Iesaki rakstu:

Ziemas miegā iztraucÄ“ts lācis ir bÄ«stams, mÄ“dzot uzbrukt pat cilvÄ“kiem. PolitiÄ·iem savukārt pagulÄ“šanai atvÄ“lÄ“ts laiciņš pÄ“c Jāņiem, bet šitik traks vasaras vidus sen nebija redzÄ“ts. Tad nu arÄ« ir sašÅ«mÄ“jies kā SibÄ«rijas sādžā pÄ“c šatuna sirojuma. ValdÄ«ba tÄ“š, Saeima Ä“velÄ“, aktÄ«visti cits citu baksta un dursta, aizgājÄ“jiem neļauj mierÄ«gi atlÄ«mÄ“ties, jauniņie drÅ«zmÄ“jas pārdales gaidās.

UzkarsusÄ« JÄ“kabielas atmosfÄ“ra paredzamā kārtā pārmākusi kaislÄ«bas ap pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanām, tādÄ“jādi dodot jauku iespÄ“ju aplÅ«kot šos rezultātus nevis pagātnes sniegumu, bet gan nākotnes iespÄ“ju leņķī. Jo publika ilgstoši ir ņēmusies ar rezultātu tiešo, vietvaldÄ«bu nozÄ«mi, pagalam ignorÄ“jot, ka uz Saeimas vÄ“lÄ“šanām ies tie paši cilvÄ“ki, lai arÄ« bieži vien ar atšÄ·irÄ«gu motivāciju.

PārgrupÄ“šanās, politisko lÄ«Ä·u apbÄ“rÄ“šanas un jaunu mesiju gaidÄ«šanas laikā pakrāmÄ“jos ap aizvadÄ«to vÄ“lÄ“šanu rezultātiem no primitÄ«va mārketinga viedokļa. Ir vÄ“lÄ“tāji (tie paši pircÄ“ji vien ir, ar to atšÄ·irÄ«bu, ka tiem šajā nākamrudens “izpārdošanā” ir tikai viens talons, kas derÄ«gs vienu dienu), ir prece – partiju saraksti, daži sen pazÄ«stamu zÄ«molu, daži jauni. Un skaidri zināms, ka daži no brendiem bÅ«s jau pilnÄ«bā bankrotÄ“juši un to iepriekš lojālie “pircÄ“ji” gribÄ“s ko citu. Vai arÄ« “izpārdošanu” ignorÄ“s. Å…emu CVK laipni sarÅ«pÄ“tās tabulas un pašÄ·iroju datus nevis smalku politoloÄ£isku kategoriju izsijāšanai, bet gan primitÄ«vā tirgus analÄ«zes stilā: lielā bilde pirmā tuvinājumā.

Draiskošanās ar tabulām: politzÄ«molu popularitāte

Tātad: kas gaidāms šai tirgÅ« no zÄ«molvedÄ«bas viedokļa? Kāda ir veco zÄ«molu puslÄ«dz drošÄ daļa, cik ir pārdalāmā daļa un kur tā drÄ«zāk rodama, kādas iespÄ“jas tirgu paplašināt? Uz ko var cerÄ“t jaunpienācÄ“ji?

Atgādināšu dogmu, ka pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās balso lielākoties par konkrÄ“tām personÄ«bām un konkrÄ“tiem jautājumiem, ideoloÄ£isko vÄ“rtÄ«bu un nacionālu problÄ“mu risināšanu atstājot Saeimai. Tālabad ierasti runāt par “iedzÄ«votājiem” pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu kontekstā, bet uz lielo vÄ“lÄ“šanu laiku uzplaukst “vÄ“lÄ“tāju” un “pilsoņu” piesaukšana.

VarÄ“tu sagaidÄ«t, ka augšminÄ“tā dalÄ«juma dēļ vietÄ“jās vÄ“lÄ“šanās arÄ« vairums aktÄ«vo pretendentu grupÄ“tos vÄ“lÄ“tāju sarakstos tipa “MÄ“s – VilkadirkšÅ†u laimei”. Un tiešÄm, sarindoti alfabÄ“tiski, “Vienoti novadam” un tamlÄ«dzÄ«gi izlec no visām Latvijas malām, populārākie nosaukumi vairākkārt. VarÄ“tu sagaidÄ«t, ka lÄ«dzÄ«gi neiznÄ«cināmajai vietÄ“jās avÄ«zes daudzgadu popularitātei arÄ« VilkadirkšÅ†u laimes nesÄ“ji bÅ«s tie vÄ“lÄ“tāju izraudzÄ«tākie. Nu, ja ne vairumā, tad pusÄ“, nu vismaz krietnā trešdaļā. Nekā nebij’.

