Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja pasaulÄ“ bÅ«tu izveidots Barona Minhauzena ordenis un ar to apbalvotu kādu valsti, tad pašlaik tieši Krievija bÅ«tu viena no pretendentÄ“m tā saņemšanai, - bet visu pÄ“c kārtas.

Iepriekš jau bija nācies paskatÄ«ties, kā piepildās Krievijas paustie solÄ«jumi par jauna bruņojuma izstrādi un iegādi. Faktiski visos gadÄ«jumos – sasolÄ«ts daudz un ātri, bet dzÄ«vÄ“ saņemts stipri vÄ“lāk un mazāk. ReizÄ“m labi, ja vispār kas saņemts.

Tā nu, pārskatot, kas labs pasaulÄ“ notiekas, nevarÄ“ja nepamanÄ«t Krievijas plašsaziņas lÄ«dzekļu ziņu, ka jau esošÄs valsts programmas ietvaros lÄ«dz 2027.gada beigām tiks pieņemts bruņojumā tālās aviācijas perspektÄ«vais aviācijas komplekss (turpmāk tekstā – TA PAK), kurš nomainÄ«s bruņojumā esošos stratÄ“Ä£iskos bumbvedÄ“jus Tu-160 un Tu-95.1 

Tehniskie raksturlielumi iespaidÄ«gi. Viena lidmašÄ«na spÄ“s efektÄ«vi manevrÄ“t kā mazos augstumos, tā 20 km augstumā, vienlaikus arÄ« lidot pÄ“c zemes reljefa. Lidošanas ātrums – no aptuveni 1000 km/h lÄ«dz aptuveni skaņas ātrumam. Lidojuma attālums lÄ«dz 15 000 km (piemÄ“ram, Ä£eogrāfiskais attālums no Maskavas lÄ«dz Vašingtonai ir 7825 km). Īsāk sakot – visu lÄ«meņa superlidmašÄ«na.

Un šÄdu lidmašÄ«nu ne tikai uzbÅ«vÄ“t, bet arÄ« lÄ«dz 2027.gadam pieņemt bruņojumā? Ja paskatāmies tā ļoti šauri, un visam paustajam noticam, tad bÅ«tu jāsecina, ka Krievijas militāri tehniskais potenciāls ir ļoti labā lÄ«menÄ«, nav problÄ“mu ar intelektuālo potenciālu un finansÄ“jumu. Vienu varu paust ar dziļu pārliecÄ«bu – ar intelektuālo potenciālu Krievijai viss kārtÄ«bā, bet kā ar pārÄ“jo? Viens no veidiem, kā saprast militāri tehnisko potenciālu, ir paskatÄ«ties analoÄ£isku projektu virzÄ«bu.

Krievija ik pa laikam paziņo par kādām jaunām militārām izstrādÄ“m, tajā skaitā arÄ« aviācijas jomā, tomÄ“r bÅ«tiski nošÄ·irt, vai tiek runāts par konceptuāli jaunām izstrādÄ“m vai tomÄ“r jau iepriekšÄ“jo modeļu modernizāciju. Tiesa, pÄ“dÄ“jais ir visbiežāk. TomÄ“r arÄ« aviācijas jomā Krievija ir veikusi jaunu izstrādni, proti, lai lÄ«dzinātos citām valstÄ«m, izstrādājusi savu piektās paaudzes lidmašÄ«nu (turpmāk tekstā PPI). JāatzÄ«mÄ“, ka PPI prasa pavisam citu pieeju kā ar lidmašÄ«nas bÅ«vÄ“šanā izmantotajiem materiāliem un tehnoloÄ£ijām, tā ar elektronisko aprÄ«kojumu.

