Iesaki rakstu:

Ja jaunievÄ“lÄ“tais RÄ«gas domes deputāts Mārtiņš Bondars nevÄ“las atdot Latvijas Krājbankas likvidatoram Ä£imenes savrupmāju – priekšvÄ“lÄ“šanu avÄ«zÄ“ izreklamÄ“to Mārupes „miera ostu”, kur viņš mÄ“dzot sarunāties ar Ä·irbjiem, tagadÄ“jam politiÄ·im vispirms kopā ar sešiem citiem bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem steidzami jāsavāc vairāk nekā 95 tÅ«kstoši eiro valsts nodevai sakarā ar apelācijas iesniegšanu par pirmās instances tiesas spriedumu un tad jācer uz to labāko.

Par to, ka RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa pirms nedēļas slÄ“gtā sÄ“dÄ“ nospriedusi solidāri piedzÄ«t zaudÄ“jumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmÄ“rā no septiņiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem, pirmdien paziņoja bankas likvidatora – medijos pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“tā un ar skaļiem skandāliem saistÄ«tā uzņēmuma KPMG Baltics pārstāvis.

Taču pat pÄ“c uzstājÄ«ga Pietiek lÅ«guma KPMG Baltics nevÄ“lÄ“jās atklāt faktiski nekādas šÄ«s civilprasÄ«bas detaļas, vien to, ka tiesa nospriedusi – valdes locekļi esot vainojami, ka bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reÄ£istrÄ“tām komercsabiedrÄ«bām un pārņēma to nodrošinājumus.

KPMG Baltics nevÄ“las atklāt arÄ« to bijušo Krājbankas valdes locekļu vārdus un uzvārdus, uz kuriem šis spriedums par iespaidÄ«go summu attiecas. Taču, kā rāda Lursoft dati, pÄ“c 2007. gada Krājbankas valdÄ“ kopā ir bijušas tikai septiņas personas: tie ir Dzintars Pelcbergs, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska, Svetlana Ovčiņņikova, Mārtiņš Zalāns, kā arÄ« divi bijušie bankas vadÄ«tāji – Ivars PriedÄ«tis un lÄ«dzšinÄ“jais Saeimas deputāts, jaunievÄ“lÄ“tais RÄ«gas domes deputāts M. Bondars.

Šim pirmās instances tiesas spriedumam stājoties spÄ“kā, no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem, tostarp arÄ« politiÄ·a M. Bondara, par labu bankas likvidatoram solidāri jāpiedzen 15 miljoni eiro – tātad pa aptuveni 2,14 miljoniem eiro „no galviņas”. Piedziņa var attiekties ne tikai uz viņu personiskajiem Ä«pašumiem un uzkrājumiem, bet arÄ« uz Ä£imeņu Ä«pašumiem, ja tie nav Ä«paši nostiprināti kā konkrÄ“ta laulātā Ä«pašums.

M. Bondara gadÄ«jumā tas nozÄ«mÄ“, ka, spriedumam stājoties spÄ“kā, apdraudÄ“ta bÅ«tu arÄ« viņa priekšvÄ“lÄ“šanu izdevumos izreklamÄ“tā „miera osta” MārupÄ“. No politiÄ·a amatpersonas deklarācijām gan izriet, ka tā nav reÄ£istrÄ“ta uz viņa vārda un viņš ir tikai dzÄ«vesbiedres ņemta hipotekārā kredÄ«ta galvotājs. Taču Lursoft datu bāze rāda, ka lÄ«gumu par mantas šÄ·irtÄ«bu laulātie nav noslÄ“guši, kas nozÄ«mÄ“, ka piedziņa, visticamākais, tiks vÄ“rsta arÄ« pret Mārupes savrupmāju.

Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas tiesneses Anitas Moļņikas spriedumu gan ir iespÄ“jams pārsÅ«dzÄ“t, un tas, visticamākais, arÄ« tiks, taču arÄ« tas ir dārgs prieks: kā skaidro aptaujātie juristi, šÄdā situācijā, kad spriedumā minÄ“tā summa ir 15 miljoni eiro, apelācijas iesniegšanai jānomaksā valsts nodeva, kuras lielums ir nedaudz virs 95,4 tÅ«kstošiem eiro.

Vai šo summu visi atbildÄ“tāji var nomaksāt kopā, ja iesniedz kopÄ“ju apelācijas sÅ«dzÄ«bu, - par to aptaujāto juristu viedokļi dalās. Jebkurā gadÄ«jumā M. Bondara amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu rāda, ka nekādu deklarÄ“tu uzkrājumu viņam nav bijis, savukārt nezināmām personām aizdoti 12 tÅ«kstoši dolāru un 42,6 tÅ«kstoši eiro.

Pats M. Bondars nekādus komentārus sniegt otrdien Pietiek nevÄ“lÄ“jās, un arÄ« Dz. Pelcbergs šo tÄ“mu apspriest nevÄ“lÄ“jās. Savukārt kāds cits bijušais bankas valdes loceklis Pietiek izteica pieņēmumu, ka šÄda sprieduma – 15 miljonus solidāri piedzÄ«t arÄ« no tiem bankas valdes locekļiem, kuri balsojumos par aizdevumu izsniegšanu nemaz nav piedalÄ«jušies, - pamatā varÄ“tu bÅ«t arÄ« „ietekmÄ«gu cilvÄ“ku” vÄ“lme „uzlikt sakas” M. Bondaram kā politiÄ·im.

„PilnÄ«gi pieļauju, ka pašreizÄ“jais iznākums tāds ir arÄ« tāpÄ“c, ka Bondara negaidÄ«tie panākumi vÄ“lÄ“šanās ir likuši pat viņa atbalstÄ«tājiem apdomāties, ka nepieciešams kāds „piebremzÄ“šanas mehānisms” gadÄ«jumam, ja politiÄ·is kļūtu „pārāk patstāvÄ«gs”. Tāpat jāņem vÄ“rā, ka teorÄ“tiskais honorārs, ko šajā gadÄ«jumā teorÄ“tiski var saņemt likvidatora pārstāvis Romualds Vonsovičs, varÄ“tu bÅ«t pat 750 tÅ«kstoši eiro – summa, kas var likties vilinoša ļoti daudziem,” – šÄdu versiju Pietiek izteica bijušais Krājbankas valdes loceklis, lÅ«dzot publiski viņu nepieminÄ“t.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.