Iesaki rakstu:

Kriminālprocess, kas pÄ“rn ticis sākts saistÄ«bā ar Pietiek aprakstÄ«tajiem faktiem "gadsimta darÄ«jumā", Vasilija Meļņika kontrolÄ“tajai RÄ«gas kuÄ£u bÅ«vÄ“tavai no ražotājiem naftas platformu nopÄ“rkot par 220 miljoniem dolāru, pārdodot tālāk Ukrainas valsts uzņēmumam par 400 miljoniem dolāru un starpÄ«bai aizplÅ«stot nezināmā virzienā, jau vairāk nekā gadu ir faktiski "iesaldÄ“ts" Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijā, liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija.

Pirmo kriminālprocesu par noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanu, ja tā izdarÄ«ta lielā apmÄ“rā vai organizÄ“tā grupā, Latvijas Valsts policija sāka 2012. gadā, taču ar šo lietu Meļņiks vismaz oficiāli nebija saistÄ«ts. Šis kriminālprocess tika ierosināts saistÄ«bā ar pirmo Ukrainas iegādāto naftas urbšanas platformu, un sakarā ar to tika minÄ“ta Lielbritānijā reÄ£istrÄ“ta kompānija Highway Investments Processing LLP ar uz laiku arestÄ“tu kontu Trasta komercbankā un direktoru - diezgan leÄ£endāru nabadzÄ«gu pensionāru Ä’riku Vanagelu (acÄ«mredzami - fiktÄ«vu uzņēmuma vadÄ«tāju).

Kā izrādās, šis process jau sen ir beigts - galvenokārt tāpÄ“c, ka toreizÄ“jā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča valdÄ«ba paziņojusi, ka šajā darÄ«jumā viss esot bijis godÄ«gi. "Lai konstatÄ“tu, vai ir lÄ«dzekļi iegÅ«ti nelegālā vai legālā veidā, Valsts policijai bija jāsÅ«ta tiesiskās palÄ«dzÄ«bas lÅ«gums Ukrainai, jo bija aizdomas, ka tur varÄ“tu bÅ«t notikusi krāpšana. Taču tika saņemta atbilde no Ukrainas tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m, ka krāpšana šajos gadÄ«jumos nav bijusi un viņi pÄ“c pārbaudÄ“m ir konstatÄ“juši, ka visi darÄ«jumi ar šo summu bijuši legāli. LÄ«dz ar to, tā kā Ukrainā procesu sākt nebija pamata, arÄ« Latvijā aresti tika atcelti un kriminālprocess tika izbeigts," skaidro Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Taču pagājušÄ gada sākumā Finanšu policijā ar iesniegumu par otro Ukrainas naftas platformu, kuras iegādes darÄ«jumā nozÄ«mÄ«ga loma ir bijusi tieši Meļņika kontrolÄ“tajai RÄ«gas kuÄ£u bÅ«vÄ“tavai, ir vÄ“rsusies uzņēmuma mazākumakcionāru izveidotā biedrÄ«ba Korvet, vainojot Meļņiku un viņa kompanjonus gan nodokļu shÄ“mās, gan arÄ« naudas atmazgāšanā. TomÄ“r, kā liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ neoficiālā informācija, nekādus rezultātus šajā lietā nav pamata gaidÄ«t, jo nekādas izmeklÄ“šanas darbÄ«bas tajā faktiski nenotiek un lieta ir "iesaldÄ“ta".

Nekādus oficiālus komentārus Valsts ieņēmumu dienests par šo kriminālprocesu nesniedz, tikmÄ“r Pietiek publisko mÅ«su rÄ«cÄ«bā nonākušÄ Korvet iesnieguma fragmentu, kas attiecas uz šo "gadsimta darÄ«jumu", no kura nezināmā virzienā aizplÅ«dušie lÄ«dzekļi pÄ“c apjoma atgādina tos nepilnos 40 miljonus dolāru, ko Meļņiks ieguldÄ«jis sava Pietiek jau aprakstÄ«tā Londonas kazino izveidÄ“:

"VÄ“lamies paziņot par faktiem, kas rada reālu pamatu uzskatÄ«t, ka ir noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums un izvairÄ«šanās no nodokļiem grupā ar lielā apmÄ“rā kā arÄ« noziedzÄ«gi iegÅ«to lÄ«dzekļu legalizācija.

2011.gada 2.novembrÄ« a/s „RÄ«gas kuÄ£u bÅ«vÄ“tava” (turpmāk – RKB) noslÄ“dza lÄ«gumu Nr.1219 par pašpaceļošÄs urbšanas iekārtas (naftas platformas) piegādi Ukrainas uzņēmumam VAS „ÄŒernomorneftegaz” (turpmāk – ÄŒNG). Piegādes termiņš 2012.gada decembris. LÄ«guma summa 399 800 000 USD .

