KonservatÄ«vÄs partijas Riekstiņš vÄ“las radÄ«t vienu paklausÄ«gu un partijas interesÄ“s strÄdÄjoÅ¡u sporta organizÄciju
PÄ“teris Apinis* · 02.05.2022. · Komentāri (0)Latvijas OlimpiskÄ komiteja nosvinÄ“ja simtgadi bez uguņošanas, bez skrÄ“jiena apkÄrt Latvijai, bez politiÄ·u runÄm un ciešfotogrÄfijÄm ar olimpiskajiem medaļniekiem, bet ar jaunu grÄmatu.
Riekstiņš, iespÄ“jams, nolÄ“mis likvidÄ“t LOK
Biju gatavojies aprakstÄ«t politisko mÄ“Ä£inÄjumu svÄ“tkus sabojÄt, bet atvÄ“ru grÄmatu, iegrimu Latvijas olimpisko medaļnieku dzÄ«vesstÄstos un sapratu, ka Latvijas OlimpiskÄ komiteja bija, ir un bÅ«s neatkarÄ«gi no tÄ - vai partijas „konservatÄ«vie” politiÄ·i mÄ“Ä£inÄs pÄrvÄ“rst sportu par politiski slaucamu govi vai nÄ“.
TÄtad - Latvijas OlimpiskÄ komiteja dibinÄta 1922. gada 23. aprÄ«lÄ« Latvijas sporta organizÄciju sanÄksmÄ“ RÄ«gÄ, KrišjÄņa ValdemÄra ielÄ 65, vietÄ, kur šobrÄ«d atrodas RÄ«gas 49. Ä£imnÄzija, bet tolaik - 2. RÄ«gas RiteņbraucÄ“ju biedrÄ«ba. TÄlajÄ 1922. gada aprÄ«lÄ« sanÄkušie delegÄti formulÄ“ja galveno LOK uzdevumu: „PÄrraudzÄ«t Latvijas sportistu gatavošanos OS un deleģēt Latvijas komandu OlimpiskajÄs spÄ“lÄ“s.”
Otrs saistošs notikums šajÄ nedÄ“Ä¼Ä (30. aprÄ«lÄ«) bija pirmÄ atjaunotÄs OlimpiskÄs komitejas prezidenta, šobrÄ«d - LOK Goda prezidenta Viļņa Baltiņa 80. gadu dzimšanas diena. Vilnis Baltiņš bija iniciators Latvijas OlimpiskÄs komitejas atjaunošanai1988. gada 19. novembrÄ«, kļuva par atjaunotÄs olimpiskÄs komitejas prezidentu un vadÄ«ja olimpisko kustÄ«bu lÄ«dz 2004. gadam. JÄpiebilst, manuprÄt, Latvijas OlimpiskÄs komitejas simtgade un Viļņa Baltiņa astoņdesmitgade ir kopÄ svinamas jubilejas, Ä«paši, ja atceras, ka Vilnis Baltiņš ir bijis pasaules Äempions (smaiļošanÄ), ja atceras - kÄ viņš panÄca Latvijas OlimpiskÄs komitejas atjaunošanu un Latvijas atlÄ“tu startu 1992. gada februÄrÄ« AlbÄ“rvilas ziemas olimpiskajÄs spÄ“lÄ“s jau zem Latvijas karoga (šajÄ stÄstÄ ir Ä«paša detaļa - kÄ Vilnis Baltiņš kopÄ ar toreizÄ“jo SOK prezidentu Huanau Antonio SamaranÄu uz vairÄkÄm stundÄm iestrÄ“ga liftÄ un iznÄca no tÄ jau gauži draudzÄ«gi). Daudz laimes, Vilni! Lai Tev laba veselÄ«ba un prieks golfa bumbiņu sist bedrÄ«tÄ“s!
