Iesaki rakstu:

Latvijas Olimpiskā komiteja nosvinÄ“ja simtgadi bez uguņošanas, bez skrÄ“jiena apkārt Latvijai, bez politiÄ·u runām un ciešfotogrāfijām ar olimpiskajiem medaļniekiem, bet ar jaunu grāmatu.

Riekstiņš, iespÄ“jams, nolÄ“mis likvidÄ“t LOK

Biju gatavojies aprakstÄ«t politisko mÄ“Ä£inājumu svÄ“tkus sabojāt, bet atvÄ“ru grāmatu, iegrimu Latvijas olimpisko medaļnieku dzÄ«vesstāstos un sapratu, ka Latvijas Olimpiskā komiteja bija, ir un bÅ«s neatkarÄ«gi no tā - vai partijas „konservatÄ«vie” politiÄ·i mÄ“Ä£inās pārvÄ“rst sportu par politiski slaucamu govi vai nÄ“.

Tātad - Latvijas Olimpiskā komiteja dibināta 1922. gada 23. aprÄ«lÄ« Latvijas sporta organizāciju sanāksmÄ“ RÄ«gā, Krišjāņa Valdemāra ielā 65, vietā, kur šobrÄ«d atrodas RÄ«gas 49. Ä£imnāzija, bet tolaik - 2. RÄ«gas RiteņbraucÄ“ju biedrÄ«ba. Tālajā 1922. gada aprÄ«lÄ« sanākušie delegāti formulÄ“ja galveno LOK uzdevumu: „PārraudzÄ«t Latvijas sportistu gatavošanos OS un deleģēt Latvijas komandu Olimpiskajās spÄ“lÄ“s.”

Otrs saistošs notikums šajā nedēļā (30. aprÄ«lÄ«) bija pirmā atjaunotās Olimpiskās komitejas prezidenta, šobrÄ«d - LOK Goda prezidenta Viļņa Baltiņa 80. gadu dzimšanas diena. Vilnis Baltiņš bija iniciators Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanai1988. gada 19. novembrÄ«, kļuva par atjaunotās olimpiskās komitejas prezidentu un vadÄ«ja olimpisko kustÄ«bu lÄ«dz 2004. gadam. Jāpiebilst, manuprāt, Latvijas Olimpiskās komitejas simtgade un Viļņa Baltiņa astoņdesmitgade ir kopā svinamas jubilejas, Ä«paši, ja atceras, ka Vilnis Baltiņš ir bijis pasaules čempions (smaiļošanā), ja atceras - kā viņš panāca Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanu un Latvijas atlÄ“tu startu 1992. gada februārÄ« AlbÄ“rvilas ziemas olimpiskajās spÄ“lÄ“s jau zem Latvijas karoga (šajā stāstā ir Ä«paša detaļa - kā Vilnis Baltiņš kopā ar toreizÄ“jo SOK prezidentu Huanau Antonio Samaranču uz vairākām stundām iestrÄ“ga liftā un iznāca no tā jau gauži draudzÄ«gi). Daudz laimes, Vilni! Lai Tev laba veselÄ«ba un prieks golfa bumbiņu sist bedrÄ«tÄ“s!

Trešais notikums, kas bÅ«tu jāpiemin, ir grāmatas „Olimpiskās medaļas Latvijai” iznākšana. AtvÄ“ršanas svÄ“tki bija 29. aprÄ«lÄ«, grāmatas teksta autors (pats sevi kautrÄ«gi sauc par vienu no autoriem) ir Anatolijs Kreipāns, bet māksliniece - Inta Strenga, viens no konsultantiem - otrais LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. ŠÄ·iet, ka lielu ieguldÄ«jumu sniegusi Aija Erta, Agra BrÅ«ne un daudzi citi. Grāmatai ir tiešÄm izcils dizains.

PārÄ“jās lustes izpalika. Dažādu iemeslu dēļ - pirmkārt, savas korekcijas ienesa kovids, kas iztukšoja olimpisko kasi (par tÄ“riņiem nedaudz vÄ“lāk), otrkārt - karš Ukrainā, bet, treškārt, Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Sandis Riekstiņš, kurš nolÄ“ma Latvijas Olimpisko komiteju likvidÄ“t, radÄ«t jaunu paklausÄ«gu struktÅ«ru, naudu dalÄ«t valstiski - centralizÄ“ti, pie viena lodziņa un tikai tiem sporta veidiem, kas Sandim patÄ«k.

