Iesaki rakstu:

Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) – ikdienā sauktas par Ekonomikas policiju – pārstāvji nevis vienkārši mÄ“Ä£inājuši piespiest ekspertes atteikties no viņu sniegtā slÄ“dziena tā sauktajā „kokvilnas lietā”, bet izcÄ“lušies ar neikdienišÄ·u brutalitāti. To atklāj Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākušie tiesas materiāli, no kuriem izriet, ka saistÄ«bā ar šo incidentu Ä«paši izcÄ“lies izmeklÄ“tājs Didzis Mežavilks, kurš zināms kā uzņēmÄ“ja Vasilija Meļņika „glābÄ“js” saistÄ«bā ar RÄ«gas kuÄ£u bÅ«vÄ“tavas akcionāru sÅ«dzÄ«bām.

Iepriekš Pietiek ar atsauci uz pilno spriedumu „kokvilnas lietā” aprakstÄ«ja spriedumā atreferÄ“tās Latvijas NeatkarÄ«go ekspertu asociācijas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Juliusa Anšina liecÄ«bas par to, kā asociācijas birojā 2015. vai 2016. gadā noticis „Ekonomiskās policijas uzbrukums.

Ekonomikas policijas pārstāvji likuši ekspertÄ“m „R.Trummai un L.GrišÄenkovai atteikties no viņu sniegtā slÄ“dziena un sniegt policijai labvÄ“lÄ«gu slÄ“dzienu, bet viņas atteicās”.

Taču nu Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākusi tiesas sÄ“des stenogramma, un izrādās, ka tiesneses Intas Naruškas (attÄ“lā) taisÄ«tajā spriedumā Anšina liecÄ«bas ir tikušas aprakstÄ«tas ļoti diplomātiski un lakoniski. PatiesÄ«bā ir bijusi runa par vairāku liecinieku klātbÅ«tnÄ“ notikušu, Ä«paši brutālu spÄ“ka demonstrāciju.

„PagājušÄ gada janvārÄ« bija burtiski bandÄ«tu uzbrukums, ekonomiskās policijas darbinieku uzbrukums. Bija tāds Mežavilks, pārÄ“jiem nezinu uzvārdus, viņi mÄ“Ä£ināja naturālā veidā izzagt mÅ«su speciālisti GrišÄenkovu. Tas bija dažu cilvÄ“ku klātbÅ«tnÄ“, kuri atradās ofisā, tai skaitā piedalÄ«jās advokāts Visvaldis Kļaviņš. Viņš piedalÄ«jās lietā,” Anšins liecinājis tiesā.

Turklāt Ekonomikas policijas darbinieki ir „iebrukumam” gatavojušies ar Ä«patni konspiratÄ«vām metodÄ“m. „IepriekšÄ“jā gadā, 29. decembrÄ« bija zvans, cilvÄ“ks nestādÄ«jās priekšÄ, lÅ«dza sniegt konsultāciju rokrakstu jomā. Es lÅ«dzu, lai speciālisti atnāk uz ofisu un lai viņš atnes materiālus. Viņš saka: „Labi, jā, mÄ“s sarunājām.” 29. decembrÄ« viņš neatnāca un nepiezvanÄ«ja, bet piezvanÄ«ja, neatceros, 2. vai 3. janvārÄ«, jaunā gada pirmajā darba dienā, un palÅ«dza uzaicināt speciālistus.

Es viņiem piezvanÄ«ju, un viņi bija ar mieru atnākt noteiktajā laikā. Viņi atnāca mazliet agrāk, GrišÄenkova mazliet aizkavÄ“jās. Es skatos, ka viņi uzvedās ļoti dÄ«vaini šajā brÄ«dÄ«. Es viņus nepazinu tajā brÄ«dÄ«, es pÄ“c tam tikai uzzināju, ka viens no viņiem ir Mežavilks,” tiesā liecinājis Anšins.

Savukārt tālākā Mežavilka un citu policijas darbinieku rÄ«cÄ«ba bijusi atklāti brutāla: „Es saku, ka GrišÄenkova nāk pāri ceļam. Viņi tÅ«lÄ«t metās uz durvÄ«m. Viņi tÅ«lÄ«t ieslÄ“dza telefonu uz skaļruni, lai mÄ“s visu dzirdÄ“tu. Saruna notika krievu valodā, un viņi saka: „MÄ“s tevi apraksim, tevi neviens neatradÄ«s, un neviens tevi pat nemeklÄ“s.” Viņa saka: „Kas jÅ«s tādi esat? Ko jums vajag?” Tad es skrÄ“ju pie durvÄ«m viņu glābt.

