Iesaki rakstu:

ŠorÄ«t KultÅ«ras ministrijai un Ministru kabinetam nogādāju atklāto vÄ“stuli par Nacionālās koncertzāles, AB dambja projektu. VÄ“stule adresÄ“ta no “Koncertzāles izveides iniciatÄ«vas grupas”. Ja Tu piekrÄ«ti mÅ«su viedoklim, tad priecāsimies, ja dalÄ«sies ar šo ziņu!

PÄ“dÄ“jo mÄ“nešu laikā ir aktualizÄ“jies jautājums par Latvijas Nacionālās akustiskās koncertzāles bÅ«vniecÄ«bu RÄ«gā. Neskatoties uz to, ka koncertzāles bÅ«vniecÄ«bai jau tiek piedāvātas vairākas iespÄ“jamās atrašanās vietas un, visticamāk, ir iespÄ“jamas arÄ« citas piemÄ“rotas vietas, vislielākie strÄ«di un debates norisinās par šÄ« projekta realizāciju uz AB dambja.

Ir jÅ«tams bÅ«tisks un mÄ“rÄ·tiecÄ«gs lobijs no KultÅ«ras ministrijas, kas aktÄ«vi aizstāv ideju par koncertzāles bÅ«vniecÄ«bu tieši uz AB dambja. KultÅ«ras ministrijas galvenais un vienÄ«gais vietas izvÄ“les arguments ir tas, ka tā vÄ“las jauno koncertzāli izveidot par jaunu nacionālo simbolu. Diemžēl šis arguments tiek balstÄ«ts tikai un vienÄ«gi uz Ä“kas novietojumu pilsÄ“tā un tās arhitektonisko risinājumu.

MÄ“s, mÅ«zikas un izklaides nozarÄ“ ilgus gadus strādājošie, esam apvienojušies Koncertzāles izveides iniciatÄ«vas grupā, lai paustu savu atbalstu šÄ« nozÄ«mÄ«gā kultÅ«ras objekta izveidei un vienlaikus krasi nostātos pret nepamatoti augstām projekta izmaksām, ceļot nefunkcionālu un grÅ«ti apkalpojamu objektu uz AB dambja, par kura neefektÄ«vo un dārgo uzturÄ“šanu sabiedrÄ«bai bÅ«s jāmaksā vÄ“l vairākās paaudzÄ“s.

MÅ«su iniciatÄ«vas grupa iestājas par to, ka jau tuvāko piecu lÄ«dz sešu gadu laikā RÄ«gā beidzot ir nepieciešams uzcelt akustisko koncertzāli ar lÄ«dz 1500 skatÄ«tāju vietām. Uzskatām, ka koncertzālei ir jābÅ«t funkcionālai un viegli pieejamai apmeklÄ“tājiem.

Veidojot jauno un, visticamāk, vienīgo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā, būtu jātiecas uz augstākajiem iespējamiem akustiskās zāles kvalitātes standartiem, kas piesaistītu apmeklētājus un izpildītājus ne vien no Latvijas bet arī ārvalstīm.

Å…emot vÄ“rā to, ka akustisko un apskaņojamo koncertzāļu arhitektoniskās un tehnoloÄ£iskās prasÄ«bas ir krasi atšÄ·irÄ«gas, un to, ka galvaspilsÄ“tā nepieciešamās apskaņojamās koncertzāles ietilpÄ«ba bÅ«tu nepieciešama krietni lielāka nekā akustiskai koncertzālei (apm. 2500 skatÄ«tāju vietas), uzskatām par neiespÄ“jamu un ekonomiski nepamatotu ideju veidot daudzfunkcionālu zāli, kura tiktu balstÄ«ta uz kompromisiem. Tie bÅ«tiski iespaidos vai nu akustiskās zāles, vai apskaņojamās zāles akustiskos parametrus un funkcionalitāti.

Uzskatām, ka šobrÄ«d KultÅ«ras ministrijas plānotais tikai ar pašas koncertzāles bÅ«vniecÄ«bu saistÄ«tais budžets – 118 miljoni eiro – ir nesamÄ“rÄ«gi augsts un ekonomiski nepamatots šÄda veida projekta realizācijai.

Tāpat mÅ«su iniciatÄ«vas grupa uzskata, ka darbs pie Nacionālās akustiskās koncertzāles izveides bÅ«tu jāsāk nevis ar Ä“kas vizuālā izskata un novietojuma apspriešanu, kā to šobrÄ«d dara KultÅ«ras ministrija, bet gan ar krietni bÅ«tiskākām lietām, kas ir saistÄ«tas ar:

- programmu māksliniecisko saturu,

- koncertzāles funkcionalitāti,

- ekonomisko pamatojumu un zāles operÄ“šanas plānu;

- saprātÄ«gu valsts finansÄ“juma izlietojuma plānošanu ne tikai pašas Ä“kas bÅ«vniecÄ«bai, bet arÄ« turpmākai kultÅ«ras programmu un māksliniecisko kolektÄ«vu uzturÄ“šanas finansÄ“šanai.

