Iesaki rakstu:

“Barot un nekaitināt” — agrāk jokoja, ka tāds uzraksts jāuzliek uz Krievijas robežas. ŠÄda politika galu galā izrādÄ«jusies nepareiza: tagad jātiek galā ar asiņainu režīmu un tā izraisÄ«tu karu. Ko mÄ“s varam un nevaram darÄ«t, lai nedotu agresoram pamatu uzbrukt arÄ« mums? 

Iepriekš vienā no rakstiem tika skaidrots, kas ir lidojumu aizlieguma zona un kāpÄ“c trešÄs valstis (vienalga, NATO vai ārpus NATO) ar savām lidmašÄ«nām nedrÄ«kst notriekt krievu kara lidmašÄ«nas virs Ukrainas: tad tas bÅ«s militārs akts, kas izdarÄ«ts citas valsts teritorijā, un teorÄ“tiski dotu Krievijai pamatu atbildÄ“t ar to pašu. Tika izteikta cerÄ«ba, ka Ukraina pati veidos lidojumu aizlieguma zonu virs savas valsts, un kopš tā laika lietas tiešÄm virzās uz to pusi. 

Šodien tāpÄ“c par atšÄ·irÄ«bām starp citām bieži apspriestām lietām, kam katrai ir sava nozÄ«me un savas Ä«patnÄ«bas. Kas ir sankcijas, tas vairs nav jāskaidro: sankcijas ir juridiska rakstura instruments, ko var piemÄ“rot fiziskām un juridiskām personām, nozarÄ“m vai korporācijām, taču bÅ«tÄ«ba — tas ir juridiska rakstura rÄ«ks, kas netiek uzspiests ar lielgabaliem un raÄ·etÄ“m. Pret sankcijām var tiesāties, var mÄ“Ä£ināt vienoties par to noņemšanu utt., lai gan Krievijas gadÄ«jumā gaidāmas tikai un vienÄ«gi jaunas sankcijas.

Embargo ir lielmÄ“roga sankcijas, kas paredz tirdzniecÄ«bas aizliegumu ar veselu valsti vai reÄ£ionu. PazÄ«stamākais piemÄ“rs ir ASV tirdzniecÄ«bas embargo pret komunistisko Kubu, ANO embargo pašpasludinātajai Ziemeļkipras Turku Republikai, ieroču embargo Somālijai 1992. gadā (ko globāla mÄ“roga ieroču kontrabandisti nekavÄ“joties pārkāpa ar korumpÄ“ta Latvijas ierÄ“dņa Dibranča palÄ«dzÄ«bu), un vÄ“sturiska nozÄ«me savulaik bija tirdzniecÄ«bas embargo, ko lielākajai daļai Eiropas uzspieda ievÄ“rot Napoleons, vÄ“ršot šo embargo pret Apvienoto Karalisti.

ŠÄda veida pilns tirdzniecÄ«bas embargo reti kad sasniedz kāroto efektu un mÅ«sdienās parasti tiek aizstāts ar mÄ“rÄ·Ä“tām sankcijām. TāpÄ“c Eiropas SavienÄ«ba, domājams, neieviesÄ«s pilnu tirdzniecÄ«bas embargo pret Krieviju, jo specifiski plānotas sankcijas strādā precÄ«zāk un efektÄ«vāk.

Boikots ir cilvÄ“ku pašu izvÄ“le nepirkt Krievijas produktus un izvairÄ«ties no tiem, cik vien iespÄ“jams — vÄ“sturÄ“ tas sekmÄ«gi darÄ«ts dažādu morālo iemeslu dēļ pret dažādiem neÄ“tiskiem biznesiem un to Ä«pašniekiem. BÅ«tiski pieminÄ“t, ka boikota gadÄ«jumā iniciatÄ«va nāk no patÄ“rÄ“tājiem un tautas, nevajag nekādus formālus lÄ“mumus. Svaigākais piemÄ“rs — Latvijas kompānijas 1. aprÄ«lÄ« pašas atslÄ“dzās no Krievijas gāzes tirgus un šobrÄ«d gāzi Krievijā vairs ne iepÄ“rk, ne sÅ«knÄ“ atpakaļ reversā (kā tas vienmÄ“r bija noticis). Lai to izdarÄ«tu, nemaz nav jāslÄ“dz robežas. SkatÄ«ties lÄ«dzi, kur katra prece ražota, un nepirkt Krievijas produktus — to var katrs no mums, tur nevajag neko citu kā likt lietā pašu acis un galvas! 

