Menu
Pilnā versija

Krievija

Leonards Inkins · 05.01.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzÄ«ves atrautas teorijas vai arÄ« raksti, kuros, kā mÄ“dz teikt datorspeciālisti, «pÄ“c noklusÄ“juma» mums automātiski pienākas tas un tas, tiek piesauktas dažādas konvencijas un pat ANO dokumenti.

No malas

Mēs neprotam iziet no sava nama un paskatīties uz to no malas. Novērtēt pasauli ārpus Latvijas. Ja to darām, tad ļoti primitīvi un bez kritiska vērtējuma.

Kad runa ir par Krieviju, tad parasti tas aprobežojas ar kādu tur nosapņotu demokrātiju, brīvību vai draudu līmeni. Nopietnas analīzes nav, nopietna vērtējuma arī nav.

Latviju apdraudÄ“ja un nākotnÄ“ apdraudÄ“s tikai viena valsts – tā ir Krievija. Vai tā bÅ«s brÄ«va, demokrātiska, nav svarÄ«gi. SvarÄ«gi ir tas, ka Krievija vienmÄ“r pacieš kaimiņu neatkarÄ«bu tikai tad, ja trÅ«kst spÄ“ka un iespÄ“ju to pakļaut. Tā bija, tā ir, un tā bÅ«s, kamÄ“r Krievija eksistÄ“s. Latvijai svarÄ«gi, lai Krievija nekad nav vienota un stipra. Jo vienÄ«gais, kā izpaužas uz āru tās vienotÄ«ba un spÄ“ks, ir agresija pret citām valstÄ«m.

Noliegt vai izlikties nesaskatām vienīgo draudu nav gudri. Nebūt gataviem kaimiņu agresijai nav gudri, bet muldēt, ka nekas tāds nav iespējams, nav nedz gudri, nedz muļķīgi, tas ir nodevīgi un noziedzīgi.

Šai rakstā nebÅ«s dziļas zinātniskas Krievijas analÄ«zes, un neizteikšu precÄ«zas prognozes, tikai rosināšu domāt, analizÄ“t un vÄ“rtÄ“t. Mans veikums nav zinātniska raksta vai dziļa politiska apcerÄ“juma vÄ“rts.

Kad sabruks?

Man bieži jautā: tu teici, ka Krievija sabruks, kad tas būs, vai rīt? Un ironiski piebilst, varbūt vakar jau sabruka?

SvÄ“tie raksti skaidro ar lÄ«dzÄ«bām sarežģītas lietas, tās vienkāršojot vai sakāpinot lÄ«dz absurdam. LÄ«dzÄ«gi rÄ«košos arÄ« es.

Iedomājieties Ä“ku, kura uzcelta uz sliktiem pamatiem un no sliktiem materiāliem. Jebkurš, kurš no celtniecÄ«bas kaut ko saprot, teiks, tā māja sabruks. Ja pajautāsiet – kad, viņš nevarÄ“s precÄ«zi to prognozÄ“t, bet bÅ«s pārliecināts, ka māja, kurai šÄ·Ä«bi pamati, saplaisājušas sienas un caurs jumts, sabruks. Tas ir tikai laika un dabas stihijas jautājums.

Gadās arÄ« tā, ka ļoti sen, atbilstoši tā laika izpratnei par celtniecÄ«bu ir uzbÅ«vÄ“ta kāda māja. Laikam ejot, pamati ir izskaloti, sienas saplaisājušas, un jumts sašÄ·iebies.

Abos minētajos gadījumos cēloņi dažādi, bet nākotne vienāda. Abas celtnes pārvērtīsies būvgružos.

Mēs zinām daudzus gadījumus, kad ēkas atjauno. Atjaunot var daudz ko, bet ir arī tādas ēkas, kuras atjaunot nav iespējams. Tās vai nu jānojauc, vai jāļauj sabrukt. Lētāk un gudrāk ir to vietā uzcelt citu ēku.

Turpinājumā ielūkosimies Krievijas ēkā. Kādi ir pamati, uz kuriem tā stāv, kāds ir sienu stāvoklis un pārbaudīsim jumtu.

