Iesaki rakstu:

ŠÄ«s nedēļas sākumā vietÄ“jā populistu partija KPV LV ieguva jaunu papildinājumuRĪGA TV 24 raidÄ«juma “Nacionālo interešu klubs” vadÄ«tāja un Latvijas ZivjrÅ«pnieku asociācijas prezidenta Didža Šmita veidolā. Neskatoties uz Šmita vadÄ«tā raidÄ«juma “Nacionālais interešu klubs” šÄ·ietami patriotisko nosaukumu, viņa personÄ«gos uzskatus ir grÅ«ti raksturot kā “nacionālus”. Tieši pretÄ“ji, Šmita kunga iepriekšÄ“jo gadu aktivitātes liek domāt, ka šis cilvÄ“ks patiesÄ«bā strādā atsevišÄ·u oligarhu un Kremļa labā pret Latvijas nacionālajām interesÄ“m.

ŠÄ« iemesla dēļ mÄ“Ä£ināšu izcelt vairākas epizodes no Šmita kunga biogrāfijas, kuras, manuprāt, atklāj KPV LV jaunākā biedra patiesos politiskos uzskatus, kā arÄ« personas, kuras stāv aiz viņa.

Pirmkārt, kā ZivrÅ«pnieku asociācijas prezidents D.Šmits ir vairākkārtÄ“ji sniedzis komentārus un ticis citÄ“ts kā Latvijas, tā arÄ« Krievijas prokremliskajos medijos. Latvijas – Krievijas attiecÄ«bas Šmits Kremļa medijos ir ar lielāku vai mazāku aktivitāti komentÄ“jis kopš 2014.gada.

Šmita nostāja visos gadÄ«jumos bijusi vienāda – Latvijai ir jāsadarbojas ar Maskavu, sankcijas pret Krieviju ir jāatceļ, Latvija nevar pastāvÄ“t bez ekonomiskās sadarbÄ«bas ar Krieviju.

Secinu, ka Šmita kungs kopš 2014.gada ir aktÄ«vi piedalÄ«jies Kremļa informācijas karā pret Latvijas valsti, kā ietvaros sekmÄ«gi ir pildÄ«jis noderÄ«gā idiota lomu, lai pārliecinātu sabiedrÄ«bu par nepieciešamÄ«bu atjaunot ciešus ekonomiskos sakarus ar Krieviju, kā arÄ« kritizÄ“jis Latvijas prorietumnieciski orientÄ“to ārlietu resoru.

Esmu atlasÄ«jis vairākus virsrakstus no Kremļa kontrolÄ“tajiem medijiem – newsbalt.ru, sputniknewslv.com informācijas aÄ£entÅ«rām “RIA Novosti”, “Regnum”, telekanāliem “NTV” un “Russia Today”, kā arÄ« no vietÄ“jiem prokremliskajiem medijiem – press.lv, mixnews.lv, radio “Baltkom”, kuri ir izmantojuši Šmita komentārus Latvijas valsts diskreditÄ“šanas nolÅ«kā. PÄ“dÄ“jo 4 gadu laikā Šmita kunga komentāri iemantojuši cieņu visplašÄkajā prokremlisko mediju spektrā, sākot no AizsardzÄ«bas ministrijas kontrolÄ“tā telekanāla “Zvezda”, beidzot ar bÄ“dÄ«gi slavenajiem “Russia Today” un “Sputnik”.

Otrkārt, par Šmita kunga prokremlisko orientāciju tuvākā perspektÄ«vā liecina arÄ« viņa divdomÄ«gā attieksme pret batistu mācÄ«tāja PÄ“tera SproÄ£a kļūšanu par “Saskaņas” prezidenta amata kandidātu.

