Iesaki rakstu:

2016.gada 21.aprÄ«lÄ« Saeima steidzamā kārtā, tehniski demokrātiskā balsojumā – 65 deputātiem balsojot “Par”, 19 deputātiem balsojot “Pret” un 5 deputātiem atturoties, pieņēma strÄ«dÄ«gos grozÄ«jumus Krimināllikuma X nodaļā “Noziegumi pret valsti”.[1]

GrozÄ«jumi paredz ieviest sodus arÄ« par nevardarbÄ«gu aicinājumu un vÄ“ršanos pret valsts varu SatversmÄ“ neparedzÄ“tā veidā, par palÄ«dzÄ«bu ārvalstij kaitÄ«gā darbÄ«bā pret Latvijas Republikas drošÄ«bas interesÄ“m. GrozÄ«jumu anotācija liek noprast, ka turpmāk neizpaužamu ziņu jÄ“dziens bÅ«s kļuvis daudz plašÄks un tās var bÅ«t ne tikai ziņas, kas apdraud valsts drošÄ«bu.[2] GrozÄ«jumi var bÅ«tiski paplašināt to personu loku, pret kurām var tikt ierosinātas krimināllietas pÄ“c kāda no Krimināllikuma X nodaļas pantiem.

Tehniski demokrātiskā veidā arÄ« notika juridiskās komisijas sÄ“des, kurās vairākums pieaicināto ekspertu piekrÄ«toši māja ar galvu, atbalstot grozÄ«jumu nepieciešamÄ«bu un aizvien jaunās redakcijas, kuras lielā steigā tapa viena aiz otras.

MierÄ«gai un visupiekrÄ«tošai komisijas gaitai gan traucÄ“ja dažas darvas karotes, piemÄ“ram, vairākas vÄ“stules no sabiedriskām organizācijām un institÅ«ciju pilnvarotie eksperti, kuri nebija juridiskās komisijas pieaicināto vidÅ« un izteica negaidÄ«tus viedokļus un bažas par likumprojektu.[3] Eksperti un vÄ“stules, protams, bija tikai nelieli ignorÄ“jami sprunguļi, par kuriem pÄ“cāk arÄ« no Saeimas tribÄ«nes paši likumprojekta iesniedzÄ“ji spÄ“ja tikai ironizÄ“t.

Vai tiešÄm varam teikt, ka pieņemtie grozÄ«jumi atspoguļo likumdevÄ“ja gribu un vai tiešÄm varam teikt, ka bija notikusi kvalitatÄ«va diskusija ar sabiedrÄ«bas un ekspertu lÄ«dzdalÄ«bu, vai arÄ« visa šÄ« likumprojekta apspriešana bijusi tikai dekoratÄ«va?

AktÄ«vi paužot savu viedokli un sniedzot savus priekšlikumus pie strÄ«dÄ«gajiem grozÄ«jumiem, visā likumprojekta izskatÄ«šanas gaitā aicināju rÅ«pÄ«gāk apsvÄ“rt visus argumentus un padarÄ«t diskusiju par grozÄ«jumiem plašÄku, aicināju ilustrÄ“t ar piemÄ“riem un pamatot jauno pantu nepieciešamÄ«bu, kas, manuprāt, iesniedzÄ“jiem izdevās visai vāji.

PÄ“c Valsts Prezidenta iebildumiem steigā salāpÄ«tā redakcija ir tas, ar ko mÄ“s dzÄ«vosim tagad, un es kā deputāte, kura piedalÄ«jās visās juridiskās komisijas sÄ“dÄ“s, kurās tika skatÄ«ti šie grozÄ«jumi, nevaru piekrist komisijas vairākuma apgalvojumam, ka esam ieguvuši labāko rezultātu. Manuprāt, šie grozÄ«jumi bija daudz plašÄkas diskusijas vÄ“rti un noteikti nebija virzāmi steidzamā kārtā, jo milzÄ«gā steigā un lielo baiļu aizsegā ieguvām pavisam ko lÄ«dzÄ«gu tam, ar ko mÅ«s biedÄ“ – totalitārisma pazÄ«mju atgriešanos.

Ja mÄ“s pieņemam, ka totalitārisma iezÄ«me ir sabiedrÄ«bas vairākuma interešu ignorÄ“šana, tad der atcerÄ“ties, ka arÄ« šÄ« likumprojekta izstrādÄ“ sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«ba netika paredzÄ“ta, kas arÄ« ir atspoguļots anotācijā[4]. Varam bÅ«t droši, ka drÄ«z vien juridisko zinātņu studentu referāti krimināltiesÄ«bās iekļaus sevÄ« salÄ«dzinošos pÄ“tÄ«jumus: “LPSR Kriminālkodekss un Latvijas Republikas krimināllikums – kopÄ«gās un atšÄ·irÄ«gās iezÄ«mes regulÄ“jumā par noziegumiem pret valsti.”