Å…emot vÄ“rā, ka šÄdas naftas platformas standarta bÅ«vniecÄ«bas termiņš sastāda 2 gadus, tad tieši šo platformu vÄ“l 2010.gada decembrÄ« bija pasÅ«tÄ«jis norvÄ“Ä£u uzņēmums „Standard Drilling”. Platformas ražotājs SingapÅ«ras uzņēmums „Keppel Fels”. ŠÄ« lÄ«guma cena sastādÄ«ja 179 000 000 USD. Tā ir publiska informācija.

AcÄ«mredzot viss darÄ«jums par naftas platformas iegādi ir koruptÄ«vs un saistÄ«ts ar lÄ«dzekļu piesavināšanos un naudas lÄ«dzekļu atmazgāšanu. Ukraiņu pusi pārstāvÄ“ja šajā darÄ«juma V.Janukovičam pietuvinātas personas, kuras šobrÄ«d ir izsludinātas meklÄ“šanā un iekļautas ES sankciju sarakstā. RKB šajā nodarÄ«juma bija paredzÄ“ta starpnieka loma, kas tika veikta šÄdi.

2011.gada novembrÄ« Vasilijs Meļņiks (RKB valdes priekšsÄ“dÄ“tājs) ar RKB starpniecÄ«bu iegādājās Anglijas uzņēmumu “Northsale Logistics Limited” (turpmāk -NSL), kura ir dibināta tikai 11.06.2011, tātad, uzņēmumam nebija ne pieredzes, ne vÄ“stures, ne personāla. Uzņēmums faktiski bija tikai tukša čaula. Šim uzņēmumam tika atvÄ“rts konts Latvijas bankā – „Unicredit Banka”, konta Nr. LV72VBRI0212000061001 – USD, šajā pašÄ bankā atrodas RKB papildus konts (pamata konts ir Nordea bankā), konta Nr. LV72VBRI2011000140018. Tas tika veikts ar mÄ“rÄ·i, lai V.Meļņiks personÄ«gi varÄ“tu kontrolÄ“t visas naftas platformas darÄ«juma finanšu plÅ«smas un slÄ“pt tās no viņam nelojāliem padomes un valdes locekļiem.

ParakstiesÄ«gās personas abiem kontiem bija RKB un NSL direktori, viņi arÄ« V.Melņika radinieki – Einārs Buks un Irina Rudzāte. Tādā veidā visi no ÄŒNG saņemtie maksājumi Nordea bankā tika pārskaitÄ«ti uz RKB kontu Unicredit bankā, bet pÄ“c tam un NSL kontu šajā pašÄ bankā. No šÄ« konta tad arÄ« tālāk tika veikti maksājumi reāliem ražotājiem, piegādātājiem un citiem labuma guvÄ“jiem.

Publiski tika paziņots , ka 2011. gada 3. novembrÄ« starp KB  un NSL tika noslÄ“gta apgādes aÄ£entÄ“šanas vienošanās NR.001/11/2011 par pašpaceļošÄs peldošÄs urbšanas iekārtas piegādi. NSL iecelta par ekskluzÄ«vu aÄ£entu, kurš nodrošināja apgādi, pakalpojumu sniegšanu un produktu piegādi. AÄ£enta atlÄ«dzÄ«ba noteikta lÄ«dz 0,2 procenti no noslÄ“gtā Apgādes lÄ«guma summas

21.12.2012 tika parakstÄ«ts naftas platformas pieņemšanas nodošanas akts starp RKB un ÄŒNG. 28.12.2012, tas ir, pÄ“c darbu un norÄ“Ä·inu pabeigšanas NSL tika steidzami pārreÄ£istrÄ“ts uz citu personu, lai izvairÄ«tos no pienākumu iesniegt Valsts Ieņēmumu dienestam konsolidÄ“to gada pārskatu. Sekojoši, NSL darÄ«jumi kļuva par nepieejamiem Latvijas nodokļu administrācijai. Taču par NSL direktoriem lÄ«dz pat 2013.gada 14.augustam palika E.Buks un I.Rudzāte. Jauns direktors tika iecelts 2013.gada 14.februārÄ«. Tas ir sens V.Meļņika lÄ«dzdalÄ«bnieks dažādos projektos, tajās skaitā, Kattegat Dredging Ltd.,  Lielbritānijas pilsonis Valerijs Smirnovs. Viņš arÄ« ir NSL jaunais Ä«pašnieks.

Saskaņā ar NSL 31.12.2012.gada pārskatu, kuru 10.04.2013 ir parakstÄ«jis V.Smirnovs, NSL kreditori  3 938 333 USD, debitori - 776 000 USD. Saskaņā ar Anglijas likumu (section 477 of the Companies Act 2006 relating to small companies) NSL deklarÄ“ja, ka ir “maza kompānija”, tas ir, tās apgrozÄ«jums nepārsniedz 10 070 000 USD. ŠÄdām kompānijām ir tiesÄ«bas neiesniegt peļņas zaudÄ“jumu aprÄ“Ä·inu un NSL nav to izdarÄ«jis.

