Iesaki rakstu:

Tiesas spriedums, kas liek atsaukt izplatÄ«tās nepatiesās ziņas un atmaksāt pretÄ“jās puses tiesas izdevumus 480 eiro apmÄ“rā, - šÄdi ir beigusies nepilnus trÄ«s gadus ilgā Latvijas TelevÄ«zijas tiesāšanās, nevÄ“loties atzÄ«t, ka 2014. gada sižetā par „Laimdotas Straujumas preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas pornogrāfisko video” ir pausta nepatiesa, nomelnojoša informācija. LÄ«dz ar to par LTV darbinieces Oditas Krenbergas (attÄ“lā) izplatÄ«tajām nepatiesajām ziņām tiks samaksāts vismaz daļēji no nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem. Pietiek šodien publicÄ“ pilnu otrās instances tiesas spriedumu, kas cita starpā arÄ« uzskatāmi demonstrÄ“, kā top „ziņas” sabiedriskajā televÄ«zijā.

Spriedums Latvijas Republikas vārdā

RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija šÄdā sastāvā: tiesas sÄ“des priekšsÄ“dÄ“tājs tiesnesis Gvido Ungurs, tiesnese Ilze Ošiņa, tiesnese Gunta Ozoliņa ar tiesas sÄ“des sekretāri Māru BÄ“rziņu,

piedaloties prasÄ«tāja Lato Lapsas pārstāvei advokātei Dainai Purvai un atbildÄ“tāju Oditas Krenbergas un valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” pārstāvei advokātei Lindai BÄ«riņai,

atklātā tiesas sÄ“dÄ“ izskatÄ«ja civillietu Lato Lapsas prasÄ«bā pret valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” un Oditu Krenbergu par nepatiesu ziņu atsaukšanu un atvainošanos sakarā ar valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” apelācijas sÅ«dzÄ«bu par RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2016.gada 24.maija spriedumu.

AprakstošÄ daļa

2014.gada 29.oktobrÄ« Lato Lapsa cÄ“lis RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesā prasÄ«bu pret valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” un Oditu Krenbergu par nepatiesu ziņu atsaukšanu un atvainošanos, norādot, ka valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” darbiniece Odita Krenberga 2014.gada 1.oktobra raidÄ«jumā „Panorāma” paudusi par prasÄ«tāju šÄdas nepatiesas ziņas: „Laimdotas Straujumas preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas pornogrāfiskais video – to [Lato] Lapsa savulaik nosÅ«tÄ«jis JurÄ£im Liepniekam, Saskaņas kampaņas veidotājam”.

PrasÄ«tājs uzskata, ka tādÄ“jādi atbildÄ“tājas esot viņu ne tikai apmelojušas, bet arÄ« nepatiesi apsÅ«dzÄ“jušas kriminālnoziegumā – pornogrāfisku materiālu pretlikumÄ«gā izplatÄ«šanā.

PrasÄ«tājs norāda, ka viņa rÄ«cÄ«bā nekad neesot bijis šÄds pornogrāfisks video, tādēļ viņš nekad neesot tādu nosÅ«tÄ«jis kādai personai, vÄ“l vairāk – prasÄ«tājs nekad nevienai personai neesot nosÅ«tÄ«jis vai citādā veidā nogādājis pornogrāfiska rakstura materiālus.

PrasÄ«tājs arÄ« norāda, ka 2014.gada 2.oktobrÄ« nosÅ«tÄ«jis valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” pieprasÄ«jumu raidÄ«jumā „Panorāma” atsaukt iepriekš minÄ“tās ziņas un atvainoties prasÄ«tājam un Latvijas sabiedrÄ«bai par šÄdu tÄ«šu, apzinātu melu paušanu, kas neesot izdarÄ«ts, valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” apgalvojot, ka 2014.gada 1.oktobra raidÄ«jumā „Panorāma” pārraidÄ«tais sižets par „melno” priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņu esot ticis sagatavots, pamatojoties uz informāciju, kuru sižeta veidotājiem telefona sarunā sniedzis JurÄ£is Liepnieks, proti, ka videomateriālu par Ministru prezidentes preses sekretāri viņš esot saņēmis no prasÄ«tāja Lato Lapsas.

PrasÄ«tāja ieskatā atbilstoši pašas valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likumu apstiprinātajam rÄ«cÄ«bas kodeksam, žurnālistiem bija jāpārbauda visi fakti pirms to izplatÄ«šanas, kas konkrÄ“tajā gadÄ«jumā neesot noticis. Ne atbildÄ“tāja Odita Krenberga, ne kāds cits valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” darbinieks konkrÄ“tajā dienā neesot mÄ“Ä£inājis sazināties ar prasÄ«tāju, lai pārbaudÄ«tu faktu, kas publiski pausts ziņu formā, lai gan šÄdas iespÄ“jas atbildÄ“tājām bijušas.

Turklāt prasÄ«tājs uzskata, ka atbildÄ“tāja Odita Krenberga nepatiesās un apmelojošÄs ziņas par viņu paudusi nevis netÄ«ši, neuzmanÄ«bas un nolaidÄ«bas dēļ, bet apzināti un tÄ«ši, savukārt atbildÄ“tāja valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” devusi viņai iespÄ“ju veikt šÄdu darbÄ«bu, jo JurÄ£is Liepnieks esot apliecinājis prasÄ«tājam, ka nekad un nekādā formā neesot paudis to, ka prasÄ«tājs bÅ«tu viņam nosÅ«tÄ«jis kādu pornogrāfisku materiālu.

PrasÄ«tājs arÄ« norāda, ka atbildÄ“tāju izplatÄ«tās nepatiesās ziņas nodarÄ«jušas nopietnu kaitÄ“jumu prasÄ«tājam un viņa reputācijai, turklāt tas apstāklis, ka šÄ«s melÄ«gās un nepatiesās ziņas nav nekavÄ“joties atsauktas, prasÄ«tājam esot radÄ«jis vÄ“l papildu kaitÄ“jumu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1635.panta pirmo daļu, 1649. un 2352.1pantu, prasÄ«tājs lÅ«dzis tiesu atzÄ«t par prettiesisku atbildÄ“tāju rÄ«cÄ«bu, publiski paužot un izplatot nepatiesas ziņas par prasÄ«tāju, un noteikt pienākumu atbildÄ“tājām desmit dienu laikā no tiesas nolÄ“muma spÄ“kā stāšanās pārraidÄ«t raidÄ«jumā „Panorāma” šÄdu nepatieso ziņu atsaukumu, uzdodot to nolasÄ«t atbildÄ“tājai Oditai Krenbergai un atbildÄ“tājas valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” pārstāvim Ivaram Beltem: 1) „Es, Latvijas TelevÄ«zijas darbiniece Odita Krenberga, atsaucu šÄ«s manis par Lato Lapsu paustās nepatiesās ziņas raidÄ«jumā „Panorāma” 2014.gada 1.oktobrÄ«: „Laimdotas Straujumas preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas pornogrāfiskais video – to [Lato] Lapsa savulaik nosÅ«tÄ«jis JurÄ£im Liepniekam, Saskaņas kampaņas veidotājam.” Es, Odita Krenberga, atvainojos Lato Lapsam par viņa apmelošanu un visiem Latvijas TelevÄ«zijas skatÄ«tājiem par viņu maldināšanu. Es, Odita Krenberga, apsolu turpmāk tā vairs nerÄ«koties.” 2) „Es, Latvijas TelevÄ«zijas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Ivars Belte, atvainojos Lato Lapsam par viņa apmelošanu Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jumā „Panorāma” 2014.gada 1.oktobrÄ« un visiem Latvijas TelevÄ«zijas skatÄ«tājiem par to, ka nespÄ“ju panākt Latvijas TelevÄ«zijas rÄ«cÄ«bas kodeksa normu ievÄ“rošanu. Es, Ivars Belte, apsolu turpmāk tā vairs nerÄ«koties.”

2016.gada 10.maija pirmās instances tiesas sÄ“dÄ“ prasÄ«tājs atteicies no prasÄ«bas pret atbildÄ“tājām daļā par atvainošanos un tās teksta nolasÄ«šanu (lietas 1.sÄ“juma 149.lapa).