IeraudzÄ«ju, ka viņu velk aiz rokām. Es saku: „Atlaidiet! Uz kurieni jÅ«s viņu velkat?” Viņi saka: „Ne tava suņa darÄ«šana.” „Kas jÅ«s tādi?” es prasu. „Ne tava darÄ«šana.” Es saku: „Ejam uz ofisu.” Tad viņi saka: „Tad viņa saņems 48 stundas.” Es prasu: „Kas jÅ«s tādi esat, lai dotu 48 stundas?” Man ir jāzina, kas šeit notiek. Tad viņi teica: „MÄ“s esam no ekonomiskās policijas.”

Es teicu: „Parādiet dokumentus! Parādiet apliecÄ«bas.” „Mums nav pienākums katram uzrādÄ«t, mÄ“s paši zinām.” Es saku: „Viņa ir bijusÄ« policijas majore, bet es esmu bijušais justÄ«cijas pulkvežleitnants.” „Mums ir pilnÄ«gi vienalga, mÄ“s jÅ«s saberzÄ«sim.” Es saku: „JÅ«s ļoti neglÄ«ti uzvedaties. Ko jums vajag?” „MÄ“s viņu gribam nopratināt.”

„Un ar ko jÅ«s taisāties viņu vest?” Tad viņi parādÄ«ja uz mašÄ«nu, policijas mašÄ«nu. Es teicu: „Ja no viņas kaut matiņš nokritÄ«s, tad jums bÅ«s slikti.” Viņš parādÄ«ja tomÄ“r savu apliecÄ«bu, un es redzÄ“ju, ka tas ir Mežavilks, bet otro es nezinu, viņš neparādÄ«ja. Viņš Mežavilka priekšÄ arÄ« gribÄ“ja parādÄ«t, cik viņš ir liels, bet viņš kaut kā kautrÄ“jās nedaudz...”

Interesanti, ka šÄ«s tiesā sniegtās liecÄ«bas nav radÄ«jušas nekādu interesi ne tiesnesei, ne prokurorei, kura tikai painteresÄ“jusies – „paskaidrojiet, kādā sakarÄ«bā jÅ«s to stāstāt”. ArÄ« tad, kad Anšins liecinājis, ka šÄdā veidā policijas darbinieki „piespieda GrišÄenkovu un Trummu atteikties no sava slÄ“dziena, bet dot tādu, kas ir viņiem vajadzÄ«gs”, tiesnese uz šÄ«m ziņām nav reaģējusi.

IzmeklÄ“tājs Mežavilks tiek uzskatÄ«ts par vienu no „pasÅ«tÄ«jumu galda” lietu veikšanu ENAP un pirms trim gadiem plašÄku ievÄ“rÄ«bu izpelnÄ«jās kā bÄ“dÄ«gi slavenā uzņēmÄ“ja Meļņika „glābÄ“js”.

Lietas bÅ«tÄ«ba toreiz bija – trÄ«s Meļņika Ä£imenes kontrolÄ“tās RÄ«gas kuÄ£u bÅ«vÄ“tavas mazākumakcionāri bija vÄ“rsušies ENAP ar iesniegumu par Meļņika kā uzņēmuma valdes locekļa iespÄ“jami veiktām nelikumÄ«gām darbÄ«bām kredÄ«tlÄ«dzekļu saņemšanā no Unicredit Bank, ar Ä·Ä«lu apgrÅ«tinot RÄ«gas kuÄ£u bÅ«vÄ“tavas peldošo doku.

Kā izrietÄ“ja no policijai sniegtās informācijas, doks paklusām ticis ieÄ·Ä«lāts jau 2010. gada beigās, taču pašam uzņēmumam no šÄ«s ieÄ·Ä«lāšanas nav bijis nekāda labuma, - faktiski Meļņiks to izmantojis, lai kredÄ«tu saņemtu viņam personiski piederošÄ kompānija Eiroholdings. Meļņikam oficiāli pieder tikai neliela daļa RÄ«gas kuÄ£u bÅ«vÄ“tavas akciju, taču faktiski tās pamatlÄ«dzeklis ieÄ·Ä«lāts, lai balstÄ«tu viņa personisko biznesu.

Ne iesaistÄ«to personu atmiņas zudumi un citas dÄ«vainÄ«bas, ne resoriskajā pārbaudÄ“ pierādÄ«tais fakts, ka publiskās akciju sabiedrÄ«bas manta ieÄ·Ä«lāta, lai palÄ«dzÄ“tu viena tās akcionāra personiskajam biznesam, ne pat prokuratÅ«ras norādes Ekonomikas policijai nešÄ·ita Ä«paši bÅ«tiskas, un rezultātā ENAP veselas trÄ«s reizes pieņēma lÄ“mumu kriminālprocesu nesākt, jo neesot "pamata uzskatÄ«t, ka doks ieÄ·Ä«lāts pretÄ“ji AS RÄ«gas KuÄ£u bÅ«vÄ“tava interesÄ“m un kāda no sabiedrÄ«bas amatpersonām ļaunprātÄ«gi bÅ«tu izmantojusi vai pārsniegusi savas pilnvaras", turklāt notiekot arÄ« saņemtā kredÄ«ta atmaksa.

