Iesaki rakstu:

BiedrÄ«bas “AUSMA” rÄ«cÄ«bā nonāca ministriju un dažu citu valsts iestāžu atbildes uz Saeimas Valsts un pašvaldÄ«bu lietu komisijas pieprasÄ«jumu sniegt atzinumu par dalÄ«tā Ä«pašuma (zemes un mājas) nomas maksas noteikšanas kritÄ“rijiem, kā sabalansÄ“t zemes Ä«pašnieku un dzÄ«vokļu Ä«pašnieku intereses dalÄ«tā Ä«pašuma zemes izpirkuma gadÄ«jumā. Diemžēl izskatās, ka TM, FM, Latvijas Banka, EM un TiesÄ«bsargs vienpusÄ“ji un cieti stāv “zemes baronu” Ä«pašuma tiesÄ«bu sardzÄ“.

Valsts zemes dienests (VZD) atbild, ka tiešo zemes mantinieku Ä«pašumā palikuši tikai apmÄ“ram 10% šo dalÄ«to Ä«pašumu zemes, tātad – 90% zemes ir pārpirkti. Vai tā iegÅ«ta likumÄ«gi? Nav! TM un savukārt RÄ«gas dome uz sÅ«dzÄ«bām novÄ“rst aplamÄ«bas jau no 2010. gada vairākkārt atrakstÄ«jās, kaut Nils Ušakovs publiski lielÄ«jās – ja valdÄ«ba šo problÄ“mu nerisinās, RÄ«gā to atrisinās RÄ«gas dome. Te nu bija.

Vai tad tā nav krāpšana, ka svešÄm personām dāvina zemi (re cik dāsni!). Un tagad dāvanu paredz pārdot (izpirkt) nevis par to kadastrālo vÄ“rtÄ«bu, par kuru ieguva, bet jau par 10-15 reizes paaugstinātu cenu. TaisnÄ«gi?

Cits variants, kā apiet pirmpirkuma tiesÄ«bas, – zemi pÄ“rk, pārdod pa daļām, katru dienu jaunu zemes daļu, to nedalot, neizstrādājot katrai zemes daļai robežu plānus vai nenosakot lietošanas tiesÄ«bas un vai katru dienu reÄ£istrÄ“jot zemesgrāmatā jaunu pirkuma daļu.

BrÄ«nies nu: zemes baroni, atsevišÄ·i maksātnespÄ“jas administratori, reÄ£istrÄ“jot katru dienu jaunas zemes Ä«pašumu daļas, brÄ«vi staigā uz zemesgrāmatu kā “karlsoni” pa jumtu.

Ir aizdomas arÄ« par pirmpirkuma tiesÄ«bu vai nodokļu slÄ“pšanas gadÄ«jumiem, kad baroni iegÅ«to zemi Ä«pašumā gadiem ilgi nereÄ£istrÄ“ zemesgrāmatā, slÄ“pjoties no dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, neslÄ“dz arÄ« nomas lÄ«gumu un tad uzrodas kā “fantomasi” un pieprasa nomas maksu par 10 gadiem samaksāt viena mÄ“neša laikā un piedraud ar tiesu, uzrādot ap 100 Senāta spriedumu, kuros guvuši uzvaru.

LasÄ«tāji gan jau nosauks vÄ“l “efektÄ«vākas” shÄ“mas, kā šos Ä«pašumus pārpirka maksātnespÄ“jas procesu imitācijas gadÄ«jumos vai, izmantojot savu ietekmi MaksātnespÄ“jas administrācijā utt.

Ieskatoties atbildÄ“s un citÄ“jot tajās teikto, dažviet vārdus atļaujamies “izraut no konteksta”, jo, lai apskatÄ«tu un izanalizÄ“tu visu atbilžu saturu, sanāktu disertācija, - tad no jauna jāizlasa un jācitÄ“ precÄ«zi minÄ“tie 1938. gada likumi, jācitÄ“ vairāku Civillikuma pantu saturs, zemes reformas pilsÄ“tās likums, dzÄ«vojamo māju privatizācijas likums, Kadastra likums, vÄ“l un vÄ“l citi likumi un MK noteikumi, pašvaldÄ«bu saistošie noteikumi un 1938. gada Latvijas VÄ“stneša publikācijas par dalÄ«tā Ä«pašuma zemes izpirkuma cenām, lai salÄ«dzinātu, ko vÄ“las pagrābt no dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem šodien.

