Iesaki rakstu:

Nekāda ilustrācija Latvijas Republikā nav notikusi. «Tie okupācijas varas lÄ«dzskrÄ“jÄ“ji un aktÄ«vi atbalstÄ«tāji, kuri šo varu aktÄ«vi balstÄ«ja un virzÄ«ja, nav nosodÄ«ti. Viņi savu vainu nav atzinuši, un viņi neko nav nožēlojuši. Ar saviem tikumiem un paradumiem viņi turpina dzÄ«vot arÄ« lÄ«dz šim. Kā redzam no Vonsoviča gadÄ«juma, viņi ir pietiekami vajadzÄ«gi Latvijas valsts pašiedomātajai politiskajai elitei, tās lietu kārtošanai. Viņi šo savu vajadzÄ«gumu apzinās un pietiekami labi jÅ«tas,» saka Lato Lapsa. 

- DrÄ«zumā iznāks jauna, politiska satura grāmata Kolaborants. Par ko tā bÅ«s?

- Ir cilvÄ“ki, kuriem ir pilnÄ«ga skaidrÄ«ba, par ko šÄ« grāmata bÅ«s. DÄ«vainā kārtā tie ir nevis autori un izdevÄ“ji, bet gan pavisam citi cilvÄ“ki. Par to arÄ« gribu runāt. Pagājušajā nedēļā GrāmatizdevÄ“ju asociācijas vadÄ«ba paziņoja, ka tai esot pamatotas aizdomas, ka šÄ« grāmata neatbilst «patiesÄ«bas principiem». TāpÄ“c šÄ«s grāmatas reklāmas plakāts GrāmatizdevÄ“ju asociācijas rÄ«kotajos RÄ«gas grāmatu svÄ“tkos neesot vÄ“lams, kaut arÄ« rÄ“Ä·ins [par reklāmas plakāta izvietošanu] bija piestādÄ«ts, rÄ“Ä·ins bija nomaksāts un viss bija kārtÄ«bā. Bet... tā kā viņiem ir «pamatotas aizdomas, ka grāmata neatbilst patiesÄ«bas principiem», tad ejiet no kurienes nākuši.

- Tomēr, par kādu grāmatu galu galā ir runa, un par ko tā būs, jo lasītāji to jau nezina?

- Jā, lasÄ«tāji vÄ“l nezina. To zina tikai GrāmatizdevÄ“ju asociācija. Tātad runa ir par grāmatu, kuras galvenais varonis, pÄ“diņās, protams, ir bijušais Latvijas PSR RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona Tautas tiesas tiesnesis, vÄ“lāk Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesis, tagadÄ“jais advokāts un miljonārs Romualds Vonsovičs. Pavisam Ä«si. Grāmata iznāk pietiek.com grāmatu sÄ“rijā ÄŒekisti un komunisti. LÄ«dz šim ir iznākušas divas grāmatiņas ar komunistiskās nomenklatÅ«ras un čekas štata darbinieku sarakstiem. ŠÄ« jaunā grāmata bÅ«s veltÄ«ta vienam pavisam konkrÄ“tam kolaborantam un viņa veikumam.

- KāpÄ“c no ļoti garā čekistu un kolaborantu saraksta jÅ«s izvÄ“lÄ“jāties tieši šo personāžu, lai viņa «veikuma» izpÄ“tei veltÄ«tu speciālu grāmatu?

