Kremļa plÄni
Viedais Manels · 23.05.2023. · Komentāri (0)Skaidrs, ka Krievijai tÄpat kÄ jebkurai suverÄ“nai valstij, sevišÄ·i jau lielvalstij, ir savi plÄni attiecÄ«bÄ uz kaimiņvalstÄ«m un ne tikai. Re:Baltica paziņojums, ka Kremlim tÄdi ir, latviešiem patiešÄm var skanÄ“t kÄ sensÄcija, jo Latvijai nekÄdas savas stratÄ“Ä£ijas nav – valsts vadÄ«ba izpilda to, ko tai diktÄ“ saimnieki BriselÄ“, VašingtonÄ un DavosÄ. Tiesa, par letiņu viltÄ«gu plÄnu var uzskatÄ«t pÄrcenšanos, sagandÄ“jot visu vairÄk, nekÄ sizerÄ“ns pavÄ“lÄ“jis.
TikmÄ“r publiskotie it kÄ nopludinÄtie Kremļa slepenie dokumenti, manuprÄt, ir izsÅ«kti no pirksta vai no kurienes tur tagad pieņemts. VisticamÄk, tos uz celÄ«ša sacerÄ“jis kÄds inkluzivitÄtes dēļ pie studijÄm pielaists tukšgalvis politoloÄ£ijÄ. MinÄ“tie stratÄ“Ä£iskie mÄ“rÄ·i, kuriem it kÄ vajadzÄ“ja nodrošinÄt BaltijÄ Krievijai draudzÄ«gas vadÄ«bas, sen vairs nav aktuÄli. ŠÄdas ieceres prasa lielus ieguldÄ«jumu, taÄu Krievijas FederÄcija (KF) nav PSRS, kas šÄ·iežas ar naudu, it Ä«paši, ja iezemiešu Ärpolitiku nosaka trešÄ puse. PÄ“dÄ“jais “eļļošanu” prasošais plÄns bija noturÄ“t tranzÄ«tu, kamÄ“r netiks izveidota alternatÄ«va pašÄ KrievzemÄ“. VÄ“lÄk Kremlis aizklapÄ“ja biznesa ieceres LatvijÄ. Protams, individuÄli sakari ar risku pašiem uzņēmÄ“jiem ir palikuši.
Nenoliedzami, pastÄv jautÄjums, kÄda loma Kremļa nodomos iekritÄ«s LatvijÄ dzÄ«vojošajiem krieviem. Savulaik DievzemÄ«ti smagi skÄra PSRS piekoptÄ kolonizÄcija un rusifikÄcija. TurklÄt tieši “BrÄ«vÄ pasaule” savu apsvÄ“rumu vadÄ«ta neļÄva LatvijÄ Ä«stenot dekolonizÄciju. PÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas vietÄ“jÄ vara “uzmeta” valstij lojÄlos krievus, dÄvinot milzu preferences interfrontiešiem, kas, saņēmuši no kompartijas starta kapitÄlu, kļuva par ietekmÄ«giem buržujiem.
Vienlaikus lÄ«dz šim nebija pamata uzskatÄ«t Latvijas krievus (t. sk. pÄrkrievotos cittautiešus) par KF piekto kolonu, kas nenozÄ«mÄ“, ka viņiem nav savas vÄ“lmes. TÄpat, lai kÄ etniskÄ dzimtene nevilinÄja saviešus, reti kurš pameta par pamÄti kļuvušo Latviju. KrievvalodÄ«go politiskie pÄrstÄvji iz “Saskaņas” Ä“da ar latvju vagariem no vienas siles. Patlaban krievi savÄ vairumÄ tÄpat kÄ latvieši attiecÄ«bÄ pret varu ir kusla mietpilsoņu masa. JÄatzÄ«st, ka iebaidÄ«šanÄ un represijÄs režīms ir godam pacenties. ŠajÄ ziÅ†Ä Latviju var dÄ“vÄ“t par mazo Krieviju – gan latvju, gan krievu revolucionÄrÄ pagÄtne ir gandrÄ«z neatgriezeniski izdzÄ“sta.
Kremlim globÄlÄs rÄ«vÄ“šanÄs laikÄ ir svarÄ«gi nevis izveidot siltumnÄ«cas apstÄkļus krievvalodÄ«gajiem DievzemÄ«tÄ“, bet, lai vietÄ“jie vadÄ«kļi radÄ«tu “vatņikiem” maksimÄlu diskomfortu cerÄ«bÄ ja ne uz apspiesto atklÄtu dumpi, tad vismaz slÄ“ptu graujošo darbÄ«bu. JÄsaka, ka Kariņa valdÄ«ba lieliski tiek galÄ ar šo uzdevumu. Krievu pazemošana ieguvusi valstiskus apmÄ“rus.
Kara apstÄkļos Krievija ir ieinteresÄ“ta, lai nedraudzÄ«gajÄs valstÄ«s pie varas nonÄktu visnotaļ nekompeNtenti un pagrimuši politiÄ·i, kuri novestu savus valdÄ«jumus lÄ«dz kliņķim, tÄdÄ“jÄdi vÄjinot kolektÄ«vos Rietumus. TÄpat Kremļa interesÄ“s ir depopulÄcija (kÄ piemÄ“rs – LGBTQI+ uzvaras gÄjiens) un tumsonÄ«ba (inkluzivitÄte pret profesionÄlismu) pretinieka lÄ“Ä£erÄ«. Šos ÄÄ·us “civilizÄ“tÄ pasaule” jau ir norijusi un diez vai izbÄ“gs no degradÄcijas, ja vien ASV pie teikšanas nenÄks trampisti.
TÄ ir ilgtermiņa spÄ“le. TurklÄt nedrÄ«kst nomest no svariem civilizÄcijas atiestatÄ«juma faktoru. KrievijÄ Švaba anštaltei ir liela ietekme, lai gan cilvÄ“ces izdeldÄ“tÄji spÄ“lÄ“ pret visÄm pusÄ“m. VÄ“l jÄņem vÄ“rÄ, ka Kremlim ir vairÄki torņi, kas brīžam viens otru apkaro trakÄk nekÄ ÄrÄ“jo ienaidnieku, tÄpÄ“c ļautiņiem, kas orientÄ“jas uz Krieviju var iznÄkt smagi apdedzinÄties savÄs gaidÄs.
ReÄekistu izplatÄ«tÄ sacerÄ“juma bÄ«stamÄ«ba sabiedrÄ«bai slÄ“pjas apstÄklÄ«, ka ļaudis tiek dezorientÄ“ti un vairs neatšÄ·ir kaitnieku (lasi – potenciÄlu Krievijas aÄ£entu) sev lÄ«dzÄs no patriota. PatiesÄ«bÄ šie jÄ“dzieni pat mainÄ«ti vietÄm. Tie, kas ved nÄciju iznÄ«cÄ«bÄ, nelietÄ«gi valkÄ patriota vÄrdu, bet tos, kas cenšas glÄbt valsti no posta, kristÄ« par kremliniem.