Nams

Krievijas pamatu stāvokli aplÅ«košu no 1990. gada, kad aktÄ«vi iesaistÄ«jos politiskās norisÄ“s, lÄ«dz 1998. gadam, kad sāku izdot laikrakstu «Latvietis Latvijā». Sienu stāvokli - no 1998. gada maksātnespÄ“jas Krievijā lÄ«dz 2008. gada krÄ«zei, un no 2008. gada lÄ«dz šodienai ielÅ«kosimies bÄ“niņos.

LÅ«kojoties uz pamatiem, secinu, ka laikā no 1990. gada lÄ«dz 1998. gadam Krievijas ekonomika samazinājās par 45%. ASV no 1929. lÄ«dz 1933. gadam samazinājās par 24% un amerikāņi to uzskata par lielo recesiju. Tad kā nosaukt to, kas notika ar Krievijas pamatiem šai laikā?

Nākamajā posmā Krievijas sienās bija vÄ“rojama stabila izaugsme, jo no zemes dzÄ«lÄ“m iegÅ«tais kļuva dārgāks. Šai laikā Krievijas iekšzemes kopprodukts dubultojās un pieauga lÄ«dz 99.7%.

Iekšzemes kopprodukts

IKP nav valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājs, bet ir tikai viens no rādītājiem, kas jāņem vērā, vērtējot ekonomisko stāvokli valstī.

Labāk par IKP ekonomisko situāciju valstÄ« atspoguļo NKP jeb nacionālais kopprodukts, kurā ir iekļautas visas valstij piederÄ«gās ražotnes, arÄ« tās, kuras atrodas citās valstÄ«s. NKP nav iekļautas citām valstÄ«m piederÄ«gās ražotnes, kas atrodas attiecÄ«gās valsts teritorijā. Taču NKP analÄ«ze saprotamu iemeslu dēļ netiek popularizÄ“ta, un man tādi dati nav pieejami. IKP valsts izsaimniekotājiem ir daudz izdevÄ«gāks, jo pat pilnÄ«gi visas valstÄ« esošÄs ražotnes un resursus var pārdot ārzemniekiem un vienalga atskaitÄ“s valsts ekonomika pastāvÄ“s.

Bēniņi

Ja ielÅ«kojamies bÄ“niņos, tad secinām, ka laika posmā no 2008. gada lÄ«dz mÅ«sdienām iekšzemes kopprodukta pieaugums ir gandrÄ«z četri procenti.

LÄ«dzko Krievija par saviem pilsoņiem uzskatÄ«ja arÄ« Krimas iedzÄ«votājus un Krievijas statistika iekļāva tos savos aprÄ“Ä·inos, iekšzemes kopprodukta izaugsme samazinājās. Ja 2010. gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums bija desmit procentu, tad visā laikaposmā no 2008. gada lÄ«dz 2018. gadam tikai 3.8%. Tas nozÄ«mÄ“, ka izaugsmes kritums bÄ“niņos bija aptuveni piecdesmit reizes.

Ja aplūko māju kopumā, tad var secināt, ka pirmajā laika posmā kritums vidēji gadā bija 6.6%, tad pieaugums 7.2% un pēdējā posmā pieaugums 0.6% un 0.4%, ja izdala uz katru iedzīvotāju.

Ja skatās uz patÄ“riņa rādÄ«tājiem, tas ir, nevis uz to, ko saražo, bet ko un cik patÄ“rÄ“, tad vislielākais patÄ“riņš bija 2014. gadā. No 2014. gada četros gados patÄ“riņš ir samazinājies par sešiem procentiem.

Demogrāfija

Demogrāfiskā situācija valstÄ« ir atkarÄ«ga arÄ« no tā, cik nacionāla vai antinacionāla ir valsts politika. Valsts var bÅ«t samÄ“rā nabadzÄ«ga, bet, ja tā nodokļu naudu novirzÄ«s nevis bezjÄ“dzÄ«gu, bÅ«vju celtniecÄ«bai un citiem valsts izzagšanas projektiem, bet sociāliem mÄ“rÄ·iem (medicÄ«nai, izglÄ«tÄ«bai, Ä£imeņu atbalstam), tad dzimstÄ«bas lÄ«knes lejupslÄ«de mazināsies.