Sanda Riekstiņa reforma reformas pēc

Tātad - Sandis ar draugiem nolÄ“mis reformÄ“t sporta pārvaldÄ«bu. Protams, es zinu politiÄ·u argumentus, viņiem tādi ir, un daudz kur viņiem taisnÄ«ba - arÄ« sportā vienmÄ“r varÄ“tu rast labāku risinājumu. Bet mÄ“Ä£ināšu izskaidrot, kas vismaz šobrÄ«d sanāk no „KonservatÄ«vo” priekšlikumiem (jādomā, ka Sandis Riekstiņš visas sporta reformas nav sadomājis vienatnÄ“, bet gan noklausÄ«jies partijas birojā).

Saeimas sporta spogulis Riekstiņš un „KonservatÄ«vie” mÄ“Ä£ina piespiest Latvijas Olimpisko komiteju apvienoties (doties negribÄ“tās laulÄ«bās) ar Latvijas Sporta federāciju padomi un veidot jaunu struktÅ«ru, kas nozÄ«mÄ“tu - Latvijas Olimpisko komiteju kā vÄ“sturisku struktÅ«ru slÄ“gt.

Tas nekas, ka tāda starptautiska auditorkompānija kā „Ernst&Young Baltic” pÄ“tÄ«jusi, analizÄ“jusi sporta nozares pārvaldÄ«bu Latvijā un sniegusi ziņojumu, kurā atzÄ«ts, ka šÄda apvienošana ir ar lieliem riskiem un mazu iespÄ“jamo ieguvumu. KonservatÄ«vās partijas tÄ“ls un dÄ“ls Riekstiņš vÄ“las koncentrÄ“t sporta vadÄ«bu politiskas pārvaldÄ«bas rokās - radÄ«t vienu paklausÄ«gu un partijas interesÄ“s strādājošu sporta organizāciju.

Eiropas un demokrātiskās pasaules sports balstās uz nevalstiskām sporta organizācijām - federācijām, savukārt tās apvienojas olimpiskās vai vispārsporta biedrÄ«bās vai komitejās. VÄ“sturiski sanācis, ka Latvijā federāciju ir gandrÄ«z pusotrs simts, arÄ« tās apvienojošÄs organizācijas ir vairākas, bet ietekmÄ«gākās un nozÄ«mÄ«gākās ir Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Paralimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija.

Cik Eiropā valstu, tik sistÄ“mu. Katrā ziņā vismaz šÄ«m četrām minÄ“tajām organizācijām ir nopietnas Eiropas un pasaules mātes organizācijas, sistÄ“ma, organizatoriskā struktÅ«ra, iestrādes, starptautiskā sadarbÄ«ba. Igaunijā visas federācijas apvienotas Olimpiskajā komitejā, bet tādas apvienotas sistÄ“mas Eiropā ir tikai trÄ«s.

Nozīmīgākā vēsture un ietekme noteikti ir Latvijas Olimpiskajai komitejai, un jāsaka, kā ir - tā ir starptautiski daudz nozīmīgāka par Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamentu. Jāpiebilst - aptaujas liecina, ka Olimpiskajai komitejai Latvijas iedzīvotāji uzticas daudz vairāk nekā citām sporta struktūrām, nerunājot nemaz par Saeimu vai ministrijām.

Neticu, ka Sporta apakškomisijas priekšsÄ“dÄ“tāju kāds vispār aiz Latvijas robežām saklausÄ«tu, bet Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers kopā ar saviem Lietuvas un Igaunijas kolÄ“Ä£iem Dainu Gudzinevičūti un Urmas Sõõrumaa bija iniciatori Starptautiskās Olimpiskā komitejas aktÄ«vajai darbÄ«bai, nosodot Krieviju par iebrukumu Ukrainā, izslÄ“dzot Krieviju no starptautiskās sporta aprites. Bet ietekmi lielā mÄ“rā ir veidojuši iepriekšÄ“jie LOK prezidenti Vilnis Baltiņš un Aldons Vrubļevskis.

