iespÄ“ja, un turpināsim strādāt, lai šÄ«s cerÄ«bas Ä«stenotu.

* LOB valdes priekšsÄ“dÄ“tājs

Raksts pārpublicÄ“ts no izdevuma „Putni dabā”