Iesaki rakstu:

Pasaules vÄ“sturÄ“ ir maz zināmu gadÄ«jumu, kad divas, savstarpÄ“ji draudzÄ«gas valstis, vismaz tā tās publiski sludina, stiprina robežu viena ar otru, bet tālāk nekas netiek darÄ«ts. Viens no spilgtākajiem gadÄ«jumiem – PSRS un nacistiskās Vācijas noslÄ“gtais “draudzÄ«bas lÄ«gums”, pÄ“c kura noslÄ“gšanas PSRS aktÄ«vi sāka stiprināt savas ārÄ“jas robežas.

Ķīnas un Krievijas (PSRS) draudzÄ«bai ir sena vÄ“sture, tiesa, ne vienmÄ“r ar rozÄ“m kaisÄ«ta. Jāatceras, ka Ķīnas-PSRS nesaskaņas bija ideoloÄ£isks, ekonomisks un diplomātisks konflikts starp Ķīnas Tautas Republiku un Padomju SavienÄ«bu, kas publiski aizsākās 1960. gadā. Dažādas nesaskaņas starp Å…ikitu HrušÄovu un Mao Dzedunu sākās 1950. gadu beigās, sasniedzot kulmināciju 1969. gadā, kad notika militāras sadursmes pie UsÅ«rijas upes, un turpinājās lÄ«dz pat 1980. gadu beigām, kad sabruka PSRS. Šis konflikts izraisÄ«ja ideoloÄ£isku šÄ·elšanos starptautiskajā komunistu kustÄ«bā un noveda pie Ķīnas un ASV attiecÄ«bu atjaunošanas.¹

Pašlaik ārÄ“ji izskatās, ka attiecÄ«bas starp Ķīnu un Krieviju ir ļoti pozitÄ«vas un tās tikai tiek uzlabotas. Tā 2019. gadā abu valstu prezidentu tikšanās laikā Putins paziņoja, ka Krievijas attiecÄ«bas ar Ķīnu sasniegušas bezprecedenta lÄ«meni.²

TomÄ“r pat Krievijas eksperti uzskata, ka augstākais punkts abu valstu attiecÄ«bās ir jau aiz muguras, jo Ķīna rada zināmu apdraudÄ“jumu Krievijai. Ja vÄ“l pie visa pieliek klāt, ka Ä·Ä«nieši Krieviju mÄ“dz uzlÅ«kot kā nesvarÄ«gu valsti, kuras ietekme mazinās un kura turklāt neciena citu valstu suverenitāti, šo iemeslu dēļ nesaredzot Krieviju kā nozÄ«mÄ«gu globālo partneri,³tad situācija kļūst daudz skaidrāka.

Abu valstu šÄ«brīža attiecÄ«bu pamats ir abpusÄ“jā izdevÄ«ba noteiktu jautājumu risināšanā. Kā intereses vairs nesakritÄ«s, tā par draudzÄ«bu vairs neviens nerunās. Par vienu jau vairs nav šaubu – globālā lÄ«menÄ« Ķīna ir kļuvusi par spÄ“cÄ«gāku spÄ“lÄ“tāju nekā Krievija, un abas valstis to apzinās.

Tamdēļ Krievija, neskatoties uz skaļi paustajiem draudzÄ«bas apliecinājumiem, dara to, ko patiesi draugi nedarÄ«tu, – stiprina savas robežas. Lai parādÄ«tu Krievijas “patieso” seju, iesākumā veikšu nelielu atkāpi.

Proti, vienas no kaujas visspÄ“jÄ«gākajām vienÄ«bām visu valstu armijās ir speciālo uzdevumu vienÄ«bas (turpmāk SUV). Tā ir arÄ« Krievijas armijā. Turklāt jāņem vÄ“rā, ka standarta situācijās SUV galvenais mÄ“rÄ·is ir nevis aizsardzÄ«bas kaujas vai operācijas, bet gan izlÅ«košana un diversijas. Papildus – jāņem vÄ“rā bÅ«tisks moments, ka SUV vienÄ«bas pat miera laikā var darboties citas valsts teritorijā. LÄ«dz ar to arÄ« to dislokācijas vieta bÅ«s netālu no tās valsts teritorijas, kurā plānota to darbÄ«ba.

Zinot, kādas pašlaik Krievijai ir attiecÄ«bas ar kaimiņvalstÄ«m, nav nekāds pārsteigums par SUV dislokācijas vietām.

PÄ“c publiskajā telpā izskanÄ“jušÄs informācijas var secināt, ka GRU sastāvā ir vismaz šÄdas SUV⁴. Protams, ka realitātÄ“ to noteikti ir daudz vairāk:

- 2.atsevišÄ·Ä speciālās nozÄ«mes brigāde, dislocÄ“ta Pleskavā;

- 3.gvardes atsevišÄ·Ä brigāde, dislocÄ“ta Samāras apgabalā;

- 10. atsevišÄ·Ä brigāde, dislocÄ“ta Moļkino, Krasnodaras novadā. Šajā pat dislokācijas vietā tiek sagatavoti tā saucamās “privātās kompānijas Vagner” kaujinieki⁵, kuri faktiski ir GRU 10. brigādes karavÄ«ri;

- 14.atsevišÄ·Ä brigāde, dislocÄ“ta Habarovskā;

- 16.speciālās nozīmes brigāde, dislocēta Tambovā;

- 22.atsevišÄ·Ä brigāde, dislocÄ“ta Stepnojā, netālu no Rostovas pie Donas;

- 24.atsevišÄ·Ä brigāde, dislocÄ“ta netālu no Novosibirskas;

- 216.atsevišÄ·ais speciālo operāciju bataljons, dislocÄ“ts Maskavā;

- 539.atsevišÄ·ais izlÅ«košanas centrs, dislocÄ“ts Kalugā;

- 849. mācību centrs, dislocēts Arzamasā, Ņižegorodskas apgabals;

- 346.atsevišÄ·Ä brigāde, dislocÄ“ta Prohladnijā, Kabarda Balkārijā, bet tās sastāvā ir armijas daļa Nr. 92154, kura ir šÄ«s brigādes izlÅ«kbataljons, kas dislocÄ“ts Solnečnogorskā (Maskavas apgabals). PiekritÄ«siet, diezgan neierasti, ka vienas brigādes sastāvs dislocÄ“ts tik tālu viens no otra.

