Iesaki rakstu:

Valsts policijas RÄ«gas reÄ£ionālās pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes sāktajā kriminālprocesā par Pietiek aprakstÄ«to bijušÄ Ä€rvalstu investoru padomes priekšsÄ“dÄ“tāja Andra Lauciņa (attÄ“lā) fantastiski veiksmÄ«go megadarÄ«jumu pirms desmit gadiem tiek pÄ“tÄ«ti darÄ«jumā samaksāto 7,59 miljonu latu tālākie ceļi, liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija.

Kā jau ziņots,  pÄ“c tam, kad auditorfirma Ernst&Young Baltic ar Lauciņu kā valdes locekli bija devusi caurmÄ“rā pozitÄ«vu atzinumu par iespÄ“jamo darÄ«jumu ar 28 hektāru zemesgabalu RÄ«gā, Jaunciema gatvÄ“, Lauciņam izdevās ārvalstu investoriem pārdot zemesgabalu par summu, kas 51 reizi pārsniedza tā iegādes summu, lai gan Ä«pašumam bija virkne apgrÅ«tinājumu un apbÅ«vei bija piemÄ“rota tikai neliela tā daļa.

Par jauno zemesgabala Ä«pašnieku darÄ«juma rezultātā kļuva nu jau maksātnespÄ“jÄ«gie SIA Peltes Ä«pašumi, kuru vienÄ«gais Ä«pašnieks darÄ«juma norises laikā saskaņā ar Lursoft datiem bija pieminÄ“tā SIA MEI Latvija, bet vienÄ«gais valdes loceklis - britu pilsonis Neils Deniels Gillespijs Dženingss, kurš iepriekš tāpat bija ieņēmis valdes locekļa amatu Ernst&Young.

Savukārt MEI Latvija Ä«pašnieki darÄ«juma laikā saskaņā ar Lursoft datiem bija ASV pilsonis Džons Kouls Donaldsons (20%), NÄ«derlandÄ“ reÄ£istrÄ“tā Reggehuys Management B.V. (36%), Lietuvā reÄ£istrÄ“tā Middle Eutope [iespÄ“jams, drukas kļūda un domāts Europe] Investments Baltija UAB (24%) un tas pats Dženingss (20%), kurš ieņēma arÄ« MEI Latvija valdes locekļa amatu.

No neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka pašlaik kriminālprocesā tiek izmeklÄ“ta versija, ka faktiski Dženingss varÄ“tu bÅ«t bijis tas, kurš, izmantojot ārvalstu investoru nezināšanu, bet solot rÄ«koties investoru interesÄ“s, kā SIA MEI Latvia un SIA Peltes Ä«pašumi valdes loceklis viņiem piedāvājis nopirkt zemes gabalu Jaunciema gatvÄ“.

Tiek arÄ« pārbaudÄ«ta versija, ka daļu no darÄ«jumā investoru samaksātās naudas no Lauciņa ir saņēmis tieši Dženingss: izmeklÄ“šanā noskaidrots, ka neilgi pÄ“c šÄ« darÄ«juma Dženingss personiskām vajadzÄ«bām ir iegādājies nekustamo Ä«pašumu par pietiekami iespaidÄ«gu summu - 1,4 miljoniem eiro.

ZÄ«mÄ«gi arÄ«, ka, sākoties tiesvedÄ«bai saistÄ«bā ar minÄ“to darÄ«jumu, Dženingsa oficiālo Ä«pašumu apjoms ir bÅ«tiski samazinājies: piemÄ“ram, Lursoft dati rāda, ka uzņēmumā Lilastes kāpas, kas iepriekš piederÄ“ja Dženingsam un Lauciņam, tagad Dženingsa vietā ir viņa bijusÄ« dzÄ«vesbiedre.

Pietiek jau informÄ“ja: kā rāda Valsts vienotās datorizÄ“tās zemesgrāmatas dati, 2005. gadā Lauciņam bija paveicies ar fantastiski izdevÄ«gu nekustamā Ä«pašuma darÄ«jumu. 1998. gadā viņš par 147 940 latiem no 1938. gadā dzimušÄ Valtera Jāņa Ezeriņa bija iegādājies 28,48 hektārus plašu zemesgabalu RÄ«gā, Jaunciema gatvÄ“. 2005. gada 15. jÅ«lijā viņš šo zemesgabalu pārdeva SIA Peltes Ä«pašumi par 51 reizi lielāku summu - 7 590 283 latiem.

Pastāv versija, ka patiesÄ«bā Ä«pašuma tirgus cena tolaik bijusi pat deviņas reizes zemāka, taču vismaz oficiāli darÄ«jums tika nopietni gatavots: pirms tā auditorfirmai Ernst&Young bija pasÅ«tÄ«ts veikt padziļināto izpÄ“ti - due diligence. Tas arÄ« tika izdarÄ«ts, un ar 2005. gada maiju datÄ“tajā slÄ“dzienā, kas tagad ir arÄ« Pietiek rÄ«cÄ«bā, netika konstatÄ“ti nopietni draudi un riski.

Rezultātā darÄ«jums figurÄ“ja 2005. gada vislielāko nekustamā Ä«pašuma darÄ«jumu sarakstā un vismaz formāli ierindoja Lauciņu Latvijas miljonāru vidÅ«, taču tolaik nebija zināms fakts, ka Lauciņš, kā liecina publisko reÄ£istru dati, bija ne tikai Ä«pašuma veiksmÄ«gais pārdevÄ“js, bet arÄ« valdes loceklis auditorfirmā, kura ar saviem secinājumiem faktiski nomierināja ārvalstu investorus un sniedza tiem pārliecÄ«bu par darÄ«juma adekvātumu, lai gan no 28 hektāriem apbÅ«vei bija piemÄ“rota tikai neliela daļa zemesgabala.

Lursoft dati rāda, ka 2005. gada maijā Ernst&Young Baltic veica due diligence par Peltes Ä«pašumiem, bet Andris Lauciņš - minÄ“tā zemesgabala Ä«pašnieks - gan pirms šÄ«s izpÄ“tes, gan izpÄ“tes laikā, gan arÄ« turpmāk bija padziļināto pÄ“tÄ«jumu veikušÄs auditorfirmas valdes loceklis un šo amatu saglabā joprojām. ArÄ« 7,59 miljonu darÄ«jums tika reÄ£istrÄ“ts, kad viņš bija Ernst&Young Baltic valdes loceklis.

Turklāt izrādās, ka turpat "blakus" ir bijis arÄ« Dženingss, kurš darÄ«jumā it kā pārstāvÄ“ja ārvalstu investoru intereses, - Lursoft dati rāda, ka 2002.-2003. gadā arÄ« viņš bija ieņēmis valdes locekļa posteni tai pašÄ Ernst&Young Baltic. To, ka Dženingsam ar Lauciņu ir ļoti ciešas kopÄ“jās biznesa intereses, savukārt pierādÄ«ja darÄ«jums divus mÄ“nešus pÄ“c Jaunciema gatves Ä«pašuma pārdošanas Peltes Ä«pašumiem, - kā rāda Lursoft dati, Lauciņš kļuva par 45% kapitāldaļu Ä«pašnieku jau pieminÄ“tajā SIA Lilastes kāpas, kas lÄ«dz tam simtprocentÄ«gi piederÄ“ja Dženingsam.

Lauciņš pagaidām ne uz vienu Pietiek jautājumu nav vÄ“lÄ“jies atbildÄ“t.