- Gatavojot grāmatu, ir vairākas realitātes, ar kurām jārÄ“Ä·inās. Viena no tām saucas materiālu pieejamÄ«ba. Otra - iespÄ“jamā lasÄ«tāju loka interese. Ja mÄ“s paskatāmies portāla pietiek.com lasÄ«tāju komentāros, tad tur ir visādi ieteikumi - rakstiet par Gorbunovu, rakstiet par Reiru, rakstiet par to... Par tādu Reiru lasÄ«tāju interese droši vien bÅ«tu, bet gluži vienkārši nav materiāla. Visi zina, ka biedrs Reirs savulaik bija cÄ«tÄ«gs komjaunietis, tika izvirzÄ«ts uz komjaunatnes kongresiem, publicÄ“ja kvÄ“lus rakstiņus padomju presÄ“, bet patiesÄ«bā nekas jau no viņa tur nebija. Savas pÄ“das padomju realitātÄ“ viņš ir atstājis sÄ«kas un nožēlojamas. MÄ“s varam izsijāt visus viņa darbus no A lÄ«dz Z, bet mÄ“s tur neko vairāk no Reira kunga veikuma neatradÄ«sim.

- AtšÄ·irÄ«bā no Gorbunova un Reira plašÄkam lasÄ«tāju lokam tāds Vonsoviča uzvārds neko neizsaka. Jā, viņš ir labi zināms noteiktās aprindās, bet ne masās.

- Domāju, ka pÄ“c šÄ«s grāmatas iznākšanas šis tas Vonsoviča kunga atpazÄ«stamÄ«bā mainÄ«sies. Vai viņš pats par to bÅ«s laimÄ«gs, nezinu, bet tā nav mana problÄ“ma. Kā jau teicu, ir vairāki apstākļi, ar kuriem jārÄ“Ä·inās. Vieni ir lasÄ«tāju gaidas un interese, citi ir pieejamie materiāli. Ja paskatāmies atpakaļ pagātnÄ“, tad ar Vonsoviča kungu esmu klātienÄ“ saticies tikai vienu reizi. Tiesas zālÄ“. Es biju liecinieks, viņš bija nabaga cietušÄs, kā viņu tur sauca, neatceros, advokāts. Esmu bijis klāt dažādās tiesu sÄ“dÄ“s, bet mani absolÅ«ti pārsteidza tas, kā šis cilvÄ“ks uzvedās tiesas sÄ“dÄ“. Cik pašpārliecināti, valdonÄ«gi, familiāri viņš var izturÄ“ties pret tiesnešiem. Cik nepiespiesti šis cilvÄ“ks var tiesas sÄ“dÄ“ melot, acÄ«s skatÄ«damies. Kaut kāds nosÄ“dumiņš no šÄ«s tiesas sÄ“des palika. Interesants cilvÄ“ks.

- Kas tā tomēr bija par tiesas sēdi?

- Ja pareizi atceros, tad tā bija tiesas sÄ“de saistÄ«bā ar publicÄ“tajiem [žurnālistes] Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu fragmentiem, kuros Jaunalksnes kundze, cik atceros, ar [žurnālisti Baibu] Strautmanes kundzi apspriež [marihuānas] kāsÄ«šu tÄ«šanas smalkumus un citas lietas, kuru publiskošana nopietni aizskāra viņu privāto dzÄ«vi.

- Un Vonsovičs?

- Vonsovičs, manuprāt, bija Ilzes Jaunalksnes aizstāvis tiesvedībā pret Latvijas valsti.

- Vai šajā tiesas sÄ“dÄ“ jums radās iespaids, ka Vonsovičam ir kāda lielāka ietekme uz Latvijas tiesu sistÄ“mu nekā parastam advokātam?

- No vienas tiesas sÄ“des es, protams, nevarÄ“ju izdarÄ«t šÄdu secinājumu, bet bija skaidrs, ka šis bijušais biedrs, tagadÄ“jais kungs ir pieradis tiesas zālÄ“ uzvesties kā savā buduārā vai kaut kā tamlÄ«dzÄ«gi. Tas gan bija pietiekami skaidrs. Un lika izdarÄ«t šÄdus tādus secinājumus par viņa vietu neformālajā tiesiskuma sistÄ“mā kā tādā.

- Vai tagad, strādājot pie grāmatas, jums ir izkristalizÄ“jusies skaidrÄ«ba par Vonsoviča vietu šajā sistÄ“mā?