Ar RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2016.gada 24.maija spriedumu Lato Lapsas prasÄ«ba tās uzturÄ“tajā daļā apmierināta daļēji, uzliekot par pienākumu atbildÄ“tājai valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” desmit dienu laikā no tiesas sprieduma spÄ“kā stāšanās atsaukt nepatiesās ziņas: „Laimdotas Straujumas preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas pornogrāfiskais video – to Lapsa savulaik nosÅ«tÄ«jis JurÄ£im Liepniekam, Saskaņas kampaņas veidotājam”, atsaukumu pārraidot raidÄ«jumā „Panorāma”. Tāpat no atbildÄ“tājas valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” par labu prasÄ«tājam piedzÄ«ti tiesas izdevumi 280,11 euro, bet valsts ienākumos – ar lietas izskatÄ«šanu saistÄ«tie izdevumi 27,41 euro. Savukārt prasÄ«ba daļā pret Oditu Krenbergu noraidÄ«ta.

Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 50.panta pirmo daļu, 51.pantu, Satversmes 95., 100.pantu, kā arÄ« likuma „Par 1950.gada 4.novembra Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvenciju un tās 1., 2., 4., 7., un 11.protokolu” 10.pantu un Civillikuma 1635.panta pirmo daļu, 2352.1 pantu, atzinusi, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā vispirms nepieciešams izvÄ“rtÄ“t, vai prasÄ«bā norādÄ«tais strÄ«dus izteikums ir atzÄ«stams par ziņu vai viedokli.

Pirmās instances tiesa nodibinājusi, ka 2014.gada 1.oktobra raidÄ«jumā „Panorāma” demonstrÄ“tais sižets, kurā izplatÄ«tās ziņas lÅ«dz atsaukt prasÄ«tājs, ir pārraidÄ«ts sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gā laika periodā, proti, priekšvÄ“lÄ“šanu periodā, un veidots ar mÄ“rÄ·i atspoguļot „melno” priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņu, lÄ«dz ar to piesaistÄ«jis lielu auditoriju un skatÄ«tāju uzmanÄ«bu. Tāpat tiesa secinājusi, ka atbildÄ“tājas Oditas Krenbergas ieskatā šajā sižetā apkopotā informācija bija sabiedrÄ«bai ļoti nozÄ«mÄ«ga un svarÄ«ga un šÄ« sižeta mÄ“rÄ·is nav bijis vÄ“stÄ«jums par prasÄ«tāju Lato Lapsu un liecinieku JurÄ£i Liepnieku, bet gan svarÄ«ga un sensacionāla informācija par ministru prezidentes sekretāri un viņas dalÄ«bu pornogrāfiskā video.

VÄ“rtÄ“jot strÄ«dus izteikuma gramatisko interpretāciju, pirmās instances tiesa konstatÄ“jusi, ka Odita Krenberga izteikuma ietvaros nav atstāstÄ«jusi kādas citas personas (JurÄ£a Liepnieka) sniegtu informāciju par konkrÄ“to gadÄ«jumu vai izteikusi savu viedokli (subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu) par to, ka videomateriāls, kas tiek apspriests sižetā, iespÄ“jams, ir pornogrāfiska satura un žurnāliste no kādas citas personas ir saņēmusi informāciju par to, ka prasÄ«tājs JurÄ£im Liepniekam ir nosÅ«tÄ«jis šÄdu videomateriālu. Tiesa konstatÄ“jusi, ka žurnāliste sižetā apgalvojuma formā paziņo informāciju par to, ka prasÄ«tājs ir nosÅ«tÄ«jis JurÄ£im Liepniekam pornogrāfisku video, nekomentÄ“jot, ka paustais apgalvojums, iespÄ“jams, ir viņas viedoklis.

Pirmās instances tiesa kritiski vÄ“rtÄ“jusi atbildÄ“tājas Oditas Krenbergas tiesas sÄ“dÄ“ sniegtos paskaidrojumus par to, ka viņas izteikums nav uzskatāms par ziņu, jo ticis izteikts atstāstÄ«juma formā „nosÅ«tÄ«jis”, savukārt gadÄ«jumā, ja tā bÅ«tu ziņa, atbildÄ“tāja bÅ«tu izmantojusi formu „nosÅ«tÄ«ja”. Tiesa konstatÄ“jusi, ka šÄds arguments neatbilst latviešu valodas gramatikas noteikumiem par darbÄ«bas vārdu atstāstÄ«juma izteiksmes salikto laiku formas veidošanu, proti, darbÄ«bas vārda „nosÅ«tÄ«t” atstāstÄ«juma izteiksmes saliktais laiks ir „esot nosÅ«tÄ«jis”, ko atbildÄ“tāja nav izmantojusi sižetā.

Tāpat pirmās instances tiesas ieskatā par to, ka strÄ«dus sižeta mÄ“rÄ·is bija ziņu sniegšana skatÄ«tājiem, liecinot atbildÄ“tājas Oditas Krenbergas rakstveida paskaidrojumos un tiesas sÄ“dÄ“ norādÄ«tais, ka, gatavojot sižetu, viņa ir veikusi žurnālista izpÄ“ti, pārbaudÄ«jusi sniegto informāciju pie sev uzticama ziņu avota JurÄ£a Liepnieka, kā arÄ« apmeklÄ“jusi Lato Lapsas sarÄ«kotu preses konferenci.

IevÄ“rojot minÄ“to, pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildÄ“tāja raidÄ«jumā „Panorāma” apgalvojuma formā ir izteikusi ziņas par prasÄ«tāju kā personu, kura rÄ«cÄ«bā bija pornogrāfisks video un to, ka viņš šÄdu videomateriālu ir nosÅ«tÄ«jis citai personai, ko tiesas ieskatā neitrāls skatÄ«tājs uztvertu kā žurnālistes veikto faktu apkopojumu un apgalvojumu, kas satur skaidru vÄ“stÄ«jumu, proti, ziņu, nevis viedokli.

Tāpat pirmās instances tiesa uzskatījusi, ka no lietā iesniegtajiem pierādījumiem un tiesas sēdē noskaidrotā neizriet, ka atbildētājām, gatavojot sižetu, varēja būt pilnīga pārliecība, ka informācija, kuru žurnāliste gatavojas paust sižetā, ir patiesa.

Pirmās instances tiesa nodibinājusi, ka prasÄ«tājs 2014.gada 1.oktobrÄ« sasauktajā preses konferencÄ“, uz kuru bija ieradusies arÄ« Odita Krenberga, pretÄ“ji atbildÄ“tājas secinātajam, nav izteicis apgalvojumu par to, ka viņa rÄ«cÄ«bā ir bijis un ka viņš ir publicÄ“jis ministru prezidentes preses sekretāres pornokastinga video.

Tāpat pirmās instances tiesa nodibinājusi, ka arÄ« liecinieks JurÄ£is Liepnieks tiesas sÄ“dÄ“ liecināja, ka prasÄ«tājs Lato Lapsa viņam nekad nav nosÅ«tÄ«jis ne pornogrāfisko video, ne saiti uz šÄdu video, par ko viņš viennozÄ«mÄ«gi esot informÄ“jis Oditu Krenbergu telefona sarunas laikā 2014.gada oktobrÄ«. Liecinieks norādÄ«jis, ka stāsts par ministru prezidentes preses sekretāri sācies ar to, ka kāds radÄ«jis partijas „VienotÄ«ba” pseido reklāmas ar mājienu vai ziņu par to, ka šÄdi kompromitÄ“joši videomateriāli vai fotogrāfijas eksistÄ“. Saikne uz šo reklāmu bijis tas, ko Lato Lapsa, reaģējot uz liecinieka izteikumiem un interesi sociālajos tÄ«klos, nosÅ«tÄ«jis, taču atbildÄ“tāja esot sapratusi to, ko viņa esot gribÄ“jusi saprast un kas neatbilstot liecinieka teiktajam.

Ievērojot minēto, pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildētājas Oditas Krenbergas izteiktais apgalvojums par to, ka viņa preses konferencē ir saņēmusi nepārprotamu informāciju, ka pornogrāfisko video prasītājs Lato Lapsa ir nosūtījis vai nodevis citā veidā Jurģim Liepniekam, nav pierādīts.

Pirmās instances tiesa arī secinājusi, ka atbildētāja Odita Krenberga tiesas sēdē vairākkārt ir norādījusi, ka pati ir izdarījusi secinājumu par to, ka prasītājs ir nosūtījis videomateriālu Jurģim Liepniekam. Arī sniedzot paskaidrojumus par telefona sarunu ar liecinieku, atbildētāja norādījusi, ka neuzskatīja, ka jautājums būtu atkārtoti jāprecizē, jo viņai viss bijis skaidrs.