Nevar nepamanÄ«t, cik ļoti likumprojekta autori varÄ“tu bÅ«t iedvesmojušies no tādiem LPSR 1961.gada Kriminālkodeksa formulÄ“jumiem, kā “….palÄ«dzÄ«bas sniegšana ārvalstij tās naidÄ«gajā darbÄ«bā pret PSRS….” (59.pants. Dzimtenes nodevÄ«ba)[5] un “par ziņu…nodošanu, kā arÄ« nozagšanu vai vākšanu nolÅ«kā tās nodot ārvalstij, ārvalsts organizācijai, vai to aÄ£entÅ«rai, kā arÄ« citu ziņu nodošanu vai vākšanu ārvalsts izlÅ«košanas iestāžu uzdevumā….” (60.pants Spiegošana)[6].

BÅ«tiskākā atšÄ·irÄ«ba starp šÄ«m abām realitātÄ“m ir tāda, ka bÄ“gšana uz ārvalstÄ«m LPSR laikā bija sevišÄ·i bÄ«stams valsts noziegums, bet mÅ«sdienās – reizÄ“m vienÄ«gā iespÄ“ja atrast darbu, lai nomaksātu hipotekāro parādu.

KāpÄ“c tad mums tik ļoti bija nepieciešami šÄdi grozÄ«jumi? KāpÄ“c mÄ“s runājam par valsts drošÄ«bu tikai spiegu un mutes brÅ«Ä·Ä“tāju kontekstā, kopÄ“jot padomju laiku retoriku, kamÄ“r Eiropu satricina aizvien jauni terorakti? AcÄ«mredzami pÄ“c drošÄ«bas iestāžu novÄ“rtÄ“juma lielākos draudus iedzÄ«votājiem var radÄ«t nevis terorists pašnāvnieks, bet gan spiegs, ja reiz grozÄ«jumi bija virzāmi steidzamā kārtā. Vai mÅ«su valstÄ« ir identificÄ“ta kāda ārkārtas situācija, kura likumprojekta iesniedzÄ“jiem šÄ·iet bÄ«stamāka, nekā terorisms? Jo tagad, ja persona internetā izplatÄ«s aicinājumu atlaist Saeimu SatversmÄ“ neparedzÄ“tā veidā, DrošÄ«bas policija viņu sagaidÄ«s kāpņutelpā. Bet, ja persona internetā aicinās veikt teroraktu, saskaņā ar pašreiz spÄ“kā esošo regulÄ“jumu, pirms saukt personu pie atbildÄ«bas, DrošÄ«bas policijai ir vÄ“l jāpārbauda, vai tās ir tikai tukšas runas vai arÄ« personai ir šÄdas iespÄ“jas.

KāpÄ“c mÄ“s tiecamies pārspÄ“t Igauniju un Lietuvu bardzÄ«bā pret valsts noziedzniekiem, nemÄ“Ä£inot kaut vai pietuvoties saviem brāļiem labklājÄ«bas, nodokļu politikas vai uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veicināšanas jomā? Jo uzrakstÄ«t pantu ir vienkāršÄk nekā sakārtot valsti?

2016.gada 14.aprÄ«lÄ« pie Valsts prezidenta notika saistoša diskusija par drošÄ«bu 21.gadsimtā un pieaugošiem izaicinājumiem, kuras laikā guvu daudz vÄ“rtÄ«gu atziņu, kā piemÄ“ram: lai vairotu drošÄ«bas sajÅ«tu cilvÄ“kos, kuri ikdienā dzÄ«vo diezgan lielās bailÄ“s, valstij bÅ«tu ieteicams vairāk komunicÄ“t ar tautu. DrošÄ«ba ir ne tikai bruņojums, augsts žogs vai bargs likums, drošÄ«ba ir arÄ« iedzÄ«votāju veselÄ«ba, miers un labklājÄ«ba.

Bet, ja iedomājas, ka valsts komunicÄ“ ar tautu likumu valodā, tad šie grozÄ«jumi tautai ir agresÄ«vs piedraudÄ“jums. Un, ja vecā likuma redakcija, kura, starp citu, tapa pÄ“c Barikāžu baisajiem notikumiem un sargāja Latvijas neatkarÄ«bu un drošÄ«bu vairāk nekā 10 gadus, vÄ“stÄ«: “Visus, kas centÄ«sies izjaukt mieru tavā dzÄ«vÄ“ un pārliecÄ«bu par rÄ«tdienu, lai tu netraucÄ“ti varÄ“tu turpināt to, ko plānoji savā dzÄ«vÄ“, sauksim pie atbildÄ«bas!” Tagad ar jauniem grozÄ«jumiem salasāmais vÄ“stÄ«jums ir agresÄ«vs un mulsinošs: “BÄ«sties, jo arÄ« tavas darbÄ«bas var izrādÄ«ties noziedzÄ«gas, ja mÄ“s tā lemsim!”