Blokāde turpretÄ« ir galÄ“jais mÄ“rs: tā ir “zaļās” robežas, jÅ«ras vai gaisa telpas fiziska slÄ“gšana ar brutāla militāra spÄ“ka palÄ«dzÄ«bu. PiemÄ“ram, uz augšminÄ“to Napoleona uzlikto tirdzniecÄ«bas embargo briti atbildÄ“ja ar “kontinentālo blokādi” — izmantojot savu pārspÄ“ku uz jÅ«ras, iespieda Francijas un tās pakļauto zemju kuÄ£us iekšÄ ostās, nemaz neļaujot no tām izbraukt.

Briti turÄ“ja savu floti pat Baltijas jÅ«rā un admirāļa Saumareza vadÄ«bā neļāva frančiem un to “sabiedrotajiem” (faktiski — Napoleona iekarotajām nācijām, ko piespieda pÄ“c tam karot Napoleona pusÄ“) izmantot jÅ«ru ne militāro kravu, ne preču un to izejvielu pārvadājumiem. Tikko Dānija, PrÅ«sija un citas zemes atbrÄ«vojās no Napoleona varas, briti atcÄ“la blokādi. ŠÄ« jÅ«ras blokāde noritÄ“ja vienlaikus visapkārt Eiropai, ieskaitot Spāniju, itāļu zemes, Skandināviju utt. 

Citos gadÄ«jumos Ä’Ä£iptes ātrā ideja 1967. gadā bloÄ·Ä“t Eilatas ostu ar karakuÄ£iem (vienÄ«gā IzraÄ“las osta pie Sarkanās jÅ«ras un vitāli svarÄ«ga naftas importam) noveda pie IzraÄ“las atbildes militārā veidā un Ä’Ä£iptes sakāves Sešu dienu karā. Padomju okupācijas spÄ“ku veiktā RietumberlÄ«nes blokāde četrdesmito gadu beigās turpretÄ« nenoveda pie atklāta kara, jo Sabiedrotie atrada iespÄ“ju veikt pirmās nepieciešamÄ«bas preču apgādi RietumberlÄ«nÄ“ ar gaisa transportu — krievu veiktā blokāde izgāzās un tika atcelta. Kad Baltijas valstis sāka stāties ārā no PSRS, tā mÄ“Ä£ināja draudÄ“t ar “padomju ekonomisko blokādi” un pret Lietuvu tādu pat ieviesa no 1990. gada aprīļa lÄ«dz jÅ«lijam, taču Kremlis bija spiests šos tÄ«kojumus atcelt, kad pierādÄ«jās — ekonomiskās blokādes radÄ«tie draudi tikai piespiež baltiešus vÄ“l aktÄ«vāk meklÄ“t iespÄ“jas atjaunot neatkarÄ«bu pilnā mÄ“rā. 

Tā kā armijas vai flotes ar spÄ“ku uzspiestas blokādes Ä«stenošana principā konstituÄ“ kara aktu, tad diplomāti dažkārt dabÅ«juši pasvÄ«st, lai izvairÄ«tos no karastāvokļa. Tā 1962. gadā Kubas raÄ·ešu krÄ«zes laikā, kad ASV atklāja — PSRS ieved un uzstāda Kubā starpkontinentālās ballistiskās raÄ·etes ar kodolgalviņām, amerikāņi gribÄ“ja vispirms uzdot saviem karakuÄ£iem bloÄ·Ä“t Kubas Å«deņus, lai krievi nevar pievest jaunas raÄ·etes un bumbas, kamÄ“r Baltais nams piespiež Kremli izvākt jau ievesto. Taču jÅ«ras blokādes uzlikšana nozÄ«mÄ“tu automātisku atrašanos karastāvoklÄ«. Baltais nams to atrisināja, pasludinot nevis “blokādi”, bet gan “karantÄ«nu”, kas attiecās tikai uz “uzbrukuma ieročiem”, bet ne civilo preču vai izejvielu transportu. KrÄ«ze beidzās sekmÄ«gi visiem. 