PÄ“c prokuratÅ«ras kārtÄ“jiem iebildumiem pārbaude ENAP ietvaros arÄ« trešo reizi tika nodota tam pašam izmeklÄ“tājam Didzim Mežavilkam, kurš arÄ« trešoreiz atteicās sākt Meļņikam nevÄ“lamo kriminālprocesu, "jo nodarÄ«jumā nav noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva".

Kā redzams no „kokvilnas lietas” materiāliem, ne prokurore, ne tiesnese Inta Naruška uz oficiāli sniegtajām liecÄ«bām par policijas, iesÄ“jams, pretlikumÄ«gu rÄ«cÄ«bu nekādi nav reaģējušas. AttiecÄ«bā uz Narušku tas arÄ« ir izprotams, - jau tajā pašÄ dienā pÄ“c notiesājošÄ sprieduma nolasÄ«šanas „kokvilnas lietā” viņa ir pametusi darbu RÄ«gas rajona tiesā, lai pārceltos uz „slaveno” Zemgales rajona tiesu OgrÄ“. Interesanti, ka, kā izrādās, lÄ“mumu par tiesneses pārcelšanu Tieslietu padome bija pieņēmusi jau gandrÄ«z divus mÄ“nešus pirms šÄ« sprieduma nolasÄ«šanas.

Iepriekš tiesnese Naruška šo lietu, kas saistÄ«ta ar vairāk nekā deviņus miljonus eiro vÄ“rtas Tadžikistānas kokvilnas kravas „pazušanu”, izskatÄ«ja bez Ä«pašas steigas: apsÅ«dzÄ«bas nolasÄ«šana tika pabeigta jau pirms vairāk nekā diviem gadiem, 2016. gada pavasarÄ«.

Savukārt šovasar tā tika noslÄ“gta lielā steigā, tiesnesei Naruškai trim apsÅ«dzÄ“tajiem - uzņēmÄ“jam Gulamam Mohammadam Gulami, viņai sievai ValentÄ«nai Gulami un Larisai Karpenko –, neraugoties uz apsÅ«dzÄ«bā konstatÄ“tajām pretrunām, piespriežot lÄ«dz pat astoņus gadus ilgus cietumsodus.

Pietiek jau vairākkārt ir informÄ“jis par dažādām dÄ«vainÄ«bām šajā lietā, kas saistÄ«ta ar Igaunijā reÄ£istrÄ“tas kompānijas OU Logistic-Ekspress apgalvojumiem, ka tai Latvijas teritorijā pazudusi Tadžikistānas kokvilnas krava vairāk nekā deviņu miljonu eiro vÄ“rtÄ«bā un ka šo "pazušanu" esot organizÄ“jusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas Ä«pašnieka maiņu.

SākotnÄ“ji ciešot zaudÄ“jumu lietas izskatÄ«šanā civiltiesiskā kārtÄ«bā, Igaunijā reÄ£istrÄ“tais uzņēmums vÄ“rsās Valsts policijā ar iesniegumu par "Latvijas teritorijā pazudušu Tadžikistānas kokvilnas kravu" un darbÄ«bām, ko "veikusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas Ä«pašnieka maiņu".

Šajā lietā iesaistÄ«ta arÄ« bijusÄ« prokurore, pašlaik jau citā lietā cietumsodu saņēmusÄ« Irina Bogdanova, iespÄ“jams, arÄ« augsti Ekonomikas policijas darbinieki un uzņēmÄ“js Vasilijs Meļņiks, kuram Gulami savulaik pÄ“c savu tuvu paziņu lÅ«guma pieprasÄ«jis atdot ļoti ievÄ“rojamu summu, kuru tas bijis parādā.

Savukārt Gulami bijušais šoferis Normunds Žīgurs-Eļmurzajevs sākotnÄ“ji šajā lietā bija pieprasÄ«jis sev procesuālo aizsardzÄ«bu, bet, to nesaņemot, cita starpā savās liecÄ«bās piesaucis pat toreizÄ“jās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas dÄ“lu - Norvik bankas darbinieku.

Ja ticÄ“t Gulami šoferim, viņš attiecÄ«bās ar premjeres dÄ“lu nonācis tiktāl, ka uzsācis ar viņu atklātas sarunas par biznesa jautājumiem. "Vairākas reizes es vadāju Guļamu Mohammadu Gulami ar mÅ«su premjerministres Laimdotas Straujumas dÄ“lu Ä¢irtu, kurš kārtoja Gulamam Mohammadam Gulami kredÄ«tlÄ«niju. Man pat bija privāta saruna ar minÄ“to Ä¢irtu" - šÄdu oficiālu liecÄ«bu Žīgurs-Eļmurzajevs sniedzis izmeklÄ“tājiem.