Iesaki rakstu:

Tiesas arÄ« kļūdās, bet to var labot ar pārsÅ«dzÄ“šanu. 7 gadi, un nekas nav vÄ“l beidzies. Pilns tiesas spriedums bÅ«s pieejams 31. janvārÄ«, tad tiks sagatavota kasācijas sÅ«dzÄ«ba un spriedums* pārsÅ«dzÄ“ts. Un joprojām man ir daudz jautājumu, uz kuriem es vÄ“lÄ“šos saņemt atbildes, kuras rodas, izejot kārtÄ“jo Dantes loku Latvijas tiesu sistÄ“mā – par nenotikušu noziegumu.

PÄ“c kārtÄ“jā sprieduma noklausÄ«šanās rodas iespaids, ka visā procesā saskatāma nepārvarama vÄ“lme uzlikt man zÄ«modziņu – “kriminālnoziedznieks”. Neo lietā ļoti spilgti izpaužas selektÄ«va likuma burta, nevis likuma gara ievÄ“rošana. ŠÄ« man ir principa lieta, kurā es nedrÄ«kstu atkāpties un arÄ« neatkāpšos – cÄ«nÄ«šos lÄ«dz galam, jo ir laiks noskaidrot, cik lielā vÄ“rtÄ“ likumsargiem ir sabiedrÄ«bas intereses. Ja bÅ«s nepieciešams, tad jāiet vien lÄ«dz Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesai.

Te būs mana pēdējā vārda vakardienas tiesas sēdē aptuvens pārstāsts.

Godātā tiesa!

TÅ«lÄ«t bÅ«s pagājuši 7 gadi, kopš Neo lieta izskanÄ“ja publiski. Ä»oti ceru, ka es kļūdos, bet pastāv iespÄ“ja, ka vÄ“l paies daudzi gadi, lÄ«dz tā noslÄ“gsies, iespÄ“jams Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā. ŠÄ« lieta man ir principa lieta, kurā es nedrÄ«kstu atkāpties, tā aizskar manas un tā aizskar visas sabiedrÄ«bas intereses, jo šÄ«s lietas iznākums ietekmÄ“s arÄ« nākotni. Ir saskatāma nepārvarama vÄ“lme uzlikt man zÄ«modziņu – “kriminālnoziedznieks”. Es tam nepiekrÄ«tu un nepiekritÄ«šu, pat ja kādam liekas, ka man bÅ«tu bijis izdevÄ«gāk un vienkāršÄk savā laikā pieņemt piedāvājumu vienoties ar prokuratÅ«ru un padoties, lai izbÄ“gtu no nebeidzamiem tiesas procesiem.

Man grÅ«ti arÄ« saprast, kāpÄ“c apsÅ«dzÄ«ba izmanto puspatiesÄ«bas, lai sagrozÄ«tu faktus un radÄ«tu greizu, acÄ«mredzot sev vÄ“lamu iespaidu par notikušo un maniem motÄ«viem? Jebkuri lÄ«dzekļi labi mÄ“rÄ·a sasniegšanai? Kā interesÄ“s ir šÄda pieeja? Vai tiešÄm tas ir sabiedrÄ«bas vai arÄ« kāda pasÅ«tÄ«tāja interesÄ“s?

Man nav saprotams arÄ«, kā tiesiskā valstÄ«, kura vÄ“las bÅ«t piederÄ«ga Eiropai, ir iespÄ“jama šÄda situācija. Kā tas ir iespÄ“jams, ka valsts instances, kuru pienākums cilvÄ“kiem nodrošināt taisnÄ«gumu, var rÄ«koties prettiesiski, kā tas bija žurnālistes Ilzes Naglas gadÄ«jumā, kad viņai to nācās pierādÄ«t ar ECT palÄ«dzÄ«bu, iesÅ«dzot tiesā Latvijas valsti. Kā tas ir iespÄ“jams, ka apsÅ«dzÄ«bā iespÄ“jams izmantot falsificÄ“tus faktus, kā tas ir iespÄ“jams, ka izmeklÄ“šanas iestādes turpat vai gadu veic “tirgus” aptauju, lÄ«dz pierunā kādu kļūt par cietušo? 

Un vai pašsaprotami ir tas, ka Neo lietas izmeklÄ“tāja no 2012. gada "izpelnās" jaunu darbavietu un, miniet 3x kur – jā, precÄ«zi, no toreiz 29 Latvijā aktÄ«vām bankām viņa izvÄ“lÄ“jusies vienÄ«go Neo lietā “cietušo” – ABLV banku... Atļaušos atgādināt, šÄ·ietamajam cietušajam lÄ«dz pat šim brÄ«dim nav apstiprināti/pierādÄ«ti jebkādi zaudÄ“jumi vai niecÄ«gākais kaitÄ“jums. Ir daudz jautājumu, bet bÅ«s arÄ« atbildes. Kādam tas patÄ«k vai ne. Tālāk pavisam Ä«si par to, ko es tiku un netiku darÄ«jis.