SasummÄ“jot visas balsis, kas nodotas par tiem sarakstiem, kuri nosaukumā nes Saeimas vÄ“lÄ“šanās redzÄ“tus zÄ«molus, izrādās, ka vietÄ“jās apvienÄ«bas nesavāc pat septÄ«to daļu no visām balsÄ«m. NemÄ“Ä£ināšu analizÄ“t kandidātu motÄ«vus startÄ“t Saeimā pārstāvÄ“tas partijas sarakstā vai vÄ“lÄ“tāju motÄ«vus par tādiem balsot. Skaidrs, ka te bÅ«s lÄ“venis dažādu, tai skaitā pretÄ“ju, tendenču. Nu, piemÄ“ram, par šo es balsoju tādēļ, ka labs saimnieks, lai kurā sarakstā šamais bÅ«tu, vai gluži otrādi – lai tak nāk šitie, tie kopumā cÄ«nās par taisnu lietu. Šoreiz daudz prastāk: par Saeimā pārstāvÄ“tu vai Saeimas vÄ“lÄ“šanās dalÄ«bu ņēmušu nosaukumu sarakstiem šajās pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“lanās nobalsojuši apmÄ“ram 85% vÄ“lÄ“tāju.

Neliela piebilde par aprÄ“Ä·inu metodiku. Esmu summÄ“jis visas balsis, tai skaitā arÄ« tās, kas nav devušas konkrÄ“tu rezultātu pašvaldÄ«bas deputātu skaitā, un kuru iespaids katrā konkrÄ“tā pašvaldÄ«bā nav nekāds. Gluži vienkārši: saraksts ar partijas nosaukumu (vai kurā cita starpā ir partijas nosaukums apvienoto sarakstu gadÄ«jumā) ir saņēmis tik un tik balsis, un sasummÄ“ju to pa visu valsti. Ä€rpus šÄ« vingrinājuma paliek, kuram no zÄ«moliem cik liels svars apvienoto sarakstu gadÄ«jumā. Lai cik kolorÄ«ti arÄ« šÄ·istu šie brÄ«numainie lokālpolitikas kuriozi, salÄ«dzinot ar kuriem Šveika karabiedra savvaļnieka Mareka izgudrotā skābjvÄ“dervalzivs ir pilnÄ«gi ticams radÄ«jums, skaitliski uz visas partijas nacionālā mÄ“roga skaitļiem šis iespaids ir sÄ«ks.

85% ir kopā nodoto balsu skaits par pazÄ«stamiem zÄ«moliem, kas startÄ“ Saeimas vÄ“lÄ“šanās. Ja tiem piesummÄ“ klāt pazÄ«stamos tradicionālos satelÄ«tus, kuri vietÄ“jās vÄ“lÄ“šanās veido savu sarakstu, bet nacionālās iet “lielo” sarakstos, tad procents ir 90%. Par vietÄ“jiem vai izteikti reÄ£ionāliem sarakstiem balso tikai 15% vÄ“lÄ“tāju, un šÄ«s balsis noteikti tiks pārdalÄ«tas Saeimas vÄ“lÄ“šanās.

Secinājums: nospiedoši lielākā Latvijas vÄ“lÄ“tāju daļa tā vai citādi ir analizÄ“jama nacionāli atpazÄ«stamu politisko zÄ«molu kategorijās.

Draiskošanās ar tabulām: formālie rezultāti 

Jau vairākkārt esmu rakstÄ«jis par socioloÄ£isko mÄ“rÄ«jumu iespÄ“jām, to ierobežotÄ«bu un interpretāciju variantiem. PÄ“dÄ“jos gadus aptauju dati, kuriem bÅ«tu vairāku tÅ«kstošu izlase, man nav bijuši pieejami, un es nebrÄ«nÄ«tos, ka tādu nemaz ar’ nav. Bet vÄ“lÄ“šanas ir arÄ« sava veida aptauja, lai gan tajā nav izplānotas jautājumu anketas. ProcedÅ«ra ir zināma, un dati – vÄ“lÄ“šanu rezultāti – pieejami par pusi no balsstiesÄ«gajiem.

Kārdinājums bija apskatÄ«t šos datus nevis pašvaldÄ«bu varas cīņu aspektā, bet gan kā zÄ«molu popularitātes “aptauju”. Iznāca kaut kas tāds (lÅ«gtum atvainot par žargonu nosaukumos, bet savÄ“jie sapratÄ«s):

	PašvaldÄ«bas ‘2017		1443796	12. Saeimas vÄ“lÄ“šanas		1552235
	balsis	daļa	727467	balsis	daļa	913491
Saskaņa	176067	0.2420		209887	0.2298
GKML	6280	0.0086
ZZS	140336	0.1929		178210	0.1951
Vienotība	79496	0.1093		199535	0.2184
Vienotība plus	88468	0.1216		210323	0.2302
NA	86432	0.1188		151567	0.1659
LRA plus	101963	0.1402		68968	0.0755
LA (ieskaitot RÄ«gu)	37995	0.0522		8156	0.0089
NSL	10398	0.0143		62521	0.0684
JKP	43098	0.0592		6389	0.0070
		dalība:	0.5039		dalība	0.5885

Daži skaidrojumi pie tabulas.

Aiz šÄ«gada pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu rezultātiem seko 12. Saeimas vÄ“lÄ“šanu rezultāti tāda paša nosaukuma zÄ«moliem. Tie otrie ir oficiāli, bet pirmie – mana kompilācija, ar jau aprakstÄ«tajiem defektiem un vÄ“l citām Ä«patnÄ«bām, dažas no kurām tālāk minÄ“šu.

