Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

ŠÄ« ir eseja-utopija. Tekstā ir apvienots esejas žanrs ar utopijas žanru. Esejas saturs ir utopisks – neÄ«stenojams sapnis, fantāzija. Tā kā esejā runa ir par Saeimas vÄ“lÄ“šanām kā parlamentāro apvÄ“rsumu, tad esejas saturs ir fantastisks nākotnes tÄ“ls. NākotnÄ“ nekāds parlamentārais apvÄ“rsums nav gaidāms. 6.oktobris nekādā ziņā nekļūs parlamentārā apvÄ“rsuma svÄ“tku diena. Tas ir praktiski neÄ«stenojams un praktiski nesasniedzams mÄ“rÄ·is.

Atkārtoju: 6.oktobrÄ« Latvijā nebÅ«s parlamentārā apvÄ“rsuma. Tāds scenārijs ir izslÄ“gts. Pirms parlamentārā apvÄ“rsuma ir jāveic noteikts sagatavošanās darbs, radot objektÄ«vus priekšnoteikumus. Pie mums parlamentārajam apvÄ“rsumam neeksistÄ“ objektÄ«vi priekšnoteikumi. EksistÄ“ vienÄ«gi apburoši cÄ“loņi – valstiskuma kroplÄ«ba un valstiskā katastrofa.

LR valstiskuma centrā ir krimināli oligarhiskā iekārta ar likumdošanā iestrādātu noziegumu brÄ«vÄ«bu. Tā ir valstiskuma kolosāla kroplÄ«ba. Tāda kolosāla kroplÄ«ba varÄ“ja noslÄ“gties un reāli ir noslÄ“gusies tikai vienā priecÄ«gā variantā – valstiskā katastrofā.

Kam ir jābÅ«t, lai pārvarÄ“tu valstisko katastrofu? Kādi objektÄ«vi priekšnoteikumi ir vajadzÄ«gi?

Atbilde ir lakoniska. ObjektÄ«vi priekšnoteikumi ir divi: konceptuālā vara un ideoloÄ£ija. Katram priekšnoteikumam ir sava „ābece” (ABC). Nezinot ABC, neko nevar izdarÄ«t.

LR nav savas konceptuālās varas. Konceptuālā vara ir tikai tad, ja attiecÄ«gā valsts pati nosaka visus konceptuālos uzskatus politikā, ekonomikā, finansÄ“s, izglÄ«tÄ«bā, zinātnÄ“, garÄ«gajā kultÅ«rā. LR konceptuālos uzskatus nav formulÄ“juši latvieši. Visi koncepti ir no ārpuses – ASV, ES, EK, SVF, PB, PSRS „perestroikas” laupÄ«tājiem Maskavā. TāpÄ“c ir nepieciešami savi konceptuālie uzskati par Latvijas Republiku, bet politiskajai varai ir jānonāk pilnÄ«gi jauna politiskā spÄ“ka rokās. Turklāt tāda politiskā spÄ“ka rokās, kuram nav nekādas saistÄ«bas ar pÄ“cpadomju laikā valdošo Lielo Bandu – nacionālajiem nodevÄ“jiem un nacionālajiem laupÄ«tājiem. Jaunajam politiskajam spÄ“kam ir jābalstās uz oriÄ£ināliem konceptuāliem uzskatiem.

Un te, lÅ«k, sākas utopija. Tāds spÄ“ks pašlaik nav un nebÅ«s arÄ« turpmāk. Lai izveidotu nepieciešamo spÄ“ku, vispirms ir jāstrādā ar galvu. Latviešu inteliÄ£encei vispirms paškritiski jāizvÄ“rtÄ“ esošais stāvoklis un jādefinÄ“ LR konceptuālie uzskati. Taču latviešu inteliÄ£encei trÅ«kst pašanalÄ«zes spÄ“jas un stratÄ“Ä£iski analÄ«tiskās spÄ“jas. Latviešu inteliÄ£ence nav spÄ“jÄ«ga, bet nepatÄ«kamākais - baidās un nevÄ“las, atklāti apjÄ“gt valstiskās katastrofas cÄ“loņus un izstrādāt konstruktÄ«vus risinājumus tautas nākotnei. Latviešu inteliÄ£ence vienÄ«gi ir spÄ“jÄ«ga izšÄ¼Äkt destruktÄ«vus šÄ¼Äcienus par 4.atmodu, kaut kādas „jābÅ«tÄ«bas dimensiju”, „par-politiku”, morāli atbalstÄ«t noziedznieku „kabatas partijas”, tautu dullināt ar demagoÄ£iskām halucinācijām nelietÄ«gās vienotās vienotÄ«bas stilā.

