Iesaki rakstu:

Ar Ä€zijas totalizatoru tirgu atvÄ“ršanos lielā mÄ“rā saistÄ«tā tā dÄ“vÄ“to „sarunāto” sporta spēļu rezultātu sÄ“rga nu jau vairākus gadus ir ne vien visas Eiropas, bet arÄ« Latvijas sporta dzÄ«ves ikdiena. Visspilgtāk to apliecina pÄ“rnās nedēļas notikumi DaugavpilÄ«, kad aizdomās par  spēļu rezultātu ietekmÄ“šanu tika aizturÄ“ti vairāki sportisti un sporta jomas darboņi. TomÄ“r ar šÄdu personu saukšanu pie atbildÄ«bas lÄ«dz šim ir gājis visai smagi – spÄ“kā esošÄs Krimināllikuma normas precÄ«zi nedefinÄ“ šÄdu nodarÄ«jumu krimināltiesiskās pazÄ«mes un precÄ«zu atbilstÄ«bu konkrÄ“tiem pantiem. Rezultātā, manipulÄ“jot ar formālu likuma piemÄ“rošanu, pastāv iespÄ“ja aizdomās turÄ“tajām personām vispār izvairÄ«ties no atbildÄ«bas. Lai radikāli mainÄ«tu šo situāciju, ir sagatavoti grozÄ«jumi Latvijas Krimināllikumā, kas paredz speciālu pantu un attiecÄ«gu atbildÄ«bu par manipulÄ“šanu ar sporta spēļu rezultātiem. Tie gan uz nenoteiktu laiku šobrÄ«d ir iestrÄ“guši Tieslietu ministrijā.

Skandāli seko viens otram

Eiropas praksÄ“ jau piedzÄ«voti neskaitāmi gadÄ«jumi, kad konstatÄ“ta apzināta manipulÄ“šana ar sporta spēļu rezultātiem. Viens no visskaļākajiem notikumiem savulaik bija leÄ£endārā futbola kluba Juventus diskvalifikācija un nosÅ«tÄ«šana uz zemāku lÄ«gu, bargu sodu saņēma arÄ« toreizÄ“jās kluba amatpersonas.

Laika gaitā šÄdu atklātu spēļu rezultātu ietekmÄ“šanas gadÄ«jumu skaits pieaudzis neiedomājamā ātrumā – pašlaik Vācijas tiesu lietvedÄ«bā ir vismaz divi šÄdi procesi, nesen notiesājoši spriedumi futbola spēļu „sarunātājiem” bijuši Horvātijā un Polijā, piespriežot gan nosacÄ«tu, gan reālu cietumsodu. Galvenokārt iepriekš sarunātie rezultāti sastopami futbolā, basketbolā, tenisā un snukerā, tomÄ“r arÄ« citi sporta veidi nav no šiem procesiem pilnÄ«bā pasargāti.

Latvija tieši pÄ“dÄ“jos gados arÄ« izcÄ“lusies ar ne vienu vien skandālu. Daugavpils un JÅ«rmalas futbola klubi jau ne reizi vien ir nonākuši aizdomu Ä“nā, kas beidzot tā Ä«sti ir rezultÄ“jies tikai pagājušÄ nedēļā ar iespÄ“jamo vainÄ«go aizturÄ“šanu. ArÄ« basketbola sabiedrÄ«ba piedzÄ«vojusi nepatÄ«kamus brīžus – zemākās lÄ«gas rezultātus ne tikai ietekmÄ“ja negodÄ«gi, bet tas tika darÄ«ts pat visai atklāti un neslÄ“pjoties.

AcÄ«mredzot, viens no iemesliem, kāpÄ“c šÄdu gadÄ«jumu kļūst arvien vairāk, ir ne vien vilinošÄs potenciālās peļņas iespÄ“jas, saistoties ar negodÄ«giem totalizatoru organizÄ“tājiem, bet arÄ« fakts, ka Latvijā pašlaik nav pietiekamas likumiskās bāzes, lai par manipulÄ“šanu ar sporta sacensÄ«bu rezultātiem visos pierādÄ«tajos gadÄ«jumos iestātos kriminālatbildÄ«ba.

ŠÄdas manipulācijas jau sen kā kļuvušas visnotaļ komplicÄ“tas un sarežģītas – pašlaik krāpšanās notiek ne tikai ar spēļu gala rezultātiem, bet ar krietni vien specifiskākiem „lielumiem”, piemÄ“ram, dzelteno kartÄ«šu skaitu vienā futbola spÄ“lÄ“, noteiktu punktu robežas nepārsniegšanu vienā basketbola spÄ“les ceturtdaļā utt.