Trešais notikums, kas bÅ«tu jÄpiemin, ir grÄmatas „OlimpiskÄs medaļas Latvijai” iznÄkšana. AtvÄ“ršanas svÄ“tki bija 29. aprÄ«lÄ«, grÄmatas teksta autors (pats sevi kautrÄ«gi sauc par vienu no autoriem) ir Anatolijs KreipÄns, bet mÄksliniece - Inta Strenga, viens no konsultantiem - otrais LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. ŠÄ·iet, ka lielu ieguldÄ«jumu sniegusi Aija Erta, Agra BrÅ«ne un daudzi citi. GrÄmatai ir tiešÄm izcils dizains.
PÄrÄ“jÄs lustes izpalika. DažÄdu iemeslu dēļ - pirmkÄrt, savas korekcijas ienesa kovids, kas iztukšoja olimpisko kasi (par tÄ“riņiem nedaudz vÄ“lÄk), otrkÄrt - karš UkrainÄ, bet, treškÄrt, Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs Sandis Riekstiņš, kurš nolÄ“ma Latvijas Olimpisko komiteju likvidÄ“t, radÄ«t jaunu paklausÄ«gu struktÅ«ru, naudu dalÄ«t valstiski - centralizÄ“ti, pie viena lodziņa un tikai tiem sporta veidiem, kas Sandim patÄ«k.
Sanda Riekstiņa reforma reformas pēc
TÄtad - Sandis ar draugiem nolÄ“mis reformÄ“t sporta pÄrvaldÄ«bu. Protams, es zinu politiÄ·u argumentus, viņiem tÄdi ir, un daudz kur viņiem taisnÄ«ba - arÄ« sportÄ vienmÄ“r varÄ“tu rast labÄku risinÄjumu. Bet mÄ“Ä£inÄšu izskaidrot, kas vismaz šobrÄ«d sanÄk no „KonservatÄ«vo” priekšlikumiem (jÄdomÄ, ka Sandis Riekstiņš visas sporta reformas nav sadomÄjis vienatnÄ“, bet gan noklausÄ«jies partijas birojÄ).
Saeimas sporta spogulis Riekstiņš un „KonservatÄ«vie” mÄ“Ä£ina piespiest Latvijas Olimpisko komiteju apvienoties (doties negribÄ“tÄs laulÄ«bÄs) ar Latvijas Sporta federÄciju padomi un veidot jaunu struktÅ«ru, kas nozÄ«mÄ“tu - Latvijas Olimpisko komiteju kÄ vÄ“sturisku struktÅ«ru slÄ“gt.
Tas nekas, ka tÄda starptautiska auditorkompÄnija kÄ „Ernst&Young Baltic” pÄ“tÄ«jusi, analizÄ“jusi sporta nozares pÄrvaldÄ«bu LatvijÄ un sniegusi ziņojumu, kurÄ atzÄ«ts, ka šÄda apvienošana ir ar lieliem riskiem un mazu iespÄ“jamo ieguvumu. KonservatÄ«vÄs partijas tÄ“ls un dÄ“ls Riekstiņš vÄ“las koncentrÄ“t sporta vadÄ«bu politiskas pÄrvaldÄ«bas rokÄs - radÄ«t vienu paklausÄ«gu un partijas interesÄ“s strÄdÄjošu sporta organizÄciju.
Eiropas un demokrÄtiskÄs pasaules sports balstÄs uz nevalstiskÄm sporta organizÄcijÄm - federÄcijÄm, savukÄrt tÄs apvienojas olimpiskÄs vai vispÄrsporta biedrÄ«bÄs vai komitejÄs. VÄ“sturiski sanÄcis, ka LatvijÄ federÄciju ir gandrÄ«z pusotrs simts, arÄ« tÄs apvienojošÄs organizÄcijas ir vairÄkas, bet ietekmÄ«gÄkÄs un nozÄ«mÄ«gÄkÄs ir Latvijas OlimpiskÄ komiteja, Latvijas ParalimpiskÄ komiteja, Latvijas Sporta federÄciju padome, Latvijas Komandu sporta spēļu asociÄcija.