PÄ“dÄ“jos divus gadus esmu Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas loceklis, un mÄ“s tiešÄm daudz strādājam ne tikai ar olimpisko sportu, bet arÄ« bÄ“rnu sportu („Sporto visa klase”), studentu sportu un amatieru sportu. MÅ«su mÄ“rÄ·is - 2030. gadā sasniegt to, ka sporto 50% Latvijas iedzÄ«votāju. Tas nozÄ«mÄ“ veselÄ«bu un veselÄ«gi nodzÄ«votus dzÄ«ves gadus.

Divus sasaukumus man ir bijusi iespÄ“ja un gods strādāt arÄ« Latvijas Sporta federāciju padomÄ“ (LSFP), pārstāvÄ“t šo organizāciju starptautiski un turÄ“t rÅ«pi par neolimpiskajiem sporta veidiem. LSFP vadÄ«tājs Einārs Fogelis veiksmÄ«gi vada šo organizāciju un kļuvis par Starptautiskās kamaniņu sporta federācijas prezidentu.

Katra no šÄ«m struktÅ«rām dara savu darbu. Vairumu lÄ«dzekļu saņem no IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas un „Latvijas valsts mežiem”, bet ļoti daudz piesaista no sponsoriem, sacensÄ«bu rÄ«košanas un citiem avotiem.

IespÄ“jams, ka jāatrod veids, ka federācijām nebÅ«tu jādublÄ“jas divās vai trijās struktÅ«rās. IespÄ“jams, bÅ«tu jāatrod veids, ka nauda lÄ«dz katrai federācijai nonāk pa vienu ceļu. Bet nojaukt strādājošu sistÄ“mu un veidot kaut ko pavisam jaunu šobrÄ«d (patiesÄ«bā kara apstākļos, kad viss pasaulÄ“ tiek grauts, nevis celts) ir neapdomÄ«gi un pat muļķīgi. Īpaši tādēļ, ka tas tiek darÄ«ts, lai parādÄ«tu, ka priekšvÄ“lÄ“šanu periodā partija „KonservatÄ«vie” it kā kaut ko dara, it kā - izlÄ“mÄ«gi rÄ«kojas.

LOK - sÅ«rs darbs, Ä«paši pandÄ“mijas apstākļos

Mans mÄ“rÄ·is nav cildināt Latvijas sportistu panākumus. Par medaļām un uzvarām katrs var lasÄ«t vÄ“stures annālÄ“s, tagad mums ir grāmata ar visu Latvijas olimpisko medaļnieku un dažādu valstu latviešu olimpiešu - medaļnieku dzÄ«vesstāstiem un panākumiem. Latvijas olimpiešiem nav, par ko kautrÄ“ties. Šie panākumi ir ne tikai sportistu izcilais gribasspÄ“ks, trenÄ“tÄ«ba, sagatavotÄ«ba, veselÄ«ba un talants, šie panākumi ir arÄ« treneru, ārstu, fizioterapeitu, sporta palÄ«gpersonāla, tiesnešu un - sporta organizatoru veikums.

Man bija iespÄ“ja vÄ“rot un rosÄ«ties pa vidu procesam, kas Latvijas Olimpiskajai komitejai nozÄ«mÄ“ja nosÅ«tÄ«t sportistus uz Tokiju un Pekinu pÄ“dÄ“jā gada laikā, saskaņojot testÄ“šanu un vakcināciju pret Covid-19, lidojumus caur dažādām valstÄ«m, inventāra (piemÄ“ram, kamanu un bobu) un pat zirga sÅ«tÄ«šanu uz Olimpiskajām spÄ“lÄ“m. Tas bija arÄ« ļoti dārgs process, kurā Olimpiskā komiteja rÅ«pÄ«gi apsvÄ“ra katra sava eiro tÄ“rÄ“šanu.

Tas ir neredzamais darbs, ko veic Latvijas Olimpiskā komiteja, bet IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijā nereti valda pārliecÄ«ba - visu nosaka nauda. Bet attiecÄ«bā pret naudu Sandis Riekstiņš uzskata, ka viņš sportam dod savu naudu, nevis mÅ«su - Latvijas iedzÄ«votāju nodokļos samaksāto naudu.

