Iesaki rakstu:

PretÄ“ji tam, ko prognozÄ“ja finanšu tirgu dalÄ«bnieku vairākums, Lielbritānija ir nobalsojusi par aiziešanu no Eiropas SavienÄ«bas. LikumsakarÄ«gi reakcija tirgos ir vÄ“traina, notiek masveidÄ«ga bÄ“gšana no riskantajiem aktÄ«viem, likviditāte ir zema.

Pats acÄ«mredzamākais upuris ir britu mārciņa, tās kurss pret dolāru nokrities lÄ«dz zemākajam lÄ«menim kopš 1985.gada. VÄ“l, protams, nav zināms, kāds bÅ«s mārciņas kurss dienas beigās. Taču jau šobrÄ«d maksimālais svārstÄ«bu diapazons ir sasniedzis 11.4%, kas tālu pārsniedz lÄ«dzšinÄ“jos rekordus. 2008.gada finanšu krÄ«zes laikā lielākā kustÄ«ba dienas laikā bija 6.5%, bet Melnajā Trešdienā 1992.gadā, kad mārciņa izkrita no Eiropas valÅ«tu kursa mehānisma, tā bija tikai 4.9%. KredÄ«treitingu aÄ£entÅ«ra Standard&Poors ir paziņojusi, ka Lielbritānija visdrÄ«zāk zaudÄ“s savu augstākā lÄ«meņa (AAA) kredÄ«treitingu.

Arī eiro kurss pret ASV dolāru ir samazinājies ļoti nozīmīgi, par 3.3%. Taču dolāra kurss savukārt ir samazinājies pret jenu, par 4.7%. Jenas vērtības kāpums ir tipiska piedeva starptautiskas nestabilitātes periodiem.

Skaidrs, ka šÄ« bÅ«s arÄ« viena no dramatiskākajām dienām arÄ« akciju tirgu vÄ“sturÄ“. FTSE 100 indekss nākotnes darÄ«jumos ir krities par 7.1%, tai skaitā britu lielākās bankas HSBC akciju cena samazinājusies par 11%. Pat vÄ“l nedaudz vairāk, par 7.6% kritusies Tokijas Nikkei 225 indeksa vÄ“rtÄ«ba, kas daļēji saistÄ«ta ar jenas kursa pieaugumu, kas eksportÄ“jošajiem japāņu uzņēmumiem ir nelabvÄ“lÄ«gs notikums. Savukārt ASV vadošÄ akciju indeksa S&P500 nākotnes darÄ«jumu vÄ“rtÄ«ba ir kritusies par 4.6%.

ZÄ«mÄ«gi, ka zelta cena, globālās nestabilitātes indikators, pieauga par apmÄ“ram 6% pÄ“c tam, kad tā jau bija sasniegusi augstāko lÄ«meni vairāk nekā gada laikā. Savukārt naftas cenas samazinājās par apmÄ“ram šÄdu pašu soli.  Strauji krÄ«t izejvielas eksportÄ“jošo valstu valÅ«tu vÄ“rtÄ«ba.

TÅ«lÄ«tÄ“ja ekonomiskā ietekme uz Latviju nebÅ«s milzÄ«ga, taču diezgan nozÄ«mÄ«ga. ŠÄdi ir galvenie ietekmes kanāli:

- Galvenā ietekme bÅ«s mārciņas kursa kritums pret eiro. Taču tā ietekmi, varbÅ«t pat ar uzviju, eksportÄ“tājiem kompensÄ“s eiro kritums pret dolāru. Latvijas eksports uz Lielbritāniju ir diezgan necils. Tas pÄ“rn veidoja 5% no kopÄ“jā preču eksporta, un tajā dominÄ“ samÄ“rā zemas pievienotās vÄ“rtÄ«bas koksnes produkti. Tā ir standartprece, kuras cenu, pirmkārt, nosaka nevis apstākļi noieta tirgÅ«, bet globālā mÄ“rogā, turklāt tai pircÄ“jus nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā var atrast arÄ« citās valstÄ«s. TāpÄ“c, ja briti arÄ« turpmāk gribÄ“s pirkt mÅ«su zāģmateriālus, viņiem mārciņu izteiksmÄ“ bÅ«s jāmaksā vairāk.

- Jau ir samazinājušies Lielbritānijā strādājošo tautiešu ienākumi eiro izteiksmÄ“, kas nozÄ«mÄ“, ka tas pats notiks ar viņu naudas pārvedumu vÄ“rtÄ«bu.

- Sagaidāms, ka nākotnÄ“ došanās strādāt uz Lielbritāniju bÅ«s daudz apgrÅ«tinātāka un varbÅ«t daļa no tur jau esošajiem tiks pamudināti atgriezties mājās. Par spÄ«ti Brexit ir sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme Latvijā nākamgad un turpmākajos gados paātrināsies, ko, pirmkārt, noteiks kreditÄ“šanas cikls, arÄ« ES fondu plÅ«smas atjaunošanās. Vienlaikus cilvÄ“ku skaits darbaspÄ“jÄ«gajā vecumā samazinās. Latvijas ekonomikai vajadzÄ“s darbarokas, tāpÄ“c šis bÅ«s labvÄ“lÄ«gs efekts, varbÅ«t pat ļoti nozÄ«mÄ«gs. Skaidrs, ka šie cilvÄ“ki var izvÄ“lÄ“ties citu valsti, tomÄ“r Lielbritānija bija Ä«paši pievilcÄ«ga, jo angļu valodu zinām labāk nekā vācu, franču vai zviedru, šajā valstÄ« jau ir liela diaspora, kas atvieglo pārcelšanos.