Cik EiropÄ valstu, tik sistÄ“mu. KatrÄ ziÅ†Ä vismaz šÄ«m ÄetrÄm minÄ“tajÄm organizÄcijÄm ir nopietnas Eiropas un pasaules mÄtes organizÄcijas, sistÄ“ma, organizatoriskÄ struktÅ«ra, iestrÄdes, starptautiskÄ sadarbÄ«ba. IgaunijÄ visas federÄcijas apvienotas OlimpiskajÄ komitejÄ, bet tÄdas apvienotas sistÄ“mas EiropÄ ir tikai trÄ«s.
NozÄ«mÄ«gÄkÄ vÄ“sture un ietekme noteikti ir Latvijas Olimpiskajai komitejai, un jÄsaka, kÄ ir - tÄ ir starptautiski daudz nozÄ«mÄ«gÄka par IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas Sporta departamentu. JÄpiebilst - aptaujas liecina, ka Olimpiskajai komitejai Latvijas iedzÄ«votÄji uzticas daudz vairÄk nekÄ citÄm sporta struktÅ«rÄm, nerunÄjot nemaz par Saeimu vai ministrijÄm.
Neticu, ka Sporta apakškomisijas priekšsÄ“dÄ“tÄju kÄds vispÄr aiz Latvijas robežÄm saklausÄ«tu, bet Latvijas OlimpiskÄs komitejas prezidents Žoržs Tikmers kopÄ ar saviem Lietuvas un Igaunijas kolÄ“Ä£iem Dainu GudzineviÄÅ«ti un Urmas Sõõrumaa bija iniciatori StarptautiskÄs OlimpiskÄ komitejas aktÄ«vajai darbÄ«bai, nosodot Krieviju par iebrukumu UkrainÄ, izslÄ“dzot Krieviju no starptautiskÄs sporta aprites. Bet ietekmi lielÄ mÄ“rÄ ir veidojuši iepriekšÄ“jie LOK prezidenti Vilnis Baltiņš un Aldons Vrubļevskis.
PÄ“dÄ“jos divus gadus esmu Latvijas OlimpiskÄs komitejas Izpildkomitejas loceklis, un mÄ“s tiešÄm daudz strÄdÄjam ne tikai ar olimpisko sportu, bet arÄ« bÄ“rnu sportu („Sporto visa klase”), studentu sportu un amatieru sportu. MÅ«su mÄ“rÄ·is - 2030. gadÄ sasniegt to, ka sporto 50% Latvijas iedzÄ«votÄju. Tas nozÄ«mÄ“ veselÄ«bu un veselÄ«gi nodzÄ«votus dzÄ«ves gadus.
Divus sasaukumus man ir bijusi iespÄ“ja un gods strÄdÄt arÄ« Latvijas Sporta federÄciju padomÄ“ (LSFP), pÄrstÄvÄ“t šo organizÄciju starptautiski un turÄ“t rÅ«pi par neolimpiskajiem sporta veidiem. LSFP vadÄ«tÄjs EinÄrs Fogelis veiksmÄ«gi vada šo organizÄciju un kļuvis par StarptautiskÄs kamaniņu sporta federÄcijas prezidentu.
Katra no šÄ«m struktÅ«rÄm dara savu darbu. Vairumu lÄ«dzekļu saņem no IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas un „Latvijas valsts mežiem”, bet ļoti daudz piesaista no sponsoriem, sacensÄ«bu rÄ«košanas un citiem avotiem.
IespÄ“jams, ka jÄatrod veids, ka federÄcijÄm nebÅ«tu jÄdublÄ“jas divÄs vai trijÄs struktÅ«rÄs. IespÄ“jams, bÅ«tu jÄatrod veids, ka nauda lÄ«dz katrai federÄcijai nonÄk pa vienu ceļu. Bet nojaukt strÄdÄjošu sistÄ“mu un veidot kaut ko pavisam jaunu šobrÄ«d (patiesÄ«bÄ kara apstÄkļos, kad viss pasaulÄ“ tiek grauts, nevis celts) ir neapdomÄ«gi un pat muļķīgi. Īpaši tÄdēļ, ka tas tiek darÄ«ts, lai parÄdÄ«tu, ka priekšvÄ“lÄ“šanu periodÄ partija „KonservatÄ«vie” it kÄ kaut ko dara, it kÄ - izlÄ“mÄ«gi rÄ«kojas.
