Krievija
Leonards Inkins · 05.01.2019. · Komentāri (0)Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jÄlasa vai nu kÄdas no dzÄ«ves atrautas teorijas vai arÄ« raksti, kuros, kÄ mÄ“dz teikt datorspeciÄlisti, «pÄ“c noklusÄ“juma» mums automÄtiski pienÄkas tas un tas, tiek piesauktas dažÄdas konvencijas un pat ANO dokumenti.
No malas
MÄ“s neprotam iziet no sava nama un paskatÄ«ties uz to no malas. NovÄ“rtÄ“t pasauli Ärpus Latvijas. Ja to darÄm, tad ļoti primitÄ«vi un bez kritiska vÄ“rtÄ“juma.
Kad runa ir par Krieviju, tad parasti tas aprobežojas ar kÄdu tur nosapņotu demokrÄtiju, brÄ«vÄ«bu vai draudu lÄ«meni. Nopietnas analÄ«zes nav, nopietna vÄ“rtÄ“juma arÄ« nav.
Latviju apdraudÄ“ja un nÄkotnÄ“ apdraudÄ“s tikai viena valsts – tÄ ir Krievija. Vai tÄ bÅ«s brÄ«va, demokrÄtiska, nav svarÄ«gi. SvarÄ«gi ir tas, ka Krievija vienmÄ“r pacieš kaimiņu neatkarÄ«bu tikai tad, ja trÅ«kst spÄ“ka un iespÄ“ju to pakļaut. TÄ bija, tÄ ir, un tÄ bÅ«s, kamÄ“r Krievija eksistÄ“s. Latvijai svarÄ«gi, lai Krievija nekad nav vienota un stipra. Jo vienÄ«gais, kÄ izpaužas uz Äru tÄs vienotÄ«ba un spÄ“ks, ir agresija pret citÄm valstÄ«m.
Noliegt vai izlikties nesaskatÄm vienÄ«go draudu nav gudri. NebÅ«t gataviem kaimiņu agresijai nav gudri, bet muldÄ“t, ka nekas tÄds nav iespÄ“jams, nav nedz gudri, nedz muļķīgi, tas ir nodevÄ«gi un noziedzÄ«gi.
Šai rakstÄ nebÅ«s dziļas zinÄtniskas Krievijas analÄ«zes, un neizteikšu precÄ«zas prognozes, tikai rosinÄšu domÄt, analizÄ“t un vÄ“rtÄ“t. Mans veikums nav zinÄtniska raksta vai dziļa politiska apcerÄ“juma vÄ“rts.
Kad sabruks?
Man bieži jautÄ: tu teici, ka Krievija sabruks, kad tas bÅ«s, vai rÄ«t? Un ironiski piebilst, varbÅ«t vakar jau sabruka?
SvÄ“tie raksti skaidro ar lÄ«dzÄ«bÄm sarežģītas lietas, tÄs vienkÄršojot vai sakÄpinot lÄ«dz absurdam. LÄ«dzÄ«gi rÄ«košos arÄ« es.
IedomÄjieties Ä“ku, kura uzcelta uz sliktiem pamatiem un no sliktiem materiÄliem. Jebkurš, kurš no celtniecÄ«bas kaut ko saprot, teiks, tÄ mÄja sabruks. Ja pajautÄsiet – kad, viņš nevarÄ“s precÄ«zi to prognozÄ“t, bet bÅ«s pÄrliecinÄts, ka mÄja, kurai šÄ·Ä«bi pamati, saplaisÄjušas sienas un caurs jumts, sabruks. Tas ir tikai laika un dabas stihijas jautÄjums.
GadÄs arÄ« tÄ, ka ļoti sen, atbilstoši tÄ laika izpratnei par celtniecÄ«bu ir uzbÅ«vÄ“ta kÄda mÄja. Laikam ejot, pamati ir izskaloti, sienas saplaisÄjušas, un jumts sašÄ·iebies.
Abos minÄ“tajos gadÄ«jumos cÄ“loņi dažÄdi, bet nÄkotne vienÄda. Abas celtnes pÄrvÄ“rtÄ«sies bÅ«vgružos.
MÄ“s zinÄm daudzus gadÄ«jumus, kad Ä“kas atjauno. Atjaunot var daudz ko, bet ir arÄ« tÄdas Ä“kas, kuras atjaunot nav iespÄ“jams. TÄs vai nu jÄnojauc, vai jÄļauj sabrukt. LÄ“tÄk un gudrÄk ir to vietÄ uzcelt citu Ä“ku.
TurpinÄjumÄ ielÅ«kosimies Krievijas Ä“kÄ. KÄdi ir pamati, uz kuriem tÄ stÄv, kÄds ir sienu stÄvoklis un pÄrbaudÄ«sim jumtu.