Sociālajos tÄ«klos Maskavas Ä£eopolitisko vÄ“stÄ«jumu tiražētājs Šmits šausminājās par pret SproÄ£i uzsākto “nomelnošanas kampaņu”, teoretizÄ“ja “vai tai lÄ«dzi seko Latvijas specdienesti”, kā arÄ« attaisnoja mācÄ«tāja neveiksmÄ«gos izteikumus saistÄ«bā ar Latvijas diplomātijas tÄ“vu ZigfrÄ«du Anna Meierovicu. Šmita kunga nostāja bija skaidra – SproÄ£is tiek nepamatoti nomelnots, bet “Saskaņa” ir vienÄ«gā partija, kas vismaz cenšas Latvijas politikā iesaistÄ«t godājamus cilvÄ“kus. Šmita kungs ir atklāti simpatizÄ“jis “Saskaņai” un PÄ“terim SproÄ£im.

Treškārt, aizdomas par Šmita politisko aizmuguri ir tieši saistÄ«tas ar viņa iepriekšÄ“jo mÄ“Ä£inājumu iesaistÄ«ties Latvijas politikā. 2009.gada martā Šmita kungs nodibināja partiju “Jaunlatvija”. Partijas dibināšanā bija iesaistÄ«ts ekspremjers Guntis Ulmanis, savukārt portāls kompromat ziņoja, ka partijas finansÄ“tājs bÅ«s miljonārs Oļegs Stepanovs un tai svÄ“tÄ«bu ir devis “krievu pasaules” adepts Jānis Jurkāns.

VÄ“lāk izrādÄ«jās, ka “Jaunlatvija”, visticamāk, bija plānota kā viena no ŠÄ·Ä“les un Šlesera satelÄ«ta partijām gaidāmajās Saeimas vÄ“lÄ“šanās. Interešu konflikta dēļ tālāka sadarbÄ«ba starp “Jaunlatviju” un oligarhu kontrolÄ“to “Par Labu Latviju” oficiāli neizdevās, taču tas neliedza Šmita kungam piedalÄ«ties “Par Labu Latviju” atklāšanas sapulcÄ“. 

Šmita kunga iepriekšÄ“jā politiskā darbÄ«ba liecina, ka viņš ir bijis tieši saistÄ«ts ar oligarhu Aināru Šleseru, uz kuru jau kādu laiku krÄ«t aizdomas arÄ« par sadarbÄ«bu ar Šmita jauno partiju KPV LV.

Ceturtkārt, Latvijas interneta ārÄ“s pÄ“dÄ“jās dienās ir noklÄ«dusi kāda nesen uzņemta fotogrāfija, kurā D.Šmits ir redzams, sēžot pie viena galdiņa kafejnÄ«cā ar “Saskaņas” premjera amata kandidātu Vjačeslavu Dombrovski. Pats Šmits skaidro, ka tikšanos organizÄ“jis, lai uzaicinātu Dombrovski uz interviju savā toreizÄ“jā darbavietā RĪGA TV 24. 

Manuprāt, Šmita un Dombrovska tikšanās patiesie iemesli bija politiski, tā kā baumas par Šmita eventuālu pievienošanos KPV LV kuluāros klÄ«da krietni pirms oficiāla paziņojuma. LÄ«dz ar to nav saprotama Šmita kunga vÄ“lme organizÄ“t interviju ar Dombrovski, bet vÄ“lāk to nesagaidot, aiziet no darba televÄ«zijā un iestāties KPV LV.

Starp citu, laikā, kamÄ“r es rakstÄ«ju šo rakstu, “NRA” paspÄ“ja nopublicÄ“t interviju ar stāsta galveno varoni, kurā tas burtiski atzinās, ka koalÄ«cija ar “Saskaņu” ne tuvu nebÅ«tu tas sliktākais variants. Spriediet nu paši, ir vai nav vÄ“rts arÄ« turpmāk ticÄ“t Gobzema un Kaimiņa centieniem oligarhu vārdā kārtÄ“jo reizi apmuļķot vÄ“lÄ“tāju un izbruģēt ceļu Kremļa kontrolÄ“tai “Saskaņas” un Šlesera koalÄ«cijai.