LOK - sÅ«rs darbs, Ä«paši pandÄ“mijas apstÄkļos
Mans mÄ“rÄ·is nav cildinÄt Latvijas sportistu panÄkumus. Par medaļÄm un uzvarÄm katrs var lasÄ«t vÄ“stures annÄlÄ“s, tagad mums ir grÄmata ar visu Latvijas olimpisko medaļnieku un dažÄdu valstu latviešu olimpiešu - medaļnieku dzÄ«vesstÄstiem un panÄkumiem. Latvijas olimpiešiem nav, par ko kautrÄ“ties. Šie panÄkumi ir ne tikai sportistu izcilais gribasspÄ“ks, trenÄ“tÄ«ba, sagatavotÄ«ba, veselÄ«ba un talants, šie panÄkumi ir arÄ« treneru, Ärstu, fizioterapeitu, sporta palÄ«gpersonÄla, tiesnešu un - sporta organizatoru veikums.
Man bija iespÄ“ja vÄ“rot un rosÄ«ties pa vidu procesam, kas Latvijas Olimpiskajai komitejai nozÄ«mÄ“ja nosÅ«tÄ«t sportistus uz Tokiju un Pekinu pÄ“dÄ“jÄ gada laikÄ, saskaņojot testÄ“šanu un vakcinÄciju pret Covid-19, lidojumus caur dažÄdÄm valstÄ«m, inventÄra (piemÄ“ram, kamanu un bobu) un pat zirga sÅ«tÄ«šanu uz OlimpiskajÄm spÄ“lÄ“m. Tas bija arÄ« ļoti dÄrgs process, kurÄ OlimpiskÄ komiteja rÅ«pÄ«gi apsvÄ“ra katra sava eiro tÄ“rÄ“šanu.
Tas ir neredzamais darbs, ko veic Latvijas OlimpiskÄ komiteja, bet IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijÄ nereti valda pÄrliecÄ«ba - visu nosaka nauda. Bet attiecÄ«bÄ pret naudu Sandis Riekstiņš uzskata, ka viņš sportam dod savu naudu, nevis mÅ«su - Latvijas iedzÄ«votÄju nodokļos samaksÄto naudu.
Sports kÄ politika vai politiÄ·u izpratne par sportu
Mana izjÅ«ta ir tÄda, ka politiÄ·i naudu sportÄ un sportu naudÄ redz stipri vienpusÄ«gi. Par labÄm tiek uzskatÄ«tas un cildinÄtas federÄcijas, kurÄm ir sponsori - visbiežÄk totalizatoru vai azartspēļu firmas. ŠÄ« sasaite ir baisa, jo no sporta totalizatorus un spēļu namus vajadzÄ“tu turÄ“t šÄviena attÄlumÄ.
KÄpÄ“c es nemÄ«lu sporta funkcionÄrus un politiÄ·us, kas šobrÄ«d cenšas nosÅ«bÄ“juša vÄ“rdiņa dēļ iznÄ«cinÄt Olimpisko komiteju un radÄ«t jaunu struktÅ«ru, kura, iespÄ“jams, bÅ«s politizÄ“ta? Gluži vienkÄrši tÄpÄ“c, ka šÄ« darbÄ«ba vÄ“l tÄlÄk attÄlina to sportu, kas ir politika un naudas pelnÄ«šana (22 miljonÄri pa laukumu dzenÄ vienu bumbu, bet miljons nabagu ar alus kausu nekustÄ«gi vÄ“ro šo procesu), no tÄ sporta, kas uztur bÄ“rnu un vecÄka gadagÄjuma cilvÄ“ku fizisko un garÄ«go veselÄ«bu.
OlimpiskÄs komitejas himna saka, ka sports ir Dievu prieks, skaistums, taisnÄ«ba, drosme, gods un prieks, auglÄ«ba, progress, miers.