Es uzskatu, ka rÄ«kojos sabiedrÄ«bas interesÄ“s bez jebkādiem ļauniem nolÅ«kiem, bez motivācijas nodarÄ«t kādam kaitÄ“jumu. Es ar savu rÄ«cÄ«bu centos pievÄ“rst VID IT darbinieku uzmanÄ«bu “kliedzošÄm” un absurdām IT sistÄ“mas problÄ“mām, to apliecina apsÅ«dzÄ«bas teksts un lietā esošie materiāli. Neviens loÄ£iski domājošs cilvÄ“ks nevarÄ“ja paredzÄ“t, ka lejupielāde netraucÄ“ti var turpināties 3 mÄ“nešus. SecÄ«ga dokumentu pieprasÄ«jumu veikšana (tas ir – visi dokumenti pÄ“c to numuriem pÄ“c kārtas) ārpus dabiskā trafika laika (tas ir – ārpus parastā darba laika un brÄ«vdienās) ļoti lielos apjomos ir lieta, ko tÄ«kla aizsardzÄ«bas programmai bija jāpamana.

Vēlreiz rezumējot savus motīvus, ko un kāpēc darīju.

PÄ“c vairākiem mÄ“nešiem, kad bija skaidrs, ka kaut kādu iemeslu dēļ VID nebija salabojis nepilnÄ«bu savā sistÄ“mā, vÄ“lÄ“jos pievÄ“rst VID EDS administratoru uzmanÄ«bu konstatÄ“tajam “caurumam”. Lai to darÄ«tu, es datu lejupielādi tÄ«šÄm, demonstratÄ«vi veicu milzÄ«gos apjomos un brÄ«vdienās – tam, manuprāt, vÄ“l vairāk vajadzÄ“tu atvieglot kļūdas konstatÄ“šanu EDS darbÄ«bā.

Tā kā nekas nenotika, man jau radās pÄ“tnieciska interese – paskatÄ«ties, cik ilgs laiks ir nepieciešams VID kā valsts iestādei, lai pamanÄ«tu kļūdas tās uzturÄ“tajā ļoti nozÄ«mÄ«gajā datu bāzÄ“.

PÄ“c tam es sapratu, ka nedrÄ«kstu klusÄ“t, bet ir jāinformÄ“ sabiedrÄ«ba, jāceļ trauksme un jāpievÄ“rš sabiedrÄ«bas uzmanÄ«ba ļoti bÅ«tiskām problÄ“mām – neefektÄ«vai EDS uzturÄ“šanai izlietoto valsts lÄ«dzekļu tÄ“rÄ“šanai (runa ir par miljoniem latu, kas iztÄ“rÄ“ti, veidojot un uzturot nedrošu datorsistÄ“mu). Otrs mÄ“rÄ·is bija pievÄ“rst sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu valsts sektorā pastāvošajai netaisnÄ«gajai atalgojuma sistÄ“mai un nevienādajam atalgojuma samazinājumam publiskā sektora darbiniekiem ekonomiskās krÄ«zes smagākajā brÄ«dÄ«.

Esmu gandarÄ«ts, ka ar savu rÄ«cÄ«bu pievÄ“rsu gan sabiedrÄ«bas, gan valsts institÅ«ciju uzmanÄ«bu ļoti nopietnām problÄ“mām gan likumdošanā, gan valsts IT drošÄ«bas sistÄ“mās un šÄ«s rÄ«cÄ«bas rezultātā tika veiktas nopietnas izmaiņas. Liecinieki M. Andžāns un A. Judins liecināja, ka šie notikumi bija viens no katalizatoriem tam, ka valsts, tajā skaitā arÄ« VID, daudz nopietnāk pievÄ“rsās savu datorsistÄ“mu drošÄ«bas kontrolei. To, ka es rÄ«kojos pareizi, pierāda arÄ« tÅ«lÄ«t pÄ“c tam veiktās izmaiņas likumdošanā, kas paredz pienākumu atklāt amatpersonu un valsts sektora darbinieku atalgojumu Un man patiesi žēl, ka tikai ar tik radikālu rÄ«cÄ«bu bija iespÄ“jams panākt rezultātu jautājumos, kas skar gan sabiedrÄ«bas informācijas drošÄ«bu, gan sabiedrÄ«bas lÄ«dzekļu izlietošanu. PatiesÄ«bā tas bija valsts iestāžu darbinieku pienākums, kuriem par to visu bija jārÅ«pÄ“jas un kas par to saņem atalgojumu.

