Iesaki rakstu:

Šis ir raksts, kuru „Krišjānis Kariņš, Dr. philol., vieslektors” 1998. gada 23. aprÄ«lÄ« ir publicÄ“jis laikraksta “LiteratÅ«ra. Māksla. MÄ“s” 5. un 17. lappusÄ“.

Esmu guvis interesantu pieredzi. Doktora grādu ieguvu Amerikā un lÄ«dz šim neko tādu pat iedomāties nespÄ“ju. Tad, kad tika izsludināts konkurss uz profesoru vietām, es pieteicos. Mani lÅ«dza ierasties uz komisijas sanāksmi, kurā tika nolasÄ«ti kaut kādi, acÄ«mredzot, universitātes iekšÄ“jie noteikumi, saskaņā ar kuriem es nedrÄ«kstu pat kandidÄ“t uz profesora vietu, jo esmu par jaunu...

Nesaprotu, kādēļ to nevarēja uzrakstīt jau vēstulē - paldies par jūsu iesniegumu, bet jūs vēl esat par jaunu. Tā teikt - jūs esat vīrietis, bet mēs meklējam sievieti. Tā kā mani prom neviens nedzina, tad intereses pēc skatījos, kas tad notiks tālāk.

Pirmais, kas izraisÄ«ja manÄ« izbrÄ«nu - uz divām nozarÄ“ (Ä£ermāņu un romāņu valodas) bija tikai viens kandidāts... Amerikā šÄdos gadÄ«jumos uz vienu vietu piesakās vairāk ne- kā astoņdesmit kandidātu. Latvijā tādu varÄ“tu bÅ«t vismaz divdesmit. AcÄ«mredzot cilvÄ“ki ļoti labi saprot - balsošanas rezultāti ir jau iepriekš zināmi. Tādēļ piesakās vai nu gluži naivi cilvÄ“ki, vai arÄ« tie, kurus ievÄ“lÄ“s.

VÄ“l interesantāk bija tas, ka šajā komisijā izrādÄ«jās kandidāti, kas paši sevi ievÄ“l... Pie tam, - vairākumā! Kad es naivi jautāju, kā tad tas iespÄ“jams - jÅ«s šeit sēžat un paši sevi ievÄ“lat, - sākās diskusija, kuras laikā viens pat bargā balsÄ« sāka citÄ“t Engelsu... Neko tādu vÄ“l nebiju piedzÄ«vojis.

Viens komisijas loceklis man vÄ“l ļoti saniknoti teica - ko tad jÅ«s gribat, varbÅ«t lai nÄ“Ä£eri nāk un nolemj, kas bÅ«s profesori!? Es nāku no universitātes ar tādām tradÄ«cijām, kur ir pilnÄ«gi nepieļaujami, ka komisijā atrodas kaut viens cilvÄ“ks, kas pats kandidÄ“ uz profesora vietu. Ir taču iespÄ“jams pieaicināt zinātniekus no citām valstÄ«m, kas nu nekādi nebÅ«s ieinteresÄ“ti vÄ“lÄ“šanu konkrÄ“tajā rezultātā. ŠÄdus augsti profesionālus zinātniekus var sameklÄ“t, ja vien ir vÄ“lme to darÄ«t... CilvÄ“kiem, kas tur lÄ“ma - pat nebija tādas apziņas, ka tas ir neÄ“tiski!

Tikai vÄ“lāk uzzinot, ka šajā kompānijā valda ne tikai draugu bÅ«šana, bet pat radniecÄ«bas saites, es sapratu - kas šeit notiek. Tad arÄ« ir tie doktora darbi tādi, kādi viņi ir, un habilitÄ“tie doktori...

Es ļoti šaubos, vai, piemÄ“ram, Amerikā vai Zviedrijā, šos darbus jebkāds uzlÅ«kotu par doktora darbiem. Tas taču ir ļoti Ä“rti: ja man pietrÅ«kst balsu, es paņemu un ielieku komisijā vienu savu studenti, kuras darbs ir atkarÄ«gs no mana vÄ“rtÄ“juma. Turklāt, ja nav objektivitātes profesoru vietu konkursā, no tā taču cieš studenti - viņiem nav cerÄ«bu iegÅ«t labu izglÄ«tÄ«bu. KrÄ«tas arÄ« universitātes prestižs kopumā. Tā ir nenormāla situācija...

Viss ir caurausts ar nedemokrātisku domāšanu. Šis vienkārši ir viens atsevišÄ·s spilgts piemÄ“rs no tā, kas šobrÄ«d notiek Latvijā. Tā faktiski ir kā tāda bÄ“rnu spÄ“lÄ«te. Piecu cilvÄ“ku komisija izsludina konkursu uz piecām vakantajām gudrajo vietām. Tad aizklapÄ“ durvis ciet, nevienu iekšÄ nelaiž un balso. Tā nu visi pieci arÄ« kļūst par gudrajiem.

