Iesaki rakstu:

Par prokuratūras ierosināto krimināllietu pret publicistu Lato Lapsu, vārda brīvību un kolaborācijas jēdzienu Rolanda Pētersona saruna ar zvērinātu advokāti Jeļenu Kvjatkovsku.

17. jÅ«nijā ir gaidāma prokuratÅ«ras apsÅ«dzÄ«bas nolasÄ«šana pret jÅ«su aizstāvamo Lato Lapsu RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā. Kāda ir pret viņu ierosinātās lietas bÅ«tÄ«ba? Cik zināms, viņš par advokātam, kādreizÄ“jam LPSR Augstākās tiesas tiesnesim Romualdam Vonsovičam veltÄ«tās grāmatas Kolaborants publicÄ“šanu un reklamÄ“šanu tiek apsÅ«dzÄ“ts pÄ“c diviem Krimināllikuma pantiem vienlaikus?

Jā, tiešÄm, Lato Lapsa ir apsÅ«dzÄ“ts pÄ“c diviem Krimināllikuma pantiem – par neslavas celšanu Romualdam Vonsovičam, kā arÄ« viņa un viņa dzÄ«vesbiedres Baibas Strautmanes vajāšanu. InkriminÄ“tā neslavas celšana ir saistÄ«ta ar to, ka L. Lapsa ir izdevis grāmatu ar nosaukumu Kolaborants, kurā ir publicÄ“jis vairākus Vonsoviča kunga spriedumus, ko viņš ir pieņēmis, bÅ«dams padomju tiesnesis un sodot cilvÄ“kus pÄ“c tādiem pantiem kā "parazÄ«tisks dzÄ«vesveids", "valÅ«tas operācijas", "spekulācija" u. tml. Pamatojoties uz arhÄ«va dokumentiem, kas liecina par R. Vonsoviča aktÄ«vu karjeras veidošanu Padomju SavienÄ«bā, brÄ«vprātÄ«gu darbÄ«bu komjaunatnes organizācijā, iesaistÄ«šanos komunistiskajā partijā utt., L. Lapsa publiski ir izteicis viedokli, ka R. Vonsovičs ir kolaborants jeb, atbilstoši vienai no visizplatÄ«tākajiem jÄ“dziena skaidrojumiem, persona, kas sadarbojas ar okupācijas varu. ProkuratÅ«ra saskatÄ«ja, ka, paužot šo viedokli, žurnālists ir cÄ“lis neslavu R. Vonsovičam, tas ir, tÄ«ši izplatÄ«jis apzināti nepatiesas ziņas jeb faktus par šo personu. Mums gan nav skaidrs, par kādiem faktiem ir runa apsÅ«dzÄ«bā, jo tas, vai persona ir vai nav piekopusi kolaboracionismu, ir vÄ“rtÄ“šanas jautājums, tas ir viedoklis, nevis fakts, turklāt konkrÄ“tajā gadÄ«jumā tas balstās uz faktoloÄ£iskās bāzes. Kas attiecas uz vajāšanu, kas ir inkriminÄ“ta Lapsas kungam, tad tā, pÄ“c prokuratÅ«ras ieskatiem, izpaudusies minÄ“tās grāmatas reklamÄ“šanas pasākumu organizÄ“šanā.

Vai saprotams, tieši kādā veidā L. Lapsa, pÄ“c prokuratÅ«ras ieskatiem, vajāja R. Vonsoviča Ä£imeni? Vai tam ir jebkāds reāls pamats? Publiski izskanÄ“jis, ka L. Lapsa, piemÄ“ram, automašÄ«nu ar savu grāmatu reklamÄ“jošu reklāmu ir novietojis arÄ« pie Vonsoviču Ä£imenes mājas, R. Vonsoviča darba vietas.