TādÄ“jādi pirmās instances tiesa uzskatÄ«jusi, ka atbildÄ“tāja Odita Krenberga, gatavojot sižetu par priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņu un iekļaujot tajā informāciju par to, ka Lato Lapsa ir nosÅ«tÄ«jis videomateriālu JurÄ£im Liepniekam, nav veikusi visas nepieciešamās darbÄ«bas, lai pārbaudÄ«tu šÄ« izteiktā apgalvojuma patiesÄ«bu.

Tāpat pirmās instances tiesa atzinusi, ka prasÄ«tājs nevar pierādÄ«t negatÄ«vu faktu, proti, to, ka viņa rÄ«cÄ«bā nav bijis pornogrāfiskais video un ka viņš to nav nosÅ«tÄ«jis JurÄ£im Liepniekam (negativae non probantus), savukārt atbildÄ“tājas nav pierādÄ«jušas savus apgalvojumus par to, ka prasÄ«tājs ir kādai personai nosÅ«tÄ«jis pornogrāfisku video, proti, ministru prezidentes preses sekretāres pornogrāfisko video, par ko veidots stāsts 2014.gada 1.oktobra raidÄ«juma „Panorāma” sižetā par priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņu.

VÄ“rtÄ“jot jautājumu par to, vai šÄdu ziņu, par kuru patiesumu atbildÄ“tājas nav iesniegušas pierādÄ«jumus, izplatÄ«šana ir nodarÄ«jusi prasÄ«tājam goda un cieņas aizskārumu, pirmās instances tiesa ņēmusi vÄ“rā, ka saskaņā ar Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā noteikto par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanas un izplatÄ«šanas noteikumu pārkāpšanu personas saucamas pie administratÄ«vās vai kriminālatbildÄ«bas. Tā kā konkrÄ“tajā gadÄ«jumā valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” vienā no populārākajiem raidÄ«jumiem „Panorāma” ir pārraidÄ«ta ziņa par to, ka prasÄ«tājs ir nosÅ«tÄ«jis kādai personai pornogrāfisku video, tiesa uzskatÄ«jusi, ka šÄds apgalvojums viennozÄ«mÄ«gi negatÄ«vi ietekmÄ“ sabiedrisko vÄ“rtÄ“jumu par prasÄ«tāju, ņemot vÄ“rā pornogrāfijas un personu, kas saistÄ«tas ar pornogrāfijas izplatÄ«šanu, nosodošo vÄ“rtÄ“jumu sabiedrÄ«bā.

Pirmās instances tiesas ieskatā apstāklis, ka pÄ“c sižeta pārraidÄ«šanas nav parādÄ«jušies komentāri par pārraidÄ«to ziņu, nav pamats apgalvojumam, ka prasÄ«tāja reputācija nav aizskarta. Tiesa arÄ« norādÄ«jusi, ka atbildÄ“tājas tiesas sÄ“dÄ“ nav apstrÄ«dÄ“jušas prasÄ«tāja paskaidrojumus, ka viņam pazÄ«stamas personas ir uzdevušas jautājumus par viņa saistÄ«bu ar pornogrāfijas izplatÄ«šanu.

Pirmās instances tiesa norādÄ«jusi, ka, publicÄ“jot sabiedriski nozÄ«mÄ«gu informāciju, ir jāievÄ“ro tas, lai netiktu aizskarta kādas trešÄs personas reputācija un tiesÄ«bas, taču konkrÄ“tajā gadÄ«jumā atbildÄ“tājas nav pierādÄ«jušas raidÄ«jumā „Panorāma” izplatÄ«tās ziņas patiesumu, lÄ«dz ar to tiesa atzinusi, ka saskaņā ar likuma „Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” 21.panta pirmo, piekto un sesto daļu un Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 51.pantu ir pamats atbildÄ“tājai valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” uzlikt par pienākumu atsaukt nepatiesās strÄ«dus ziņas, atsaukumu pārraidot raidÄ«jumā „Panorāma”.

Savukārt prasÄ«bu daļā pret Oditu Krenbergu pirmās instances tiesa noraidÄ«jusi, jo atzinusi, ka atbilstoši Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 50. un 51.pantam nepatiesu ziņu atsaukumu izplata elektroniskais plašsaziņas lÄ«dzeklis, kas konkrÄ“tajā gadÄ«jumā ir valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija”.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bu par pirmās instances tiesas spriedumu iesniegusi atbildÄ“tāja valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija”, pārsÅ«dzot to prasÄ«bas apmierinātajā daļā un lÅ«dzot prasÄ«bu noraidÄ«t pilnÄ«gi.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka pirmās instances tiesa neesot pareizi piemÄ“rojusi kritÄ“rijus ziņu nošÄ·iršanai no viedokļa. AtbildÄ“tāja norāda, ka atšÄ·irÄ«bā no ziņām, kas ir datu, faktu, skaitļu, informācijas kopums, viedoklis atspoguļojot subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu par kādu personu, tās darbÄ«bu vai kādu notikumu, turklāt atbilstoši tiesu praksei viedoklis varot veidoties kā no patiesiem faktiem, tā kļūdainām ziņām, nepatiesas informācijas vai arÄ« abÄ“jādi. Turklāt jebkādi ierobežojumi vārda brÄ«vÄ«bai esot jāinterpretÄ“ šauri un to nepieciešamÄ«bai jātiek pārliecinoši pierādÄ«tai.

AtbildÄ“tāja uzskata, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā strÄ«dus izteikums esot žurnālistes secinājums jeb viedoklis par to, kādā veidā JurÄ£is Liepnieks, kas bija Saskaņas centra kampaņas veidotājs, pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām uzzināja par ministru prezidentes preses sekretāres pornogrāfisko video, kura faktiskā bāze esot gan paša prasÄ«tāja preses konferencÄ“ izskanÄ“jusÄ« informācija, gan arÄ« telefona sarunā ar JurÄ£i Liepnieku noskaidrotā informācija.

AtbildÄ“tājas ieskatā, izvÄ“rtÄ“jot strÄ«dus izteikumu, jāņem vÄ“rā tā kopÄ“jais konteksts, proti, ka tas tika veidots pāris dienas pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām par tā saukto „melno” priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņu un tajā izmantotajām metodÄ“m oponentu diskreditÄ“šanai. Cita starpā skatÄ«tāji esot informÄ“ti arÄ« par ministru prezidentes preses sekretāres videomateriāla izmantošanu partijas „VienotÄ«ba” parodiju reklāmās. Sižetā tikuši pieminÄ“ti dažādi melnās priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņas paņēmieni, kuru potenciālo ietekmi uz vÄ“lÄ“tājiem analizÄ“jušas vairākas tajā intervÄ“tās personas, tika apkopoti dažādi viedokļi par to, vai šÄdas kampaņas var sasniegt cerÄ“to rezultātu un diskreditÄ“t oponentus, vai arÄ« panākt gluži pretÄ“ju efektu. TādÄ“jādi no paša sižeta konteksta un tā mÄ“rÄ·a esot skaidri redzams, ka tika apkopoti viedokļi par attiecÄ«gajām kampaņām.

Tāpat atbildÄ“tāja uzskata, ka attiecÄ«bā par pašu strÄ«dus izteikumu esot jāņem vÄ“rā konteksts, kādā tas vispār tika pieminÄ“ts, proti, tā kā JurÄ£is Liepnieks bija partijas „Saskaņas centrs” kampaņas veidotājs, sabiedrÄ«bā valdÄ«jis priekšstats, ka tieši viņš ir saistÄ«ts ar attiecÄ«gajām parodiju reklāmām, kurās ietverti kadri no ministru prezidentes preses sekretāres dalÄ«bas pornogrāfiska rakstura kastingā. Turklāt JurÄ£is Liepnieks publikācijā „Straujumas preses sekretāres vagÄ«nu tuvplānā var aplÅ«kot ikviens” bija ievietojis pornogrāfiska rakstura attÄ“lus no minÄ“tā video. AtbildÄ“tāja arÄ« norāda, ka pats prasÄ«tājs 1.oktobra preses konferencÄ“ esot uzsvÄ“ris, ka šo video nav nopludinājis JurÄ£is Liepnieks, jo pirmais par to esot uzzinājis tieši pats prasÄ«tājs. Tā kā minÄ“to JurÄ£is Liepnieks telefoniski esot apstiprinājis, žurnāliste sižetā esot ietvÄ“rusi strÄ«dus izteikumu kā komentāru par to, kā JurÄ£is Liepnieks uzzinājis par šo video.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka arÄ« pati žurnāliste savam komentāram, kas bija izteikts strÄ«dus izteikuma formā, esot piešÄ·Ä«rusi viedokļa statusu, nepretendÄ“jot uz jebkādu ziņu izplatÄ«šanu par prasÄ«tāju. TādÄ“jādi atbildÄ“tājas ieskatā no visa sižeta un ar to saistÄ«to notikumu konteksta neitrālam skatÄ«tājam esot skaidrs, ka atbildÄ“tāja neesot sniegusi nekādas konkrÄ“tas ziņas par prasÄ«tāju.