MÄ“s iestājamies par to, ka jaunizveidotajai koncertzālei obligāti jākļūst par mājvietu valsts finansÄ“tiem, RÄ«gā bāzÄ“tiem kolektÄ«viem, kas nodrošinās bÅ«tisku daļu no koncertzālÄ“ paredzÄ“tajām mākslinieciskajām aktivitātÄ“m.

Piemēram:

- Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris;

- Valsts Akadēmiskais koris Latvija;

- Valsts KamerorÄ·estris Sinfonietta RÄ«ga;

- Latvijas Radio koris.

Jebkura veida koncertzāle ir Ä«pašs objekts, kura veiksmÄ«gai pastāvÄ“šanai nepieciešams nodrošināt infrastruktÅ«ru, kas ir daudz bÅ«tiskāka par pašas Ä“kas ārÄ“jo veidolu vai precÄ«zu novietojumu pilsÄ“tvidÄ“. MÄ“s vÄ“lamies vÄ“rst uzmanÄ«bu tieši uz to, ka koncertu veiksmÄ«gai norisei šÄda tipa Ä“kās ir bÅ«tiskas infrastruktÅ«ras vajadzÄ«bas, kas saistÄ«tas ar Ä“ku un pasākumu tehnisko nodrošinājumu, koncertu apmeklÄ“tāju, iesaistÄ«to mākslinieku un darbinieku Ä“rtu piekļuvi gan no sabiedriskā transporta, gan no vieglo automašÄ«nu stāvvietām.

Pasākumu un koncertzāles funkciju nodrošināšanai ir bÅ«tiska brÄ«vas piekļuves nodrošināšana lielgabarÄ«ta kravas furgoniem ar dekorācijām, tehnisko ekipÄ“jumu, orÄ·estru instrumentiem, televÄ«zijas un radio translācijas tehniku, kā arÄ« servisa nodrošinājuma transportam un citām ar pasākumu realizāciju saistÄ«tām vajadzÄ«bām.

Lai izpildÄ«tu visus šos augstāk pieminÄ“tos mākslinieciskos, funkcionālos un ekonomiskos kritÄ“rijus, uzskatām, ka koncertzāles novietojums uz AB dambja ir absurds un nākotnÄ“ radÄ«s tikai papildu finansiālos apgrÅ«tinājumus valsts budžetam.

MÄ“s, Koncertzāles izveides iniciatÄ«vas grupa, vÄ“ršamies Latvijas Republikas Ministru kabinetā ar prasÄ«bu rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“t Latvijas Nacionālās akustiskās koncertzāles projektu, iecerÄ“tās bÅ«vniecÄ«bas vietas atbilstÄ«bu koncertzāles funkciju pilnvÄ“rtÄ«gam nodrošinājumam un KultÅ«ras ministrijas piedāvātajam ekonomiskajam un mākslinieciskajam plānam koncertzāles sekmÄ«gas darbÄ«bas nodrošināšanai vismaz turpmāko desmit gadu laikā.

VÄ“lreiz vÄ“lamies vÄ“rst JÅ«su uzmanÄ«bu uz to, ka koncertzāle nav tikai “arhitektÅ«ras piemineklis”, bet gan dzÄ«vs un funkcionāls organisms, kuram ir jānodrošina augstvÄ“rtÄ«ga un dzÄ«votspÄ“jÄ«ga kultÅ«ras dzÄ«ve un mÅ«ziku izglÄ«tojoša loma ne vien RÄ«gas bet visas Latvijas iedzÄ«votājiem. Apzinoties šÄ« galvaspilsÄ“tai svarÄ«gā kultÅ«ras objekta lomu, vÄ“lamies, lai projekta izvÄ“rtÄ“šanā jau projekta tapšanas stadijā tiktu iesaistÄ«ti nozares speciālisti, kas spÄ“j izvÄ“rtÄ“t koncertzāles mākslinieciskos, funkcionālos, arhitektoniskos un ekonomiskos kritÄ“rijus.

Koncertzāles izveides iniciatīvas grupas vārdā:

Ralfs Eilands (mūziķis)

Zigmars Liepiņš (Latvijas Nacionālā opera un balets, VSIA valdes priekšsÄ“dÄ“tājs)

Aivars Hermanis (mūziķis, producents, konsultants)

Mārtiņš Brauns (komponists, mÅ«ziÄ·is)

Andris Veismanis (diriģents)

Gints Putnins (L Tips Agency, SIA producents)

Arturs Pērkons (JVLMA docētājs, būvakustiķis)

Normunds Eilands (SGS SistÄ“mas, SIA valdes loceklis, pasākumu un koncertzāļu tehniskā nodrošinājuma speciālists