Tad nu paskatÄ«simies, kāds un cik ilgs ir bijis Krievijas ceļš uz PPI. AttiecÄ«gi pÄ“c analoÄ£ijas paskatÄ«simies, vai tagad paustais vispār ir iespÄ“jams. Nelielai atkāpei: Krievijas valsts kompānija "Rostehnologii" paziņojusi, ka jaunās reaktÄ«vās pasažieru lidmašÄ«nas "MS-21" sÄ“rijveida ražošanas sākšana tiks atlikta lÄ«dz 2020.gada sākumam, ņemot vÄ“rā ASV noteiktās sankcijas kompozÄ«tmateriālu piegādÄ“m.2 Hmm, izlasot šo atkāpÄ«ti jau rodas jautājums – par kādām augsto tehnoloÄ£iju lidmašÄ«nām mÄ“s varam runāt, ja Krievija pati pat nevar uzbÅ«vÄ“t pasažieru lidmašÄ«nu!? Nu, labi, tomÄ“r skatÄ«sim faktus.

2002.gada pavasarÄ« „Sukhoi” konstruktoru birojs uzsāka PPI izstrādi. Tika plānots un paziņots, ka PPI jāpieņem bruņojumā 2009.gadā. RespektÄ«vi, septiņu gadu laikā (te atgādinu, ka arÄ« TA PAK tagad sola izstrādāt, uzbÅ«vÄ“t un pieņemt bruņojumā septiņu gadu laikā).

2004.gada rudenÄ« bija izstrādāts skices projekts un saņemts apstiprinājums, ka lidmašÄ«na atbilst prasÄ«bām.

2005.gadā tika publiskota koncepcija un piešÄ·irts rÅ«pnÄ«cas indekss I-21 un T-50 (nedaudz aizsteigšos uz priekšu un pateikšu, ka tieši T-50 kļuva par PPI).

2008.gadā pats Gaisa spēku virspavēlnieks ģenerālpulkvedis A.Zeļins paziņoja, ka PPI izstrāde notiek pēc plāna.

2009.gada decembrÄ« T-50 uzsāka pirmos izmÄ“Ä£inājumus (te jau nesakritÄ«ba laikā, iepriekš tika runāts, ka 2009.gadā tiks pieņemts bruņojumā, bet realitātÄ“ tiek uzsākti tikai izmÄ“Ä£inājumi).

2010.gadā tika paziņots, ka pirmās desmit lidmašÄ«nas uzsāks kaujas dežūras 2013. – 2015.gadā (faktiski tas nozÄ«mÄ“, ka lidmašÄ«na kā jau bÅ«tu pieņemta bruņojumā, tā arÄ« bÅ«tu uzsākta tās sÄ“rijveida ražošana).

Vēlāk, 2011.gadā tika jau paziņots, ka PPI bruņojumā tiks iekļauts 2016.gadā. Savukārt gadu vēl vēlāk, 2012.gadā Krievijas aizsardzības ministrs A.Serdjukovs paziņoja, ka PPI eksporta versiju sāks būvēt 2020.gadā.3

Realitātē izmēģinājumi vēl turpinājās ilgi, un 2017.gada 8.augustā PPI (11. izmēģinājuma modelis, bet kopumā uzbūvēti 13 izmēģinājuma modeļi) pacēlās gaisā.4

2018.gada jÅ«lija sākumā Krievijas AizsardzÄ«bas ministra vietnieks Jurijs Borisovs televÄ«zijā apgalvojis, ka "lidmašÄ«na izrādÄ«jusies ļoti laba, tostarp SÄ«rijā, kur apstiprinājusi vadāmÄ«bas un kaujas spÄ“jas". Viņš medijam "The Diplomat" vÄ“lāk arÄ« paskaidrojis, ka, lai gan PPI esot viena no labākajām lidmašÄ«nām pasaulÄ“, neesot pamata paātrināt modeļa masu ražošanu. Savukārt britu kaujas aviācijas eksperts Džastins Bronks "Business Insider" norāda, ka Borisova aizbildinājumi par to, ka lidmašÄ«na esot tik ļoti laba, ka Krievijai tādu nav jābÅ«vÄ“, esot pārāk neticami.5

TomÄ“r 2019.gadā atkal jau bija ziņa, ka uzsākta sÄ“rijveida ražošana un noslÄ“gts lÄ«gums par 76 lidmašÄ«nu piegādi.6