AtbildÄ“tājai neesot saprotams, no kādiem apstākļiem tiesa izdarÄ«jusi secinājumu, ka neitrāls skatÄ«tājs strÄ«dus izteikumu uztvertu kā žurnālistes veikto faktu apkopojumu un apgalvojumu, kurš satur skaidru vÄ“stÄ«jumu (ziņas), nevis viņas viedokli par šo jautājumu, tomÄ“r jebkurā gadÄ«jumā esot jāņem vÄ“rā, ka neitrāla skatÄ«tāja kritÄ“rijs ir tikai viens no vÄ“rtÄ“jamajiem kritÄ“rijiem, un bÅ«tiskākais esot izteikuma kopÄ“jais konteksts.

AtbildÄ“tāja norāda, ka tai neesot skaidrs, uz kādu pierādÄ«jumu pamata tiesa ir secinājusi, ka 2014.gada 1.oktobra raidÄ«jumā „Panorāma” ietvertais sižets par „melno” priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņu ir piesaistÄ«jis lielu auditoriju un skatÄ«tāju uzmanÄ«bu, vienlaikus arÄ« norādot, ka tiesa kā bÅ«tiskāko pamatu strÄ«dus izteikuma atzÄ«šanai par ziņām esot ņēmusi vÄ“rā tieši izteikuma gramatisko interpretāciju, nevis kopÄ“jo kontekstu, kā to paredz judikatÅ«ra.

AtbildÄ“tāja arÄ« norāda, ka apgalvojuma forma neesot pamats izteikuma atzÄ«šanai par ziņām, turklāt neesot samÄ“rÄ«gi visos gadÄ«jumos norādÄ«t, ka publikācijā persona izsaka viedokli. Turklāt, tiesai, lai konstatÄ“tu, vai strÄ«dus izteikums atbilst jÄ“dzienam „ziņas” vai „viedoklis”, esot jāanalizÄ“ publikācijas konteksts un tas, kā to varÄ“tu uztvert vidusmÄ“ra lasÄ«tājs.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā ar strÄ«dus izteikumu žurnāliste esot paudusi savu secinājumu pieņēmuma formā, kas plašÄkā izklāstā bÅ«tu jāsaprot tādÄ“jādi, ka pÄ“c žurnālistes rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas (faktiskās bāzes) viņa ir izdarÄ«jusi secinājumu (pieņēmumu), ka JurÄ£is Liepnieks par video esamÄ«bu esot uzzinājis no prasÄ«tāja. AtbildÄ“tāja norāda, ka televÄ«zijas sižets esot jāveido ļoti koncentrÄ“ti, bez liekvārdÄ«bas, tādēļ bÅ«tu absurdi katrā sižetā cita starpā pausto izteikumu pamatot ar žurnālista rÄ«cÄ«bā esošo faktisko bāzi un izskaidrot, kādā veidā žurnālists ir nonācis pie konkrÄ“ta secinājuma, vienlaikus norādot, ka tiesas uzdevums ir izvÄ“rtÄ“t, vai žurnālists ir sniedzis nepatiesas ziņas par kādu personu, vai arÄ« no lietas apstākļiem ir redzams, ka žurnālists darbojās labā ticÄ«bā un pastāvÄ“ja konkrÄ“ti notikumi un apstākļi, no kuriem žurnālists varÄ“ja nonākt pie attiecÄ«ga secinājuma, kā tas esot konkrÄ“tajā gadÄ«jumā.

AtbildÄ“tāja par nepamatotu uzskata pirmās instances tiesas secinājumu, ka žurnālistes rÄ«cÄ«ba, veicot informācijas pārbaudi, apliecina, ka sižeta mÄ“rÄ·is bija ziņu sniegšana skatÄ«tājiem un ka no lietas materiāliem neizrietot, ka žurnālistei varÄ“ja bÅ«t pilnÄ«ga pārliecÄ«ba, ka šÄ« informācija, kuru viņa gatavojas paust sižetā, ir patiesa. AtbildÄ“tāja norāda, ka žurnālists vāc un apkopo informāciju ne tikai lai sniegtu ziņas, bet arÄ« lai varÄ“tu izdarÄ«t savus secinājumus, sniegt savus komentārus jeb viedokli. Žurnālista izpÄ“tes un pārbaudes apjoms var atšÄ·irties atkarÄ«bā no jautājuma nozÄ«mÄ«guma, taču atbilstoši tiesu praksei arÄ«, lai paustu viedokli, jo Ä«paši asu vai kritisku, žurnālista rÄ«cÄ«bā esot jābÅ«t faktiskajai bāzei, uz kuras pamata attiecÄ«gais viedoklis ir izteikts.

TādÄ“jādi atbildÄ“tājas ieskatā tiesas norādÄ«tais skaidri parādot, ka žurnāliste rÄ«kojusies labā ticÄ«bā, darÄ«jusi visu iespÄ“jamo, lai apkopotu faktisko bāzi, kas bija par pamatu strÄ«dus izteikumam. Savukārt apstāklis, ka žurnāliste nevarÄ“ja bÅ«t pilnÄ«gi pārliecināta par saviem secinājumiem, nemainot to, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā faktiskā bāze bijusi pilnÄ«bā pietiekama strÄ«dus izteikuma paušanai. Å…emot vÄ“rā, ka žurnāliste neesot bijusi un nemaz neesot varÄ“jusi bÅ«t klāt jebkādai komunikācijai starp prasÄ«tāju un JurÄ£i Liepnieku, tad pilnÄ«gu pārliecÄ«bu jeb absolÅ«to patiesÄ«bu par notikumu gaitu viņa nebÅ«tu varÄ“jusi noskaidrot ne ar kādām žurnālistiskām darbÄ«bām.

AtbildÄ“tāja arÄ« nepiekrÄ«t pirmās instances tiesas sniegtajam liecinieka JurÄ£a Liepnieka liecÄ«bas vÄ“rtÄ“jumam, jo, pat tad, ja ir radies pārpratums JurÄ£a Liepnieka un Oditas Krenbergas starpā par to, ka JurÄ£is Liepnieks ar video materiālu ir domājis parodiju reklāmas, nevis oriÄ£inālo video materiālu, esot skaidri redzams, ka žurnāliste labā ticÄ«bā darÄ«jusi visu iespÄ“jamo, lai apkopotu faktisko bāzi par notikušo attiecÄ«bā uz pornogrāfisko video.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka tiesa devusi priekšroku JurÄ£a Liepnieka liecÄ«bām, jo viņš brÄ«dināts par atbildÄ«bu par apzināti nepatiesu liecÄ«bu sniegšanu, taču konkrÄ“tā telefona saruna notika starp diviem cilvÄ“kiem, lÄ«dz ar to esot tikai divi cilvÄ“ki, kas var liecināt par sarunas saturu, un JurÄ£a Liepnieka liecÄ«bai netiktu dota priekšroka, ja Odita Krenberga liecinieces statusā sniegtu savus paskaidrojumus, tomÄ“r kā atbildÄ“tājai viņai šÄda iespÄ“ja esot liegta.

IevÄ“rojot, ka preses konferencÄ“ un portāla puaro.lv publikācijās tika skaidri norādÄ«ts, ka video materiāls jau ilgstoši bija pieejams interneta vietnÄ“s, kā arÄ« to, ka JurÄ£is Liepnieks savā publikācijā norādÄ«jis, kur video materiāls ir atrodams, atbildÄ“tāja secina, ka strÄ«dus izteikumā lietotie vārdi „nosÅ«tÄ«jis [video] JurÄ£im Liepniekam, kurš to arÄ« publicÄ“jis” attiecas uz saiti jeb vietni, kur bija pieejams pornogrāfiskais video materiāls.