Eiropa cīnās dažādās frontēs

Eiropas valstu pieredze cīņā ar sprta rezultātu manipulÄ“šanu ir visai dažāda – ir valstis, piemÄ“ram, Spānija, Bulgārija, Kipra, GrieÄ·ija un Polija, kurās atbildÄ«ba par šÄdiem nodarÄ«jumiem paredzÄ“ta speciālos likumdošanas aktos. Citas valstis izmantojušas likumu normas, kas vai reglamentÄ“ nu korupciju privātajā sfÄ“rā (Somija, Francija, Luksemburga, Rumānija, Slovākija, Zviedrija), vai arÄ« piemÄ“rojušas atbildÄ«bu saistÄ«bā ar azartsÄ“les reglamentÄ“jošajiem normatÄ«vajiem aktiem (Lielbritānija).

 Virkne valstu, tai skaitā Latvija, lÄ«dz šim atbildÄ«bas noteikšanai par manipulÄ“šanu ar sporta spēļu rezultātiem pielietojusi tās krimināltiesiskās normas, kas paredz atbildÄ«bu par krāpšanu (Austrija, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Ungārija, Īrija, Lietuva). TomÄ“r Latvijas spÄ“kā esošÄ likumdošana lÄ«dz galam nespÄ“j nodrošināt un garantÄ“t, ka vainÄ«gās personas tiešÄm tiks sauktas pie atbildÄ«bas – Krimināllikuma pantos par krāpšanu nav specifiski atrunāti gadÄ«jumi, kad par krāpniecÄ«bas upuri kļuvis ne tikai kāds konkrÄ“ts subjekts, bet sabiedrÄ«ba kopumā. (Un sporta vides un sporta rezultātu neparedzamÄ«bas momenta degradÄ“šana noteikti uzskatāma kā kaitÄ“jums visai sabiedrÄ«bai.)

ŠÄ iemesla dēļ Latvijas tiesÄ«bsargājošo institÅ«ciju (gan policijas, gan prokuratÅ«ras, gan tiesas) praksÄ“ lÄ«dz šim faktiski nav bijuši gadÄ«jumi, kas bÅ«tu vainagojušies ar vainÄ«go personu saukšanu pie atbildÄ«bas pÄ“c bÅ«tÄ«bas – tieši par negodÄ«gu sporta rezultātu ietekmÄ“šanu. ArÄ« likuma normu piemÄ“rošana par korupciju ne vienmÄ“r ir iespÄ“jama atsevišÄ·u specifisku pazÄ«mju trÅ«kuma dēļ. Tā vietā likumsargi mÄ“Ä£ina piemÄ“rot spÄ“kā esošÄs normas, kas ne vienmÄ“r izdodas jau minÄ“tā likuma neelastÄ«bas dēļ, arÄ« prakses trÅ«kums šÄdās specifiskās lietās bez attiecÄ«gas likumiskās bāzes apgrÅ«tina jau tā ne vieglo izmeklÄ“šanas un arÄ« vÄ“lāko tiesvedÄ«bas procesu. (IespÄ“jams, ka arÄ« aktuālās Daugavpils lietas izmeklÄ“šanas laikā var nākties saskarties ar šÄdām problÄ“mām.)

Tieši tādēļ, sadarbojoties vairākām sporta organizācijām un juristiem, izvÄ“rtÄ“šanai Saeimā tika iesniegti grozÄ«jumi Krimināllikumā, kuros paredzÄ“ts atsevišÄ·s pants tieši par atbildÄ«bas noteikšanu sporta spēļu rezultātu ietekmÄ“šanas gadÄ«jumos. Saeimas AizsardzÄ«bas, Iekšlietu un Korupcijas novÄ“ršanas komisijā šis priekšlikums guva atbalstu un tika nosÅ«tÄ«ts atzinuma sniegšanai atbildÄ«gajām ministrijām. TomÄ“r vienā no šÄ«m institÅ«cijām likumprojekts pašlaik ir pamatÄ«gi iestrÄ“dzis.