Tā saucamais vajāšanas pants ir iestrādāts Krimināllikumā pÄ“c t. s. Stambulas konvencijas parauga ar mÄ“rÄ·i novÄ“rst vardarbÄ«bu Ä£imenÄ“ un drÄ«zāk ir domāts tam, lai aizsargātu cietušos no vardarbÄ«giem partneriem vai radiniekiem. Pants ir ļoti plašs un ietver sevÄ« nevÄ“lamu saziņu, izsekošanu, nevÄ“lamu tuvošanos personas dzÄ«vesvietai un tā tālāk. Protams, pie tik plaša tvÄ“ruma ir nepieciešams elements, kas atdala nevÄ“lamu saziņu, piemÄ“ram, starp konfliktÄ“jošiem kaimiņiem pie žoga no vardarbÄ«ga vÄ«ra ilgstošas bijušÄs sievas izsekošanas vai draudu Ä«sziņu rakstÄ«šanas. TāpÄ“c, lai atzÄ«tu, ka persona veica kriminālsodāmu vajāšanu, nepieciešams pierādÄ«t, ka cietušajai personai bija pamats baidÄ«ties par savu drošÄ«bu. Citādi mÄ“s varÄ“tu atzÄ«t par vainÄ«gajiem vajāšanā jebkuru spama korespondences autoru. Krimināllikums to neļauj, jo spama autors neapdraud mÅ«su drošÄ«bu. KonkrÄ“tajā lietā nav runa ne par nevÄ“lamu saziņu, ne izsekošanu, ne jebkādu pamatu baidÄ«ties, ka L. Lapsa apdraudÄ“s R. Vonsoviča un B. Strautmanes drošÄ«bu.

Runājot par grāmatu – vai tajā ir publicÄ“tas kādas nepatiesas ziņas par R. Vonsoviču, kas ir bÅ«tiska pazÄ«me, lai varÄ“tu izvirzÄ«t apsÅ«dzÄ«bu par neslavas celšanu? Viņš tajā tiek dÄ“vÄ“ts par "kolaborantu", "padomju varas lÄ«dzskrÄ“jÄ“ju" u. tml, bet vai šie apzÄ«mÄ“jumi uzskatāmi par melÄ«giem?

Vārdam "kolaborants" nav vienota juridiskā vai vÄ“sturiskā skaidrojuma. Ja mÄ“s vienkārši ievadām šo vārdu interneta meklÄ“tājā, tad visvairāk atradÄ«sim tādu apzÄ«mÄ“jumu kā "persona, kas sadarbojas ar okupācijas varu, iespÄ“jams, arÄ« piespiedu kārtā". LÄ«dz ar ko personas saukšana gan par kolaborantu, gan par "padomju varas lÄ«dzskrÄ“jÄ“ju" manā skatÄ«jumā ir tikai viedoklis, kādas personas darbÄ«bas vÄ“rtÄ“jums attiecÄ«gajā vÄ“sturiskajā periodā. Krimināllietā pietiek konstatÄ“t, ka paustais ir viedoklis, nevis ziņa, lai personu par tā paušanu nāktos attaisnot – jo vārda brÄ«vÄ«bas standarti prasa, lai personai bÅ«tu tiesÄ«bas uz viedokli. Taču šajā gadÄ«jumā mÄ“s varam droši runāt arÄ« par to, ka šis viedoklis ir balstÄ«ts faktos. Es neuzskatu par iespÄ“jamu dot vÄ“rtÄ“jumu kādas personas darbÄ«bai padomju laikā no morāles viedokļa, tas nav manā kompetencÄ“, taču, ja mÄ“s ar kolaboracionismu saprotam sadarbÄ«bu ar okupācijas varu, tad iestāšanās komjaunatnÄ“, komunistiskajā partijā, Augstākās tiesas tiesneša amats ir pietiekams pamats uzskatÄ«t, ka persona aktÄ«vi sadarbojās ar okupācijas varu.

Vai jums ir zināmi kādi precedenti Latvijā, kur par līdzīgiem publiskiem izteikumiem par kādām padomju perioda amatpersonām tiktu ierosināta krimināllieta? Un kā ar civilprasībām līdzīgos gadījumos?

