Iesaki rakstu:

Valsts vides dienesta Ä£enerāldirektorei, nu jau bijušajai kandidātei uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ä£enerāldirektora posteni Ingai Koļegovai noilguma dēļ izdosies izvairÄ«ties no atbildÄ«bas par daļu no „nejaušajām kļūdām” viņas valsts amatpersonas deklarācijās.

Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 166.27 pantā noteikts, ka par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildÄ«šanas un iesniegšanas kārtÄ«bas neievÄ“rošanu vai par nepatiesu ziņu norādÄ«šanu deklarācijā, uzliek naudas sodu lÄ«dz 350 eiro.

Tieši pÄ“c šÄ« panta VID 9.augustā tika uzsākta lietvedÄ«ba administratÄ«vā pārkāpuma lietā pret Koļegovu par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildÄ«šanas un iesniegšanas kārtÄ«bas neievÄ“rošanu.

Taču saskaņā ar Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 37.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā par šÄdiem administratÄ«vajiem pārkāpumiem var uzsākt viena mÄ“neša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vÄ“lāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarÄ«šanas dienas.

Tas nozÄ«mÄ“, ka Koļegova nesaņems nekādu sodu par „nejaušajām kļūdām” deklarācijās par 2013. gadu un agrāk. Tāpat nav izslÄ“gts, ka lÄ“nÄ«gas pārbaudes laikā viņa var palikt vispār bez soda, jo normatÄ«vie akti noteic, ka lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mÄ“nešu laikā no administratÄ«vā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lÄ“mums par soda piemÄ“rošanu.

VID skaidro, ka saskaņā ar Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu 270.pantā noteikto lietas par administratÄ«vajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pÄ“c tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatÄ«t lietu, saņēmusi protokolu par administratÄ«vo pārkāpumu un citus lietas materiālus. Ja objektÄ«vu iemeslu dēļ šÄ panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespÄ“jams ievÄ“rot, institÅ«cija (amatpersona), kas kompetenta izskatÄ«t administratÄ«vā pārkāpuma lietu, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām, par to paziņojot lietas dalÄ«bniekiem.

Lietas izskatÄ«šanas termiņā neieskaita laiku, uz kādu lietas izskatÄ«šana atlikta, pamatojoties uz lÅ«gumu, ko izteikusi pie administratÄ«vās atbildÄ«bas sauktā persona vai cietušais. Ja lietā ir nepieciešama ekspertÄ«ze, administratÄ«vā pārkāpuma lietas izskatÄ«šanas termiņš tiek apturÄ“ts lÄ«dz ekspertÄ«zes atzinuma saņemšanas brÄ«dim.

Pietiek jau informÄ“ja, ka, lai tiktu cauri tikai ar administratÄ«va pārkāpuma konstatÄ“šanu, lÄ«dzšinÄ“jā Koļegova pati VID vÄ“rsās ar iesniegumu saistÄ«bā ar „lÄ«dz šim iesniegto valsts amatpersonas deklarāciju precizÄ“šanu”.

„Tie valsts amatpersonas iesniegtie dokumenti saistÄ«bā ar deklarācijas precizÄ“šanu, kas VID tiek saņemti pÄ“c likumā noteiktā deklarācijas precizÄ“šanas termiņa, tiek pievienoti deklarācijas iesniedzÄ“ja valsts amatpersonas lietai un tiek lemts jautājums par lietvedÄ«bas uzsākšanu administratÄ«vā pārkāpuma lietā. Atbilstoši nepieciešamÄ«bai iesniegtie dokumenti saistÄ«bā ar deklarācijā norādÄ«tās informācijas precizÄ“šanu var tikt izmantoti informācijas sniegšanai pÄ“c kontrolÄ“jošo institÅ«ciju pieprasÄ«juma,” skaidro VID. Koļegova šo iespÄ“ju esot izmantojusi.

Pietiek jau informÄ“jis, ka Koļegova savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādÄ«jusi patiesÄ«bai neatbilstošu informāciju, turklāt jau desmit gadus bijusi tikai formāla lÄ«dzÄ«pašniece uzņēmumā ar miljonu dividendÄ“m, kura Ä«stais noteicÄ“js un arÄ« labuma guvÄ“js ir viņas brālis.

Tas izriet no Koļegovas sniegtajām atbildÄ“m par neskaidrÄ«bām un „brÄ«numiem” viņas pÄ“dÄ“jo desmit gadu amatpersonas deklarācijās, savukārt paša uzņēmuma dati rada aizdomas par dÄ«vaini zemām oficiālajām algām tā darbiniekiem.

 „PiekrÄ«tu, ka atsevišÄ·os deklarācijas publicÄ“jamas daļas punktos esmu pieļāvusÄ« neprecizitātes, kuras novÄ“rsÄ«šu, konsultÄ“joties ar VID. Paldies, ka uz tām norādÄ«jāt!” Pietiek atzina pati Koļegova. Taču Ä«stenÄ«bā runa ir nevis par „neprecizitātÄ“m”, bet par to, ka iespÄ“jamā nākamā VID vadÄ«tāja, kuru par labāko kandidāti atzinusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ir savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādÄ«jusi nepatiesas un maldinošas ziņas.

„Diemžēl daļa no informācijas elektroniskajā deklarÄ“šanas sistÄ“mā tobrÄ«d bija jāievada manuāli, lÄ«dz ar to ir iespÄ“jamas šÄdas pārrakstÄ«šanās kļūdas,” – šÄdi Koļegova skaidro gan to, kāpÄ“c 164 470 latu dividendes minÄ“tas kā 164 470 litu dividendes, gan to, kādēļ deklarācijā uzrādÄ«ts neeksistÄ“joša uzņēmuma nosaukums, gan to, kādu iemeslu dēļ minÄ“tas viņai nemaz nepiederoša uzņēmuma it kā maksātas dividendes.

ArÄ« deklarācijās regulāri minÄ“tais apgalvojums par dividendÄ“s saņemtās naudas izlietojumu esot „kļūdaini saglabājies, ielasot informāciju no iepriekšÄ“jā gada deklarācijas”.

Visas „kļūdas” VID Ä£enerāldirektora amata kandidātes deklarācijās ar pārrakstÄ«šanos vien gan nav iespÄ“jams izskaidrot, - piemÄ“ram, deklarācijā par 2013. gadu Koļegova vienkārši nav publiski uzrādÄ«jusi, kāda darÄ«juma rezultātā „izgaisušas” viņas saņemtās 240 000 latu dividendes no SIA Pallogs. Tikai tagad Koļegova atklāj, ka arÄ« šo summu – tāpat kā gandrÄ«z visas citos gados saņemtās iespaidÄ«gās dividendes – viņa pÄ“c nodokļu nomaksas vienkārši atdāvinājusi brālim, no kura 2005. gadā pārņēma lÄ«dz tam viņam piederÄ“jušo pusi Pallogakapitāldaļu.

Taču VID Ä£enerāldirektora amata kandidātes atbildes lÄ«dz ar to vÄ“l vairāk liek domāt par viņu kā tikai formālu uzņēmuma kapitāldaļu turÄ“tāju, kura tās pārņēmusi nezināmu apsvÄ“rumu dēļ, jo viņas brālis Māris Zudāns ne tikai turpina bÅ«t SIA Pallogs valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, bet arÄ« ir viennozÄ«mÄ«gs labuma guvÄ“js no šÄ« uzņēmuma: faktiski visu naudu, ko Koļegova oficiāli saņēmusi no SIA Pallogs, viņa atdāvinājusi brālim un viņa Ä£imenei vai aizdevusi brāļa uzņēmÄ“jdarbÄ«bai.