“Balsis” ir visu to sarakstu balsu summa, kuru nosaukumā parādās konkrÄ“tais zÄ«mols, lÄ«dz ar to daži saraksti iesummÄ“ti vairākkārt, jo neredzu jÄ“gu dalÄ«t šÄ«s balsis smalkāk.

“Daļa” ir šo balsu skaits pret balsojušo skaitu. Kam labāk tÄ«k procenti, reiziniet to ar 100. Tā, piemÄ“ram, Saskaņa par savām kopumā 176 067 balsÄ«m ir guvusi 24,2%.

AugšÄ“jā rindā ir CVK uzrādÄ«tais balsstiesÄ«go skaits attiecÄ«gajā pasākumā, zem tā dalÄ«bu ņēmušo skats, un pašÄ apakšÄ dalÄ«bas daļa, šogad 50,4% iepretim 12. Saeimas 59%. Ja izrādās, ka daļu no skaitļiem esmu ņēmis pirms atkārtotās balsošanas Ķekavā, varat dusmoties, tās ir jÅ«su tiesÄ«bas.

Daži no zÄ«moliem neprasa paskaidrojumus, ir stabili, un to datu summÄ“šana nerada sarežģījumus: Saskaņa, ZZS, “nacionāļi”, NSL, JKP.

Pie Saskaņas dabiskā kārtā ieskaitÄ«ts RÄ«gas rezultāts, “Gods Kalpot etc” Amerika versijā nav nekādi atsevišÄ·i izdalÄ«ts. GKML (“Gods Kalpot etc” Požarnova versijā) izlikts tÅ«lÄ«t nākošajā rindā, kam tÄ«k, var summÄ“t. Bet var arÄ« nesummÄ“t. Galu galā vienÄ«gajā pašvaldÄ«bā, kur GKML guva panākumu – BaldonÄ“,  Požarnova k–gs bÅ«s mÅ«su valdÄ«šanas koalÄ«cijā ar NA, ja pareizi saprotu ziņas no pašvaldÄ«bas mājas lapas.

ZZS ir piesummÄ“ti Ventspils un Liepājas partiju rezultāti, šÄ·iet, komentārus neprasa.

Lielāka Ä·Ä“pa ir ar VienotÄ«bu un LRA, un, tā kā šÄ«s ir bÅ«tiskas daļas, piedevām visinteresantākās no gaidāmo notikumu viedokļa, daži paskaidrojumi šeit neizbÄ“gami. VienotÄ«bai ir divas rindiņas: pirmajā tikai tie saraksti, kuru nosaukumā ir “VienotÄ«ba”, otrajā tam piesummÄ“ti tradicionālie sabiedrotie, kuri ir deleģējuši savus kandidātus VienotÄ«bas sarakstos Saeimas vÄ“lÄ“šanās. Pieņēmumi te var bÅ«t visdažādākie, taču kopÄ“jo ainu abas rindiņas uzrāda.

KuldÄ«gas un Valmieras sarakstus neesmu summÄ“jis ne pie viena no zÄ«moliem, lai arÄ« tur kopā ir vairāk nekā 10 000 balsu. Tās jāņem vÄ“rā turpmākajā analÄ«zÄ“.

LRA ir sasummÄ“ti visi saraksti, kuri ir saistÄ«ti ar LRA, t.i. pati LRA, ReÄ£ionu Alianse, Vidzemes partija un to kombinācijas gan savā starpā, gan ar citiem sarakstiem, plus piesummÄ“ti arÄ« tie Latvijas AttÄ«stÄ«bai rezultāti, kur tā startÄ“ atsevišÄ·i.

Latvijas AttÄ«stÄ«bai ir arÄ« atsevišÄ·a rinda, kur ir tās sarakstu rezultāts, ieskaitot RÄ«gu, kurā tā bija ar LRA kopÄ«gā sarakstā.

Datus par sociÄ·iem, skeptiÄ·iem un citiem dÄ«vaiņiem esmu apkopojis, bet tabulas vieglākas lasāmÄ«bas labad tos šeit nerādu. Nekādu lielo skaitļu tur nav. Ja nākošgad bÅ«s iemesls, liksim klāt un brÄ«nÄ«simies.

Jautājumus par tabulas skaitļiem laipni lÅ«gtum komentāros vai arÄ« rakstÄ«t man pa tiešo.

No tirgzinības uz politiku: tirgus pārdale

Apskatot vÄ“lÄ“šanu cīņu kā mārketinga disciplÄ«nu, jautājums par zÄ«moliem, to noturÄ«bu, klientu lojalitāti un jaunu “pircÄ“ju” piesaisti ir jātulko politikā pierastajos terminos, bet bÅ«tÄ«ba no tā nemainās. “PircÄ“js” kļūst par “vÄ“lÄ“tāju”, “zÄ«mols” par “partiju”, un attiecÄ«gi tālāk meklÄ“jam tulkojumus terminiem “kvalitāte”, “vienkāršÄ«ba lietošanā”, “uzticamÄ«ba”, utt.

Sekos daži mani secinājumi un pat – akvaivai – prognozes. Katrs drÄ«kst tās lietot uz savu atbildÄ«bu.

No pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu rezultātiem zÄ«molu griezumā redzams, ka Saskaņa un ZZS kopumā valstÄ« reālās vÄ“lÄ“šanās ir saņēmušas apmÄ“ram to pašu procentu, ko tām rāda socioloÄ£iskie mÄ“rÄ«jumi attiecÄ«bā uz Saeimas vÄ“lÄ“šanām. Pie kam šie skaitļi jau ilgstoši ir diezgan stabili. Par pašu organizāciju stabilitāti šobrÄ«d nekādu sensacionālu ziņu nav, tādēļ mans pieņēmums ir, ka šo zÄ«molu turÄ“tāji var izmantot klientu lojalitāti un rezultātu noturÄ“t bez lieliem riskiem. “Nacionāļiem” pašvaldÄ«bu rezultāts ir jÅ«tami augstāks par tā paša perioda reitingiem, kas rāda iespÄ“ju atgriezties ierastajā divciparu lÄ«menÄ«.

Tagad par interesantāko: bankrotÄ“jušo zÄ«molu klientÅ«ras pārņemšana un nestabilo pārdale.

PÄ“dÄ“jo dienu notikumi man atņēmuši ikkatru pamatu uzskatÄ«t, ka Saeimas vÄ“lÄ“šanās VienotÄ«bas  zÄ«molam bÅ«s kāds svars. Šis elektorāts tiks pārdalÄ«ts. Un te mÄ“s nerunājam par sÄ«kumiem: iepretim reitingam, kas bembelÄ“jas 5% apkaimÄ“, VienotÄ«ba kā zÄ«mols šajās vÄ“lÄ“šanās ir ar skaidru divciparu rezultātu. Šie ir klienti, kas nākošrudens izpārdošanā noteikti piedalÄ«sies, bet izvÄ“lÄ“sies ko citu, tie ir apzinÄ«gi 80 000 pircÄ“ji. Ko izvÄ“lÄ“sies? Galvenais pretendents – feisbucÄ«šu un tviterastu jaunveidojums, kur raugam piesviests abrakasis no iepriekšÄ“jā cepuma. Šie neapšaubāmi ir vislabāk pozicionÄ“ti politiskā meža sanitāra funkcijai – gan veco maitu izknābāšanai, gan jaunu tirgu apguvei.

To daļu no VienotÄ«bas vÄ“lÄ“tājiem, kas sevi asociÄ“ja ar varas partiju, nevis liberālu pamuldÄ“tāju grupiņu, varÄ“tu mÄ“Ä£ināt iegÅ«t ZZS, bet te nu ir Ä·eza. ZZS, pašai pat it kā negribot, ir iestumta varas lÄ«dera pozÄ«cijā, bet nacionālā mÄ“rogā tā šo funkciju pilda neapmierinoši, it Ä«paši publiskās komunikācijas jomā. Skaidrs varas nesÄ“ja piedāvājums bÅ«s tas, kas varÄ“tu piesaistÄ«t krietnu trešdaļu no bijušÄ VienotÄ«bas elektorāta, sekosim reklāmai.

SevišÄ·i duļķains ir LRA stāvoklis. Lai arÄ« tas pozicionÄ“jas kā nacionāla mÄ“roga zÄ«mols, faktiski tas ir sadrumstalots un neskaidrs. VÄ“lÄ“šanās startÄ“ja gan LRA, gan ReÄ£ionu Alianse, gan vÄ“l arÄ« Vidzemes partija, plus dažādas raibas kombinācijas no tām, plus vÄ“l varianti ar apvienotajiem sarakstiem ar citiem zÄ«moliem. Tā kā LRA ir Saeimā pārstāvÄ“ta partija tieši ar šo vārdu, uzskatÄ«ju par pareizāku viņu kopÄ«gi iegÅ«tos 14% apskatÄ«t  nacionāla mÄ“roga zÄ«mola kontekstā.

RaksturÄ«gi – šÄ« zÄ«mola atsevišÄ·i varianti savā starpā konkurÄ“, vietām pat ļoti kolorÄ«ti. Rezultātā viens no apakšzÄ«moliem atņēmis balsis otram, ar skaidri negatÄ«vu rezultātu. Ilustrācijai interesenti var aplÅ«kot Madonas novadu, kur Vidzemes partija palika pie viena mandāta, lai arÄ« tai tikai drusciņ mazāk par NA, kuri ieguva divus, bet LRA 3% noskalojās kanalizācijā. LÄ«dzÄ«gi noticis Ķeguma novadā. Ir novadi, kur konkurÄ“juši divi no apakšzÄ«moliem plus LA kādā citā sarakstā. ŠÄ« zÄ«mola Ä«patnÄ«ba ir tieši akcents uz vietÄ“jo varu, un tādēļ, ja vÄ“lÄ“tājs justu, ka savu māju problÄ“mas ir atrisinājis, tad Saeimas vÄ“lÄ“šanās tas varÄ“tu pievÄ“rsties augstākām vÄ“rtÄ«bām, – valsts drošÄ«ba, attÄ«stÄ«ba plašÄkā nozÄ«mÄ“ utt. Skaidrs, ka šÄ«s kopā vairāk nekā 100 000 balsis var tikt pārdalÄ«tas, pirmkārt jau par labu iepriekšapskatÄ«tajam varas partijas vilinājumam.