AtbildÄ“tāja uzskata, ka kritiski esot vÄ“rtÄ“jama liecÄ«ba, ka JurÄ£is Liepnieks, uzzinot no prasÄ«tāja par pornogrāfiskā video esamÄ«bu, pats to ir meklÄ“jis tā vietā, lai šo informāciju iegÅ«tu no prasÄ«tāja, kuram tā nenoliedzami esot bijusi. Vienlaikus atbildÄ“tāja norāda, ka liecinieks arÄ« neesot spÄ“jis atcerÄ“ties, kādā veidā tieši viņš ir atradis šo video materiālu, lÄ«dz ar to esot secināms, ka lietā nav strÄ«da par to, ka Odita Krenberga ar pornogrāfisko video jebkad bÅ«tu domājusi video kasetÄ“, CD matricā, zibatmiņā vai jebkādā citā materiālā formā ietvertu video materiālu. Turklāt žurnāliste neesot varÄ“jusi nezināt, ka video jau ilgstoši atradās un bija publiski pieejams interneta vidÄ“, lÄ«dz ar to vienÄ«gais jautājums, kas varÄ“ja rasties, bija – kurš pirmais uzzināja par šÄda video esamÄ«bu un kā par šÄda video esamÄ«bu uzzināja JurÄ£is Liepnieks, kurš attÄ“lus no šÄ« video un informāciju par to, kā šo video atrast, nopublicÄ“ja savā rakstā, kurš tika atspoguļots arÄ« 1.oktobra raidÄ«juma „Panorāma” sižetā. LÄ«dz ar to atbildÄ“tāja uzskata, ka nav pamatots pārsÅ«dzÄ“tajā spriedumā vairākkārt norādÄ«tais, ka tiesa nevar pārliecināties, ka prasÄ«tājam šÄds video bÅ«tu bijis un viņš to kādam bÅ«tu nosÅ«tÄ«jis, un ka prasÄ«tājs nevar pierādÄ«t negatÄ«vu faktu.

AtbildÄ“tāja arÄ« uzskata, ka nav nekāda tiesiska pamata strÄ«dus izteikumu vÄ“rtÄ“t tik šauri un tik gramatiski, ja lietas apstākļi un viss konteksts norāda, ka Odita Krenberga strÄ«dus izteikumu nekad nebija domājusi kā apgalvojumu par faktu, ka prasÄ«tājs ir sÅ«tÄ«jis JurÄ£im Liepniekam pornogrāfisko video materiālu.

Ievērojot minēto, atbildētāja norāda, ka pirmās instances tiesa esot nepamatoti secinājusi, ka strīdus izteikums ir atzīstams par ziņām, kuru atbilstību patiesībai atbildētāja nav pierādījusi. Atbildētāja strīdus izteikuma formā esot izplatījusi viedokli, nevis ziņas.

Atbildētāja arī uzskata, ka pirmās instances tiesa nepamatoti atzinusi, ka prasītājam ir nodarīts goda un cieņas aizskārums, norādot, ka neesot nekāda tiesiska pamata uzskatīt, ka konkrētajā situācijā goda un cieņas aizskārums būtu prezumējams.

AtbildÄ“tājas ieskatā prasÄ«tājs lietā nav iesniedzis pierādÄ«jumus, ka strÄ«dus izteikums ir grāvis viņa reputāciju, mazinājis sabiedrisko novÄ“rtÄ“jumu vai radÄ«jis citādi nelabvÄ“lÄ«gas sekas. Pirmās instances tiesa bez jebkāda pamata esot piešÄ·Ä«rusi ticamÄ«bu prasÄ«tāja apgalvojumam, ka viņam pazÄ«stamas personas ir uzdevušas jautājumus par viņa saistÄ«bu ar pornogrāfijas izplatÄ«šanu, norādot, ka atbildÄ“tāji šÄdu apgalvojumu nav apstrÄ«dÄ“juši, lai gan atbildÄ“tāja nekad neesot atzinusi par ticamu vai pierādÄ«tu prasÄ«tāja goda un cieņas aizskārumu. Turklāt, pat tad, ja prasÄ«tājam pazÄ«stamas personas bÅ«tu uzdevušas šÄdu jautājumu, kas neesot lietā pierādÄ«ts, pilnÄ«bā neesot skaidrs, kā šÄds jautājums liecinot par sabiedriskā vÄ“rtÄ“juma par prasÄ«tāju samazinājumu. AtbildÄ“tājai neesot arÄ« skaidrs, no kā izriet secinājums, ka šÄds jautājums, ja tāds bÅ«tu bijis, ir radies no strÄ«dus izteikuma, nevis paša prasÄ«tāja darbÄ«bām, piemÄ“ram, organizÄ“tās preses konferences, kurā prasÄ«tājs detalizÄ“ti stāstÄ«jis, kā informācijas avoti ir viņu informÄ“juši par pornogrāfiskā video materiāla esamÄ«bu.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka civiltiesÄ«bu teorijā un praksÄ“ ar godu saprot personÄ«bas sabiedrisko novÄ“rtÄ“jumu, kura mÄ“raukla ir paša indivÄ«da uzvedÄ«ba, viņa attieksme pret sociālajām un garÄ«gajām vÄ“rtÄ«bām, sabiedrÄ«bu, lÄ«dzcilvÄ“kiem, savukārt cieņa ir cilvÄ“ka pašnovÄ“rtÄ“jums, kurš pamatojas uz tam ieaudzinātajām un piemÄ«tošajām Ä«pašÄ«bām, lÄ«dz ar to jautājumu par iespÄ“jamo prasÄ«tāja goda un cieņas aizskārumu nevarot skatÄ«t atrauti no paša prasÄ«tāja uzvedÄ«bas, attieksmes pret vÄ“rtÄ«bām, sabiedrÄ«bu un lÄ«dzcilvÄ“kiem, un viņam piemÄ«tošajām Ä«pašÄ«bām.

AtbildÄ“tāja uzskata, ka paša prasÄ«tāja publicistiskā darbÄ«ba tikusi pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“ta, viņa rakstÄ«bas un darbÄ«bas stils esot provokatÄ«vs un citas personas apvainojošs, lÄ«dz ar to esot absurds, ka prasÄ«tājs cenšas pamatot sava goda aizskārumu ar strÄ«dus izteikumu.

Prasītājs Lato Lapsa rakstveida paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka apelācijas sūdzību neatzīst.

Atsaucoties uz tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzÄ«bu” un Latviešu literatÅ«ras valodas vārdnÄ«cas skaidrojumu, prasÄ«tājs norāda, ka nepiekrÄ«t apelācijas sÅ«dzÄ«bas argumentam, ka tiesa nav pareizi piemÄ“rojusi kritÄ“riju ziņu nošÄ·iršanai no viedokļa un ka strÄ«dus izteikums ir viedoklis, jo atbilstoši Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu judikatÅ«rai lietās par goda un cieņas aizskaršanu un nepatiesu ziņu publicÄ“šanu ir nepieciešams rÅ«pÄ«gi nošÄ·irt ziņas jeb faktus no viedokļa. Fakti ir pakļaujami patiesÄ«bas pārbaudei, un to pastāvÄ“šana var tikt pierādÄ«ta, turpretÄ« viedoklis nav pakļaujams patiesÄ«bas pārbaudei.

PrasÄ«tājs norāda, ka viss raidÄ«juma „Panorāma” sižets par „melno” priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņu tika ilustrÄ“ts un pamatots ar konkrÄ“tiem faktiem un ziņām, kas esot reālas, pārbaudāmas un uzskatāmas darbÄ«bas. Viens no faktiem – Lato Lapsa izdevis avÄ«zi (sižetā konkrÄ“ti parādot Lato Lapsu ar avÄ«zi rokā), izsakot apgalvojumu: „Laimdotas Straujumas preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas pornogrāfiskais video – to Lapsa savulaik nosÅ«tÄ«jis JurÄ£im Liepniekam, Saskaņas kampaņas veidotājam”.

PrasÄ«tājs arÄ« norāda, ka, skatoties uz strÄ«dus izteikumu kā ziņām jeb faktiem, kuri ir pakļaujami patiesÄ«bas pārbaudei un kuru pastāvÄ“šana var tikt pierādÄ«ta, varot secināt, ka tajā minÄ“tas divas reālas personas, kuras savā starpā veic konkrÄ“tu pārbaudāmu darbÄ«bu, proti, nosÅ«ta. Tāpat esot iespÄ“jams pārbaudÄ«t, pierādÄ«t, ko nosÅ«ta veiktās darbÄ«bas rezultātā. Tādēļ prasÄ«tāja ieskatā strÄ«dus izteikums ir vÄ“rtÄ“jams kā ziņas, kuru patiesÄ«bu atbildÄ“tāja nav pierādÄ«jusi.