Krievijā lÄ«dz 2012. gadam, mirstÄ«ba pārsniedza dzimstÄ«bu. 2012. gadā mirušo un dzimušo skaits bija vienāds. Krievija pārstāja izmirt. Vai uz krievu rÄ“Ä·ina vai kādas citas tautÄ«bas, par to citreiz. KopÄ“jā aina bija tāda, ka katru gadu no diviem tÅ«kstošiem lÄ«dz divdesmit tÅ«kstošiem dzima vairāk nekā mira. Tas neturpinājās ilgi.

No 2015. gada rudens sākās tas, ko mÄ“dz saukt par demogrāfisko krÄ«zi un katastrofu. Sākumā tie bija 2.5% gadā. Tas nozÄ«mÄ“, ka par tik mazāk dzima. ŠÄdas pārmaiņas dzimstÄ«bā, jo mirstÄ«ba daudz nemainās, saistÄ«tas nevis ar naudas trÅ«kumu vai kādiem citiem saimnieciskiem aprÄ“Ä·iniem, bet ar apzinātu lÄ“mumu nelaist pasaulÄ“ bÄ“rnus. NedzemdÄ“t bÄ“rnus, jo cilvÄ“ki jÅ«t, ka valsti gaida lieli satricinājumi un kari.

Šis lÅ«zums cilvÄ“ku pasaules skatÄ«jumā notika tad, kad Krievija turpināja karadarbÄ«bu Ukrainā un sāka SÄ«rijā. Ja pavÄ“rosiet dažādu valstu statistiku, tad secināsiet, ka tā ir bieži – kad kāda valsts gatavojas karot vai karo, dzimstÄ«ba krÄ«tas.

AcÄ«mredzams ir, ka tieši karadarbÄ«bas - gan esošÄs, gan paredzamās nākotnÄ“ - ir tās, kuras liek krieviem Krievijā atteikties no bÄ“rnu laišanas pasaulÄ“.

Tas nav pamatojams ar finanšu krÄ«zi, jo krÄ«ze sākās ātrāk, tas nav izskaidrojams ar patÄ“riņa samazināšanos, jo arÄ« tas sākās agrāk, tā nav rubļa devalvācija, tā notika 2012. gadā un vÄ“lāk.

Rublis

Valsts bojāeju veicināja arÄ« mÄ“Ä£inājumi norobežoties no ASV dolāriem un pāriet uz norÄ“Ä·iniem citās valÅ«tās. Gribam vai ne, bet naftas cenas un citas izejvielas pasaulÄ“ ir pieņemts rÄ“Ä·ināt ASV dolāros. Varam atminÄ“ties deviņdesmitos, kad vÄ“l nebija lata, dzÄ«vokļu cenas, mašÄ«nu cenas un citu vÄ“rtÄ“jām dolāros.

Krievija centās izvedot citu valÅ«tu kursu, kurš nebÅ«tu pakļauts dolāra uzvaras gājienam. ŠÄdi mÄ“Ä£inājumi bija arÄ« iepriekš, un to rezultātā (pÄ“dÄ“jos trÄ«sdesmit gados) pret ASV dolāru rubļa pirktspÄ“ja samazinājās 511 reizes. MÄ“Ä£inājumi atkārtoti iekāpt tai pašÄ grāvÄ« noveda pie tā, ka rubļa pirktspÄ“ja vÄ“l samazinājās.

Kopprodukts

VÄ“l viens rādÄ«tājs ir Krievijas iekšzemes kopprodukta Ä«patsvars pasaules kopproduktā. PÄ“dÄ“jo desmit gadu laikā šis rādÄ«tājs no 2.5% samazinājās lÄ«dz 1.9%. Tas nozÄ«mÄ“, ka viena astotā vai septÄ«tā (kā nu kurš rÄ“Ä·ina) pasaules daļa spÄ“j saražot tikai divus procentus no pasaulÄ“ ražotā. Šai aprÄ“Ä·inā ir iekļautas pat daudzas tādas valstis, kur liels vairums iedzÄ«votāju dzÄ«vo primitÄ«vos mitekļos vai zaru bÅ«dās. Pat tie pamanās ražot vairāk nekā Krievija.

1.9% rādÄ«tājs Krievijā nav bijis nekad. Pat PÄ“tera pirmā laikā ap 1700. gadu Krievijas ieguldÄ«jums pasaules ekonomikā bija lielāks, tas bija 2.15%! Šodienas Krievijas Ä«patsvars pasaulÄ“ ir mazāks, nekā tas bija, kad Krievijas cars karoja Narvā.