Lielu iespaidu uz Saeimas sastāvu var dot mazāki, bet kompaktāki un skaidrāk ietekmÄ“jami balsu bloki, tādi kā Latgales partija, un skaidri reÄ£ionu lÄ«deri, kā KuldÄ«gas un Valmieras saraksti. Kopā te ir vairāk nekā 30 000 balsu, kuru alokācija šobrÄ«d nav izlemta.

LRA un Latvijas AttÄ«stÄ«bai kopÄ«gais saraksts RÄ«gā neapšaubāmi ir mārketinga panākums: apvienojot atpazÄ«stamu lÄ«deri ar nelielu, bet mÅ«sdienÄ«gu organizāciju, iegÅ«ts vÄ“rā ņemams rezultāts. Par kopÄ«gu zÄ«molu nacionālā mÄ“rogā šobrÄ«d runāt nevaram, LRA mājas lapā atrodamo vÄ“lÄ“šanu rezultātu tabulā tā LA uzrāda kā RÄ«gas saraksta gadÄ«juma partneri, bet apvienotie LRA+LA skaitļi atrodami tikai manā tabulā. Tas tādēļ, ka RÄ«gas rezultāti ir pārāk bÅ«tisks lielums un labāk analizÄ“jami šÄdā formā.

AtsevišÄ·i novÄ“rtÄ“t LA iespÄ“jas no šo vÄ“lÄ“šanu rezultātiem nevar, jo ārpus RÄ«gas LA saņēmusi tikai desmito daļu no tā, ko kopā ar LRA RÄ«gā. Uz LA nišu nepārprotami tÄ“mÄ“ jau minÄ“tie jaunpienācÄ“ji, feisbucÄ«ši–tviterasti, bet tikpat labi te ir dažādas kombināciju iespÄ“jas, par ko turpmāk.

Pie mārketinga panākumiem pieskaitāms neizteiksmÄ«gās JKP pārveidošana par trockistiski ekstrÄ“misku lozungu mašÄ«nu. Šajās vÄ“lÄ“šanās kopumā šÄ·Ä“rsota 5% robeža, astoņkārtÄ«gs pieaugums pret iepriekšÄ“jo, un aptauju reitingi rāda apmÄ“ram to pašu.

SÄ“rÄ«gi rezultāti NSL, kopumā pa valsti saskrāpÄ“ti drusciņ vairāk nekā desmit tÅ«kstoši balsu, kas dod 1,4% (tikai mata tiesu vairāk par KPV.LV 1,25%) un ir tuvu aptauju reitingu mÄ“rÄ«jumiem. No zÄ«molvedÄ«bas viedokļa, manuprāt, neapšaubāmi redzamākā atšÄ·irÄ«ba pret 12. Saeimas kampaņu bija tā, ka šis bija NSL zÄ«mola uznāciens bez IngÅ«nas Sudrabas akcentÄ“tas pozicionÄ“šanās, rezultātā seškārtÄ«gs kritums. Tas arÄ« labi izgaismo uzkuļčināto histÄ“riju ap izmeklÄ“šanas komisiju. Tā kā pati izmeklÄ“šana kā tāda neko nedos, tad rezultāts bÅ«s komisijas vadÄ«bas publiskā profila celšana, tādēļ ZZS ir kategoriski pret tviterastu zÄ«mÄ“šanos, bet visi pārÄ“jie izmanto iespÄ“ju piebeigt NSL kā zÄ«molu.

Atkārtots paziņojums grÅ«tgalvÄ«šiem: aļļo! vasaras nebÅ«s! kampaņa ir sākusies! 

NākošÄ Saeimas vÄ“lÄ“šanu kampaņa krasi iezÄ«mÄ“s jauno situāciju publisko komunikāciju telpā, kad masu mediju monopols ir izbeidzies, bet jaunās formas vÄ“l nav atradušas garantÄ“tas metodes vÄ“stÄ«juma nogādāšanai lÄ«dz konkrÄ“tiem informācijas apmaiņas burbuļiem. Ko sagaidÄ«t no kampaņas šajos apstākļos, manuprāt, jāsāk ar skaitļiem, reāliem un truliem.

Ciniska marketinga pamati: cik

Politisko komentāru iespaidā uzmanÄ«ba visbiežāk ir pievÄ“rsta abstraktām konstrukcijām, tādām kā “vÄ“rtÄ«bas”, “elektorāta daļas gaidas” un pats maldinošÄkais – vingrinājumi procentomānijā kā alÄ·Ä«miskā kabalā. Protams, vÄ“lÄ“šanu rezultātus beigās saliek tabulās, sarÄ“Ä·ina procentus un piešÄ·ir vietas Saeimā saskaņā ar formulām un kārtulām. Bet vÄ“lÄ“šanas no marketinga viedokļa nav procentu pasākums. Tāpat kā ikkatrā izpārdošanā, uzdevums ir pārdošanas apjoms, procentus pÄ“c tam skaita priekšniecÄ«ba un liek to atskaitÄ“s, pārskatos un finanšu plānos. Bet pamats tam visam ir vienkāršs skaitlis: cik. Cik ir ieņēmums, nauda kasÄ“ po faktu, nevis procenti.