Habilitācijas un promocijas padome: Kariņam nebija habilitÄ“tā doktora grāda, nolikumā noteiktā zinātniskā un pedagoÄ£iskā darba stāža, kritÄ“riji, kādi bija norādÄ«ti pat, izsludinot konkursu.

Sakarā ar publikāciju sÄ“riju «Latvijā, habilitÄ“to doktoru zemÄ“...» laikrakstā «LiteratÅ«ra. Māksla. MÄ“s» 16., 17., 18. numurā uzskatām par nepieciešamu sniegt dažus faktus un paskaidrojumus, jo publikāciju saturs rāda žurnālista M.PÄ«lādža un intervÄ“to Dz.Paegles, D.LÅ«ses, S.Kļaviņas, K.Kariņa un I.Freimanes 1) neorientÄ“šanos Latvijas likumdošanā zinātnes un augstākās izglÄ«tÄ«bas jautājumos, 2) cenšanos sagrozÄ«t faktus un subjektÄ«vi tos interpretÄ“t.

Sakarā ar minÄ“tajām publikācijām šajā vÄ“stulÄ“ tiks aplÅ«koti šÄdi jautājumi: 1) Habilitācijas un promociju padomes izveide filoloÄ£ijas nozarÄ“ (valodniecÄ«bā) un tās darbÄ«ba, 2) LZP 11. nozares ekspertu padomes darbÄ«ba, 3) zinātnes un augstākās izglÄ«tÄ«bas integrācija.

Lai informācija bÅ«tu saprotamāka, tiks minÄ“ti arÄ« bÅ«tiskākie apvainojumi, citÄ“jot fragmentus no minÄ“tajām publikācijām «LMM».

Krišjānis Kariņš: «Piecu cilvÄ“ku komisija izsludina konkursu uz piecām vakantajām gudrajo vietām. Tad aizklapÄ“ durvis ciet, nevienu iekšÄ nelaiž un balso. Tā nu visi pieci arÄ« kļūst par gudrajiem.» «Mani lÅ«dza ierasties uz komisijas sanāksmi, kurā tika nolasÄ«ti kaut kādi, acÄ«mredzot, universitātes iekšÄ“jie noteikumi, saskaņā ar kuriem es nedrÄ«kstu pat kandidÄ“t uz profesora vietu, jo esmu par jaunu»

Fakts: Kā tika veidots paplašinātās Habilitācijas un promocijas padomes sastāvs, jau tika minÄ“ts iepriekš. Tajā bija šÄdi savÄ“jie un gudrie: habilitÄ“tie doktori no FiloloÄ£ijas fakultātes (I.Freimane, D.NÄ«tiņa), no Svešvalodu fakultātes (A.Bankavs, A.Veisbergs), no LU Valodu centra (J.Kastiņš, J.Rozenbergs), no PedagoÄ£ijas un psiholoÄ£ijas fakultātes (I.Druviete, J.Valdmanis, kas strādā arÄ« Latviešu valodas institÅ«tā, un D.Markus, kas strādā arÄ« PedagoÄ£ijas un izglÄ«tÄ«bas vadÄ«bas augstskolā), no Liepājas PedagoÄ£iskās augstskolas (B.Laumane), no Latviešu valodas institÅ«ta (A.Breidaks, kas strādā arÄ« Daugavpils PedagoÄ£iskajā universitātÄ“), no Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas (A.Blinkena). Paplašinātajā padomÄ“ tika iekļauts O.Bušs (Latviešu valodas institÅ«ts), K.Župerka (Šauļu PedagoÄ£iskās universitātes Lietuviešu valodas katedras vadÄ«tājs), A.Sabaļausks (Lietuvas ZA Lietuviešu valodas institÅ«ta direktors), I.VÄ«tola (PPF Latviešu valodas un literatÅ«ras mācÄ«bu metodikas katedras doktorante). Tie ir 16 Padomes locekļi no 6 augstskolām, 2 zinātniskiem institÅ«tiem, no 6 LU katedrām. Un visi, izņemot A.Sabaļausku un J.Kastiņu, bija klāt un piedalÄ«jās profesoru vÄ“lÄ“šanās, bet ne «pieci savÄ“jie», kā tas iztÄ“lots «LMM» publikācijā.

Konkursu uz LU profesoru vietām neizsludināja «piecu cilvÄ“ku komisija», kā apgalvo K.Kariņš. Profesoru vÄ“lÄ“šanas notika augstskolu reformas kontekstā, vÄ“lÄ“šanu principus un norisi noteica Latvijas Republikas likumi, IZM, Augstākās izglÄ«tÄ«bas padomes, LU Senāta izstrādātie noteikumi un nolikumi. No Latvijas UniversitātÄ“ izsludinātajām 90 profesoru štata vietām valodniecÄ«bas nozarei bija iedalÄ«tas 5 vietas, uz kurām tika izsludināts konkurss. Uz 5 vakantajām profesoru štata vietām bija pieteikušies 9 pretendenti.