- Man ir drÄ«zāk radies iespaids par visas šÄ«s sugas, kuru es vienā vārdā varÄ“tu apzÄ«mÄ“t kā padomju kolaborantus, ietekmi uz tiesiskumu un politisko gaisotni Latvijā kā tādu, jo ir jābÅ«t naivam, iedomājoties, ka pÄ“c padsmit un vairāk gadu stÄ«vÄ“šanās beidzot atvÄ“rām čekas maisus un tagad dzÄ«vosim laimÄ«gi, visu noskaidrojuši. Ka visu esam izdarÄ«juši un tagad viss kārtÄ«bā. BÅ«šu banāls, bet nekāda lustrācija Latvijas Republikā nav notikusi. Tie okupācijas varas lÄ«dzskrÄ“jÄ“ji un aktÄ«vi atbalstÄ«tāji, kuri šo varu aktÄ«vi balstÄ«ja un virzÄ«ja, nav nosodÄ«ti. Viņi savu vainu nav atzinuši, un viņi neko nav nožēlojuši. Ar saviem tikumiem un paradumiem viņi turpina dzÄ«vot arÄ« lÄ«dz šim. Kā mÄ“s redzam no tā paša Vonsoviča gadÄ«juma, viņi ir pietiekami vajadzÄ«gi Latvijas... nÄ“, es neteikšu Latvijas valstij, jo esmu pārāk labās domās par Latvijas valsti, bet viņi ir pietiekami vajadzÄ«gi Latvijas valsts pašiedomātajai politiskajai elitei, tās lietu kārtošanai. Viņi šo savu vajadzÄ«gumu apzinās un pietiekami labi jÅ«tas.

- Ir dzirdÄ“tas runas, ka tieši Vonsovičs ir ja ne gluži «pelÄ“kais kardināls», tad vismaz uz to pusi. JÅ«s tomÄ“r viņu neizdalāt kādā Ä«pašÄ, augstākā plauktā? Vienkārši viens no šÄ«s kolaborantu sugas?

- Viņš ir viens no kolaborantu sugas, kurš, pateicoties saviem kolaboranta talantiem, kas parādÄ«jās jau padomju laikos, spÄ“jis lieliski noderÄ“t noteiktiem Latvijas valsts varas pārstāvju grupÄ“jumiem. Viss informācijas apjoms, kas man ir bijis pieejams, pietiekami skaidri liek man izdarÄ«t secinājumu, ka Vonsoviča kunga panākumi tiesvedÄ«bās lielā mÄ“rā ir balstÄ«ti uz dažādām neformālām saitÄ“m. IespÄ“jams, arÄ« ar finansiālu un cita veida segumu.

- Kuras ir tās redzamākās lietas, kurās Vonsovičs ir guvis šos panākumus?

- ŠÄ« grāmata diez vai bÅ«s par šÄdām lietām. VarbÅ«t pÄ“c tam bÅ«s turpinājums, kas bÅ«s vairāk veltÄ«ts tam, bet jebkurš cilvÄ“ks no malas, kurš redzÄ“ja, kā notika Bankas Baltija likvidatoru tiesvedÄ«ba pret Latvijas Banku un kāds bija šÄ«s tiesvedÄ«bas, manuprāt, absolÅ«ti neloÄ£iskais iznākums, nešaubās, ka Vonsoviča kungs, kurš pārstāvÄ“ja Latvijas Banku, iedarbināja visdažādākās sviras, lai šÄ«s tiesvedÄ«bas rezultāts bÅ«tu par labu, nosacÄ«ti, Latvijas valstij un par sliktu Bankai Baltija un tās noguldÄ«tājiem. Tas ir stāsts, kuram kājas aug no mÅ«sdienās tik aktuālā RimšÄ“viča kunga. Stāsts ir ļoti vienkāršs. Latvijas Banka, kas tolaik uzraudzÄ«ja komercbankas, ļoti nolaidÄ«gi pārraudzÄ«ja Banku Baltija. Banka Baltija nobankrotÄ“ja, uzraugiem par to bÅ«tu vajadzÄ“jis samaksāt, jo nolaidÄ«ba bija acÄ«mredzama, uzskatāma, brÄ“coša, taču mÅ«su greizo spoguļu karaļvalstÄ« tiesas iznākums bija pilnÄ«gi cits.