Raugoties no olimpiskÄs kustÄ«bas skatupunkta, olimpiskajam sportam vajadzÄ“tu sevÄ« integrÄ“t visu to, ko sauc par olimpismu - dzÄ«ves filozofiju, domÄšanas veidu, tieksmi pÄ“c prÄta, miesas un gara saskaņas. Olimpisma ideÄls ir harmonisks cilvÄ“ks harmoniskÄ sabiedrÄ«bÄ. Paraugoties, kas notiek pasaules sporta dzÄ«vÄ“ 21. gadsimtÄ, ieraudzÄ«t harmoniju un dzÄ«ves filozofiju ir sarežģīti.
ManÄ pasaules uztverÄ“ sports nozÄ«mÄ“ veselÄ«bu un medicÄ«nu. Es tiešÄm nezinu neko nozÄ«mÄ«gÄku cilvÄ“ka primÄrajÄ, sekundÄrajÄ un terciÄrajÄ profilaksÄ“ - veselÄ«bas saglabÄšanÄ un atjaunošanÄ pÄ“c slimÄ«bas - kÄ fiziskas aktivitÄtes un sportu. VÄ“l vairÄk - es tiešÄm ticu sporta dziedinošajÄm spÄ“jÄm onkoloÄ£ijÄ, psihiatrijÄ, ortopÄ“dijÄ un daudzÄs citÄs jomÄs. Un galu galÄ - tieši uz sporta un fizisko kustÄ«bu pamata ir bÅ«vÄ“ta rehabilitÄcija.
Sports pÄ“dÄ“jos 50 gados ir pilnÄ«bÄ mainÄ«jies, bet ļoti mainÄ«jies pÄ“dÄ“jo divu pandÄ“mijas gadu laikÄ. Sports pilnÄ«bÄ pÄrvÄ“rties par biznesu, reliÄ£iju un politiku. Ne tikai LatvijÄ, bet arÄ« citviet pasaulÄ“ valdÄ«bas (nepamatoti) ierobežoja kustÄ«bas un sportu bÄ“rniem, tautas sporta entuziastiem un veterÄniem, taÄu stimulÄ“ja sportu kÄ biznesu - nosÄ“dinot tautas masas pie televizora raudzÄ«ties, kÄ sporto pasaules bagÄtÄkie sportisti.
GlobÄli sports kļuvis par vienu no vadošajiem biznesa veidiem, pasaules bagÄtÄkie supermiljardieri cenšas iegÄdÄties kÄdu Eiropas ÄempionlÄ«gas futbola klubu. TÄds vienkÄršs klubs kÄ „Barcelona” maksÄ aptuveni piecus miljardus eiro (salÄ«dzinÄjumam - Latvijas valsts budžets ir 12 miljardi eiro).
Sporta bizness var bÅ«t tiešs - piemÄ“ram, pÄrdodot biļetes 100 000 skatÄ«tÄjiem uz futbola ÄempionÄta finÄlu, vidÄ“ji katru biļeti par 3000 eiro. Sporta bizness var bÅ«t modernÄ cilvÄ“ku tirdzniecÄ«ba - sportistus pÄ“rk un pÄrdod par milzu naudu, atmetot dažus procentus tiem treneriem un sporta skolÄm, kas sportistu Ä«stenÄ«bÄ ir bÄ“rnÄ«bÄ uztjÅ«nÄ“juši un sagatavojuši. Bizness var bÅ«t populÄra sportista izpeļņa - profesionÄls sportists pelna ļoti lielu algu, bet no viņa sapelnÄ«tÄ dzÄ«vo komandas Ä«pašnieks, akcionÄrs, treneri, aÄ£enti, fizioterapeiti, Ä£imene un daudzi citi cilvÄ“ki.
Sports ir ļoti nozÄ«mÄ«gs netiešais bizness. PiemÄ“ram, sports ir viens no lielÄkajiem spÄ“lÄ“tÄjiem TV tirgÅ«, sports ir viens no lielÄkajiem spÄ“lÄ“tÄjiem reklÄmas tirgÅ«, sports uztur totalizatoru biznesu, sports aizņem aptuveni 12- 20% globÄlÄs informÄcijas tirgus (to varÄ“tu saprast arÄ« tÄ, ka vidÄ“jam vÄ«rietim paredzÄ“tÄ laikrakstÄ, žurnÄlÄ vai portÄlÄ tieša un netieša informÄcija par sportu aizņem 20%, bet sievietÄ“m - 12%). PašvaldÄ«bas visÄ pasaulÄ“ lielu daļu savas naudas tÄ“rÄ“ savam mīļotajam klubam.