Nams
Krievijas pamatu stÄvokli aplÅ«košu no 1990. gada, kad aktÄ«vi iesaistÄ«jos politiskÄs norisÄ“s, lÄ«dz 1998. gadam, kad sÄku izdot laikrakstu «Latvietis LatvijÄ». Sienu stÄvokli - no 1998. gada maksÄtnespÄ“jas KrievijÄ lÄ«dz 2008. gada krÄ«zei, un no 2008. gada lÄ«dz šodienai ielÅ«kosimies bÄ“niņos.
LÅ«kojoties uz pamatiem, secinu, ka laikÄ no 1990. gada lÄ«dz 1998. gadam Krievijas ekonomika samazinÄjÄs par 45%. ASV no 1929. lÄ«dz 1933. gadam samazinÄjÄs par 24% un amerikÄņi to uzskata par lielo recesiju. Tad kÄ nosaukt to, kas notika ar Krievijas pamatiem šai laikÄ?
NÄkamajÄ posmÄ Krievijas sienÄs bija vÄ“rojama stabila izaugsme, jo no zemes dzÄ«lÄ“m iegÅ«tais kļuva dÄrgÄks. Šai laikÄ Krievijas iekšzemes kopprodukts dubultojÄs un pieauga lÄ«dz 99.7%.
Iekšzemes kopprodukts
IKP nav valsts ekonomiskÄs izaugsmes rÄdÄ«tÄjs, bet ir tikai viens no rÄdÄ«tÄjiem, kas jÄņem vÄ“rÄ, vÄ“rtÄ“jot ekonomisko stÄvokli valstÄ«.
LabÄk par IKP ekonomisko situÄciju valstÄ« atspoguļo NKP jeb nacionÄlais kopprodukts, kurÄ ir iekļautas visas valstij piederÄ«gÄs ražotnes, arÄ« tÄs, kuras atrodas citÄs valstÄ«s. NKP nav iekļautas citÄm valstÄ«m piederÄ«gÄs ražotnes, kas atrodas attiecÄ«gÄs valsts teritorijÄ. TaÄu NKP analÄ«ze saprotamu iemeslu dēļ netiek popularizÄ“ta, un man tÄdi dati nav pieejami. IKP valsts izsaimniekotÄjiem ir daudz izdevÄ«gÄks, jo pat pilnÄ«gi visas valstÄ« esošÄs ražotnes un resursus var pÄrdot Ärzemniekiem un vienalga atskaitÄ“s valsts ekonomika pastÄvÄ“s.
Bēniņi
Ja ielÅ«kojamies bÄ“niņos, tad secinÄm, ka laika posmÄ no 2008. gada lÄ«dz mÅ«sdienÄm iekšzemes kopprodukta pieaugums ir gandrÄ«z Äetri procenti.
LÄ«dzko Krievija par saviem pilsoņiem uzskatÄ«ja arÄ« Krimas iedzÄ«votÄjus un Krievijas statistika iekļÄva tos savos aprÄ“Ä·inos, iekšzemes kopprodukta izaugsme samazinÄjÄs. Ja 2010. gadÄ iekšzemes kopprodukta pieaugums bija desmit procentu, tad visÄ laikaposmÄ no 2008. gada lÄ«dz 2018. gadam tikai 3.8%. Tas nozÄ«mÄ“, ka izaugsmes kritums bÄ“niņos bija aptuveni piecdesmit reizes.
Ja aplÅ«ko mÄju kopumÄ, tad var secinÄt, ka pirmajÄ laika posmÄ kritums vidÄ“ji gadÄ bija 6.6%, tad pieaugums 7.2% un pÄ“dÄ“jÄ posmÄ pieaugums 0.6% un 0.4%, ja izdala uz katru iedzÄ«votÄju.
Ja skatÄs uz patÄ“riņa rÄdÄ«tÄjiem, tas ir, nevis uz to, ko saražo, bet ko un cik patÄ“rÄ“, tad vislielÄkais patÄ“riņš bija 2014. gadÄ. No 2014. gada Äetros gados patÄ“riņš ir samazinÄjies par sešiem procentiem.
DemogrÄfija
DemogrÄfiskÄ situÄcija valstÄ« ir atkarÄ«ga arÄ« no tÄ, cik nacionÄla vai antinacionÄla ir valsts politika. Valsts var bÅ«t samÄ“rÄ nabadzÄ«ga, bet, ja tÄ nodokļu naudu novirzÄ«s nevis bezjÄ“dzÄ«gu, bÅ«vju celtniecÄ«bai un citiem valsts izzagšanas projektiem, bet sociÄliem mÄ“rÄ·iem (medicÄ«nai, izglÄ«tÄ«bai, Ä£imeņu atbalstam), tad dzimstÄ«bas lÄ«knes lejupslÄ«de mazinÄsies.