ArÄ« vÄ“lÄ“šanu kontekstā pa ielu nestaigā procenti, TV un FB neglÅ«n procenti, procenti nestaigā uz mÄ«tiņiem un neiet uz vÄ“lÄ“šanām. VÄ“lÄ“šanas izšÄ·ir vÄ“lÄ“tāju skaits. KonkrÄ“ti vÄ“lÄ“tāju duči, simti, tÅ«kstoši un desmiti tÅ«kstošu. No marketinga viedokļa aumež lietderÄ«gi bÅ«tu saprast, cik liels ir jau apgÅ«tais tirgus (vÄ“lÄ“šanu kontekstā – droši balsotāji), cik ir pārdalāmā daļa un uz ko var cerÄ“t tajā sadaļā, kas doto produktu lÄ«dz šim nav pirkuši vai darÄ«juši to reti, tikai pÄ“kšÅ†a emocionāla impulsa ietekmÄ“.

Apskatot oficiālos datus, izrādÄ«sies, ka balsstiesÄ«go skaits pÄ“dÄ“jās trÄ«s Saeimas vÄ“lÄ“šanās ir itin stabils, nedaudz virs pusotra miljona. DalÄ«bas procents savukārt ir kritis, un 12. Saeimas vÄ“lÄ“šanās noplunkšÄ·Ä“ja zem 59%. Ja apskatām šÄ« parametra vÄ“sturisko kustÄ«bu, tad redzami trÄ«s skaidri posmi: sajÅ«smÄ«ba 5. Saeimas vÄ“lÄ“šanās (gandrÄ«z 90%), stabils plauktiņš nākošajās trÄ«s (nedaudz virs 70%) un tad skumÄ«gi uz leju vien uz leju vien, no 63% uz 59% nākošo četru vÄ“lÄ“šanu laikā. Bet tie atkal ir procenti, – komentÄ“tāju, politologu un citu gaisa pārdevÄ“ju maizÄ«te.

Reālos skaitļos dalÄ«ba Saeimas vÄ“lÄ“šanās ir nostabilizÄ“jusies nedaudz virs 900 000 vÄ“lÄ“tājiem. Balsu vākšanā jāizdara pieņēmumi, uz kuru pusi kustÄ“s šis skaitlis, cik no šÄ« ir stabili, zÄ«moliem lojāli “pircÄ“ji”, cik liela ir iespÄ“jamā pārdale, un cik varÄ“tu nākt klāt jaunu “pircÄ“ju”. Turpmākais ir manas hipotÄ“zes šajā jomā, kas balstās nevis “vÄ“rtÄ«bās” un “elektorāta gaidās” kā primārajā faktorā, bet gan primitÄ«vā raupju faktu izvÄ“rtÄ“šanā.

Pirmkārt, lai novÄ“rtÄ“tu katra zÄ«mola “realitātes kvantu”, der konkrÄ“tos skaitļos pārtulkot 5% barjeras prasÄ«bās. Skaidrs, ka tā atkarÄ«ga no vÄ“lÄ“tāju aktivitātes – jo tā zemāka, jo lielāka iespÄ“ja margināļiem, bet jo augstāka, jo izdevÄ«gāka “lielajiem” sarakstiem.

Man šobrÄ«d ticamākā robeža šÄ·iet 45 000 balsu. Šis skaitlis var nokrist lÄ«dz 40 000 neredzÄ“ti zemas (Saeimas vÄ“lÄ“šanu kontekstā) aktivitātes gadÄ«jumā un var pieaugt lÄ«dz nepilniem 50 000, ja jaunās komunikatÄ«vas vides efekts bÅ«tu dalÄ«bas pieaugums lÄ«dz 64%, kas mazticami. PÄ“dÄ“jais reālos skaitļos nozÄ«mÄ“tu, ka uz vÄ“lÄ“šanām ierastos par 80 000 vairāk nekā 11. un 12. Saeimas vÄ“lÄ“šanās. Tas arÄ« ir maksimālais diapazons. Ä€rpus tā vizionāri murgi.

Ciniska marketinga pamati: pārdale 

Lai arÄ« raksta sākumā aprādÄ«ju, ka uzticÄ«ba nacionāla mÄ“roga zÄ«moliem ir daudz lielāka par intuitÄ«vi sagaidāmo, pārdalāmo balsu tomÄ“r ir ievÄ“rojams daudzums. VÄ“lÄ“tāji, kas piedalÄ«jušies pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās, savā lielākajā daļā ir sociāli un politiski aktÄ«vi, un ļoti ticams, ka tie piedalÄ«sies arÄ« Saeimas vÄ“lÄ“šanās.

Daļai no tiem pilnÄ«gi obligāti bÅ«s jāizšÄ·iras par zÄ«mola maiņu, jo to iepriekšÄ“jais favorÄ«ts – “MÄ“s VilkadirkšÅ†iem” – Saeimas vÄ“lÄ“šanās nestartÄ“s. ŠÄdu reālu vÄ“lÄ“tāju skaits ir aptuveni 110 000, un augstāk aprakstÄ«to skaitļu kontekstā tas ir milzÄ«gs kvantums.