- Ja referenduma rezultāts tiks uztverts kā signāls par lielāku politisko nestabilitāti Eiropā, tas var negatīvi ietekmēt investīciju apjomu Latvijā.

Brexit svarÄ«gākā ietekme visdrÄ«zāk bÅ«s politiska, nevis ekonomiska. LÄ“mumu pieņemšana BriselÄ“ divus gadus bÅ«s apgrÅ«tināta. Brexit neapšaubāmi ir Eiropas integrācijas krÄ«zes pazÄ«me. Taču nav tā, ka ietekme bÅ«s tikai negatÄ«va, iespÄ“jams, ka pārÄ“jās dalÄ«bvalstis, ES-27 tagad virzÄ«sies uz ciešÄku integrāciju:

- Briti tradicionāli ir bijuši skeptiski par integrācijas padziļināšanu, bremzÄ“juši to, prasÄ«juši sev speciālus nosacÄ«jumus, tāpÄ“c viņu aiziešana var pavÄ“rt ceļu drosmÄ«gākiem soļiem.

Brexit nometnes uzvara tiek plaši uzskatÄ«ta kā liels ieguvums eiroskeptiskajiem spÄ“kiem citās valstÄ«s. Taču var izrādÄ«ties pretÄ“ji. Jau šobrÄ«d zināms, ka Lielbritānijas iedzÄ«votāju ienākumi citu valÅ«tu izteiksmÄ“ ir krasi samazinājušies, importa preces un ceļošana ārzemÄ“s kļūs dārgāki. Jau referenduma kampaņas laikā Brexit atbalstÄ«tājiem bija grÅ«ti pateikt, kādi tad bÅ«s ieguvumi no šÄda soļa. Viņi pamatā balstÄ«jās uz vispārÄ«gām frāzÄ“m par likteņa ņemšanu savās rokās, Briseles birokrātu žņaudzošo ietekmi u.t.t. Taču, salÄ«dzinot dažādu dalÄ«bvalstu ekonomisko sniegumu, ir skaidrs, ka to pamatā nosaka pašu izdarÄ«tais un neizdarÄ«tais. Vācija ir lielākais augstas kvalitātes rÅ«pniecÄ«bas preču eksportÄ“tājs pasaulÄ“. Zviedrija savukārt ir viens no lielajiem globālajiem centriem informācijas tehnoloÄ£iju biznesā. TāpÄ“c es sagaidu, ka faktiskie rezultāti lielākajai daļai Brexit atbalstÄ«tāju sagādās vilšanos un tas var atvÄ“sināt šÄdas idejas lolotājus citās valstÄ«s.

Ja tirgi saskatÄ«s ES pamešanas varbÅ«tÄ«bu valstÄ«, kas ir ne tikai ES, bet arÄ« vienotās valÅ«tas dalÄ«bniece, tas var radÄ«t milzÄ«gu finanšu krÄ«zi šajā zemÄ“. Lielbritānijai šajā ziņā ir samÄ“rā vienkārši, tai ir sava valÅ«ta, un centrālā banka var efektÄ«vi pildÄ«t pÄ“dÄ“jās iespÄ“jas aizdevÄ“ja funkciju. Vairāku Dienvideiropas valstu banku sistÄ“mas jau šobrÄ«d ir diezgan trauslas. TāpÄ“c pat pieminÄ“t šo iespÄ“ju attiecÄ«go valstu politiÄ·iem bÅ«tu milzu risks. Ja vien viņi ir saglabājuši pÄ“dÄ“jās prāta paliekas, viņi to nedarÄ«s.

ŠobrÄ«d ir neskaidrÄ«ba par to, kādi bÅ«s Lielbritānijas turpmākie politiskie soļi. Starp britu politiÄ·iem nav vienprātÄ«bas, kad iedarbināt ES lÄ«guma 50.pantu, kas nosaka izstāšanās procedÅ«ras. Kad tas notiek, sarunas par izstāšanos jāpabeidz divu gadu laikā, šo termiņu gan var pagarināt. Interesanti, ka Deivids Kamerons ir solÄ«jis to darÄ«t nekavÄ“joties, bet daži eiroskeptiÄ·i savukārt mudinājuši nesteigties. Referenduma rezultāti nav juridiski saistoši, taču ir grÅ«ti iedomāties, ka britu valdÄ«ba varÄ“tu nerespektÄ“t sabiedrÄ«bas lÄ“mumu. Lielbritānija virzÄ«sies cauri spÄ“cÄ«gas nestabilitātes periodam. Premjera Deivida Kamerona politiskajai karjerai ir pienācis gals, cīņa par partijas vadÄ«bu var ilgt vairākus mÄ“nešus, un nav izslÄ“gtas jaunas vispārÄ“jās vÄ“lÄ“šanas.

* DNB bankas ekonomikas eksperts

Pārpublicēts no peterisstrautins.lv