Sports kā politika vai politiķu izpratne par sportu

Mana izjÅ«ta ir tāda, ka politiÄ·i naudu sportā un sportu naudā redz stipri vienpusÄ«gi. Par labām tiek uzskatÄ«tas un cildinātas federācijas, kurām ir sponsori - visbiežāk totalizatoru vai azartspēļu firmas. ŠÄ« sasaite ir baisa, jo no sporta totalizatorus un spēļu namus vajadzÄ“tu turÄ“t šÄviena attālumā.

KāpÄ“c es nemÄ«lu sporta funkcionārus un politiÄ·us, kas šobrÄ«d cenšas nosÅ«bÄ“juša vÄ“rdiņa dēļ iznÄ«cināt Olimpisko komiteju un radÄ«t jaunu struktÅ«ru, kura, iespÄ“jams, bÅ«s politizÄ“ta? Gluži vienkārši tāpÄ“c, ka šÄ« darbÄ«ba vÄ“l tālāk attālina to sportu, kas ir politika un naudas pelnÄ«šana (22 miljonāri pa laukumu dzenā vienu bumbu, bet miljons nabagu ar alus kausu nekustÄ«gi vÄ“ro šo procesu), no tā sporta, kas uztur bÄ“rnu un vecāka gadagājuma cilvÄ“ku fizisko un garÄ«go veselÄ«bu.

Olimpiskās komitejas himna saka, ka sports ir Dievu prieks, skaistums, taisnība, drosme, gods un prieks, auglība, progress, miers.

Raugoties no olimpiskās kustÄ«bas skatupunkta, olimpiskajam sportam vajadzÄ“tu sevÄ« integrÄ“t visu to, ko sauc par olimpismu - dzÄ«ves filozofiju, domāšanas veidu, tieksmi pÄ“c prāta, miesas un gara saskaņas. Olimpisma ideāls ir harmonisks cilvÄ“ks harmoniskā sabiedrÄ«bā. Paraugoties, kas notiek pasaules sporta dzÄ«vÄ“ 21. gadsimtā, ieraudzÄ«t harmoniju un dzÄ«ves filozofiju ir sarežģīti.

Manā pasaules uztverÄ“ sports nozÄ«mÄ“ veselÄ«bu un medicÄ«nu. Es tiešÄm nezinu neko nozÄ«mÄ«gāku cilvÄ“ka primārajā, sekundārajā un terciārajā profilaksÄ“ - veselÄ«bas saglabāšanā un atjaunošanā pÄ“c slimÄ«bas - kā fiziskas aktivitātes un sportu. VÄ“l vairāk - es tiešÄm ticu sporta dziedinošajām spÄ“jām onkoloÄ£ijā, psihiatrijā, ortopÄ“dijā un daudzās citās jomās. Un galu galā - tieši uz sporta un fizisko kustÄ«bu pamata ir bÅ«vÄ“ta rehabilitācija.

Sports pēdējos 50 gados ir pilnībā mainījies, bet ļoti mainījies pēdējo divu pandēmijas gadu laikā. Sports pilnībā pārvērties par biznesu, reliģiju un politiku. Ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē valdības (nepamatoti) ierobežoja kustības un sportu bērniem, tautas sporta entuziastiem un veterāniem, taču stimulēja sportu kā biznesu - nosēdinot tautas masas pie televizora raudzīties, kā sporto pasaules bagātākie sportisti.

Globāli sports kļuvis par vienu no vadošajiem biznesa veidiem, pasaules bagātākie supermiljardieri cenšas iegādāties kādu Eiropas čempionlÄ«gas futbola klubu. Tāds vienkāršs klubs kā „Barcelona” maksā aptuveni piecus miljardus eiro (salÄ«dzinājumam - Latvijas valsts budžets ir 12 miljardi eiro).