PrasÄ«tājs nepiekrÄ«t apelācijas sÅ«dzÄ«bas argumentam, ka atbildÄ“tājai Oditai Krenbergai bija pietiekoša faktiskā bāze, lai izdarÄ«tu secinājumu, kādā veidā JurÄ£is Liepnieks pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām uzzinājis par pornogrāfisko video, jo prasÄ«tājam neesot saprotams, par kādu faktiskās bāzes pietiekamÄ«bu un profesionalitāti varot runāt situācijā, kurā, kā to tiesas sÄ“dÄ“ paskaidrojusi atbildÄ“tāja, viņa nav ticÄ“jusi Lato Lapsas sasauktajā preses konferencÄ“ paskaidrotajam, kā viņa rÄ«cÄ«bā nonācis ministru prezidentes preses sekretāres pornokastinga video, savukārt pieticis ar 47 sekunžu ilgu sarunu ar liecinieku JurÄ£i Liepnieku, lai atbildÄ“tāja apstiprinātu savas šaubas.

PrasÄ«tāja ieskatā, pretÄ“ji tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzÄ«bu” norādÄ«tajam, apelācijas sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja ir nepareizi uzskatÄ«jusi par nepamatotu pirmās instances tiesas atziņu, ka prasÄ«tājam ir nodarÄ«ts goda un cieņas aizskārums, norādot, ka, ja kāds apgalvo faktu, kas aizskar personas goda un cieņu, piemÄ“ram, piedÄ“vÄ“jot šai personai konkrÄ“tas krimināli sodāmas darbÄ«bas, tad šÄ« fakta paudÄ“jam esot jāpierāda izteikumu atbilstÄ«ba patiesÄ«bai.

PrasÄ«tājs uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi novÄ“rtÄ“jusi prasÄ«tāja goda un cieņas aizskārumu, jo, paužot strÄ«dus izteikumu, atbildÄ“tāja esot publiski apsÅ«dzÄ“jusi prasÄ«tāju pornogrāfisku materiālu pretlikumÄ«gā izplatÄ«šanā, tādā veidā ļoti plašai sabiedrÄ«bas daļai pavÄ“stot, ka prasÄ«tājs neievÄ“ro Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 4.panta trešo daļu un 7.panta noteikumus. Par pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas un izplatÄ«šanas noteikumu pārkāpšanu esot paredzÄ“ta atbildÄ«ba arÄ« Krimināllikuma 166.panta izpratnÄ“.

PrasÄ«tājs arÄ« norāda, ka lietā atbildÄ“tāja nav pierādÄ«jusi, ka raidÄ«jumā „Panorāma” minÄ“tais apgalvojums atbilst patiesÄ«bai.

Atsaucoties uz likuma „Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” 21.panta pirmo un piekto daļu, prasÄ«tājs norāda, ka ziņas ir atsaucamas, ja tās ir nepatiesas, un likums nenoteic pienākumu pierādÄ«t, ka tām jābÅ«t godu un cieņu aizskarošÄm, norādot, ka lÄ«dzÄ«gs regulÄ“jums ir arÄ« Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 50. un 51.pantā.

Apelācijas instances tiesas sÄ“dÄ“ atbildÄ“tājas valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” pārstāve advokāte Linda BÄ«riņa, kura pārstāvÄ“ja arÄ« atbildÄ“tāju Oditu Krenbergu, apelācijas sÅ«dzÄ«bu uzturÄ“ja uz tajā izklāstÄ«to motÄ«vu pamata, prasÄ«bu neatzina.

Prasītāja Lato Lapsas pārstāve advokāte Daina Purva apelācijas instances tiesas sēdē apelācijas sūdzību neatzina, prasību tās apmierinātajā daļā uzturēja.

Motīvu daļa

Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija, noklausÄ«jusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, izvÄ“rtÄ“jusi apelācijas sÅ«dzÄ«bas motÄ«vus, pārbaudÄ«jusi un novÄ“rtÄ“jusi lietai pievienotos rakstveida pierādÄ«jumus, uzskata, ka Lato Lapsas prasÄ«ba daļā pret valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” par nepatiesu ziņu atsaukšanu ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pÄ“c bÅ«tÄ«bas sakarā ar apelācijas sÅ«dzÄ«bu tādā apjomā, kā lÅ«gts šajā sÅ«dzÄ«bā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatÄ“tos faktus, ja tie nav apstrÄ«dÄ“ti apelācijas sÅ«dzÄ«bā.

Pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru noraidīta prasītāja prasība daļā pret Oditu Krenbergu nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, apelācijas instances tiesa izskata lietu tikai Lato Lapsas prasÄ«bas pret valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” apmierinātajā daļā par nepatiesu ziņu atsaukšanu sakarā ar atbildÄ“tājas valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” apelācijas sÅ«dzÄ«bu tādā apjomā, kā lÅ«gts šajā sÅ«dzÄ«bā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai apelācijas instances tiesas sprieduma motÄ«vu daļā norāda šÄ likuma 193.panta piektajā daļā minÄ“tos apstākļus, kā arÄ« motivÄ“ attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzÄ«st, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnÄ«bā pietiekams, tā sprieduma motÄ«vu daļā var norādÄ«t, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. ŠÄdā gadÄ«jumā šÄ likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvÄ“rumus sprieduma motÄ«vu daļā var nenorādÄ«t.

Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka šajā lietā pirmās instances tiesas konstatÄ“tie faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem balstÄ«tie secinājumi ir pareizi, un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnÄ«bā pietiekams. LÄ«dz ar to Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādÄ«tajai motivācijai un atkārtoti tos pašus apsvÄ“rumus nenorāda.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«tie argumenti nerada pamatu citādi vÄ“rtÄ“t lietas apstākļus un lietā esošos pierādÄ«jumus turpmāk norādÄ«to apsvÄ“rumu dēļ.

Civillikuma 2352.1 pants noteic, ka katram ir tiesÄ«bas prasÄ«t tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šÄdu ziņu izplatÄ«tājs nepierāda, ka tās atbilst patiesÄ«bai. Ja personas godu un cieņu aizskarošÄs ziņas izplatÄ«tas presÄ“, tad gadÄ«jumā, kad tās neatbilst patiesÄ«bai, šÄ«s ziņas presÄ“ arÄ« jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošÄs ziņas, kas neatbilst patiesÄ«bai, ietvertas dokumentā, šÄds dokuments jāapmaina. Citos gadÄ«jumos atsaukšanas kārtÄ«bu nosaka tiesa.

Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka pārsÅ«dzÄ“tajā spriedumā pirmās instances tiesa pareizi un atbilstoši Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatÅ«rai, kas izveidojusies lietās par personas goda un cieņas aizsardzÄ«bu, atzinusi, ka, lai izvÄ“rtÄ“tu prasÄ«bas pamatotÄ«bu, vispirms ir nepieciešams konstatÄ“t, vai strÄ«dus sižetā paustā informācija ir ziņas vai viedoklis, jo tikai ziņas jeb fakti ir pakļaujami patiesÄ«bas pārbaudei un to pastāvÄ“šana var tikt pierādÄ«ta, turpretÄ« viedoklis atspoguļo personas subjektÄ«vo vÄ“rtÄ“jumu par kādu personu, tās darbÄ«bu vai kādu notikumu un nevar bÅ«t ne patiess, ne nepatiess.

Ar jÄ“dzienu „viedoklis” saprotams uzskats, izpratne (par ko) un nostāja (pret ko) (Autoru kolektÄ«vs. Latviešu valodas vārdnÄ«ca. - RÄ«ga: IzdevniecÄ«ba Avots, 2006, 1169.lpp.). Tātad viedoklis ir personas subjektÄ«vs vÄ“rtÄ“jums, uzskats, izteikums, kas var veidoties kā no patiesiem un objektÄ«viem faktiem, tā no kļūdainām ziņām un nepatiesas informācijas vai arÄ« abÄ“jādi, un tas nav pierādāms (Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzÄ«bu 8.,9.lpp.).

Savukārt ziņas jeb fakti (datu, skaitļu un arÄ« informācijas kopums) ir pakļaujami patiesÄ«bas pārbaudei un to pastāvÄ“šana var tikt pierādÄ«ta.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā pareizi norādÄ«ts, ka, lai konstatÄ“tu, vai izteikums atbilst jÄ“dzienam „ziņas” vai „viedoklis”, ir jāvÄ“rtÄ“ lietas faktiskie apstākļi, konkrÄ“tā izteikuma saturs un konteksts kopsakarā ar situāciju, kādā raidÄ«juma sižets tapis un pašu sižetu kopumā, kā arÄ« citi kritÄ“riji, tostarp kāds ir bijis atbildÄ“tājas mÄ“rÄ·is, lietojot šÄdu izteikumu. TādÄ“jādi noteicošie kritÄ“riji ir: 1) izteikumu kopÄ“jais konteksts; 2) nozÄ«me, ko šÄdam izteikumam varÄ“tu piešÄ·irt neitrāla persona; 3) izteikuma autora skaidrojumi (sk. Augstākas tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 24.septembra spriedumu lietā Nr. SKC-204/2015).

Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka strÄ«dus izteikums vÄ“rtÄ“jams kā publiski pausta ziņa, jo tā frāze „pornogrāfiskais video – to [Lato] Lapsa savulaik nosÅ«tÄ«jis JurÄ£im Liepniekam” ietver vÄ“stÄ«jumu, kas ir pakļaujams patiesÄ«bas pārbaudei un tā pastāvÄ“šana var tikt pierādÄ«ta, proti, vai ir notikusi konkrÄ“ta darbÄ«ba – pornogrāfiska video nosÅ«tÄ«šana.

Skatot strÄ«dus izteikumu sižeta par „melno” priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņu kontekstā, vÄ“rā ņemams ir arÄ« apstāklis, ka šÄ« sižeta tÄ“mai (Saeimas priekšvÄ“lÄ“šanu „melnā” kampaņa) ir sensāciju uzkurinošs raksturs, lÄ«dz ar to skatÄ«tāji tajā sagaida noskaidrotus faktus. Tādēļ ir secināms, ka strÄ«dus izteikumu kā ziņu uztvertu arÄ« neitrāls skatÄ«tājs, jo, atspoguļojot politisko skandālu, tika pausts konkrÄ“ts fakts, proti, ka Lato Lapsa nosÅ«tÄ«jis JurÄ£im Liepniekam video, kas satur kadrus no ministru prezidentes Laimdotas Straujumas preses sekretāres kādreizÄ“jās dalÄ«bas pornorežisora kastingā.

Tāpat atbilstoši Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas praksÄ“ norādÄ«tajiem kritÄ“rijiem vÄ“rtÄ“jot pašas žurnālistes Oditas Krenbergas piešÄ·irto nozÄ«mi strÄ«dus izteikumam, Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija no apelācijas sÅ«dzÄ«bas un atbildÄ“tāju pārstāves tiesas sÄ“dÄ“ sniegtajiem paskaidrojumiem secina, ka žurnāliste uzskatÄ«jusi par pienākumu paust savu komentāru ziņai, proti, sabiedrÄ«bā plaši diskutÄ“tajai Saeimas priekšvÄ“lÄ“šanu „melnajai” kampaņai. Žurnāliste informāciju esot ieguvusi un visu iespÄ“jamo faktisko bāzi apkopojusi, sižetā paužot savus secinājumus, kādā veidā sabiedrÄ«ba uzzinājusi par minÄ“to video un komentÄ“jot, kā pats JurÄ£is Liepnieks par to uzzinājis.

TādÄ“jādi faktiski izteikuma autore ir apliecinājusi, ka tā ir izteikusi patiesÄ«bas pārbaudei pakļaujamu apgalvojumu – pornogrāfisko video Lato Lapsa savulaik nosÅ«tÄ«jis JurÄ£im Liepniekam, kas, Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ijas ieskatā, ir viennozÄ«mÄ«gi vÄ“rtÄ“jams kā ziņa.

Kā konsekventi atzinusi Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa, vārda brÄ«vÄ«ba ir viens no bÅ«tiskiem demokrātiskas sabiedrÄ«bas pamatiem un viens no svarÄ«gākajiem nosacÄ«jumiem tās progresam un katra indivÄ«da uzplauksmei (sk. 1976.gada 7.decembra sprieduma lietā „Handyside pret Lielbritāniju” 49.punktu, 1994.gada 23.septembra sprieduma lietā „Jersild pret Dāniju” 31.punktu, 2007.gada 12.jÅ«lija sprieduma lietā „A/S Diena un Ozoliņš pret Latviju” 76.punktu). Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir arÄ« atzinusi, ka atbilstoši CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 10.panta 2.punktam tas attiecas ne tikai uz „informāciju” vai „idejām”, kas tiek uztvertas labvÄ“lÄ«gi vai uzskatÄ«tas par nevainÄ«gām vai vienaldzÄ«gām, bet arÄ« uz tādām, kas aizskar, šokÄ“ vai satrauc kādu personu vai iedzÄ«votāju daļu (..) (sk. 2007.gada 12.jÅ«lija sprieduma lietā „A/S Diena un Ozoliņš pret Latviju” 76., 77.punktu).  

Tāpat Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa atzinusi, ka presei demokrātiskā sabiedrÄ«bā ir Ä«paša loma, tās uzdevums ir izplatÄ«t sabiedrÄ«bai svarÄ«gu informāciju, taču vienlaikus nepārkāpjot zināmas robežas, jo Ä«paši attiecÄ«bā uz citu personu tiesÄ«bu un reputācijas aizsardzÄ«bu. Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 10.panta aizsardzÄ«ba ir saistÄ«ta ar nosacÄ«jumu, ka žurnālisti rÄ«kojas labā ticÄ«bā, lai saskaņā ar atbildÄ«gas žurnālistikas prasÄ«bām sniegtu patiesu informāciju (sk. 2016.gada 29.marta sprieduma lietā „Bédat pret Šveici” 50.punktu).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka strīdus izteikuma kā ziņas patiesumu atbildētāja nav pierādījusi, līdz ar to nav arī pamata uzskatīt, ka žurnālistei bija pietiekams faktiskais pamats, lai paustu strīdus izteikumu apgalvojuma formā.

Saskaņā ar likuma „Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” 21.panta pirmo daļu fiziskās vai juridiskās personas ir tiesÄ«gas pieprasÄ«t, lai masu informācijas lÄ«dzekļi atsauc par tām publicÄ“tās (pārraidÄ«tās) ziņas, ja tās neatbilst patiesÄ«bai.

Tāpat arÄ« saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 50.panta pirmo daļu un 51.pantu persona, par kuru kāda elektroniskā plašsaziņas lÄ«dzekļa raidÄ«jumā paustas nepatiesas ziņas, var pieprasÄ«t, lai tas pats elektroniskais plašsaziņas lÄ«dzeklis izplata šo ziņu atsaukumu.

PretÄ“ji apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«tajam, atbilstoši minÄ“tajām tiesÄ«bu normām konkrÄ“tajā gadÄ«jumā pastāv pamats strÄ«dus izteikuma (nepatiesas ziņas) atsaukšanai, jo pārraidÄ«tā ziņa neatbilst patiesÄ«bai.

No tiesÄ«bu doktrÄ«nas izriet, ka ar godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatÄ«šanu ir jāsaprot to publiska mutiska vai rakstiska izziņošana ar masu informācijas lÄ«dzekļu palÄ«dzÄ«bu vai citādi paziņojot tās, tai skaitā mutvārdos nenoteiktam personu lokam - kaut vai vienai personai, neskaitot pašu cietušo. Tātad svarÄ«gs apstāklis, lai mutvārdos tiktu aizskarts personas gods un cieņa, ir šo godu un cieņu aizskarošo ziņu izplatÄ«šana kādam plašÄkam vai ne tik plašam personu lokam, bet nevis tikai pašam aizskartajam. PrasÄ«tājam jāpierāda godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatÄ«šanas fakts, atbildÄ“tāja uzdevums ir atspÄ“kot prasÄ«bu, pierādot izplatÄ«to ziņu patiesumu (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. SaistÄ«bu tiesÄ«bas (1401.-2400.p.). Autoru kolektÄ«vs prof. K.Torgāna vispārÄ«gā zinātniskā redakcijā. - RÄ«ga: Mans Ä«pašums, 2000, 635.-636.lpp.; K.Torgāns. SaistÄ«bu tiesÄ«bas. II daļa. MācÄ«bu grāmata. - RÄ«ga: Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, 2008, 286.-290.lpp., I.LÄ«biņa. PersonÄ«bas tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas nodrošināšana Latvijas civiltiesÄ«bu sistÄ“mā. Likums un TiesÄ«bas. - 9.sÄ“j., Nr.5 (2007), 143.lpp.).