- Ja atgriežamies pie čekas maisiem, tad jāatzÄ«mÄ“ ļoti Ä«patnÄ“ja sabiedrÄ«bas reakcija uz dažādu, samÄ“rā populāru personu, teiksim, bijušÄ LU rektora Mārča Auziņa un citu, atrašanos šajos maisos. Daudzi populāri, inteliÄ£enti cilvÄ“ki ar milzu entuziasmu aizstāv šÄ«s personas, atrodot viņu kolaborācijai visdažādākos attaisnojumus. Ar ko izskaidrojama šÄ« faktiskā nostāšanās kolaborantu pusÄ“?

- Ar latvieša dzimtcilvÄ“ka dabu. Es to nespÄ“ju izskaidrot citādi. Ne visi latvieši, bet pietiekami liela latviešu nācijas daļa uzskatāmi demonstrÄ“, ka viņi nav brÄ«vi cilvÄ“ki, ka viņi nekādas personiskās brÄ«vÄ«bas un tiesÄ«bas nav pelnÄ«juši un to nemaz arÄ« nevÄ“las. ŠÄ« tÄ“ma ir tik nepatÄ«kama... Ja pavisam Ä«si, tad man nav saprotama šÄ« vÄ“lÄ“šanās attaisnot neattaisnojamas lietas. Man nav saprotama cilvÄ“ku vÄ“lme teikt - nu ja, viņš mÅ«s tur nodeva, darÄ«ja pāri, bet tas jau bija tik sen... nu paskat, kāds lāga onkulis... vai dieniņās... varbÅ«t tā nemaz nebija. Viņu noteikti kāds apmeloja utt., utt., dzÄ«vosim draudzÄ«gi. Tāda ir pietiekami lielas sabiedrÄ«bas daļas noskaņa, ko veicina arÄ« tas, ka liela daļa čekas maisos esošo joprojām ir sabiedriskajā apritÄ“. Roka roku mazgā, vārna vārnai acÄ« neknābj, un atkal nonākam pie tā paša. Nekāda lustrācija Latvijā nav notikusi. Uz pirkstiem varam saskaitÄ«t tos, kuri pÄ“c atrašanas čekas maisos ir atzinuši savu vainu un kaut ko nožēlojuši. Kaut vai formāli. Tas, ko mÄ“s dzirdam, ir - oi, mani tur kļūdas dēļ, tas nebiju es, mani apmelo, es tur neko nedarÄ«ju, visus nabaga stulbos čekistus es, gudrinieks, vazāju aiz deguna un par viņiem ņirgājos. PatiesÄ«bā cilvÄ“ki, kas nāk klajā ar šÄdām pasaciņām, realitātÄ“ ņirgājas par Latvijas sabiedrÄ«bu, un, kā mÄ“s redzam, Latvijas sabiedrÄ«bas liela daļa to ar prieku apÄ“d, nolaizās un saka - nu labi.

- VarbÅ«t nosauksim tos cilvÄ“kus, kuri tomÄ“r ir savu vainu atzinuši un kaut daļēji to nožēlojuši, piemÄ“ram, dzejnieks Rokpelnis.

- Vai Rokpelnis nāca ar atklātu, skaidru nožēlu? Vai Rokpelnis nebija tas, kurš, latviski sakot, sapsihojās un laikus vÄ“l pirms čekas maisu atvÄ“ršanas sāka skaidroties, kāpÄ“c... nu, tur viss nebija tā, kā izskatās, un vispār, nevienam jau pāri neko nenodarÄ«ju. Tagad, kad mÄ“s runājam, es pie sevis domāju, ka laikam nevaru nosaukt nevienu konkrÄ“tu cilvÄ“ku, kurš pÄ“c čekas maisu atvÄ“ršanas un viņa vārda atrašanas tajos bÅ«tu to atzinis un Ä«sti nožēlojis.

