Iesaki rakstu:

Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieku veiktā kratÄ«šana audita un konsultāciju uzņēmumā, Latvijas Krājbankas likvidatorā KPMG Baltics, kuras iemesli aizvadÄ«tās nedēļas beigās mulsināja medijus, ir notikusi sakarā ar bažām par iespÄ“jamu pierādÄ«jumu iznÄ«cināšanu krimināllietā par naudas lÄ«dzekļu nelikumÄ«gu iegÅ«šanu no Latvijas Krājbankas un to legalizÄ“šanu, liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošie dokumenti.

Pietiek rÄ«cÄ«bā esošie dokumenti rāda, ka jau šÄ gada janvārÄ« Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldÄ“ ir sākts kriminālprocess pÄ“c noziedzÄ«gā nodarÄ«juma sastāva pazÄ«mÄ“m, kas paredzÄ“tas Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā un 195. panta trešajā daļā, - par krāpnieciskām darbÄ«bām, kas veiktas, lai nelikumÄ«gi iegÅ«tu un legalizÄ“tu naudas lÄ«dzekļus no likvidÄ“jamās Latvijas Krājbankas, ko, iespÄ“jams, izdarÄ«jušas SIA Baltijas Aviācijas SistÄ“mas, SIA Atlantijas biroji un pašas Latvijas Krājbankas amatpersonas. 

ŠÄ« kriminālprocesa izmeklÄ“šanas gaitā policijai bija radušÄs aizdomas, ka pagaidām neatklāts KPMG darbinieks (vai darbinieki) var mÄ“Ä£ināt iznÄ«cināt dokumentus, kas šÄ« procesa ietvaros var bÅ«t nozÄ«mÄ«gi pierādÄ«jumi, - šai sakarā tiek pieminÄ“ti tādi uzņēmumi kā Baltijas Aviācijas sistÄ“mas, North Hub Services, Rodl&Partner, OTA Online Travel Agency un Havaanlari Yer Hizmetleri Anonim Sirketi.

Aizdomas bija radušÄs par to, ka KPMG darbinieks (vai darbinieki) var iznÄ«cināt šo uzņēmumu grāmatvedÄ«bas, bankas, darÄ«jumu, tiesvedÄ«bas dokumentus, citus dokumentus, kas saistÄ«ti ar izdarÄ«to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu, pierakstus, naudu, ierÄ«ces un kodu kartes bankas kontu attālinātajai vadÄ«bai, kā arÄ« slÄ“pt nozieguma pÄ“das un veikt manipulācijas ar datortehniku un datu nesÄ“jiem nolÅ«kā iznÄ«cināt izmeklÄ“šanai nozÄ«mÄ«gus datus par izdarÄ«to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu.

Kā rāda Pietiek rÄ«cÄ«bā esošie dokumenti, tieši šÄdi pierādÄ«jumi šÄ«s krimināllietas ietvaros tad arÄ« meklÄ“ti kratÄ«šanā – „grāmatvedÄ«bas, reÄ£istrācijas/dibināšanas, darÄ«jumu, tiesvedÄ«bas dokumenti - lÄ“mumi, spriedumi, noraksti, brÄ«dinājumi, pretenzijas, vÄ“stules, arÄ« šÄdu dokumentu projekti, melnraksti, pilnvaras, bankas un citi ar noziegumu saistÄ«tie dokumenti, maksājuma kartes, datortehnika un datu nesÄ“ji, ierÄ«ces un kodu kartes bankas kontu attālinātajai vadÄ«bai, ar izdarÄ«to noziegumu saistÄ«tie naudas lÄ«dzekļi, pieraksti par internetbankas kodiem, lietotājvārdiem, parolÄ“m, pieraksti un sarakste, kam ir lietisko pierādÄ«jumu nozÄ«me šinÄ« kriminālprocesā”.