Taču faktiski caur NSL kontiem ir pārskaitÄ«ti vairāk nekā 390 000 000 USD. AcÄ«mredzot šie darÄ«jumi tika slÄ“pti no Anglijas uzraugošajām iestādÄ“m, jo darÄ«jumi tika veikti no nedeklarÄ“ta NSL konta Latvijā Unicredit bankā, bet Latvijā tie netika uzrādÄ«ti, jo netika iesniegts konsolidÄ“tais gada pārskats. Tāpat ievÄ“rÄ«bas cienÄ«gs ir fakts, ka RKB nav saņēmis par NSL „pārdošanu” nekādus naudas lÄ«dzekļus, kas tika apliecina šÄ« darÄ«juma fiktÄ«vo raksturu.

Saskaņā ar RKB gada pārskatu  31.12.2012. uzņēmuma kontos atradās naudas lÄ«dzekļi 23 600 000 LVL apmÄ“rā ( 44 000 000 USD), taču jau 31.03.2013 RKB kontos bija palicis tikai 600 000 LVL. Tas nozÄ«mÄ“, ka 2013.gada pirmo trÄ«s mÄ“nešu periodā RKB pārskatÄ«ja NSL kontā Unicredit bankā 39 951 000 USD. Šie pārskaitÄ«jumi ir nepamatoti, jo pats NSL deklarÄ“, ka viņam uz 31.12.2012 parādnieki bija tikai 776 000 USD apmÄ“rā, bet naftas platforma jau bija nodota un visi darbi pabeigti. TāpÄ“c nevar uzskatÄ«t, ka šie pārskatÄ«jumi ir novirzÄ«ti iepriekšÄ“jo saistÄ«bu segšanai.

Šajā gadÄ«jumā acÄ«mredzami ir konstatÄ“jama noziedzÄ«ga V.Meļņika rÄ«cÄ«ba – piesavināšanās un krāpšana lielā apmÄ“rā, faktiski nozogot RKB piederošos naudas lÄ«dzekļus vismaz 40 000 000 USD apmÄ“rā.

Saskaņā ar mÅ«su rÄ«cÄ«bā esošÄm ziņām, 46 500 000 USD laika periodā no 25.10.2012 lÄ«dz 15.03.2013 tika pārskaitÄ«ti no NSL konta nepazÄ«stamam Turcijas uzņēmumam «EMARÄ°NE MÜHENDÄ°SLÄ°K SANAYÄ° VE TÄ°CARET LÄ°MÄ°TED ŞİRKETÄ°» (turpmāk - EMARINE). ŠÄ« uzņēmuma pamatkapitāls sastāda tikai 30 000 EUR un tas darbojas kuÄ£u motoru remonta jomā. Tajā šobrÄ«d strādā tikai viens cilvÄ“ks - Murat Bayrak. Taču šis milzÄ«gais naudas lÄ«dzekļu apjoms tika apgÅ«ts nieka 3 mÄ“nešu laikā, lai arÄ« ir zināms , ka Turcijā tika veikts tikai viens darbs – tika demontÄ“ti un pÄ“c tam atjaunoti naftas platformas balsti. Taču šos darbus veica platformas ražotājs Keppel Fels un šo darbu summa, ieskaitot Turcijas krasta infrastruktÅ«ras pakalpojumus (piestātnes, apgāde) nepārsniedz 3 000 000 USD. Tad par kādiem pakalpojumiem nelielam Turcijas uzņēmumam Emarine tika pārskatÄ«ti no NSL 46 500 000 USD?

AcÄ«mredzams ir darÄ«juma ar EMARINE fiktÄ«vais raksturs - šis uzņēmums ir izmantots kā vÄ“l viens starpnieks fiktÄ«vo darÄ«jumu Ä·Ä“dÄ“ ar mÄ“rÄ·i rast formālu pamatu naudas lÄ«dzekļu piesavināšanai un to turpmākai legalizācijai.

Augstāk minÄ“tie fakti ļauj secināt, ka ir saskatāmas Krimināllikuma 177.pantā un 179.pantā paredzÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma sastāva pazÄ«mes un RKB ir nodarÄ«ti zaudÄ“jumi lielā apmÄ“rā. Tāpat pastāv reāls pamats uzskatÄ«t, ka šÄ« summa ir pārskaitÄ«ta uz fiktÄ«va darÄ«juma pamata, izvairoties no nodokļu nomaksas un ļaujot V.Meļņikam legalizÄ“t noziedzÄ«gi iegÅ«tos RKB lÄ«dzekļus par ko ir paredzÄ“ta atbildÄ«ba Krimināllikuma 195.pantā un 218.pantā."