IevÄ“rojot sabiedrÄ«bas morālo nostāju par pornogrāfijas izplatÄ«bu un to, ka nepatiesā ziņa tika pārraidÄ«ta Latvijas TelevÄ«zijas ziņu raidÄ«jumā „Panorāma”, faktiski piedÄ“vÄ“jot prasÄ«tājam krimināli sodāmas darbÄ«bas, Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam, ka atbildÄ“tāja ir aizskārusi prasÄ«tāja godu un cieņu, lÄ«dz ar ko nav pamatots apelācijas sÅ«dzÄ«bas arguments, ka prasÄ«tājs neesot norādÄ«jis, kādā veidā tieši konkrÄ“tais strÄ«dus izteikums ir mazinājis sabiedrisko vÄ“rtÄ“jumu par viņu.

Turklāt jāņem vÄ“rā, ka pat ar viedokli nedrÄ«kst pārkāpt nevainÄ«guma prezumpciju un apsÅ«dzÄ“t krimināli sodāmu darbÄ«bu izdarÄ«šanā (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 6.marta spriedumu lietā Nr.SKC-98/2017).

Å…emot vÄ“rā visu iepriekš minÄ“to, Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka pirmās instances tiesa ir pareizi izvÄ“rtÄ“jusi lietas apstākļus un taisÄ«jusi pamatotu un likumÄ«gu spriedumu, bet atbildÄ“tājas valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” apelācijas sÅ«dzÄ«bā minÄ“tie argumenti apstiprinājumu nav guvuši.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

LÄ«dz ar to no atbildÄ“tājas valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” par labu prasÄ«tājam ir piedzenami tā samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva par prasÄ«bas pieteikumu 71,14 euro (lietas 1.sÄ“juma 10.lapa), ar lietas izskatÄ«šanu saistÄ«tie izdevumi 4,70 euro (lietas 1.sÄ“juma 11.lapa) un kancelejas nodeva par liecinieka uzaicināšanu 4,27 euro (lietas 1.sÄ“juma 85.lapa), kopā 80,11 euro.

Lietas materiālos redzams, ka prasÄ«tājam Lato Lapsam lietas izskatÄ«šanas laikā ir radušies arÄ« ar lietas vešanu saistÄ«tie izdevumi – izdevumi advokāta palÄ«dzÄ«bas samaksai pirmās instances tiesā 500 euro (lietas 1.sÄ“juma 114.-115.lapa), kā arÄ« 500 euro apelācijas instances tiesā (lietas 2.sÄ“juma 6.-7.lapa), kopā 1000 euro.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta „d” apakšpunkts noteic, ka atlÄ«dzināmie izdevumi advokāta palÄ«dzÄ«bas samaksai prasÄ«bās, kurām nav mantiska rakstura, atlÄ«dzina to faktiskajā apmÄ“rā, tomÄ“r ne vairāk kā 2850 euro. Savukārt šÄ« panta piektā daļa noteic, ka tiesa var noteikt mazāku apmÄ“ru atlÄ«dzināmo izdevumu advokāta palÄ«dzÄ«bas samaksai, ievÄ“rojot taisnÄ«guma un samÄ“rÄ«guma principu, kā arÄ« izvÄ“rtÄ“jot objektÄ«vos ar lietu saistÄ«tos apstākļus, it Ä«paši – lietas sarežģītÄ«bas un apjomÄ«guma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatÄ«šanas laikā un tiesu instanci, kurā prasÄ«ba tiek izskatÄ«ta.

Kā redzams no pārsÅ«dzÄ“tā sprieduma, pirmās instances tiesa, ņemot vÄ“rā tiesas sēžu skaitu pirmajā instancÄ“, lietas sarežģītÄ«bu un apjomÄ«gumu, kā arÄ« ievÄ“rojot taisnÄ«guma un samÄ“rÄ«guma principu, no atbildÄ“tājas valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” par labu prasÄ«tājam ir piedzinusi ar lietas vešanu saistÄ«tos izdevumus par advokāta palÄ«dzÄ«bu 200 euro apmÄ“rā (lietas 1.sÄ“juma 155.-166.lapa), ko prasÄ«tājs nav apstrÄ«dÄ“jis.

IevÄ“rojot minÄ“to, kā arÄ« izvÄ“rtÄ“jot objektÄ«vos ar lietu saistÄ«tos apstākļus apelācijas instancÄ“, tai skaitā to, ka lieta izskatÄ«ta apelācijas instancÄ“ vienā tiesas sÄ“dÄ“, un, kā tas secināms no lietā esošÄ advokātes Dainas Purvas 2017.gada 22.marta rÄ“Ä·ina Nr.13, prasÄ«tājs apelācijas instancÄ“ advokātes juridiskos pakalpojumus ir saņēmis sākot tikai ar 2017.gada 5.aprÄ«li, proti, tiesas sÄ“des dienu (lietas 2.sÄ“juma 6.lapa), Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija, atzÄ«st, ka arÄ« apelācijas instancÄ“ atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta piektajai daļai kā taisnÄ«gs un samÄ“rÄ«gs prasÄ«tājam no atbildÄ“tājas valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” piedzenamo ar lietas vešanu saistÄ«to izdevumu par advokāta palÄ«dzÄ«bu apmÄ“rs ir 200 euro. LÄ«dz ar to kopÄ“jais prasÄ«tājam atlÄ«dzināmais ar lietas vešanu saistÄ«to izdevumu apmÄ“rs ir 400 euro (200 euro + 200 euro).

Tāpat, ievÄ“rojot Civilprocesa likuma 42.panta noteikumus, no atbildÄ“tājas valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” par labu valstij piespriežami iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi – ar lietas izskatÄ«šanu saistÄ«tie izdevumi, tas ir, ar tiesas pavÄ“stu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistÄ«tie izdevumi 35,16 euro (ar tiesas pavÄ“stu, prasÄ«bas pieteikuma, paskaidrojumu un nolÄ“mumu piegādāšanu un izsniegšanu saistÄ«tie izdevumi pirmās instances tiesā 32,11 euro (lietas 1.sÄ“juma 3.lapa) plus ar tiesas pavÄ“stu piegādāšanu un izsniegšanu saistÄ«tie izdevumi apelācijas instances tiesā 7,75 euro (5 pavÄ“stes ar nosÅ«tÄ«šanas izdevumiem 1,55 euro par katru), tas ir, kopā 39,86 euro, no kuriem atņemti prasÄ«tāja iepriekš samaksātie ar lietas izskatÄ«šanu saistÄ«tie izdevumi 4,70 euro (lietas 1.sÄ“juma 11.lapa)).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 42., 44., 97., 189.-193., 197., 204.1, 426., 430., 432., 434.pantu, Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija nosprieda Lato Lapsas prasÄ«bu daļā pret valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija” par nepatiesu ziņu atsaukšanu apmierināt.

Uzlikt par pienākumu valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija”, reÄ£istrācijas Nr.40003080597, desmit dienu laikā no sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas atsaukt šÄdas 2014.gada 1.oktobra raidÄ«jumā „Panorāma” paustās nepatiesās ziņas: „Laimdotas Straujumas preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas pornogrāfiskais video – to Lapsa savulaik nosÅ«tÄ«jis JurÄ£im Liepniekam, Saskaņas kampaņas veidotājam”, atsaukumu pārraidot raidÄ«jumā „Panorāma”.

PiedzÄ«t no valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija”, reÄ£istrācijas Nr.40003080597, par labu Lato Lapsam, personas kods 160569-…, tiesāšanās izdevumus 480,11 euro (četrus simtus astoņdesmit euro vienpadsmit centus).

PiedzÄ«t no valsts SIA „Latvijas TelevÄ«zija”, reÄ£istrācijas Nr.40003080597, par labu valstij tiesas izdevumus – ar lietas izskatÄ«šanu saistÄ«tos izdevumus 35,16 euro (trÄ«sdesmit piecus euro sešpadsmit centus). Ar lietas izskatÄ«šanu saistÄ«to izdevumu samaksa veicama Valsts kases kontā Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0 un samaksu apliecinošs dokuments sprieduma labprātÄ«gai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams RÄ«gas apgabaltiesā.

Sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātÄ«gas izpildes termiņš ir 10 dienas no sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t kasācijas kārtÄ«bā 30 (trÄ«sdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādÄ«šanas dienas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, kasācijas sÅ«dzÄ«bu iesniedzot RÄ«gas apgabaltiesā un iemaksājot drošÄ«bas naudu 300 euro apmÄ“rā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 15.maijā.

Tiesnesis                                       (paraksts)                                            G.Ungurs

Tiesnese                                        (paraksts)                                            I.Ošiņa

Tiesnese                                        (paraksts)                                            G.Ozoliņa