Kā var noprast, kratÄ«šana notikusi Ä«paši steidzami, jo „tāpat ir konstatÄ“ts neatliekams gadÄ«jums Kriminālprocesa likuma 180.panta trešÄs daļas izpratnÄ“”. ŠÄ« panta daļa noteic, ka „neatliekamos gadÄ«jumos, kad novilcināšanas dēļ meklÄ“jamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznÄ«cināti, noslÄ“pti vai sabojāti vai arÄ« meklÄ“jamā persona var aizbÄ“gt, kratÄ«šanu var izdarÄ«t ar procesa virzÄ«tāja lÄ“mumu. Ja lÄ“mumu pieņem izmeklÄ“tājs, tad kratÄ«šanu izdara ar prokurora piekrišanu”.

Zināmā mÄ“rā notikušo izskaidro apstākļi, kādos pirms trÄ«sarpus gadiem Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldÄ“ tika pieņemts lÄ“mums nesākt kriminālprocesu par likvidÄ“jamās Latvijas Krājbankas iespÄ“jamo pretlikumÄ«go aktÄ«vu samazināšanu, bankas administratoram KPMG Baltics un tā pilnvarotajai personai Jānim Ozoliņam - noslÄ“dzot darÄ«jumus, kuru rezultātā Krājbankai un tās kreditoriem nodarÄ«ti zaudÄ“jumi aptuveni 60 miljonu eiro apmÄ“rā, bet ar administratoru saistÄ«tas personas ieguvušas tiesÄ«bas uz nu jau bijušo Krājbankas mantu.

2012. gada 27.augustā Krājbanka, likvidÄ“jamā Snoras banka un Krājbankas meitasfirma - SIA Atlantijas biroji noslÄ“dza komercÄ·Ä«las priekšmeta pirkuma lÄ«gumu, kura bÅ«tÄ«ba bija - Krājbanka un Snoras, izlietojot SIA Baltijas Aviācijas SistÄ“mas (BAS) sniegto komercÄ·Ä«lu, bez izsoles pārdeva (atsavināja) Atlantijas birojiem visu BAS mantu, tajā skaitā arÄ« prasÄ«juma tiesÄ«bas pret trešajām personām.

Atsavinātais komercÄ·Ä«las priekšmets tika sadalÄ«ts divās daļās. Administrators pirmo daļu - prasÄ«juma tiesÄ«bas pret AS AirBaltic par 30,35 miljoniem latu - pārdeva par 20 miljoniem latu, t.i., par vairāk nekā 10 miljoniem latu samazinātu cenu jeb mazāk kā 2/3 daļām no prasÄ«juma tiesÄ«bu vÄ“rtÄ«bas. Turklāt šÄ« pārdošana bija notikusi ar atlikto pirkuma maksājumu, pirkuma samaksas termiņu atliekot uz 15 gadiem.

Savukārt otro komercÄ·Ä«las priekšmeta daļu - ieguldÄ«jumus citu sabiedrÄ«bu kapitālos 39,86 tÅ«kstošu latu apmÄ“rā un pārÄ“jās prasÄ«juma tiesÄ«bas pret trešajām personām (tajā skaitā arÄ«AirBaltic) 32,44 miljonu latu apmÄ“rā - administrators bija pārdevis par it kā 98% no mantas pārdošanas cenas trešajām personām.

Taču saskaņā ar pārdošanas lÄ«guma 6.punkta noteikumiem samaksas pienākums iestājas tikai gadÄ«jumā, ja attiecÄ«gā manta tiek pārdota, un tas nozÄ«mÄ“ja, ka faktiski Krājbanka un Snoras ir prettiesiski uzdāvinājušas Atlantijas birojiem prasÄ«juma tiesÄ«bas pret trešajām personām 32,48 miljonu latu apmÄ“rā.

VÄ“l ņemot vÄ“rā, ka BAS saistÄ«bas pret Krājbanku un Snoras tikai pieaug (aprÄ“Ä·inot procentus un lÄ«gumsodus), faktiski Atlantijas biroji bija ieguvuši tiesÄ«bas uz bankas mantu vairāk kā 42 miljonu latu apmÄ“rā, kaut gan saskaņā ar likumu mantas atsavināšanas rezultātā iegÅ«tos lÄ«dzekļus administratoram vajadzÄ“ja novirzÄ«t Krājbankas kreditoru prasÄ«jumu dzÄ“šanai

Pirms komercÄ·Ä«las priekšmeta pirkuma lÄ«guma noslÄ“gšanas Krājbankai bija tiesÄ«bas pieprasÄ«t no BAS pilnu aizdevuma summu ar procentiem un lÄ«gumsodu, turklāt prasÄ«juma tiesÄ«bas visticamāk pilnā apmÄ“rā Krājbankai izdotos realizÄ“t, jo BAS bija uzticams kreditors AirBalticpersonā - ar lieliem finanšu resursiem, kurus nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā papildina Latvijas valsts.