Sports rada miljoniem darba vietu, jo sporta preces (vai vienkÄrši krosa kurpes, ko sports ir ienesis ikdienÄ) ir pirmÄ desmitnieka tirdzniecÄ«bas objekts.
Sporta sacensÄ«bu apmeklÄ“šana (gan kÄ dalÄ«bniekiem, gan kÄ skatÄ«tÄjiem) ir globÄlÄ tÅ«risma nozÄ«mÄ«ga sastÄvdaļa, bet lielu sporta sacensÄ«bu rÄ«košana valstÄ«s attÄ«sta lokÄlo infrastruktÅ«ru, stimulÄ“ celtniecÄ«bu. Tokijas OlimpiskÄs spÄ“les JapÄnai izmaksÄja 15 miljardus dolÄru, bet paliks pÄri sporta un dzÄ«vojamÄ infrastruktÅ«ra, klimata kontroles modernizÄcija, moderni IT risinÄjumi.
SarežģītÄk ir izskaidrot - kÄ sports ir kļuvis par reliÄ£iju vai ieņēmis reliÄ£ijas vietu. Sporta sacensÄ«bas ļaudis iet skatÄ«ties (stadionÄ vai pie televizora) ar tÄdu pašu reliÄ£isku pÄrliecÄ«bu, fanÄtismu un regularitÄti kÄ agrÄk gÄja uz baznÄ«cu (piemÄ“ram, katru nedēļas nogali).
Sports lielÄ mÄ“rÄ ieņēmis elkdievÄ«bas lomu - populÄra futbolista portretu uz krekliņiem un vÄ“jjakÄm globÄli skatÄm biežÄk nekÄ visu reliÄ£isko tÄ“lu, ieskaitot JÄ“zus Kristus attÄ“lu. LÄ«dzÄ«gi kÄ savulaik nÄ“sÄja krustiņus uz krÅ«tÄ«m, sporta reliÄ£iozi mÅ«sdienÄs velk viena kluba formai lÄ«dzÄ«gus apģērbus ar sportista numuru un uzvÄrdu, karina sev relišerus, sprauž nozÄ«mÄ«tes un ver lietussargus.
PopulÄri sportisti ieņem elka vai reliÄ£iska lÄ«dera lomu. TÄ, piemÄ“ram, Krištianu Ronaldu Facebook, Instagram un citos sociÄlajos tÄ«klos ir vairÄki simti miljonu sekotÄju. AmerikÄņu basketbolisti kļūst par modes ikonÄm, jo cilvÄ“ku apziÅ†Ä ieņēmuši dieva dÄ“la vietu. Sportistu viedoklim uzticas pat tad, ja sportists par konkrÄ“to tematu neko nezina, sportistu ievÄ“l parlamentÄ vai vismaz mazpilsÄ“tas pašvaldÄ«bÄ.
KÄ savulaik katras pilsÄ“tas lielÄkais un dižÄkais nams bija baznÄ«ca vai mošeja, tÄ mÅ«sdienÄs dižÄkÄ celtne ir stadions vai slÄ“gta halle. Bieži tas ir saistÄ«ts ar lokÄlo sporta reliÄ£iju, piemÄ“ram, piemÄ“ram, JaunzÄ“landes reliÄ£ija ir regbijs, Lietuvas - basketbols, bet reizi gadÄ - maijÄ Latvijas lokÄlreliÄ£ija ir hokejs.