KrievijÄ lÄ«dz 2012. gadam, mirstÄ«ba pÄrsniedza dzimstÄ«bu. 2012. gadÄ mirušo un dzimušo skaits bija vienÄds. Krievija pÄrstÄja izmirt. Vai uz krievu rÄ“Ä·ina vai kÄdas citas tautÄ«bas, par to citreiz. KopÄ“jÄ aina bija tÄda, ka katru gadu no diviem tÅ«kstošiem lÄ«dz divdesmit tÅ«kstošiem dzima vairÄk nekÄ mira. Tas neturpinÄjÄs ilgi.
No 2015. gada rudens sÄkÄs tas, ko mÄ“dz saukt par demogrÄfisko krÄ«zi un katastrofu. SÄkumÄ tie bija 2.5% gadÄ. Tas nozÄ«mÄ“, ka par tik mazÄk dzima. ŠÄdas pÄrmaiņas dzimstÄ«bÄ, jo mirstÄ«ba daudz nemainÄs, saistÄ«tas nevis ar naudas trÅ«kumu vai kÄdiem citiem saimnieciskiem aprÄ“Ä·iniem, bet ar apzinÄtu lÄ“mumu nelaist pasaulÄ“ bÄ“rnus. NedzemdÄ“t bÄ“rnus, jo cilvÄ“ki jÅ«t, ka valsti gaida lieli satricinÄjumi un kari.
Šis lÅ«zums cilvÄ“ku pasaules skatÄ«jumÄ notika tad, kad Krievija turpinÄja karadarbÄ«bu UkrainÄ un sÄka SÄ«rijÄ. Ja pavÄ“rosiet dažÄdu valstu statistiku, tad secinÄsiet, ka tÄ ir bieži – kad kÄda valsts gatavojas karot vai karo, dzimstÄ«ba krÄ«tas.
AcÄ«mredzams ir, ka tieši karadarbÄ«bas - gan esošÄs, gan paredzamÄs nÄkotnÄ“ - ir tÄs, kuras liek krieviem KrievijÄ atteikties no bÄ“rnu laišanas pasaulÄ“.
Tas nav pamatojams ar finanšu krÄ«zi, jo krÄ«ze sÄkÄs ÄtrÄk, tas nav izskaidrojams ar patÄ“riņa samazinÄšanos, jo arÄ« tas sÄkÄs agrÄk, tÄ nav rubļa devalvÄcija, tÄ notika 2012. gadÄ un vÄ“lÄk.
Rublis
Valsts bojÄeju veicinÄja arÄ« mÄ“Ä£inÄjumi norobežoties no ASV dolÄriem un pÄriet uz norÄ“Ä·iniem citÄs valÅ«tÄs. Gribam vai ne, bet naftas cenas un citas izejvielas pasaulÄ“ ir pieņemts rÄ“Ä·inÄt ASV dolÄros. Varam atminÄ“ties deviņdesmitos, kad vÄ“l nebija lata, dzÄ«vokļu cenas, mašÄ«nu cenas un citu vÄ“rtÄ“jÄm dolÄros.
Krievija centÄs izvedot citu valÅ«tu kursu, kurš nebÅ«tu pakļauts dolÄra uzvaras gÄjienam. ŠÄdi mÄ“Ä£inÄjumi bija arÄ« iepriekš, un to rezultÄtÄ (pÄ“dÄ“jos trÄ«sdesmit gados) pret ASV dolÄru rubļa pirktspÄ“ja samazinÄjÄs 511 reizes. MÄ“Ä£inÄjumi atkÄrtoti iekÄpt tai pašÄ grÄvÄ« noveda pie tÄ, ka rubļa pirktspÄ“ja vÄ“l samazinÄjÄs.
Kopprodukts
VÄ“l viens rÄdÄ«tÄjs ir Krievijas iekšzemes kopprodukta Ä«patsvars pasaules kopproduktÄ. PÄ“dÄ“jo desmit gadu laikÄ šis rÄdÄ«tÄjs no 2.5% samazinÄjÄs lÄ«dz 1.9%. Tas nozÄ«mÄ“, ka viena astotÄ vai septÄ«tÄ (kÄ nu kurš rÄ“Ä·ina) pasaules daļa spÄ“j saražot tikai divus procentus no pasaulÄ“ ražotÄ. Šai aprÄ“Ä·inÄ ir iekļautas pat daudzas tÄdas valstis, kur liels vairums iedzÄ«votÄju dzÄ«vo primitÄ«vos mitekļos vai zaru bÅ«dÄs. Pat tie pamanÄs ražot vairÄk nekÄ Krievija.
1.9% rÄdÄ«tÄjs KrievijÄ nav bijis nekad. Pat PÄ“tera pirmÄ laikÄ ap 1700. gadu Krievijas ieguldÄ«jums pasaules ekonomikÄ bija lielÄks, tas bija 2.15%! Šodienas Krievijas Ä«patsvars pasaulÄ“ ir mazÄks, nekÄ tas bija, kad Krievijas cars karoja NarvÄ.