Taču pÄ“c komercÄ·Ä«las priekšmeta pirkuma lÄ«guma noslÄ“gšanas BAS vairs nekas nepieder, lÄ«dz ar to vienÄ«gie atgÅ«stamie lÄ«dzekļi ir SIA Atlantijas biroji 15 gadu laikā maksājamā pirkuma maksa - 20 miljoni latu.

Turklāt pÄ“c BAS aktÄ«vu atsavināšanas SIA Atlantijas biroji šis uzņēmums bija tiesÄ«gs noslÄ“gt vienošanās ar saviem kreditoriem par maksājumu saistÄ«bu termiņu pagarināšanu vai atbrÄ«vošanu no procentiem un lÄ«gumsoda. Tātad atsavināšanas, ar katru reizi samazinot atsavināšanas cenu, varÄ“ja vÄ“l turpināties.

Interesanti, ka lÄ«dz ar šiem darÄ«jumiem Ozoliņš cita starpā bija panācis arÄ« to, ka pirkuma maksa tiks maksāta pa daļām 15 gadu garumā un tātad visā šajā laikā bÅ«s nodrošināta administratora atlÄ«dzÄ«bas saņemšana SIA KPMG Baltics, kas savukārt dod darbu pašam Ozoliņam

Turklāt šÄda lÄ«guma noslÄ“gšana vÄ“l vairāk pasliktināja Krājbankas kreditoru stāvokli, jo no atgÅ«tās naudas summas vispirms tiek segti likvidācijas izdevumi, kas piecpadsmit gadu garumā bÅ«s daudzkārt lielāki nekā tad, ja Krājbankas administrators, atsavinot BAS aktÄ«vus, kā arÄ« citus aktÄ«vus, samaksu par tiem iegÅ«tu uzreiz un ātrāk pabeigtu likvidācijas procesu.

Kā zināms, pÄ“c Krājbankas kraha 2011. gada novembrÄ« banka pārņēma no BAS tai piederošÄs airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva valstij, bet Krājbankas meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pārņēma pašu BAS no tās bijušajiem akcionāriem - Bertolta Flika un ar Krājbankas lielāko akcionāru Vladimiru Antonovu saistÄ«tās ofšorkompānijas Taurus Asset Management.

KMPG Baltics pārstāvis Oskars FÄ«rmanis uzreiz pÄ“c Ä·Ä«las tiesÄ«bu pāriešanas medijos apgalvoja, ka aprakstÄ«tās darbÄ«bas esot veiktas, lai BAS iepriekšÄ“jās vadÄ«bas dēļ nepieļautu miljoniem latu vÄ“rtās Ä·Ä«las samazinājumu. Atlantijas biroji, pārņemot saistÄ«bas no BAS, neesot uzņēmušies jaunas saistÄ«bas un tādÄ“jādi nav pasliktinājuši Krājbankas kreditoru situāciju. Turklāt Ä·Ä«la esot gan par labu Snoras, gan Krājbankai.

Laikraksts Dienas bizness 2012. gada septembra sākumā publicÄ“ja analÄ«zi par šÄ« darÄ«juma mÄ“rÄ·iem, izvirzot divas ticamākās versijas. Pirmā versija saistÄ«ta ar centieniem nezaudÄ“t nodrošināto kreditoru – Krājbankas un Snoras bankas – tiesÄ«bas uz BAS prasÄ«jumu tiesÄ«bām, ja kādam tiesā tomÄ“r izdotos panākt BAS maksātnespÄ“jas atzÄ«šanu. Otrā versija saistÄ«ta ar vÄ“lmi iedrošināt lidsabiedrÄ«bas airBaltic potenciālo pircÄ“ju, ka prasÄ«juma tiesÄ«bas pret kompāniju nenonāks trešo personu rokās.