Latviešu inteliÄ£ence joprojām saudzÄ«gi izturas pret politisko varu (reāli – valdošo kliÄ·i). Latviešu inteliÄ£ence nesaskata politiskās varas galveno defektu - atbildÄ«bas trÅ«kumu. Pie mums politiskajai varai atbildÄ«bas sajÅ«ta nav imanenta – iekšÄ“ji piemÄ«toša. Sociālajā filosofijā tradicionāli akcentÄ“ politiskai varai iekšÄ“ji piemÄ«tošo atbildÄ«bas sajÅ«tu. Katrs politiÄ·is intuitÄ«vi apzinās atbildÄ«bu tautas priekšÄ. Taču pie mums tā nav. Krimināli oligarhiskais valstiskums radikāli koriģē politiÄ·u morālo stāju. Kroplajā valstiskumā neeksistÄ“ politiskā vara tās tradicionālajā izpratnÄ“. EksistÄ“ politiskās varas simulakrs. Reāli eksistÄ“ kriminālo indivÄ«du (oligarhu) vara. Tādai varai atbildÄ«bas sajÅ«ta nevar bÅ«t imanenta, jo kriminālā vara nebalstās uz morālajiem imperatÄ«viem, bet balstās uz kriminalitātes „imperatÄ«viem”.

Latviešu inteliÄ£ences vairākums faktiski nepiedodami iecietÄ«gi izturas pret kriminālo indivÄ«du varu un kriminalitātes „imperatÄ«viem”. Nepiedodamā tolerance traucÄ“ likvidÄ“t kroplo valstiskumu. Bet pats sliktākais - traucÄ“ izstrādāt oriÄ£inālus konceptuālos uzskatus par LR, kas bÅ«tu pirmais solis ceļā uz cilvÄ“ciski cienÄ«gu dzÄ«vi.

Diemžēl latviešu inteliÄ£ences nomācošais vairākums (t.s. varas inteliÄ£ence) nemaz nejÅ«t vajadzÄ«bu balstÄ«ties uz oriÄ£ināliem konceptuālajiem uzskatiem. Trakākais ir tas, ka šajā kontingentā vispār neeksistÄ“ ideja iegÅ«t konceptuālo varu, formulÄ“jot nacionāli patstāvÄ«gus konceptuālos uzskatus par LR un tās funkcionÄ“šanu.

Un tam ir loÄ£iskas sekas. Ja neeksistÄ“ konceptuālās varas prasÄ«ba, tad nevar bÅ«t vajadzÄ«bas organizÄ“t jaunu politisko spÄ“ku politiskās varas iegÅ«šanai ne 6.oktobrÄ«, ne citā dienā. Savādāk sakot, ja nav vÄ“lÄ“šanās dzÄ«vot ar savu galvu, tad nevar bÅ«t vÄ“lÄ“šanās dzÄ«vot ar tÄ«ru sirdi un tÄ«rām rokām, padzenot Lielās Bandas nacionālos nodevÄ“jus un nacionālos laupÄ«tājus. Ja latviešu inteliÄ£ence gribÄ“tu pārņemt konceptuālo varu, tad tā gribÄ“tu un praktiski spÄ“tu arÄ« radikāli transformÄ“t politisko varu. Bet tas nenotiks. Utopija paliks utopija. InteliÄ£ences pārāk lielu daļu apmierina no ārpuses uzspiestie koncepti un apmierina to paklausÄ«gais realizÄ“tājs – politiskās varas simulakrs. Tāda nenormāla pozÄ«cija ir visacÄ«gākais pierādÄ«jums latviešu varas inteliÄ£ences fundamentālajai nevÄ“rtÄ«bai, tautas vadoņa vietā tautu dzenot postā.

Latviešu inteliÄ£ence nav spÄ“jÄ«ga sagatavot arÄ« otro objektÄ«vo priekšnoteikumu – ideoloÄ£iju. Bez nacionāli svÄ“tÄ«gas ideoloÄ£ijas parlamentārais apvÄ“rsums nav iespÄ“jams.

IdeoloÄ£ijai tāpat kā jebkurai speciāli veidotai konstrukcijai nākas ņemt vÄ“rā „ābeces” noteikumus. IdeoloÄ£ijas ABC ir jāievÄ“ro, jo ideoloÄ£ija ir adresÄ“ta tautas masām. Tā ir ideoloÄ£ijas smalka funkcija.

IdeoloÄ£ijas ABC ietilpst vairāki „burti”. Pirmais „burts” ir prasÄ«ba ideoloÄ£ijas pamatos iecementÄ“t tautai bÅ«tiskus arhetipiskos stereotipus.

Kas ir tautas arhetipiskie stereotipi?

Tie ir tautas mūžseni priekšstati par savu identitāti, sÅ«tÄ«bu, metafizisko specifiku. PiemÄ“ram, ebreju tautai arhetipisks stereotips ir atziņa par ebreju tautas izredzÄ“tÄ«bu cilvÄ“ces mÄ“rogā. Vācu tautā arhetipisks stereotips ir uzskats par „teitoņu garu”. Amerikāņu politiskā elite nācijai cenšas iezombÄ“t priekšstatu par amerikāņu misiju pārvaldÄ«t cilvÄ“ci. Tātad iezombÄ“ savdabÄ«gu planetāro imperiālismu. Krievu tautā arhetipisks stereotips ir taisnÄ«gums kā kategoriskais imperatÄ«vs.