LÄ«dz ar to, ja Latvija no savas puses izziņotu robežas blokādi vai mÄ“Ä£inātu fiziski, ar spÄ“ku slÄ“gt robežas ar Krieviju, apturot kravu un cilvÄ“ku pārvietošanos, tad šÄdu blokādi Kremlis varÄ“tu nosaukt par “kara aktu” un atbildÄ“t mums ar šÄvieniem. Kas ir sliktākais — mÅ«s nesargātu Ziemeļatlantijas lÄ«guma 6. pants, jo iniciatÄ«va blokādes uzlikšanai bÅ«tu nākusi no mums, un lÄ«dz ar to nebÅ«tu spÄ“kā formulÄ“jums “uzbrukums vienai no dalÄ«bvalstÄ«m ir uzbrukums visām”. Bet, ņemot vÄ“rā pašreizÄ“jo izgāšanos Ukrainas stepÄ“s un Donbasā, tagad Kremlim to vien vajag kā “maziņu, uzvaru nesošu kariņu”, vÄ“l jo labāk — pret kādu no ienÄ«stajām NATO dalÄ«bvalstÄ«m. 

Pret Krievijas robežas bloÄ·Ä“šanu runā arÄ« kāds daudz praktiskāks apstāklis. Jau divus mÄ“nešus Krievijas karaspÄ“ks nolaupa desmitus tÅ«kstošu Ukrainas civiliedzÄ«votāju, kuri palikuši ienaidnieka aizmugurÄ“ un kam krievi savās apšaudÄ“s iznÄ«cinājuši mājvietas. Viņi ar spÄ“ku milzÄ«gā skaitā tiek deportÄ“ti uz Krieviju. Nokļuvuši tur, viņi visādos iespÄ“jamos veidos ar autobusiem un vilcieniem dodas uz Eiropas SavienÄ«bas robežu — tātad uz Krievijas Federācijas robežu ar Igauniju un Latviju. (Var arÄ« uz Somiju, taču no turienes, ņemot vÄ“rā Baltijas jÅ«ru, tālāka ceļošana ir problemātiskāka nekā caur mÅ«su valsti.)

LÄ«dz ar to, ja mÄ“s atrastu kādu starptautiskajā likumdošanā iespÄ“jamu veidu “robežblokādes pārdÄ“vÄ“šanai par karantÄ«nu pret cÅ«ku gripu” un aiztaisÄ«tu savu robežu ar Krieviju, mÄ“s, pirmkārt, pasliktinātu ukraiņu iespÄ“ju izbÄ“gt no Krievijas, ja viņi tur nokļuvuši pret savu gribu — un, protams, arÄ« noslÄ“gtu ceļu paši saviem pilsoņiem, kas atrodas Krievijā un kam agri vai vÄ“lu bÅ«s jālaižas prom. 

LÄ«dz ar to valsts un starptautiskos lÄ«meņos uzliktas sankcijas Krievijai, apvienotas ar mÅ«su ikviena Ä«stenotu Krievijas produktu un preču boikotu, ir drošÄkie un efektÄ«vākie veidi, kā graut Krievijas agresÄ«vo potenciālu ilgtermiņā, vienlaikus nedodot ieganstu Kremlim sarÄ«kot atriebÄ«bas aktus. 

Iepriekš par tÄ“mu: 

https://pietiek.com/raksti/lidojumu_aizlieguma_zona_virs_ukrainas_kapec_nato_tadu_savulaik_ieviesa_virs_irakas,_bosnijas_un_libijas,_bet_sobrid_ukrainas_gadijuma_to_nedara/