Sporta bizness var bÅ«t tiešs - piemÄ“ram, pārdodot biļetes 100 000 skatÄ«tājiem uz futbola čempionāta finālu, vidÄ“ji katru biļeti par 3000 eiro. Sporta bizness var bÅ«t modernā cilvÄ“ku tirdzniecÄ«ba - sportistus pÄ“rk un pārdod par milzu naudu, atmetot dažus procentus tiem treneriem un sporta skolām, kas sportistu Ä«stenÄ«bā ir bÄ“rnÄ«bā uztjÅ«nÄ“juši un sagatavojuši. Bizness var bÅ«t populāra sportista izpeļņa - profesionāls sportists pelna ļoti lielu algu, bet no viņa sapelnÄ«tā dzÄ«vo komandas Ä«pašnieks, akcionārs, treneri, aÄ£enti, fizioterapeiti, Ä£imene un daudzi citi cilvÄ“ki.

Sports ir ļoti nozÄ«mÄ«gs netiešais bizness. PiemÄ“ram, sports ir viens no lielākajiem spÄ“lÄ“tājiem TV tirgÅ«, sports ir viens no lielākajiem spÄ“lÄ“tājiem reklāmas tirgÅ«, sports uztur totalizatoru biznesu, sports aizņem aptuveni 12- 20% globālās informācijas tirgus (to varÄ“tu saprast arÄ« tā, ka vidÄ“jam vÄ«rietim paredzÄ“tā laikrakstā, žurnālā vai portālā tieša un netieša informācija par sportu aizņem 20%, bet sievietÄ“m - 12%). PašvaldÄ«bas visā pasaulÄ“ lielu daļu savas naudas tÄ“rÄ“ savam mīļotajam klubam.

Sports rada miljoniem darba vietu, jo sporta preces (vai vienkārši krosa kurpes, ko sports ir ienesis ikdienā) ir pirmā desmitnieka tirdzniecÄ«bas objekts.

Sporta sacensÄ«bu apmeklÄ“šana (gan kā dalÄ«bniekiem, gan kā skatÄ«tājiem) ir globālā tÅ«risma nozÄ«mÄ«ga sastāvdaļa, bet lielu sporta sacensÄ«bu rÄ«košana valstÄ«s attÄ«sta lokālo infrastruktÅ«ru, stimulÄ“ celtniecÄ«bu. Tokijas Olimpiskās spÄ“les Japānai izmaksāja 15 miljardus dolāru, bet paliks pāri sporta un dzÄ«vojamā infrastruktÅ«ra, klimata kontroles modernizācija, moderni IT risinājumi.

Sarežģītāk ir izskaidrot - kā sports ir kļuvis par reliÄ£iju vai ieņēmis reliÄ£ijas vietu. Sporta sacensÄ«bas ļaudis iet skatÄ«ties (stadionā vai pie televizora) ar tādu pašu reliÄ£isku pārliecÄ«bu, fanātismu un regularitāti kā agrāk gāja uz baznÄ«cu (piemÄ“ram, katru nedēļas nogali).

Sports lielā mÄ“rā ieņēmis elkdievÄ«bas lomu - populāra futbolista portretu uz krekliņiem un vÄ“jjakām globāli skatām biežāk nekā visu reliÄ£isko tÄ“lu, ieskaitot JÄ“zus Kristus attÄ“lu. LÄ«dzÄ«gi kā savulaik nÄ“sāja krustiņus uz krÅ«tÄ«m, sporta reliÄ£iozi mÅ«sdienās velk viena kluba formai lÄ«dzÄ«gus apģērbus ar sportista numuru un uzvārdu, karina sev relišerus, sprauž nozÄ«mÄ«tes un ver lietussargus.

Populāri sportisti ieņem elka vai reliÄ£iska lÄ«dera lomu. Tā, piemÄ“ram, Krištianu Ronaldu Facebook, Instagram un citos sociālajos tÄ«klos ir vairāki simti miljonu sekotāju. Amerikāņu basketbolisti kļūst par modes ikonām, jo cilvÄ“ku apziņā ieņēmuši dieva dÄ“la vietu. Sportistu viedoklim uzticas pat tad, ja sportists par konkrÄ“to tematu neko nezina, sportistu ievÄ“l parlamentā vai vismaz mazpilsÄ“tas pašvaldÄ«bā.