Veidojot latviešu tautai adresÄ“tu ideoloÄ£iju, nepieciešams ņemt vÄ“rā latviešu arhetipiskos stereotipus. To šodien ir ļoti grÅ«ti izdarÄ«t. Ä»oti lielas grÅ«tÄ«bas sagādā neskaidrais jautājums, kādi galu galā ir latviešu arhetipiskie stereotipi. Jautājuma neskaidrÄ«bu nosaka latviešu sociālās, morāli tikumiskās, politiskās apziņas odiozais raksturs, par ko nācās pārliecināties no XX gs. beigām, kad vairs nevar bÅ«t runas par tādiem arhetipiskiem stereotipiem kā brÄ«vÄ«ba, suverenitāte, neatkarÄ«ba, tiesiskums, taisnÄ«gums, godÄ«gums, garÄ«gums.

IdeoloÄ£ijas ABC ietilpst prasÄ«ba visiem saprotami formulÄ“t stratÄ“Ä£iskos uzdevumus valstij, tautai, nācijai, atsevišÄ·Äm sociālajām kārtām. ABC ietilpst arÄ« prasÄ«ba ideoloÄ£iju veidot kā sistÄ“misku fenomenu, aptverot sociuma esamÄ«bas visus galvenos segmentus: izglÄ«tÄ«bas, zinātnes, saimnieciskās darbÄ«bas, garÄ«gās kultÅ«ras segmentu, morāli tikumisko, sociāli politisko, reliÄ£isko segmentu.

Latviešu inteliÄ£enci drÄ«kst uzskatÄ«t par latviešu tautas eliti. Bet tā ir elite bez elitārā potenciāla. ŠÄ« elite nevar tautai palÄ«dzÄ“t - nevar vadÄ«t tautu, nespÄ“j organizÄ“t parlamentāro apvÄ“rsumu un nespÄ“j utopiju pārvÄ“rst realitātÄ“. Toties spÄ“j uzjundÄ«t seno tÄ“mu par elites degradāciju.

Elites degradācija ir vÄ“sturiski apstiprinājusies neskaitāmas reizes, izraisot pagrimumu, krÄ«zes, katastrofas, bojāeju. Elites degradācijas dēļ ir gājušas bojā tautas, valstis, impÄ“rijas, civilizācijas. Tas viss ir labi zināms. VienÄ«gi nav labi zināma atbilde uz jautājumu „KāpÄ“c elite degradÄ“jas?”.

Izskaidrojums ir elites Ä£enÄ“zes eksistenciālie apstākļi. Elites pirmā paaudze parasti uzaug sÅ«ros dzÄ«ves apstākļos. IzglÄ«tÄ«ba tiek iegÅ«ta reizÄ“ ar smagu darbu eksistences nodrošināšanai. Elites otrā paaudze jau veidojas siltumnÄ«cas apstākļos, jo izglÄ«tÄ«ba tiek iegÅ«ta bez rÅ«pÄ“m par eksistences lÄ«dzekļiem. Tos sagādā vecāki. SiltumnÄ«cas apstākļi veicina degradāciju – intelektuāli un morāli piezemÄ“tu attieksmi pret dzÄ«vi.

Elites degradācijas iemesls ir t.s. kadru negatÄ«vā atlase. Lieta ir tā, ka elitÄ“ var iespraukties ne visai atbilstoši indivÄ«di. Viņu garÄ«gais potenciāls nav adekvāts elitei. TomÄ“r šiem indivÄ«diem ir radusies iespÄ“ja iekļūt elitÄ“ un komandÄ“t dažādas institÅ«cijas, izvÄ“loties sev padotos kadrus.

Tādā gadījumā sākas negatīvā atlase. Elitei neadekvātie komandieri visos amatos izvēlas tikai par sevi bālākus kadrus. Tā nedara īstās elites pārstāvji. Viņi nevairās no sava līmeņa kadriem. Par to stāsta, piemēram, daudzu izcilu valstsvīru biogrāfijas. Izcilu valstsvīru komandā ir tikai izcilas personības. Valsti pārvalda izcilu personību plejāde.

Elites degradāciju ievÄ“rojami paātrina šÄ·Ä«bums vÄ“rtÄ«bu hierarhijā. PiemÄ“ram, ja prestiža vÄ“rtÄ«ba kļūst cilvÄ“ka idejiskā lokanÄ«ba un konformista talants, bet nevis intelektuālais un morālais resurss, tad elites degradācija iegÅ«st milzÄ«gu paātrinājumu. Visai drÄ«z elites apzÄ«mÄ“jumā vairs neiederas jÄ“dziens „elite”, kā tas ir noticis Latvijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0