- Kā Georgs Andrejevs savulaik.

- Jā, Georgs Andrejevs tam laikam, ko viņš izdarÄ«ja, bija gluži pieņemami. MÄ“s dzÄ«votu diezgan citā valstÄ«, ja maisi bÅ«tu atvÄ“rti tolaik un kāds bariņš cilvÄ“ku bÅ«tu spiesti pateikt to pašu, ko pateica Georgs Andrejevs, vai vienkārši bÅ«tu izslÄ“gti no sabiedriski politiskās aprites sabiedrÄ«bas sašutuma dēļ. Es pārcilāju atmiņā visu to, ko esmu medijos redzÄ“jis, un neredzu nevienu, kurš bÅ«tu pateicis - jā, es uzrakstÄ«ju ziņojumu, nostučīju, tāpÄ“c ka... un kaut kāds iemesls, kaut vai sadomāts. Papildus tiem, kas ir čekas maisos, vÄ“l ir tÅ«kstoši, kas ir bijuši kolaboranti tādos veidos, par kuriem mÅ«su valstÄ« nav pieņemts kādu nosodÄ«t. Te mÄ“s nonākam pie bijušÄ biedra, tagad kunga Vonsoviča, kurš Latvijas brÄ«vvalsts laikā nekad nav pieminÄ“ts saistÄ«bā ar tiem spriedumiem, kurus viņš ir taisÄ«jis kā padomju tautas tiesas tiesnesis. MÄ“s varam tāpat kā par jebkuru čekas aÄ£entu teikt - oi, nabadziņš, tāda bija dzÄ«ve, nevarÄ“ja nepakļauties. DzÄ«ve patiešÄm bija tāda, bet bija cilvÄ“ki, kas nepakļāvās. Tieši tāpat mÄ“s varam teikt par bijušo biedru Vonsoviču - oi, nabadziņš, viņš taču bija tajā tiesā tiesnesis un nevarÄ“ja citādi. Bija padomju likumi, un viņam vajadzÄ“ja pakļauties sistÄ“mai. Tās ir pilnÄ«gas blēņas. Neviens neiegrÅ«da biedram Vonsovičam dibenā ne lodāmuru, ne ko citu un nedzina viņu kļūt par padomju represÄ«vās sistÄ“mas izmeklÄ“tāju, nedzina tālāk uz Kirova rajona tiesu par tiesnesi un nelika viņam pieņemt ļoti specifiskus spriedumus, par kuriem plašÄk varÄ“s lasÄ«t jaunajā grāmatā. Neviens viņam nelika fantastiskos ātrumos taisÄ«t karjeru un, paša vārdiem runājot, kļūt par visu laiku [gados] jaunāko LPSR Augstākās tiesas tiesnesi. Neviens viņam nelika piespriest, viņa paša vārdiem, vismaz četrus nāves sodus, kuri... kur ir palikuši šie spriedumi, ir atsevišÄ·a, ļoti interesanta tÄ“ma. Par to, kas ir noticis ar biedra Vonsoviča taisÄ«tajiem spriedumiem un kāpÄ“c tie no arhÄ«viem (ir tāda sajÅ«ta) ir pačibÄ“juši nezināmos virzienos.

- Vai varat minēt kādu no Vonsoviča taisītajiem spriedumiem?

- Tad tomēr jāsagaida grāmata.

- Kaut vienu. KliedzošÄko.