Kā savulaik katras pilsÄ“tas lielākais un dižākais nams bija baznÄ«ca vai mošeja, tā mÅ«sdienās dižākā celtne ir stadions vai slÄ“gta halle. Bieži tas ir saistÄ«ts ar lokālo sporta reliÄ£iju, piemÄ“ram, piemÄ“ram, JaunzÄ“landes reliÄ£ija ir regbijs, Lietuvas - basketbols, bet reizi gadā - maijā Latvijas lokālreliÄ£ija ir hokejs.

KāpÄ“c es apgalvoju, ka sports ir politika? Sports ir kļuvis pa valstu politiku vai vismaz iespÄ“ju valstÄ«m sevi globāli izcelt. Kopš „Baltijas ceļa” un Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas prezidentÅ«ras laika Latvijas politiÄ·i nav pieteikuši kaut ko tādu, kas bÅ«tu bijis pamanāms 0,01% no zemeslodes iedzÄ«votāju kopskaita. Toties mÅ«su 3x3 basketbolisti piespieda ceturtdaļmiljardam zemeslodes iedzÄ«votāju meklÄ“t kartÄ“, kur tāda Latvija atrodas. Porziņģim pārceļoties uz Vašingtonu, ASV galvaspilsÄ“tas skolas bÄ“rniem bija jāiemācās, ka bez Amerikas Savienotajām ValstÄ«m uz zemeslodes globusa ir atrodama arÄ« Latvija. PolitiÄ·i, par kuru esamÄ«bu neviens pat nenojaustu (Saeimas deputāts, vidÄ“jais) pamanās nofotografÄ“ties kopā ar olimpisko medaļnieku, un raugi - 40 minÅ«tes redzams sportacentrs.com vai cita tikpat nozÄ«mÄ«ga portāla augšpusÄ“. PolitiÄ·i sportistu panākumus uztver par savu nopelnu pat tad, ja paši lieguši visai tautai divus gadus sportot.

Pa Ä«stam sports kā politika izpaužas detaļās. Pasaules valstis iegulda miljonus un miljardus atsevišÄ·a sporta veida attÄ«stÄ«bai (piemÄ“ram, tÅ«kstošus bobsleja slidās, kas nobrauciena ātrumu paātrina par 0.01 sekundi). Valstu lÄ«menÄ« tiek pieņemti lÄ“mumi nekautrÄ«gi izmantot negodÄ«gus lÄ«dzekļus, piemÄ“ram, mainÄ«t ledus temperatÅ«ru kamaniņu un skeletona trasÄ“ - kad brauc saimnieku pārstāvis, ledus netÄ«ši kļūst par dažiem grādiem aukstāks, bet tad, kad brauc mÅ«sÄ“jais - ledus sāk kust (un kamanu slidas slÄ«d sliktāk).

Bet netÄ«kamākais - valstis nekautrÄ“jas ieguldÄ«t naudu fizioloÄ£ijas, bioÄ·Ä«mijas un farmakoloÄ£ijas pÄ“tÄ«jumos, kas beigu beigās nozÄ«mÄ“ dopinga attÄ«stÄ«bu (mÄ“s nojaušam par Krievijas aktivitātÄ“m šajā jomā, bet, skatoties uz olimpiskajiem rezultātiem, daža Ä€zijas valsts noteikti ir vÄ“l agresÄ«vāka pÄ“tÄ«jumu un sasniegumu jomā).

Quo vadis, Saeimas Sporta apakškomisija?

Sandi Riekstiņ! Es ceru, ka Tu esi rakstu izlasÄ«jis lÄ«dz šai vietai. Latvijas olimpiskās simtgades nedēļā es Tev lÅ«dzu:

- pievÄ“rs uzmanÄ«bu bÄ“rnu sportam. Vislabākos panākumus sportā sasniedz valstis, kur katrā skolā ir iekšÄ“jie čempionāti (ik pa diviem gadiem) futbolā, basketbolā, volejbolā, rokasbumbā, slÄ“pošanā, vieglatlÄ“tikā, orientÄ“šanās sportā utt. Savukārt skolu komandām jāpiedalās turnÄ«ros un spÄ“lÄ“s ar citām novada skolām. Mums ir jāatjauno Latvijas bÄ“rnu olimpiāde kā bÄ“rnu sporta sacensÄ«bu kvintesence. Vislabākie piemÄ“ri bÄ“rnu sporta organizācijā ir meklÄ“jami Skandināvijā; bet arÄ« no bijušÄs Dienvidslāvijas katrā no sporta spēļu veidiem gan vÄ«riem, gan sievām vismaz divas trÄ«s valstis pamanās aizbraukt uz olimpiskajām spÄ“lÄ“m;

