Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

ReizÄ“m sevi pieÄ·eru pie domas, vai ir vÄ“rts domāt un rakstÄ«t par lietām, par kurām pārdomas reiz paustas. Negribas kļūt par sabojājušos patafonu, kas visu laiku griež vienu un to pašu plates daļu. TomÄ“r te vairs nav runa tikai un vienÄ«gi par mani. Ja apkārt notiek propaganda, tad nebÅ«tu prātÄ«gi klusÄ“t, tas nekas, ka nākas atkārtoties. Jā, šoreiz atkal par Krieviju un tās jauno Ä£eopolitisko ietekmes ieroci – "Sputnik V" vakcÄ«nu.

Par Krievijas centieniem šo vakcÄ«nu izmantot Ä£eopolitisku mÄ“rÄ·u sasniegšanai jau runāts daudz. No vienas puses, nav jau nekā nosodāma, ja valsts vÄ“las sasniegt kādus mÄ“rÄ·us starptautiskā lÄ«menÄ«. Runa ir tikai un vienÄ«gi par veidu, kā to tiek mÄ“Ä£ināts panākt – melojot un krāpjoties. Turklāt konkrÄ“tā gadÄ«jumā – Krievija savus ārpolitiskos centienus cenšas panākt uz savu iedzÄ«votāju rÄ“Ä·ina vai, izsakoties precÄ«zāk, – veselÄ«bas un dzÄ«vÄ«bu rÄ“Ä·ina.

Covid – 19 pandÄ“mija ir smagi skārusi visas valstis. VakcÄ«nu izstrāde un ražošana ir viens no šÄ« brīža jÅ«tÄ«gākajiem jautājumiem, jo tā valsts, kura bÅ«s vakcinÄ“jusi pÄ“c iespÄ“jas vairāk cilvÄ“ku, varÄ“s ātrāk atgriezties “normālā” režīmā, lÄ«dz ar to tai bÅ«s priekšrocÄ«bas ekonomiskajos jautājumos. Tā valsts, kura to palÄ«dzÄ“s izdarÄ«t citām valstÄ«m, var pamatoti cerÄ“t uz pārÄ“jo valstu cieņu un neizslÄ“dzami arÄ« uz kādu “jÅ«tamāku” paldies. Kā jau minÄ“ju iepriekš, šÄdi centieni nav nosodāmi, ja tas tiek panākts godÄ«gā ceļā.

Krievija pirmā izstrādāja vakcÄ«nu un uzsāka tās ražošanu, bet, ja tiek visur skandināts, kā tā cenšas šo vakcÄ«nu piedāvāt ārvalstÄ«m, tiek noklusÄ“ts, kā tad veicas ar vakcinÄ“šanu Krievijā. Tas, ka situācija šajā valstÄ« ir smagāka, nekā tā atzÄ«st, liecina fakts, ka saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem Krievijā pÄ“c inficÄ“šanās ar Covid - 19 miruši 102 649 cilvÄ“ki, un, rÄ“Ä·inot uz kopÄ“jo iedzÄ«votāju skaitu, mirušo skaits Krievijā ir daudz lielāks nekā ASV un vairumā Rietumeiropas valstu.

Pagājušajā gadā no aprīļa lÄ«dz decembrim Krievijā nomira par 360 000 cilvÄ“ku vairāk nekā vidÄ“ji, analizÄ“jot datus, secina "The New York Times". "Rosstat" dati par janvāri un februāri liecina, ka tagad šis skaitlis jau krietni pārsniedzis 400 000. AplÅ«kojot mirstÄ«bu no Covid-19, starp attÄ«stÄ«tajām valstÄ«m ir grÅ«ti atrast tādu, kurā situācija bÅ«tu sliktāka nekā Krievijā, norādÄ«ja neatkarÄ«gais demogrāfs Aleksejs Rakša, piebilstot, ka Krievijas valdÄ«ba dara visu, kas ir tās spÄ“kos, lai notušÄ“tu šos faktus.1 Naivi cerÄ“t, ka saslimušo skaits bÅ«tu publiskots korekti.

RealitātÄ“ Krieviju ir ļoti smagi skārusi Covid – 19 pandÄ“mija. TomÄ“r, ja citām valstÄ«m ir pamatprincips vispirms vakcinÄ“t savus iedzÄ«votājus, tad Krievijai viss ir vienkāršÄk – par saviem iedzÄ«votājiem tā domā vismazāk.

Kaut ar lielu pompozitāti Putins paziņoja par vakcÄ«nu ražošanu, skarbā realitāte ir tāda, ka pašlaik Krievija savas vakcÄ«nas ražošanu veic arÄ« ārzemÄ“s. Krievija plaši ir slavÄ“jusi pašmāju Covid-19 vakcÄ«nas "Sputnik V" panākumus un eksportÄ“šanu uz dažādām pasaules valstÄ«m, kā risinājumu vakcÄ«nu nepietiekamÄ«bas problÄ“mai, taču klusÄ“ par faktu, ka pati ir vakcÄ«nu importÄ“tāja. Krievija ir noslÄ“gusi lÄ«gumu par "Sputnik V" ražošanu ar Dienvidkorejas kompāniju, no kuras vakcÄ«nas jau saņemtas. Tāpat plānots vakcÄ«nas saņemt no uzņēmumiem Indijā. 2 Bez jau iepriekš minÄ“tajām valstÄ«m Krievija cenšas panākt, ka vakcÄ«nu sāktu ražot arÄ« Vācijā.3

Faktiski sanāk, ka, neskatoties uz Putina pausto par Krievijas ekonomiskajām spÄ“jām un rÅ«pniecisko potenciālu, tā realitātÄ“ nespÄ“j saražot pat pašu izgudrotās vakcÄ«nas.