- (Ilgi domā, tad kaut ko grib teikt, bet pusvārdā apraujas.) Vārdu sakot, padomju valstÄ« kopÄ“jā tiesiskuma nostāja bija tāda, ka ir buržuāziskie un proletāriskie noziegumi. Ja jÅ«s dzÄ“rumā kādam iesitat pa galvu, nozogat mašÄ«nu vai izvarojat, tad tas ir proletārisks noziegums. Proletārietis ir vienkāršs cilvÄ“ks, un tā gadās. Bet ir buržuāziskie noziegumi, kad jÅ«s mÄ“Ä£ināt kaut ko neatļautu pārdot, nopirkt, saražot un pārdot. Tur bardzÄ«ba bija pilnÄ«gi cita. TāpÄ“c, skatoties uz biedra Vonsoviča taisÄ«tajiem spriedumiem, redzam padomju tiesiskuma nostāju, izpildÄ«tu ar Ä«pašu enerÄ£iju un degsmi. Redzam ļoti mazus sodus par izvarošanām, mazus, pat nosacÄ«tus sodus par nolaidÄ«bu, kuras dēļ ir gājis bojā bÄ“rns, un tajā pašÄ laikā mÄ“s redzam ļoti iespaidÄ«gus cietumsodus par to, ko tolaik sauca par spekulāciju, bezstrādes ienākumu gÅ«šanu un tamlÄ«dzÄ«gi. Kad šÄ« grāmata iznāks, tad Vonsoviča kungs varÄ“s spiegt un brÄ“kt, ka tādi bija likumi un es tur neko nevarÄ“ju. VÄ“lreiz atkārtoju, nevienu kolaborantu padomju sistÄ“ma nespieda ar varu darÄ«t to, ko viņi darÄ«ja. Viņi paši vÄ“lÄ“jās šajā sistÄ“mā plaukt un zelt, un viņi paši darÄ«ja visu to, lai šajā sistÄ“mā justos pÄ“c iespÄ“jas labāk. TāpÄ“c Ä«paši centÄ«gi un enerÄ£iski darÄ«ja to, ko sistÄ“ma no viņiem gaidÄ«ja.

- Kad šÄ« grāmata bÅ«s pieejama lasÄ«tājiem?

- Grāmata ir sagatavošanā, un domāju, ka tā noteikti iznāks vÄ“l šogad. MÄ“s esam tikušies dienā, kad dienu iepriekš Latvijas Radio saskaņā ar noslÄ“gtu reklāmas lÄ«gumu ir sācis raidÄ«t izdevÄ“ja sludinājumu, kurā ir lÅ«gts cilvÄ“kus, kuri varÄ“tu kaut ko pavÄ“stÄ«t par padomju kolaborantu Romualdu Vonsoviču, sniegt par to informāciju. Taču šÄds sludinājums ir ticis pārraidÄ«ts precÄ«zi vienu reizi, pÄ“c kura uz Latvijas Radio nezināmi juristi ir izdarÄ«juši tādu spiedienu, ka šo sludinājumu kampaņa ir pārtraukta. Ar norādÄ“m, ka Latvijas Republikā nav pieļaujama iejaukšanās personu privātajā dzÄ«vÄ“. ŠÄdā veidā Latvijas sabiedriskais radio traktÄ“ informācijas vākšanu par konkrÄ“tu personu. Pašlaik ir iesniegts jauns sludinājuma teksts, kurā Latvijas iedzÄ«votāji ir aicināti sniegt informāciju par bijušo padomju tiesnesi, kura vārdu Latvijas likumi neatļauj nosaukt sabiedriskajā radio šÄdā sludinājumā. SkatÄ«simies, kā mums ies tālāk. No tā, kāda informācija ienāks papildus, bÅ«s atkarÄ«gs iznākums. VarbÅ«t tās bÅ«s divas grāmatas. Ko var zināt? Uzskatu, ka Vonsoviča kungs ļoti spilgti personificÄ“ tos daudzos tÅ«kstošus padomju kolaborantu, kuri nekādā veidā lÄ«dz šim nav tikuši Latvijas Republikā nosodÄ«ti par savu darbÄ«bu un joprojām šeit dzÄ«vo kā nieres taukos.

Pārpublicēts no nra.lv