Saliekot SUV dislokācijas vietas uz kartes (kaut aptuveni), redzams, ka Krievijas vidienÄ“ SUV nav dislocÄ“tas. Tās izvietotas pa valsts perimetru, koncentrÄ“joties tajās vietās, kuras atrodas netālu no to valstu robežām, kuras nav uzskatāmas par draudzÄ«gām Krievijai. Divas vienÄ«bas ir arÄ« SibÄ«rijā. ŠÄds vienÄ«bu izvietojums ir loÄ£isks un saprotams. Pret nedraugiem spÄ“ki lielāki, pret draugiem mazāki. To ļoti labi var redzÄ“t kartÄ“. Ar sarkaniem punktiem atzÄ«mÄ“ti jau esošÄs SUV dislokācijas vietas, bet pieminÄ“tās jaunās – ar dzeltenu krāsu.

Tamdēļ biju pārsteigts, kad 10.decembrÄ« izlasÄ«ju ziņu, ka SibÄ«rijā, Altaja novadā izveidota jauna SUV, kuras uzdevums ir veikt izlÅ«košanas uzdevumus pretinieka aizmugurÄ“.⁶

Ja vÄ“l atceramies, ka 21.jÅ«nijā bija informācija, ka AmÅ«ras novadā ir parādÄ«jusies jauna SUV vienÄ«ba, tad paliek interesantāk, Ä«paši, ja par vienÄ«bas izveidi tika rakstÄ«ts: speciālās nozÄ«mes vienÄ«bas izveidošana bÅ«tiski paaugstinās visas apvienÄ«bas kaujas potenciālu, kā arÄ« atbilst mÅ«sdienu kara un bruņotu konfliktu prasÄ«bām.⁷

Ja paskatāmies abu jauno SUV dislokācijas vietas, tad redzams, ka Altaja novads robežojas Kazahstānu, Mongoliju un Ķīnu. Ja apskatām AmÅ«ras novada atrašanās vietu, tad redzam, ka tas robežojas ar Mongoliju un Ķīnu.

Secināms, ka abas vienÄ«bas vai nu robežojas, vai arÄ« ir netālu no Mongolijas. VÄ“rtÄ“jot Krievijas un Mongolijas attiecÄ«bas, secināms, ka tās jau vÄ“sturiski ir bijušas labas un ciešas.⁸ Mongolijas un Krievijas attiecÄ«bas ir ideāli atbilstošas Krievijas vÄ“lmÄ“m. Proti, tā ir lielāka, varenāka un pilnÄ«bā diktÄ“ savus nosacÄ«jums. Ja tā paņemam, attiecÄ«gu stāstu varÄ“tu izstāstÄ«t arÄ« par Krievijas un Kazahstānas attiecÄ«bām. RespektÄ«vi, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā Krievija spÄ“tu tikt galā ar Mongoliju un Kazahstānu pat vienlaicÄ«gi, turklāt nepalielinot savu spÄ“ku samÄ“ru šajā reÄ£ionā.

Ja pieturamies pie šÄda secinājuma, tad nākamais loÄ£iskais secinājums izriet, ka Krievija veic savu spÄ“ku pastiprināšanu pret Ķīnu. Sakiet, ko gribat, bet cits nosacÄ«tais pretinieks pat nesanāk. Krievija pati pret sevi nekaros, tā arÄ« – kāda jÄ“ga pastiprināt spÄ“kus pret Kazahstānu un Mongoliju, ja ar tām jau tagad mierÄ«gi var tikt galā. VienÄ«gā valsts šajā pusÄ“, ar kuru Krievija tā galā vairs netiks, ir Ķīna.

Bet, paga, Putins tak skandināja par labajām attiecÄ«bām ar Ķīnu. Jebšu – klasiskā Krievijas draudzÄ«ba – skandÄ“ vienu, bet reāli dara ko citu? AttiecÄ«gi – Ä·Ä«nieši laikam tad pareizi domā, nesaredzot Krieviju kā globālo partneri. TaisnÄ«ba jau viņiem vien ir. Nav prātÄ«gi draudzÄ«gi spiest kādam roku, kurš aiz muguras tur otru roku, kurā atrodas duncis. 

1 https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%B6%C4%ABnas%E2%80%94PSRS_ideolo%C4%A3isk%C4%81s_nesaska%C5%86as

2 https://www.diena.lv/raksts/viedokli/pasaule/putins-krievijas-attiecibas-ar-kinu-sasniegusas-bezprecedenta-limeni-14220827

3 https://www.tvnet.lv/7032147/krievijas-un-kinas-lodziga-draudziba

4 http://sof-mag.ru/spec_arms/rossia_GRU.html

5 https://voinskayachast.net/suhoputnie-voyska/specialnie/vch51532

6 https://radiosputnik.ria.ru/20201210/spetsnaz-1588578411.html

7 https://www.amur.info/news/2020/07/21/175797

8 http://kremlin.ru/events/president/transcripts/61435