Kāpēc? Kāpēc tā ir noticis un notiek?

Ekonomiskā izaugsme

Bieži ir tā, ka valsts ekonomiskā izaugsme ir atkarÄ«ga ne tikai no tā, cik brÄ«vÄ«bu ir valstÄ«, bet arÄ« no tā, cik nacionāla vai tieši otrādi – kosmopolÄ«tiska ir valsts pārvalde un tās piekoptā ekonomiskā politika.

Brīvības jēdziens mūsdienās bieži tiek aizstāts ar izkropļotu un pārprastu brīvību jeb liberālismu. Parasti tā aizsegā valsts ekonomika tiek grauta (kā tas ir noticis ar Latviju), kur brīvības vārdā brīvība tiek ierobežota vai pat pilnīgi likvidēta.

Politiskās brīvības

Un tomÄ“r galvenais faktors, kas to ietekmÄ“, ir politiskās brÄ«vÄ«bas. Jo to mazāk, jo mazāks kopprodukts, jo vairāk korupcijas un mazāk uzņēmÄ“jdarbÄ«bas, jo mazāk ekonomiskās izaugsmes. Visa valsts eksistÄ“ tikai tam, lai pie varas esošs loks cilvÄ“ku, apspiežot tautu, dzÄ«votu pārtikušu dzÄ«vi, turot tautu bezierunu paklausÄ«bā.

Jo vairāk brīvību ir valstī, jo veiksmīgāk tā aug ekonomiski, un otrādi, jo mazāk tajā brīvību, jo mazāka ekonomika.

Citiem vārdiem sakot, ja vÄ“lamies panākt, lai valstÄ« ir ekonomikas pieaugums un pieaug patÄ“riņš, tātad ir augsts dzÄ«ves lÄ«menis, tad to visvairāk ietekmÄ“ politiskās brÄ«vÄ«bas valstÄ«. Šie divi rādÄ«tāji ir likumsakarÄ«gi. Ja gribam, lai cilvÄ“ki dzÄ«vo labāk, ir jāpalielina politiskās brÄ«vÄ«bas un jāsamazina valsts loma.

Ja mÄ“rÄ·is ir pretÄ“js, tad jāsamazina politiskās brÄ«vÄ«bas, preses brÄ«vÄ«bu, iespÄ“ju piedalÄ«ties valsts pārvaldÄ«šanā, valsts ierÄ“dņu un ievÄ“lÄ“to kontrolÄ“. Tad ekonomikas izaugsme apstāsies, un sāksies posts, cilvÄ“ki bÅ«s spiesti pamest valsti, lai izdzÄ«votu. Tieši tas ir noticis Latvijā un daudz lielākā mÄ“rā Krievijā, kuras zirnekļa tÄ«kli ir pārņēmuši Latviju.

Krievijas loma un ietekme pasaulÄ“ ir daudz lielāka nekā tās reālais ieguldÄ«jums un sniegums. Kā to Krievija panāk? Tikai ar draudiem, militāru spÄ“ku un agresijām pret citiem, kā arÄ«, izmantojot plašu Rietumu valstu vadÄ«tāju dažādu lÄ«meņu uzpirkšanu un piespiešanu kalpot Krievijas interesÄ“m.

Secinājumi

IespÄ“jams, ka kāds vai kādi, dārgi maksājot, renovÄ“s šo namu, kurš saucas Krievija, palielinās tur politiskās brÄ«vÄ«bas un caur to padarÄ«s mazāk bÄ«stamu pasaulei vai tā bruks, radot daudz bÅ«vgružu, kuru putekļos varam nosmakt arÄ« mÄ“s.

Man nav pamata bÅ«t optimistam šai jautājumam, un es paredzu, ka notiks Krievijas sabrukšana. LaicÄ«gi iesaku nodrošināties ar elpošanas palÄ«glÄ«dzekļiem, lai pārdzÄ«votu lielo putekļu laiku, un turÄ“t lāpstas gatavÄ«bā, lai ir ar ko iztÄ«rÄ«t ielas un pagalmus.

Novērtē šo rakstu:

0
0