KÄpÄ“c es apgalvoju, ka sports ir politika? Sports ir kļuvis pa valstu politiku vai vismaz iespÄ“ju valstÄ«m sevi globÄli izcelt. Kopš „Baltijas ceļa” un Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas prezidentÅ«ras laika Latvijas politiÄ·i nav pieteikuši kaut ko tÄdu, kas bÅ«tu bijis pamanÄms 0,01% no zemeslodes iedzÄ«votÄju kopskaita. Toties mÅ«su 3x3 basketbolisti piespieda ceturtdaļmiljardam zemeslodes iedzÄ«votÄju meklÄ“t kartÄ“, kur tÄda Latvija atrodas. Porziņģim pÄrceļoties uz Vašingtonu, ASV galvaspilsÄ“tas skolas bÄ“rniem bija jÄiemÄcÄs, ka bez Amerikas SavienotajÄm ValstÄ«m uz zemeslodes globusa ir atrodama arÄ« Latvija. PolitiÄ·i, par kuru esamÄ«bu neviens pat nenojaustu (Saeimas deputÄts, vidÄ“jais) pamanÄs nofotografÄ“ties kopÄ ar olimpisko medaļnieku, un raugi - 40 minÅ«tes redzams sportacentrs.com vai cita tikpat nozÄ«mÄ«ga portÄla augšpusÄ“. PolitiÄ·i sportistu panÄkumus uztver par savu nopelnu pat tad, ja paši lieguši visai tautai divus gadus sportot.
Pa Ä«stam sports kÄ politika izpaužas detaļÄs. Pasaules valstis iegulda miljonus un miljardus atsevišÄ·a sporta veida attÄ«stÄ«bai (piemÄ“ram, tÅ«kstošus bobsleja slidÄs, kas nobrauciena Ätrumu paÄtrina par 0.01 sekundi). Valstu lÄ«menÄ« tiek pieņemti lÄ“mumi nekautrÄ«gi izmantot negodÄ«gus lÄ«dzekļus, piemÄ“ram, mainÄ«t ledus temperatÅ«ru kamaniņu un skeletona trasÄ“ - kad brauc saimnieku pÄrstÄvis, ledus netÄ«ši kļūst par dažiem grÄdiem aukstÄks, bet tad, kad brauc mÅ«sÄ“jais - ledus sÄk kust (un kamanu slidas slÄ«d sliktÄk).
Bet netÄ«kamÄkais - valstis nekautrÄ“jas ieguldÄ«t naudu fizioloÄ£ijas, bioÄ·Ä«mijas un farmakoloÄ£ijas pÄ“tÄ«jumos, kas beigu beigÄs nozÄ«mÄ“ dopinga attÄ«stÄ«bu (mÄ“s nojaušam par Krievijas aktivitÄtÄ“m šajÄ jomÄ, bet, skatoties uz olimpiskajiem rezultÄtiem, daža Ä€zijas valsts noteikti ir vÄ“l agresÄ«vÄka pÄ“tÄ«jumu un sasniegumu jomÄ).
Quo vadis, Saeimas Sporta apakškomisija?
Sandi Riekstiņ! Es ceru, ka Tu esi rakstu izlasÄ«jis lÄ«dz šai vietai. Latvijas olimpiskÄs simtgades nedÄ“Ä¼Ä es Tev lÅ«dzu:
- pievÄ“rs uzmanÄ«bu bÄ“rnu sportam. VislabÄkos panÄkumus sportÄ sasniedz valstis, kur katrÄ skolÄ ir iekšÄ“jie ÄempionÄti (ik pa diviem gadiem) futbolÄ, basketbolÄ, volejbolÄ, rokasbumbÄ, slÄ“pošanÄ, vieglatlÄ“tikÄ, orientÄ“šanÄs sportÄ utt. SavukÄrt skolu komandÄm jÄpiedalÄs turnÄ«ros un spÄ“lÄ“s ar citÄm novada skolÄm. Mums ir jÄatjauno Latvijas bÄ“rnu olimpiÄde kÄ bÄ“rnu sporta sacensÄ«bu kvintesence. VislabÄkie piemÄ“ri bÄ“rnu sporta organizÄcijÄ ir meklÄ“jami SkandinÄvijÄ; bet arÄ« no bijušÄs DienvidslÄvijas katrÄ no sporta spēļu veidiem gan vÄ«riem, gan sievÄm vismaz divas trÄ«s valstis pamanÄs aizbraukt uz olimpiskajÄm spÄ“lÄ“m;