No raksta pirmajā daļā virpinātajiem apsvÄ“rumiem arÄ« izriet, ka pārdalÄ«ta tiks lielāka daļa VienotÄ«bas balsu, krietna puse LRA lupatu deÄ·a, daļa no izdziestošiem mazākiem zÄ«moliem kā KPV.LV un to reÄ£ionālo spÄ“ku lojālie atbalstÄ«tāji, kuri gaida impulsu no priekšniecÄ«bas. Pieņēmumi te var bÅ«t dažādi, es šo daļu vÄ“rtÄ“ju kā apmÄ“ram tikpat lielu kā VilkadirkšÅ†u elektorātu, ar kuriem kopā sanāktu ap 220 000 balsu. Tiem, kam patÄ«k procentu kabala, tas varÄ“tu dot no 23% lÄ«dz 26% no kopÄ“jā rezultāta. Šis arÄ« acÄ«mredzami ir galvenais cīņas lauks. Tās ir reālas balsis, cilvÄ“ki, kas iet uz vÄ“lÄ“šanām, nevis stāsta aptaujās, ka ies. StarpÄ«ba starp vieniem un otriem ir milzÄ«ga. Atbilde “nepiedalÄ«šos” parasti ir padsmitos procentu, kas bÅ«tu ap 200 000, bet reāli nepiedalās vairāk nekā pusmiljons. Reitingi ir un paliek noskaņojuma mÄ“rÄ«jums, un tā rezultāts ir procenti. VÄ“lÄ“šanās vajag balsis, un to rezultāts ir vara. Procentus gan jau CVK sarÄ“Ä·inās.

Pārdale manuprāt iespÄ“jama divos galvenajos virzienos: ZZS centÄ«sies savākt LRA pārdalāmo daļu un tos VienotÄ«bas vÄ“lÄ“tājus, kas kopumā tendÄ“ti atbalstÄ«t varas partijas, stabilitāti, prognozÄ“jamÄ«bu utml. Konkurenti šajā cīņā bÅ«s NA un Saskaņa, kuru pamatarguments ir vÄ“rtÄ«bas citā plāksnÄ“.

JaunpienācÄ“ji – tviterasti, kuru formālais apveids sāk iezÄ«mÄ“ties pÄ“dÄ“jās nedēļās, nepārprotami par savu uzskata to daļu no VienotÄ«bas elektorāta, kurā liberālās vÄ“rtÄ«bas koÄ·etÄ“ ar nepiepildÄ«tu vÄ“lmi izdrāzt visus sliktos. Šeit gaidāma asa konkurence. No vienas puses, drāzÄ“ju žanrā veiksmÄ«gi startÄ“juši trockistiski fašistisko lozungu bļāvÄ“ji zem JKP izkārtnes, no otras puses – eiropeiski liberālu tÄ“lu rÅ«pÄ«gu kultivÄ“jusi Latvijas attÄ«stÄ«bai (LA), kura piedevām ir pat starptautiskā apritÄ“. PÄ“dÄ“jo divu spÄ“ku rezultāts pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās ir ievÄ“rojams, lai arÄ« LA atsevišÄ·i nav izskaitļojama:

	Balsis ‘2017
JKP	43098
LA+LRA RÄ«ga	34176
NSL	10398
KPV.LV	9087
sociķi (visi kopā)	7535
LA ārpus Rīgas	3819
Alternative	2654
Krievu savienība	1943
Progresīvie	1893
EiroskeptiÄ·i	1264

Kā rÄ«koties pārÄ“jo zÄ«molu turÄ“tājiem, kas sevi pozicionÄ“juši kā nacionāla mÄ“roga spÄ“lÄ“tāju, bet kuru iespÄ“ja tikt lÄ«dz 45 000 balsÄ«m ir augstākā mÄ“rā mazticama, bÅ«s jautra šÄ«rudens un ziemas ņemšanās kā kādreiz Monopola spÄ“lÄ“šanas tumšos drÅ«mos vakaros. Emocijas augstas, bet jÄ“gas pamaz.

No marketinga uz vizionārismu: pirmo reizi jaunajā pasaulē

ŠÄ«s bÅ«s pirmās Saeimas vÄ“lÄ“šanas, kas notiks situācijā, kad klasisko masu mediju monopols ir miris. Beigts. Pagalam. RIP.

AugšminÄ“tais apgalvojums gan neatceļ to vienkāršo faktu, ka ievÄ“rojama vÄ“lÄ“tāju daļa to nav pamanÄ«jusi, jo itin Ä“rti dzÄ«vo iepriekšÄ“jā, masu mediju kontrolÄ“tā telpā. Tie ir mazākums, bet ievÄ“rojams, un kas sevišÄ·i svarÄ«gi, tradicionāli sabiedriski politiski aktÄ«vs mazākums. IespÄ“jams, ka krietna trešdaļa elektorāta.

Gan komentÄ“tāji, gan paši politiÄ·i saasināti pievÄ“rš uzmanÄ«bu divkopienu dalÄ«jumam mÅ«su sabiedrÄ«bā, komunikāciju valodu dalÄ«jumu prezentÄ“jot gandrÄ«z rasistiskās kategorijās. MuldÄ“šana par “latviskajām partijām” kā glābiņu pret tām otrām padara RÄ«gas Domes rÄ«cÄ«bu par neakceptÄ“jamu nevis tās lukno tÄ“riņu dēļ, bet gan tāpÄ“c, ka “šamie ir krievi”. Lai gan es pats balsoju pret pašreizÄ“jo RD koalÄ«ciju, man šÄ·iet pilnÄ«gi absurda Andra Amerika krieviskošana iepretim pazÄ«stamās tukšbļāvÄ“jas Aņutas Potapovas “latviskumam”. Uz šÄ«s ass turpinās baroties apbružātie sacensoņi, viens–bez–otra–nevarošie Saskaņa un NA.