KÄpÄ“c? KÄpÄ“c tÄ ir noticis un notiek?
EkonomiskÄ izaugsme
Bieži ir tÄ, ka valsts ekonomiskÄ izaugsme ir atkarÄ«ga ne tikai no tÄ, cik brÄ«vÄ«bu ir valstÄ«, bet arÄ« no tÄ, cik nacionÄla vai tieši otrÄdi – kosmopolÄ«tiska ir valsts pÄrvalde un tÄs piekoptÄ ekonomiskÄ politika.
BrÄ«vÄ«bas jÄ“dziens mÅ«sdienÄs bieži tiek aizstÄts ar izkropļotu un pÄrprastu brÄ«vÄ«bu jeb liberÄlismu. Parasti tÄ aizsegÄ valsts ekonomika tiek grauta (kÄ tas ir noticis ar Latviju), kur brÄ«vÄ«bas vÄrdÄ brÄ«vÄ«ba tiek ierobežota vai pat pilnÄ«gi likvidÄ“ta.
PolitiskÄs brÄ«vÄ«bas
Un tomÄ“r galvenais faktors, kas to ietekmÄ“, ir politiskÄs brÄ«vÄ«bas. Jo to mazÄk, jo mazÄks kopprodukts, jo vairÄk korupcijas un mazÄk uzņēmÄ“jdarbÄ«bas, jo mazÄk ekonomiskÄs izaugsmes. Visa valsts eksistÄ“ tikai tam, lai pie varas esošs loks cilvÄ“ku, apspiežot tautu, dzÄ«votu pÄrtikušu dzÄ«vi, turot tautu bezierunu paklausÄ«bÄ.
Jo vairÄk brÄ«vÄ«bu ir valstÄ«, jo veiksmÄ«gÄk tÄ aug ekonomiski, un otrÄdi, jo mazÄk tajÄ brÄ«vÄ«bu, jo mazÄka ekonomika.
Citiem vÄrdiem sakot, ja vÄ“lamies panÄkt, lai valstÄ« ir ekonomikas pieaugums un pieaug patÄ“riņš, tÄtad ir augsts dzÄ«ves lÄ«menis, tad to visvairÄk ietekmÄ“ politiskÄs brÄ«vÄ«bas valstÄ«. Šie divi rÄdÄ«tÄji ir likumsakarÄ«gi. Ja gribam, lai cilvÄ“ki dzÄ«vo labÄk, ir jÄpalielina politiskÄs brÄ«vÄ«bas un jÄsamazina valsts loma.
Ja mÄ“rÄ·is ir pretÄ“js, tad jÄsamazina politiskÄs brÄ«vÄ«bas, preses brÄ«vÄ«bu, iespÄ“ju piedalÄ«ties valsts pÄrvaldÄ«šanÄ, valsts ierÄ“dņu un ievÄ“lÄ“to kontrolÄ“. Tad ekonomikas izaugsme apstÄsies, un sÄksies posts, cilvÄ“ki bÅ«s spiesti pamest valsti, lai izdzÄ«votu. Tieši tas ir noticis LatvijÄ un daudz lielÄkÄ mÄ“rÄ KrievijÄ, kuras zirnekļa tÄ«kli ir pÄrņēmuši Latviju.
Krievijas loma un ietekme pasaulÄ“ ir daudz lielÄka nekÄ tÄs reÄlais ieguldÄ«jums un sniegums. KÄ to Krievija panÄk? Tikai ar draudiem, militÄru spÄ“ku un agresijÄm pret citiem, kÄ arÄ«, izmantojot plašu Rietumu valstu vadÄ«tÄju dažÄdu lÄ«meņu uzpirkšanu un piespiešanu kalpot Krievijas interesÄ“m.
SecinÄjumi
IespÄ“jams, ka kÄds vai kÄdi, dÄrgi maksÄjot, renovÄ“s šo namu, kurš saucas Krievija, palielinÄs tur politiskÄs brÄ«vÄ«bas un caur to padarÄ«s mazÄk bÄ«stamu pasaulei vai tÄ bruks, radot daudz bÅ«vgružu, kuru putekļos varam nosmakt arÄ« mÄ“s.
Man nav pamata bÅ«t optimistam šai jautÄjumam, un es paredzu, ka notiks Krievijas sabrukšana. LaicÄ«gi iesaku nodrošinÄties ar elpošanas palÄ«glÄ«dzekļiem, lai pÄrdzÄ«votu lielo putekļu laiku, un turÄ“t lÄpstas gatavÄ«bÄ, lai ir ar ko iztÄ«rÄ«t ielas un pagalmus.