Labi, paskatÄ«sim tālāk – kā tad ir ar tām vakcÄ«nām, ko Krievija piegādā citām valstÄ«m? ArÄ« tur bez skandāliem neiztikt.

Slovākijas Zāļu aÄ£entÅ«ra paziņojusi, ka tai piegādātie 200 000 "Sputņik V" devu sastāva ziņā atšÄ·iras no oriÄ£ināla, ko novÄ“rtÄ“jusi Eiropas Zāļu aÄ£entÅ«ra un medicÄ«nas žurnāls "The Lancet".4 Iztulkojot vienkāršÄ valodā – Krievija “iesmÄ“rÄ“jusi” Slovākijai pavisam ko citu. Protams, ka Krievija uzreiz šÄdu Slovākijas paziņojumu pasniedza kā dezinformācijas kampaņu. Interesantākais ir tas, ka dienu vÄ“lāk Krievija aicināja Slovākiju atdot simtiem tÅ«kstošu "Spuntik V" Covid-19 vakcÄ«nu, atsaucoties uz lÄ«guma pārkāpumiem pÄ“c tam, kad Slovākija pauda aizdomas, ka tai piegādātās "Sputnik V" vakcÄ«nas atšÄ·iras no oriÄ£inālā sastāva.5 

Tiesa, nevar atstāt uzmanÄ«bu faktu, ka rietumvalstis sāka vairāk lÅ«koties "Spuntik V" virzienā tikai pÄ“c tam, kad žurnāls "The Lancet" publiskoja par to pozitÄ«vu rakstu. VarbÅ«t vÄ“rts šo jautājumu papÄ“tÄ«t – kā radās šis raksts? Kaut vai, atceroties neseno skandālu ap bijušo Starptautiskās Biatlona savienÄ«bas (IBU) prezidentu Andersu Besebergu, kurš apsÅ«dzÄ“ts par Krievijas biatlonistu piesegšanu dopinga pārkāpumos, aktÄ«vu darbošanos Krievijas interesÄ“s. Viņš ticis kukuļots ar naudu, medÄ«bu ceļojumiem un prostitÅ«tu pakalpojumiem.6 Kur garantijas, ka Krievija nav attiecÄ«gi “parÅ«pÄ“jusies”, lai "Sputnik V" slavinošais raksts tiktu publiskots?

Viena no Krievijas melošanas, krāpšanas un visādu citādāku “netÄ«ro lietu” kārtošanas paraugstundām bija Soču olimpiskās spÄ“les un viss, kas saistÄ«ts ar dopinga analÄ«zÄ“m, to nomaiņām, lai neatklātu, ka Krievijas sportisti lietojuši dopingu. Krievijā Ä«stenotā dopinga programma bija medaļu gÅ«šanas stratÄ“Ä£ijas daļa un tika Ä«stenota ar valsts un tās slepeno dienestu atbalstu.7

LÄ«dz ar to rodas elementārs jautājums, uz kuru atbildi katrs var rast pats. Tas bÅ«tu - ja Krievija veica dažādas nelikumÄ«bas pašas organizÄ“tajās ziemas olimpiskajās spÄ“lÄ“s, klaji un rupji pārkāpjot olimpisko “godÄ«gas spÄ“les” principu, vai domājat, ka Krievija nevarÄ“tu ārvalstÄ«m piegādāt neÄ«stas vakcÄ«nas?

Kā tad kopsavilkumā izskatās ar Krievijas centienu iegūt ģeopolitisko ietekmi uz vakcīnu rēķina?

Putins izlielÄ«jās, ka ir dižs un varens, bet realitātÄ“ nespÄ“j saražot nepieciešamo vakcÄ«nu daudzumu. Pašu valsts vienkāršos iedzÄ«votājus pat negrasās pÄ“c iespÄ“jas ātrāk savakcinÄ“t, jo faktiski nav, ar ko. Citām valstÄ«m apsola vakcÄ«nas, bet, kā jau minÄ“ju, saražot nespÄ“j un nākas lÅ«gt ražot citiem, tajā skaitā, lai paši importÄ“tu. Savukārt citām valstÄ«m piegādā ne jau vakcÄ«nas, bet pavisam kaut ko citu.

Ja jau Krievija nebaidÄ«jās neÄ«stās vakcÄ«nas piedāvāt Slovākijai, kurai ir resursi, lai konstatÄ“tu kas tiek piedāvāts, tad bail iedomāties, ko Krievija piegādā, piemÄ“ram, Tunisijai un Gvinejai. Viens gan jāatzÄ«st – Putina Krievijai nekaunÄ«bas un nekrietnÄ«bas netrÅ«kst.

1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-laikraksts-covid-19-upuru-skaits-krievija-tiek-turets-noslepuma.a400266/

2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-plasi-bazune-sputnik-v-eksportesanu-bet-klusitem-pati-to-importe.d?id=53066509

3 https://www.apollo.lv/7209515/krievija-plano-vacija-razot-sputnik-v

4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/slovakijai-ir-aizdomas-ka-tai-piegadatas-sputnik-v-vakcinas-atskiras-no-originala-sastava.d?id=53091743

5 https://www.apollo.lv/7220944/krievija-aicina-slovakiju-atgriezt-simtiem-tukstosu-sputnik-v-vakcinu

6 https://sports.tvnet.lv/7167275/bijusais-ibu-prezidents-piesedzis-krievijas-dopinga-parkapumus-kukulots-ar-prostitutam-medibu-celojumiem

7 https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/antidopinga-zinojums-nav-saubu-par-krievijas-plasu-krapsanos-ari-socu-olimpiade.a213861/

Novērtē šo rakstu:

0
0