ŠÄ«s bÅ«s pirmā vÄ“lÄ“šanas, kurās izšÄ·iroša nozÄ«me bÅ«s citam dalÄ«jumam, kas arÄ« veido divkopienu pasauli. Un sadalÄ«jums te neiet pa valodas robežlÄ«niju. Ir milzÄ«ga sabiedrÄ«bas daļa, kas ir ārpus tā saucamo “sociālo tÄ«klu” iespaida, un ne mazāka otra, kura nelieto masu medijus tiešÄ veidā. Ja pirmās grupas iespaidošanai ir gadu desmitiem atstrādātas metodes, tad jaunajā pasaulÄ“ viss ir tikai hipotēžu lÄ«menÄ«.

LÄ«dzÄ«gi arÄ« ar partiju organizāciju veidošanu. Vecajā, mediju monopola pasaulÄ“ bija tai atbilstošas struktÅ«ras – nodaļu tÄ«kls ar telpām, telefaksiem un kopieriem, pastāvÄ«giem darbiniekiem un citām milzu izmaksām. Bet jaunās komunikāciju tehnoloÄ£ijas to visu padara gandrÄ«z smieklÄ«gu. Kā Amazon piebeidza tradicionālo grāmatnÄ«cu biznesu, bet Uber draudÄ«gi izkonkurÄ“ taksometrus, tā jaunās tehnoloÄ£ijas iegÅ«s izšÄ·irošu vietu gan vÄ“lÄ“šanu kampaņu veidošanā, gan pašÄ politisko partiju infrastruktÅ«ras uzturÄ“šanā. Protams, vÄ“l ir grāmatnÄ«cas, kurās var ieiet no ielas, un eksistÄ“ arÄ« sen pierastu taksometru firmas, bet ne jau tie diktÄ“ noteikumus.

Jaunā komunikatÄ«vā telpa bÅ«s izšÄ·irošais kaujas lauks cīņā par “jaunajām” balsÄ«m. Kā piesaistÄ«t tos, kas lielākoties dzÄ«vo ārpus TV Panorāmas un laikrakstu komentāriem, kas neklausās LR1 Krustpunktus, bet dzÄ«ves milzu daļu pavada, komunicÄ“jot dažos virtuālos informācijas apmaiņas un socializÄ“šanās burbuļos. Viņus uz vÄ“lÄ“šanām iespÄ“jams dabÅ«t drÄ«zāk kā uz inčīgu flešmobu, nevis ar moralizÄ“šanu par “pilsoņa pienākumu”. ŠÄdi izskaidrojami galÄ“ji kreiso panākumi Lielbritānijas vÄ“lÄ“šanās, kad Korbina komunistiskajam populismam izdevās izraut neplānotas balsis lÄ“venÄ« vÄ“lÄ“šanu apgabulu, dažu procentu zaudÄ“jumu pārvÄ“ršot dažu procentu uzvarā katrā no tiem.

MÅ«su pašreizÄ“jo partiju aktivitāte lielākoties iegrimst šajā jaunajā dalÄ«jumā: vecie zubri mauc pa medijiem, jaunie aktÄ«visti – pa internetu. Manuprāt vienÄ«gā kompozÄ«tā kampaņa bija Saskaņai – tā drukāja kaudzÄ“m makulatÅ«ras un smacÄ“ja no medijiem “vecos” un itin ņipri ņēmās soctÄ«klos “jaunajiem” par prieku. LÄ«dzÄ«ga pieeja, pastiprināta ar lÄ«deru šarmu un perfektu centrisko populismu, deva graujošu rezultātu Francijā. IepriekšÄ“jais valsts politiskais iekārtojums tika noslaucÄ«ts gandrÄ«z bez pÄ“dām. Visiem profiem tas bÅ«tu jāņem kā svarÄ«gākais analizÄ“jamais piemÄ“rs.

* Redakcijas un autora vārdā izsaku pateicÄ«bu CVK (lai kas tas arÄ« bÅ«tu) par bloga tapšanai nepieciešamo datu sagatavošanu.

* Redakcija ir veikusi iekšÄ“jo izmeklÄ“šanu un paziņo: visi bloga tekstā minÄ“tie vardarbÄ«bas akti un tajos pasÄ«vā un aktÄ«vā lomā iesaistÄ«tās personas ir imagināri koncepti un tekstu tapšanas laikā neviens dzÄ«vnieks, sociÄ·is vai nepilngadÄ«gais nav fiziski cietis.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/

Zem raksta publicÄ“jam saraksti sociālajā tÄ«klā Twitter, kura daudziem varÄ“tu šÄ·ist pat interesantāka par šo rakstu. PiebildÄ«sim, kad viens no sarakstes dalÄ«bniekiem ir bijis Latvijas Republikas tieslietu ministrs...