- parÅ«pÄ“jies par veterānu un amatieru sportu. Vecāku ļaužu sports ir nācijas veselÄ«bas pamats. Zviedri, somi un islandieši dzÄ«vo par 10 gadiem ilgāk nekā mÄ“s galvenokārt tādēļ, ka vismaz 50% vecāka gadagājuma cilvÄ“ku nodarbojas ar fiziskām aktivitātÄ“m vismaz 5 reizes nedēļā. Aptuveni 40% Latvijas iedzÄ«votāju ir liekais svars un aptraukošanās, kas nozÄ«mÄ“ ceļu uz cukura diabÄ“tu, sirds mazspÄ“ju, nieru nepietiekamÄ«bu un citām slimÄ«bām. Mums jāiesaista šie cilvÄ“ki ikdienas fiziskās aktivitātÄ“s. Vārds „ikdienas” un attieksme pret lieko svaru tiešÄ nozÄ«mÄ“ attiecas arÄ« uz Tevi;

- nāk pavasaris. Maijā un jÅ«nijā parasti jauni Latvijas vÄ«rieši lec uz galvas nepazÄ«stamā Å«denstilpnÄ“, lauž kakla skriemeļus, bet citi vienkārši noslÄ«kst no peldÄ“tneprasmes. Ko Tu kā Saeimas apakškomisijas vadÄ«tājs esi izdarÄ«jis, lai visi Latvijas bÄ“rni prastu peldÄ“t un justos droši uz Å«dens?

- atceries, ka politika ir Ä«slaicÄ«ga. NenÄ«dÄ“ Latvijas Olimpisko komiteju brÄ«dÄ«, kad lÄ«dz vÄ“lÄ“šanām atlikuši 5 mÄ“neši. PriekšvÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“ organizāciju likvidÄ“šana un jaunveidošana, spÄ“les noteikumu maiņa finansÄ“juma saņemšanai, valsts lomas pieaugums federācijās radÄ«s tikai baisas cīņas par plāno finansÄ“juma deÄ·Ä«ti, ko tad nu atkal visi dalÄ«s un pārdalÄ«s. Un tas viss notiks priekšvÄ“lÄ“šanu cīņu starmešu gaismā. PilnÄ«gi droši - bÄ“rnu sportam nauda samazināsies, bet kaut kādu čempionātu rÄ«košanai un Ä“ku bÅ«vniecÄ«bai - pieaugs.

Latvijas Olimpiskās komitejas simtgade. Svētki

Latvijas Olimpiskajai komitejai simtgade. Paldies par pirmajiem veiksmÄ«gajiem simt gadiem, lai veiksmÄ«gi nākamie simts! Paldies Vilnim Baltiņam, Aldonam Vrubļevskim, Žoržam Tikmeram, sportistiem, treneriem, sporta ārstiem un fizioterapeitiem, tehniskajiem palÄ«giem, sporta funkcionāriem, tiesnešiem un IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai.

Lai nepiepildās politikāņu mÄ“Ä£inājumi savu vÄ“lÄ“šanu interešu vārdā sagraut Latvijas olimpisko sistÄ“mu! Es vÄ“lu LOK prezidentam Žoržam Tikmeram, Ä£enerālsekretāram Kārlim Lejniekam un mums - LOK Izpildkomitejas locekļiem - sasniegt mÅ«su galveno mÄ“rÄ·i un vÄ«ziju, ko paši esam pieņēmuši: 2030. gadā jāsporto 50% Latvijas iedzÄ«votāju. Sportot šajā kontekstā (atbilstoši PVO un SOK) nozÄ«mÄ“ 5 reizes nedēļā nodarboties ar sportu vismaz 30 minÅ«tes, neskaitot iesildÄ«šanos un atsildÄ«šanos.

* Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas loceklis