Vadoties pÄ“c Augstskolu likuma 33. panta un Augstākās izglÄ«tÄ«bas padomes «LÄ“muma par novÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijiem nozaru paplašinātajām habilitācijas padomÄ“m profesora amata vÄ“lÄ“šanām» (05.06.97., protokols Nr. 22) un šÄ«s pašas padomes «LÄ“muma par Starptautiska novÄ“rtÄ“juma komisiju», kā arÄ« pÄ“c «Nolikuma par vÄ“lÄ“šanām akadÄ“miskajos amatos Latvijas UniversitātÄ“» (25.11.96.), Habilitācijas un promociju padome filoloÄ£ijas nozarÄ“ (valodniecÄ«bā) izveidoja Ä«pašu komisiju A.Breidaka vadÄ«bā (jāpiebilst, ka tajā nebija neviena no profesora amata pretendentiem), kas izvÄ“rtÄ“ja pretendenta paveikto zinātnÄ“ un izglÄ«tÄ«bā pÄ“dÄ“jo 6 gadu laikā. ŠÄ«s komisijas ziņojumu apsprieda Padomes sÄ“dÄ“, kurā piedalÄ«jās arÄ« visi profesora amata pretendenti.

Saskaņā ar likumdošanu par profesoru vÄ“lÄ“šanām K.Kariņa kandidatÅ«ra neatbilda vairākiem kritÄ“rijiem. Viņam nebija habilitÄ“tā doktora grāda, kā arÄ« viņam nebija nolikumā noteiktā zinātniskā un pedagoÄ£iskā darba stāža, kritÄ“riji, kādi bija norādÄ«ti pat, izsludinot konkursu uz profesoru vietām, laikrakstā «Diena». TāpÄ“c viņam arÄ« nebija tiesÄ«bu piedalÄ«ties konkursā (bet ne tāpÄ“c, ka viņš bija «par jaunu» vai naivu).

JāpiezÄ«mÄ“, ka visi profesora amata pretendenti dokumentus, kā to paredz konkursa nolikums, iesniedza LU Personāla daļā, kas tos tālāk nodeva paplašinātajām Habilitācijas un promociju padomÄ“m izskatÄ«šanai. I.Freimane, kas bija iesniegusi dokumentus profesora vÄ“lÄ“šanām, rakstveidā atteicās no turpmākas dalÄ«bas konkursā. Tātad uz 5 izsludinātajām vietām palika 7 pretendenti, kas arÄ« piedalÄ«jās konkursā (D.NÄ«tiņa bija pieteikusies uz divām valodniecÄ«bas apakšnozarÄ“m).

Profesoru vÄ“lÄ“šanas valodniecÄ«bas nozarÄ“ notika paplašinātās Habilitācijas un promociju padomes sÄ“dÄ“ 1997. gada 11. jÅ«lijā. No 16 padomes locekļiem tajā piedalÄ«jās 14 locekļi (bet ne pieci, kā presÄ“ apgalvo K.Kariņš). Īpaši jāuzsver, ka padomes locekļi, kas paši bija arÄ« pretendenti uz profesoru vietām (A.Bankavs, I.Druviete, D.Markus, D.NÄ«tiņa, J.Valdmanis, A.Veisbergs), nepiedalÄ«jās balsošanā tajās apakšnozarÄ“s, uz kurām paši kandidÄ“ja. TādÄ“jādi balsošanā par profesora vietu vispārÄ«gajā valodniecÄ«bā un tās vÄ“sturÄ“ un latviešu valodniecÄ«bā piedalÄ«jās 12 locekļi, baltu valodu, romāņu valodu, Ä£ermāņu valodu apakšnozarÄ“ - 13 locekļi.

VÄ“lÄ“šanu rezultāti bija šÄdi: 1) «VispārÄ«gā valodniecÄ«ba un tās vÄ“sture». KandidÄ“ D.NÄ«tiņa un I.Druviete. IevÄ“lÄ“ I.Druvieti (8 balsis par, 4 pret), D.NÄ«tiņai 4 balsis par, 8 pret; 2) «Baltu valodas». KandidÄ“ D.Markus. levÄ“lÄ“ D.Marku (par – 12 balsis, pret -1); 3) «Latviešu valodniecÄ«ba». KandidÄ“ D.NÄ«tiņa, V.Skujiņa, J.Valdmanis. levÄ“lÄ“ J.Valdmani (8 balsis par, 4 pret). D.NÄ«tiņai - 4 balsis par, 8 - pret, V.Skujiņai - 0 balsis par, 12 - pret; 4) «Romāņu valodas». KandidÄ“ A.Bankavs. levÄ“lÄ“  A.Bankavu (par -12 balsis, pret -1); 5) «Ä¢ermāņu valodas». KandidÄ“ A.Veisbergs. levÄ“lÄ“ A.Veisbergu (par 13 balsis, pret -0).  