- parÅ«pÄ“jies par veterÄnu un amatieru sportu. VecÄku ļaužu sports ir nÄcijas veselÄ«bas pamats. Zviedri, somi un islandieši dzÄ«vo par 10 gadiem ilgÄk nekÄ mÄ“s galvenokÄrt tÄdēļ, ka vismaz 50% vecÄka gadagÄjuma cilvÄ“ku nodarbojas ar fiziskÄm aktivitÄtÄ“m vismaz 5 reizes nedēļÄ. Aptuveni 40% Latvijas iedzÄ«votÄju ir liekais svars un aptraukošanÄs, kas nozÄ«mÄ“ ceļu uz cukura diabÄ“tu, sirds mazspÄ“ju, nieru nepietiekamÄ«bu un citÄm slimÄ«bÄm. Mums jÄiesaista šie cilvÄ“ki ikdienas fiziskÄs aktivitÄtÄ“s. VÄrds „ikdienas” un attieksme pret lieko svaru tiešÄ nozÄ«mÄ“ attiecas arÄ« uz Tevi;
- nÄk pavasaris. MaijÄ un jÅ«nijÄ parasti jauni Latvijas vÄ«rieši lec uz galvas nepazÄ«stamÄ Å«denstilpnÄ“, lauž kakla skriemeļus, bet citi vienkÄrši noslÄ«kst no peldÄ“tneprasmes. Ko Tu kÄ Saeimas apakškomisijas vadÄ«tÄjs esi izdarÄ«jis, lai visi Latvijas bÄ“rni prastu peldÄ“t un justos droši uz Å«dens?
- atceries, ka politika ir Ä«slaicÄ«ga. NenÄ«dÄ“ Latvijas Olimpisko komiteju brÄ«dÄ«, kad lÄ«dz vÄ“lÄ“šanÄm atlikuši 5 mÄ“neši. PriekšvÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“ organizÄciju likvidÄ“šana un jaunveidošana, spÄ“les noteikumu maiņa finansÄ“juma saņemšanai, valsts lomas pieaugums federÄcijÄs radÄ«s tikai baisas cīņas par plÄno finansÄ“juma deÄ·Ä«ti, ko tad nu atkal visi dalÄ«s un pÄrdalÄ«s. Un tas viss notiks priekšvÄ“lÄ“šanu cīņu starmešu gaismÄ. PilnÄ«gi droši - bÄ“rnu sportam nauda samazinÄsies, bet kaut kÄdu ÄempionÄtu rÄ«košanai un Ä“ku bÅ«vniecÄ«bai - pieaugs.
Latvijas OlimpiskÄs komitejas simtgade. SvÄ“tki
Latvijas Olimpiskajai komitejai simtgade. Paldies par pirmajiem veiksmÄ«gajiem simt gadiem, lai veiksmÄ«gi nÄkamie simts! Paldies Vilnim Baltiņam, Aldonam Vrubļevskim, Žoržam Tikmeram, sportistiem, treneriem, sporta Ärstiem un fizioterapeitiem, tehniskajiem palÄ«giem, sporta funkcionÄriem, tiesnešiem un IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijai.
Lai nepiepildÄs politikÄņu mÄ“Ä£inÄjumi savu vÄ“lÄ“šanu interešu vÄrdÄ sagraut Latvijas olimpisko sistÄ“mu! Es vÄ“lu LOK prezidentam Žoržam Tikmeram, Ä£enerÄlsekretÄram KÄrlim Lejniekam un mums - LOK Izpildkomitejas locekļiem - sasniegt mÅ«su galveno mÄ“rÄ·i un vÄ«ziju, ko paši esam pieņēmuši: 2030. gadÄ jÄsporto 50% Latvijas iedzÄ«votÄju. Sportot šajÄ kontekstÄ (atbilstoši PVO un SOK) nozÄ«mÄ“ 5 reizes nedÄ“Ä¼Ä nodarboties ar sportu vismaz 30 minÅ«tes, neskaitot iesildÄ«šanos un atsildÄ«šanos.
* Latvijas OlimpiskÄs komitejas Izpildkomitejas loceklis