Parasti šÄda veida strÄ«di tiek risināti civiltiesiskā kārtā, jo civillietās šie vārda brÄ«vÄ«bas principi tiek traktÄ“ti šaurāk nekā krimināllietās. Daudz vieglāk ir panākt civilprasÄ«bas apmierināšanu par nepatiesu ziņu atsaukšanu, nekā panākt personas notiesāšanu par neslavas celšanu. Civillietā atbildÄ“tājam ir jāpierāda, ka viņa paustās ziņas ir patiesas, savukārt krimināllietā viss pierādÄ«šanas pienākums gulstas uz valsts apsÅ«dzÄ«bas pleciem. Taču jāsaka, ka arÄ« civillietu praksÄ“ ir vismaz viens spriedums gandrÄ«z identiskā lietā, kas pilnÄ«bā apstiprina mÅ«su pozÄ«ciju saistÄ«bā ar Lapsas kungam celto apsÅ«dzÄ«bu. Zināmu publicitāti ieguvusi tā saucamā Ogres kolaboranta lieta, kur prasÄ«ba par nepatiesu ziņu atsaukšanu tika noraidÄ«ta pilnÄ«bā. Tur radinieki bija apstrÄ«dÄ“juši kādas mirušas personas nosaukšanu par kolaborantu medijos, un tiesa secināja, ka strÄ«du raksta virsraksts Ogres kolaboranta slavināšana precÄ«zi atbilst jÄ“dziena "viedoklis" jÄ“gai, jo atspoguļo atbildÄ“tāja uzskatus, izpratni un attieksmi pret personas biogrāfijas faktiem. JÄ“dziens "kolaborants" rakstā ir lietots nozÄ«mÄ“ "persona, kas sadarbojusies ar okupācijas varu", tādÄ“jādi šis apzÄ«mÄ“jums, kā nosaukta persona, nevar bÅ«t ziņa, bet tikai raksta autora vÄ“rtÄ“jums. 

Kas attiecas uz krimināllietām, lÄ«dz šim esmu jau aizstāvÄ“jusi personas, kas tika apsÅ«dzÄ“tas par neslavas celšanu, un visos gadÄ«jumos veiksmÄ«gi, personas ir tikušas attaisnotas, jo pierādÄ«šanas slieksnis, lai personu notiesātu pÄ“c šÄ« panta, ir ļoti augsts. Pirmkārt, ir jāpierāda, ka teiktais vai publicÄ“tais ir ziņa, nevis viedoklis. Otrkārt, ka šÄ« ziņa ir nepatiesa. Treškārt – persona apzinājās, ka šÄ« ziņa ir nepatiesa. Ceturtkārt – persona to tÄ«ši izplatÄ«ja ar konkrÄ“tu mÄ“rÄ·i celt neslavu kādai citai personai. Tāda šobrÄ«d ir tiesu prakse, un šie stingrie kritÄ“riji ir pilnÄ«gi pamatoti, jo vārda brÄ«vÄ«ba ir viens no svarÄ«gākajiem demokrātiskās sabiedrÄ«bas pamatprincipiem.

Vai atminaties kādu gadÄ«jumu Latvijā, kur kāds žurnālists vai publicists tiktu apsÅ«dzÄ“ts par kādas personas vajāšanu? Vai uzbāzÄ«ga sekošana ar kameru vai diktofonu arÄ« ir vajāšana?

Es tādus gadÄ«jumus nezinu. Protams, arÄ« žurnālists un publicists var bÅ«t varmāka, kas sit un vajā savu sievu, taču tas, ka šajā gadÄ«jumā personas vajāšana prokuratÅ«ras ieskatā tiek sasaistÄ«ta ar žurnālista profesionālo darbÄ«bu, ir bezprecedenta gadÄ«jums. Ja žurnālists ar kameru uzstājÄ«gi seko amatpersonai, sÅ«ta epastus, zvana un uzdod jautājumus, tas varbÅ«t šai personai ir nepatÄ«kami, bet tā nav vajāšana. AbsolÅ«ti nepieciešamais elements ir reāli draudi drošÄ«bai. Tā arÄ« ir robeža starp varbÅ«t ne pārāk Ä“tisku žurnālista rÄ«cÄ«bu un vajāšanu.

Kas ir jÄ“dziens "kolaborants" no juridiski tiesiskā viedokļa? Vai ikviens, kurš Latvijas okupācijas laikā bija LKP/PSKP biedrs, vai arÄ« ieņēma kādus amatus valsts institÅ«cijās? VÄ“sturnieki, lai šo jÄ“dzienu nedaudz sašaurinātu, dažkārt par noteicošo pazÄ«mi uzskata aktÄ«vu, ļaunprātÄ«gu rÄ«cÄ«bu režīma vÄ“rtÄ«bu propagandÄ“šanā un tā pretinieku vajāšanā.

Juridiski tiesiskās izpratnes par to, kas ir kolaborants, nav. Tur jau tā lieta! Dažādiem vÄ“sturniekiem ir dažādi viedokļi par to, kas ir kolaborants, – vai tas ir jebkurš, kurš ieņēma kādu amatu, vai arÄ« tas, kurš bija LKP biedrs, vai tikai tie, kas strādāja represÄ«vajā aparātā, sadarbojās ar VDK, vai vispār visi, kas dzÄ«voja un strādāja PSRS.