Par vÄ“lÄ“šanu norisi un to rezultātiem nekāda apelācija LU vadÄ«bai vai citām instancÄ“m netika iesniegta. PublicÄ“tie izteikumi rāda, ka to autori nav apmierināti ar tiesÄ«bu aktos iestrādātajiem objektÄ«vajiem kritÄ“rijiem, tÄ«ši izliekas tos nezinām vai arÄ« patiesi nezina. Taču likumu nezināšana, protams, neatbrÄ«vo no atbildÄ«bas par teikto un rakstÄ«to.  

VÄ“l uzskatām par nepieciešamu sniegt faktus par: akadÄ“miskā amata pretendenta atklāto lekciju, izsludināto štata vienÄ«bu un to pretendentu skaitu, habilitācijas un promocijas darba raksturu.

1) Profesora amata pretendentu atklātā lekcija vasarā notika ne pÄ“c Habilitācijas padomes iegribas, bet, tāpat kā pārÄ“jās zinātnes nozarÄ“s, saskaņā ar LU profesoru vÄ“lÄ“šanu kopÄ“jo plānojumu. Turklāt Habilitācijas un promociju paplašinātā padome (valodniecÄ«bā) šÄ«s lekcijas noorganizÄ“ja ne studentu (kā gribÄ“tos Dz.Paeglei), bet augsti kvalificÄ“tu speciālistu auditorijā, kurā bija zinātnieki no Latviešu valodas institÅ«ta, Liepājas PedagoÄ£iskās augstskolas, Šauļu PedagoÄ£iskās universitātes, Varšavas universitātes, Helsinku universitātes, LR Valsts valodas centra - kopā vairāk nekā 30 zinātnieku un arÄ« studentu.

Par lekciju laiku un tematu savlaicÄ«gi tika sniegta atklāta informācija. Un tā nebija «bÄ“rnu spÄ“lÄ«te» (kā domā K.Kariņš, kurš šÄ«s atklātās lekcijas pat neapmeklÄ“ja), bet kvalitatÄ«vas akadÄ“miskas lekcijas, kā rādÄ«ja šo lekciju apspriešana un vÄ“rtÄ“jums.

2) «LMM» publikācijā ir citÄ“ti K.Kariņa vārdi: «Pirmais, kas izraisÄ«ja manÄ« izbrÄ«nu - uz divām nozarÄ“m (Ä£ermāņu un romāņu valodas) bija tikai viens kandidāts.. Amerikā šÄdos gadÄ«jumos uz vienu vietu piesakās vairāk nekā astoņdesmit kandidātu. Latvijā tādu varÄ“tu bÅ«t vismaz divdesmit. AcÄ«mredzot cilvÄ“ki ļoti labi saprot - balsošanas rezultāti ir jau iepriekš zināmi. Tādēļ piesakās vai nu gluži naivi cilvÄ“ki, vai arÄ« tie, kurus ievÄ“lÄ“s.» Uz «divām nozarÄ“m» nebija pieteicies «tikai viens kandidāts», bet uz katru no minÄ“tajām nozarÄ“m pa vienam. JāpiezÄ«mÄ“, ka Latvijā diemžēl ne Ä£ermāņu, ne romāņu valodniecÄ«bā nav «vismaz divdesmit habilitÄ“to doktoru», ir tikai pa vienam katrā nozarÄ“. No 80 Amerikas kandidātiem neviens arÄ« nepieteicās. Tā kā abi kandidāti atbilda visām prasÄ«bām, kas izvirzÄ«tas profesora amata pretendentiem, tie ari tika ievÄ“lÄ“ti. Par A.Bankavu balsoja 12, par A.Veisbergu 13 padomes locekli no 13.

LU Habilitācijas un promociju padomes (valodniecÄ«bā) priekšsÄ“dÄ“tājs Dr. habil. philol. J.Rozenbergs, sekretāre Dr. philol. B.Uzija; LZP 11. nozares ekspertu komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Dr. habil. philol. A.Bankavs, sekretāre Dr. philol. I.Jansone, LU Latviešu valodas institÅ«ta direktors Dr. habil. philol. J.Valdmanis, Domes priekšsÄ“dÄ“tāja Dr. habil. philol. I.Druviete.

1998. gada 28. maijā laikrakstā “LiteratÅ«ra. Māksla. MÄ“s.”, 2., 3. lpp.