Es uzskatu, ka AS ABLV Bank es vispār neesmu aizskāris.

Pirmkārt, manos mērķos neietilpa nodoms iegūt jebkādus ABLV bankas datus, kas satur vai nesatur komercnoslēpumu.

Otrkārt, veicot lejupielādi, man nebija nekāda tehniska iespÄ“ja noteikt, ka ABLV bankas dati netiek lejupielādÄ“ti. Turklāt šÄdi dati netika ne publicÄ“ti, ne nodoti nepiederošÄm personām nu jau 7 gadus.

Treškārt, arÄ« likums, proti, Informācijas atklātÄ«bas likuma 7. panta 5. daļa nosaka, ka jau lejupielādes brÄ«dÄ« dati, ko VID bija padarÄ«jis vispārpieejamus ikvienam internetā, vairs nebija komercnoslÄ“pums.

Vai VID datu bāze bija vispārpieejama ikvienam interneta lietotājam? Jā, bija, jo piekļuvei datiem un datu lejupielādei nebija vajadzÄ«gs nekas vairāk, kā nomainÄ«t pÄ“dÄ“jos ciparus interneta adreses rindā. Šo manu viedokli apstiprina arÄ« prokuratÅ«ras nostāja, neceļot man apsÅ«dzÄ«bu par nelikumÄ«gu, patvaļīgu piekļuvi VID datorsistÄ“mai.

Es lūdzu tiesu izvērtēt, vai manas darbības vispār atbilst noziedzīga nodarījuma definīcijai, kas noteikta Krimināllikuma 6. pantā. Proti, es lūdzu izvērtēt, vai manām darbībām ir saskatāma kaitējuma pazīme.

Uzskatu, ka apsūdzībā, tāpat arī tiesas procesa gaitā, nav konstatēts pilnīgi nekas tāds, kas pierādītu, ka es savu darbību būtu konkrēti kaitējis konkrēti ABLV bankai vai valsts tautsaimniecībai kopumā.

Ja tik tiešÄm ir tik nepārvarama vÄ“lme skatÄ«ties tikai un vienÄ«gi uz likuma burtu, tad aicinu katru no klātesošajiem tiesas zālÄ“ padomāt un atbildÄ“t, kāpÄ“c jÅ«s nesēžat tāpat kā es uz apsÅ«dzÄ“tā sola, apsÅ«dzÄ“ts pÄ“c Krimināllikuma 200. panta? Atbilde bÅ«tu pavisam vienkārša – pie jums vÄ“l nav veikta kratÄ«šana, kuras laikā noteikti atrastu kaut ko, ko kāds uzņēmums uzskatÄ«tu par savu komercnoslÄ“pumu. Vai tiešÄm likumdevÄ“js Krimināllikuma 200. pantu ir plānojis piemÄ“rot “pÄ“c vajadzÄ«bas”, brÄ«vi interpretÄ“jot un piemeklÄ“jot “cietušo”?

TomÄ“r, par spÄ«ti visam, ir labi apzināties, ka gan es, gan visi citi Neo lietā iesaistÄ«tie, saņems taisnÄ«gu atmaksu par sadarÄ«to vai tieši otrādi – par neizdarÄ«to. Es ticu, ka galu galā katra netaisnÄ«ba saņems sodu un atmaksu. PiemÄ“ram, nesen FKTK ziņoja, ka šÄ·ietamais “smagi” cietušais - ABLV banka - ir saņēmis Latvijas banku vÄ“sturÄ“ visu laiku lielāko “sveicienu” no ASV iestādÄ“m. No karmas jeb likteņdzirnām neaizbÄ“gt.

Nobeidzot – no sirds novÄ“lu tiesnešiem patiesu vÄ“lmi un spÄ“ju iedziļināties un izprast šo lietu. Un, pats galvenais, tÄ«ru sirdsapziņu, pareizi izvÄ“loties, kur likt komatu teikumā “sodÄ«t nedrÄ«kst attaisnot”. Es lÅ«dzu tiesu mani attaisnot.

Paldies. 

* 17. janvārÄ« RÄ«gas apgabaltiesa slÄ“gtā sÄ“dÄ“ nosprieda atcelt pirmās instances spriedumu daļā par Ilmāra Poikāna atzÄ«šanu par nevainÄ«gu noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanā, kas paredzÄ“ts Krimināllikuma 200.panta otrajā daļā (ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslÄ“pums, neatļauta iegÅ«šana savai vai citas personas lietošanai), un attaisnošanu. Tiesa nosprieda atzÄ«t Poikānu par vainÄ«gu noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanā, kas minÄ“ts šajā likuma pantā, un noteikt viņam kā sodu piespiedu darbu uz 60 stundām.