Tikai 2020.gada 27.decembrī pirmais sērijveida PPI ar borta numuru 01 uzsāka savu lidojumu uz patstāvīgo dislokācijas vietu 929. Valsts lidojumu izmēģinājuma centru Ahtubinskā. Tika arī paziņots, ka līdz 2028.gadam tiks saņemti 75 PPI.7

Savukārt nedaudz agrāk, 2020.gada 7decembrÄ« tika pausta cerÄ«ba, ka otrās pakāpes dzinÄ“js PPI tiks izstrādāts lÄ«dz 2022.gadam un pÄ“c tam dažu gadu laikā tiks uzsākta arÄ« to sÄ“rijveida ražošana.8

Īsais kopsavilkums par PPI bÅ«vÄ“šanu:

Paziņoja, ka tiks izstrādāts, uzbÅ«vÄ“ts, pieņemts bruņojumā un uzsāks sÄ“rijveida ražošanu septiņu gadu laikā.

Izstrāde uzsākta 2002.gadā.

Pirmais sērijveida modelis nogādāts vienībā 2020.gadā.

Bruņojumā vēl nav pieņemts.

Tikai lÄ«dz 2022.gadam cer izstrādāt Ä«sto dzinÄ“ju, kuru sÄ“rijveida ražošanu uzsāks vÄ“l pÄ“c pāris gadiem. Optimistiskākā prognoze lÄ«dz 2024.gadam.

Secinājumi sanāk ne visai labvÄ“lÄ«gi, lai bÅ«tu pamats noticÄ“t, ka plāni par TA PAK ir Ä«stenojami septiņu gadu laikā. PPI izstrāde lÄ«dz pirmajam sÄ“rijveida modelim prasÄ«ja 18 gadus iepriekš apsolÄ«to septiņu gadu vietā, un faktiski, kamÄ“r lidmašÄ«nai nebÅ«s tai paredzÄ“tā dzinÄ“ja, nevar to saukt par pabeigtu, jo tādÄ“jādi tā nesasniedz tehniskajā specifikācijā minÄ“tos lidojuma parametrus. Savukārt dzinÄ“ju sÄ“rijveida ražošana tiek prognozÄ“ta ap 2024.gadu. Faktiski tikai tad varÄ“tu pateikt, ka PPI ir pabeigts. RespektÄ«vi – 22 gadus pÄ“c tā izstrādes uzsākšanas.

Te vÄ“l jāatceras, ka PPI izstrādes un bÅ«vniecÄ«bas sākuma daļā pret Krieviju vÄ“l nebija noteiktas sankcijas. Savukārt, kā iepriekš jau pieminÄ“ju, sankciju rezultātā Krievija pat nespÄ“ja savlaicÄ«gi uzbÅ«vÄ“t pasažieru lidmašÄ«nu.

Viena lieta, ko sola, otra lieta, ko parāda reālie darbi. Putina Krievija tik tiešÄm ir pelnÄ«jusi apbalvojumi par Minhauzena cienÄ«giem izteikumiem.

1 https://ria.ru/20210113/bombardirovschik-1592746727.html

2 https://jauns.lv/raksts/arzemes/318933-asv-sankcijas-piespiez-krievijai-atlikt-jaunas-pasazieru-lidmasinas-serijveida-razosanu

3 https://lenta.ru/lib/14213071/

4 https://ria.ru/20170808/1500000200.html

5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-cies-sakavi-asv-un-kinai-piektas-paaudzes-iznicinataja-izstrade.d?id=50211309

6 https://sputniknewslv.com/Russia/20190730/12168953/Krievija-sakta-iznicinataju-su-57-serijveida-razosana.html

7 https://iz.ru/1104700/anton-lavrov-roman-kretcul/trudnyi-vzlet-minoborony-nakonetc-poluchilo-pervyi-seriinyi-su-57

8 https://ria.ru/20201207/su-57-1587961856.html

Novērtē šo rakstu:

0
0