Sporta spēļu asociācija uzsver grozÄ«jumu nepieciešamÄ«bu

Sporta spēļu asociācija tikko notikušajā sÄ“dÄ“ konceptuāli atbalstÄ«jusi šÄdu Krimināllikuma grozÄ«jumu nepieciešamÄ«bu. (ŠÄ« nostāja tiks ietverta arÄ« SSA vÄ“stulÄ“ Saeimai un valdÄ«bai.) Latvijas Futbola federācijas prezidents Jānis Mežeckis norādÄ«ja, ka pašreizÄ“jais krimināltiesiskais regulÄ“jums ir nepietiekams, jo ne vienmÄ“r iespÄ“jams konstatÄ“t tikai krāpšanas faktu, kas juridiskā izpratnÄ“ ir specifisks termins un kura piemÄ“rošana var bÅ«t apgrÅ«tināta.

„Ir jābÅ«t normām, kas paredz atbildÄ«bu tieši par noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem sporta spēļu rezultātu ietekmÄ“šanā. Bez tā mÄ“s neiztiksim, ja tiešÄm gribam mainÄ«t pašreizÄ“jo situāciju. Turklāt, šÄds speciāls pants kalpos ne tikai kā soda piemÄ“rošanas lÄ«dzeklis, bet lielā mÄ“rā bÅ«s arÄ« preventÄ«vs solis šÄdu negodÄ«gu darÄ«jumu mazināšanā,” norāda Mežeckis.

LÄ«dzÄ«gi domā arÄ« Latvijas Basketbola savienÄ«bas prezidents Valdis Voins. „ŠÄdi likumdošanas grozÄ«jumi, manuprāt, ir neizbÄ“gami un to pieņemšana ir tikai laika jautājums. ŠobrÄ«d ir virkne problÄ“mu, ko pašreizÄ“jā likumdošana nerisina, piemÄ“ram, cietušÄs puses precÄ«za definÄ“šana rezultātu ietekmÄ“šanas gadÄ«jumos. Protams, zināmus rezultātus var sasniegt arÄ« ar šobrÄ«d spÄ“kā esošajām normām, tomÄ“r speciāls Krimināllikuma pants šobrÄ«d bÅ«tu ļoti nepieciešams,” uzsver Basketbola savienÄ«bas prezidents. Viņš pieļāauj, ka pašreizÄ“jā kavÄ“šanās likumprojekta virzÄ«šanai varÄ“tu bÅ«t saistÄ«ta ar Saeimas vÄ“lÄ“šanām un gaidāmo valdÄ«bas maiņu – iespÄ“jams, ka TM pašlaik nogaida, kāda bÅ«s jaunās varas attieksme un cik lielā mÄ“rā tā bÅ«s ieinteresÄ“ta šos jautājumus risināt.

TM vēlas precizēt terminus

Tieslietu misnistrijas skaidrojumā par kavÄ“šanos likumprojekta virzÄ«šanai uz Saeimu, ko parakstÄ«jusi TM AdministratÄ«vā depratamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadÄ«tāja Laura Majevska, uzsvÄ“rts, ka ministrija ir iepzinusies ar visām Eiropas Padomes rekomendācijām un ieteikumiem, tai skaitā ar šÄ gada 18. septembrÄ« piecpadsmit Eiropas valstu parakstÄ«to konvenciju pret manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem. (Latvija šo dokumentu pagaidām nav parkastÄ«jusi.)

AtbildÄ“ norādÄ«ts, ka šÄ«s Konvencijas 15.pants neparedz speciāla noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva noteikšanu par manipulācijām ar sporta sacenensÄ«bām, vienlaikus arÄ« neliedzot šÄdu speciālu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu noteikt savās krimināltiesÄ«bās. TomÄ“r, kā izriet no Majevskas skaidrojuma, šobrÄ«d nav viennozÄ«mÄ«gi skaidrs, par kādām darbÄ«bām persona bÅ«tu saucama pie kriminālatbildÄ«bas, jo pagaidām ir grÅ«tÄ«bas ar tādu jÄ“dzienu kā „manipulācija”, „ļaunprātÄ«ga ietekmÄ“šana” un „sporta sacensÄ«bas” precÄ«zu definÄ“šanu. Uz šim niansÄ“m norādÄ«jusi arÄ« Iekšlietu ministrija, un minÄ“to definÄ«ciju skaidrojums bÅ«tu jāprecizÄ“ grozÄ«jumos un labojumos Latvijas Sporta likumā.