 Uzskatu, ka mÄ“s nevaram vairot valsts drošÄ«bu ar vienu represÄ«vu likumu, ja ar citiem likumiem destabilizÄ“jam sabiedrÄ«bas drošÄ«bu pārÄ“jās jomās. Tajā brÄ«dÄ«, kad bÅ«s jāaizsargā valsts ar ieroci rokā, uz ko mÄ“s pÄ“dÄ“jā laikā tiekam rÅ«pÄ«gi gatavoti, nebÅ«s, kas to dara, jo daļa jau sÄ“dÄ“s cietumā par mutes palaišanu, daļai banka vai valsts bÅ«s attiesājusi vienÄ«go Ä«pašumu un tie dzÄ«vos zem tilta, bet daļa – tā arÄ« turpinās stāvÄ“t rindā pie ārsta. 

Neskatoties uz to, ka pret iespÄ“jamo svešas valsts agresiju Latvijas teritoriju sargā NATO sabiedroto garantijas un tāda situācija kā Krimas scenārijs Latvijā vispār nav iespÄ“jama - iniciatÄ«va stiprināt drošÄ«bu, vÄ“ršoties pret pašu iedzÄ«votājiem, nāk no pašu politiskās varas aprindām. Vai tā bÅ«tu neuzticÄ“šanās sabiedrotajiem, varas vājuma pazÄ«me vai viltÄ«gi ieslÄ“pts instruments?

Skaidrs, ka grozÄ«jumu esence ir tieši tā saucamais “spiegu pants”, kurā pilnÄ«gi nemanot, tikai ar anotācijas palÄ«dzÄ«bu tiek paplašināta neizpaužamu ziņu definÄ«cija. Tagad tās bÅ«s ne tikai ar normatÄ«vajiem aktiem noteiktās ar Ä«pašu izmantošanas kārtÄ«bu, bet jebkuras citas ziņas, piemÄ“ram, kredÄ«tiestāžu rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija. Vairāki eksperti uzskata, ka, kriminalizÄ“jot šÄdu ziņu vākšanu, var tikt likti nopietni šÄ·Ä“ršÄ¼i tiem, kuri vāks pierādÄ«jumus savai aizstāvÄ«bai tiesā pret kreditoru patvaļu.

IespÄ“jams, ka, aizraujoties ar drošÄ«bas stiprināšanu, deputāti ir iebalsojuši bÄ«stamu un represÄ«vu mehānismu, kas var tikt pavÄ“rsts pret lielu daļu Latvijas iedzÄ«votāju. Krimināllikuma grozÄ«jumu plaši interpretÄ“jamie panti paver iespÄ“ju drošÄ«bas iestāžu patvaļai, no kuras mÅ«s sargās tikai likumprojekta iesniedzÄ“ju mutvārdu garantijas.

Reiz Bendžamins Franklins, iespÄ“jams, sacÄ«ja šÄdi: “Demokrātija ir tad, kad divi vilki un jÄ“rs balso par pusdienu Ä“dienkarti. BrÄ«vÄ«ba ir tad, kad labi bruņots jÄ“rs apstrÄ«d šÄdas balsošanas rezultātu.” Par citāta otrās daļas izcelsmi vÄ“sturnieki vÄ“l strÄ«das, bet, lai kādam nerastos pamats mani apvainot publiskā pretvalstiskā aicinājumā, precizÄ“šu, ka Latvijas gadÄ«jumā jÄ“rs var tikt bruņots tikai ar juridiskiem argumentiem un tikai SatversmÄ“ paredzÄ“tā veidā.

---

[1] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/EFAC2EE2A01DD209C2257F9B00470892?OpenDocument

[2] U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre “Krimināllikuma zinātniski-praktiskais komentārs. SevišÄ·Ä daļa”, Firma “AFS”, RÄ«ga 2003., 35.lpp.

[3] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/EE6CCF856A346AB4C2257F960022FDDD?OpenDocument

[4] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument#b

[5] LPSR Kriminālkodekss, izdevniecÄ«ba “Liesma”, RÄ«ga, 1976.gads, 59.lpp

[6] LPSR Kriminālkodekss, izdevniecÄ«ba “Liesma”, RÄ«ga, 1976.gads, 60.lpp