PiemÄ“ram, Valsts prezidents Egils Levits publiskajās intervijās ir visai skarbi izteicies par šo jautājumu – gandrÄ«z ikviens, kurš nepretojās režīmam, var tikt dÄ“vÄ“ts par kolaborantu. Taču šaurākā nozÄ«mÄ“ viņa viedoklis ir – kolaboracionisti bija tie, kas iestājās komunistiskajā partijā un ieņēma valsts amatus. CitÄ“šu precÄ«zi: "93% Latvijas iedzÄ«votāju nepiedalÄ«jās kolaboracionismā, un 7% piedalÄ«jās. Kā to var redzÄ“t? Tie ir komunistiskās partijas biedri. Komunistiskā partija ir robežšÄ·irtne, formālā robežšÄ·irtne šim režīmam, tiem, kas nostājās režīma pusÄ“."

Taču tajā pašÄ laikā arÄ« viņa ieskatā, un atkal citÄ“šu precÄ«zi – "tur ir dažādas pakāpes, dažāda pelÄ“kuma pakāpes, sākot no viegli pelÄ“ka lÄ«dz tumši melnam". Tas, vai konkrÄ“tu personu, pamatojoties uz tās biogrāfiju, darbÄ«bu padomju laikā, var apzÄ«mÄ“t ar vārdu "kolaborants", ir vÄ“rtÄ“šanas jautājums. Ja persona strādāja augstos amatos, bija partijas biedrs un tā tālāk, tad tas, vai ar šÄdu darbÄ«bu persona ir vai nav piekopusi kolaboracionismu, ir viedoklis, nevis pārbaudei pakļaujams fakts. Par faktiem ir atzÄ«stams, piemÄ“ram, tas, vai persona ir vai nav ieņēmusi kādus amatus PSRS, vai persona ir bijusi kompartijas biedrs, proti tas, vai persona ir vai nav sadarbojusies ar okupācijas varu. Bet, ja šie fakti ir pierādÄ«ti, tad tas, var vai nevar šÄda sadarbÄ«bas pakāpe liecināt par kolaboracionismu, ir subjektÄ«vs vÄ“rtÄ“jums jeb viedoklis, tiesÄ«bas uz kuru ir katram.

Tā ir bÅ«tiska lieta, ko, šÄ·iet, apsÅ«dzÄ«ba neizprot. PiemÄ“ram, izejot no Valsts prezidenta citātiem, varam pieņemt, ka viņam Lato Lapsas grāmatā minÄ“tie fakti varÄ“tu šÄ·ist pietiekams pamats, lai konkrÄ“to personu [R. Vonsoviču] nosauktu par kolaborantu. Kādam citam varbÅ«t tie šÄ·istu nepietiekami. Bet jebkurā gadÄ«jumā tas ir viedoklis, uz ko tiesÄ«bas ir aizsargātas SatversmÄ“.

Kāda ir tālākā tiesas virzÄ«ba pÄ“c apsÅ«dzÄ«bas nolasÄ«šanas? Vai tiesas spriedums varÄ“tu kļūt par bÅ«tisku precedentu šÄda veida lietās?

PÄ“c apsÅ«dzÄ«bas nolasÄ«šanas tiks pratināti cietušie – R. Vonsovičs un B. Strautmane. Tas aizņems vairākas tiesas sÄ“des, jo aizstāvÄ«bai ir daudz jautājumu. Tad, iespÄ“jams, tiks nopratināti daži liecinieki un pārbaudÄ«ti rakstveida pierādÄ«jumi. Nedomāju, ka process bÅ«s ļoti garš, – un mÄ“s darÄ«sim visu, kas no mums ir atkarÄ«gs, lai tas ātri virzÄ«tos uz priekšu. Taču šis process bÅ«s svarÄ«gs – gan juridiski, vÄ“lreiz caur tiesu praksi nostiprinot atšÄ·irÄ«bu starp ziņu un viedokli, gan arÄ« kā rādÄ«tājs tam, vai Latvijā pastāv vārda brÄ«vÄ«ba un kādas ir tās robežas.

Pārpublicēts no laikraksta Diena un diena.lv.