Vienlaikus Majevska uzsvÄ“rusi, ka šobrÄ«d ir visas iespÄ“jas saukt personas pie kriminālatbildÄ«bas, piemÄ“rojot Krimināllikuma 198.pantu „Neatļauta labuma pieņemšana” un 199.pantu „Komerciālā uzpirkšana”. „IevÄ“rojot minÄ“to, KL darba grupa nolÄ“ma, ka tā turpinās diskusiju par esošÄ regulÄ“juma pilnveidošanu KL pÄ“c tam, kad IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija sagatavos nepieciešamos grozÄ«jumus Sporta likumā, precizÄ“jot sportistu un citu ar sportu saistÄ«to personu tiesÄ«bas un pienākumus, kā arÄ« precizÄ“s likumā ietvertās definÄ«cijas, kas nākotnÄ“ var kalpot par pamatu kriminālatbildÄ«bas par manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem noteikšanai,” savas elektroniskās vÄ“stules beigās norādÄ«jusi TM pārstāve.

Likumprojekta autori TM pozÄ«ciju uzskata par valstÄ« pastāvošÄs birokrātijas kārtÄ“jo paraugstundu un spēļu manipulatoru atbalstÄ«šanu.

Viens no Saeimā iesniegto Krimināllikuma grozÄ«jumu autoriem zvÄ“rināts advokāts Saulvedis Vārpiņš TM viedokli uzskata par formālu un nesaprotamu. „Man ir sajÅ«ta, ka dažām amatpersonām trÅ«kst izpratne par šÄ« nozieguma sabiedriskās bÄ«stamÄ«bas pakāpi. PasaulÄ“ šÄdas noziedzÄ«gās darbÄ«bas tiek pielÄ«dzinātas, piemÄ“ram, cilvÄ“ku, ieroču vai narkotiku tirdzniecÄ«bai tirdzniecÄ«bai un tamlÄ«dzÄ«ga rakstura noziegumiem, jo naudas summas, kas apgrozās šajā sfÄ“rā, ir milzÄ«gas. Nav izprotams ne tas, kādēļ Latvija neparakstÄ«ja Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensÄ«bām, ne, kādēļ šobrÄ«d tiek bremzÄ“ta attiecÄ«gas likumdošanas pieņemšana. No malas skatoties rodas sajÅ«ta, ka tiek lobÄ“ti kāds vai kādi, kuri ir ieinteresÄ“ti, lai Latvijā noziedzÄ«bas apkarošanā sporta jomā nekas nemainÄ«tos,” uzsver advokāts. 

ArÄ« piedāvājumi, kas esot izskanÄ“juši no TM puses, ka ir pietiekami ar jau spÄ“kā esošo likumdošanu, neliecinot par situācijas izpratni. „Var teikt, ka tas ir piedāvājums sist mušas ar lāpstu vai rakt gravi ar bÄ“rnu plastmasas lāpstiņu - kaut ko jau kaut kad izraks, tikai nevienu neinteresÄ“, kad un kā. Tie Krimināllikuma panti, kuri ir Latvijas krimināllikumā, ir paredzÄ“ti citu sabiedrisko attiecÄ«bu regulÄ“šanai, tie neaptver visus manipulāciju ar sporta spēļu rezultātiem noziedzÄ«go shÄ“mu elementus, nerada pamatu visu iesaistÄ«to personu kriminālatbildÄ«bai, neļauj noziedzÄ«gās darbÄ«bas pārtraukt pašÄ to sākumā,” uzskata advokāts. 

ŠobrÄ«d, piemÄ“ram, tajos gadÄ«jumos, kad nevarot pierādÄ«t materiālu vai cita veida labumu nodošanu - pieņemšanu (kas praksÄ“ esot visai bieži tieši manipulāciju sākumposmos), pie kriminālatbildÄ«bas ar pastāvošo regulÄ“jumu vispār neesot  iespÄ“jams nevienu saukt. LÄ«dz ar to, pÄ“c TM piedāvātā, pastāvot iespÄ“ja tikai varbÅ«t notiesāt kādu un arÄ« tikai laimÄ«gas apstākļu sakritÄ«bas gadÄ«jumā, bet ne cÄ«nÄ«ties pret šÄ« veida noziedzÄ«bu kā tādu.

Vārpiņš norāda, ka katra bezdarbÄ«bas diena, aizbildinoties ar nepieciešamÄ«bu kaut ko saskaņot, kaut ko noskaidrot, faktiski uzskatāma par manipulāciju ar sporta sacensÄ«bām atbalstÄ«šanu, kura turpināsies tik ilgi, kamÄ“r attiecÄ«gais likums nebÅ«s pieņemts: „Savādi tikai, ka par šÄdu atbalstÄ«šanu mÅ«su valstÄ« nekāda atbildÄ«ba neiestājas..."

Foto no bbc.co.uk