Vienā vārdā apzīmējot - visas atbildes ir ciniskas, izņemot VZD un LM, kuras ir pieticīgas.

AtbildÄ“s nevienas institÅ«cijas “eksperts” nav ņēmis vÄ“rā un nav atsaucies uz 1918. gada atjaunotās Latvijas valsts likumdošanas vÄ“sturisko taisnÄ«gumu, konkrÄ“ti uz 1938.gada Latvijas likumu, kurā apskatÄ«ti jautājumi par nodevām un nodokļiem un 1938.gada likumu par DalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanu, kuros noteikts, ka zemei zem dzÄ«vojamām mājām nav vÄ“rtÄ«bas vai ka zeme vÄ“rtÄ“jama atkarÄ«bā no bÅ«ves vÄ“rtÄ«bas, jo zemes vÄ“rtÄ«bu nosaka no ienākumiem trÄ«s gadu laikā, nepiemin likumus, kuros profesionāli apskatÄ«ti visi šie jautājumi, kaut it kā skaitās atjaunota 1918. gada Latvija.

TM raksta, ka „dzÄ«vokļu Ä«pašnieki nav spiesti dzÄ«vot uz sveša Ä«pašnieka zemes”, kas atgādina kaut kad advokāta Normunda Šlitkes teikto, kas varÄ“tu nozÄ«mÄ“t: nepatÄ«k – neÄ“d! Ja nepatÄ«k dzÄ«vot uz barona zemes, vari mainÄ«t dzÄ«vokli utt.! Vai tas neizklausās ciniski?

TM nesaredz, ka šim dzÄ«voklim ir zema vÄ“rtÄ«ba, lieli izdevumi par zemes nomu, dzÄ«vokli grÅ«ti pārdot. Cits šo dzÄ«vokli nopirks, nesaprotot, ar ko darÄ«šanas, lai atkal meklÄ“tu dzÄ«vokli ar privāto zemi? DzÄ«voklis tukšs nepaliks, tātad TM nomenklatÅ«ras ciniskais ieteikums skan apmÄ“ram tā - lai vai visi, kas dzÄ«vo uz svešas zemes, - aptuveni 300 000 cilvÄ“ku bÄ“g projām no valsts un taisa "demogrāfiju" Īrijā vai citur?

TM tāpat kā vairākuma citu ierÄ“dņu atbildÄ“s piemin, ka nomas maksu nosaka atkarÄ«bā no ekonomiskās situācijas. Kas tas ir – stulbums, provokācija, ja zināms, ka nemainÄ«gai, statiskai zemei un statiskām nomas attiecÄ«bām var manÄ«ties ekonomiskā situācija? Pat kadastrālās vÄ“rtÄ«bas palielināšana ir fikcija. Tautā teiktu, ka TM un citi ierÄ“dņi tautai uz ausÄ«m "karina makaronus", lai nerisinātu, kas tiem jādara.

TM stāsta, ka dalÄ«tā Ä«pašuma upuri varot saņemt sociālo atbalstu, ja netiek galā ar maksājumiem. Ko šÄ« “palÄ«dzÄ«ba” patiesÄ«bā nozÄ«mÄ“ un kam tiek atņemti lÄ«dzekli? TM ar to paredz zemes baroniem atstāt augstus maksājumus, bet šo maksājumu segšanai paredz ielÄ«st sociālajā budžetā un atņemt naudu no nelaimÄ“ nokļuvušajiem cilvÄ“kiem, kuriem neizmaksā atbalstu naudas trÅ«kuma dēļ pat dzÄ«vÄ«bas draudu gadÄ«jumā. Tas ir briesmÄ«gi! Tas ir “tiesiskums” TM nomenklatÅ«ras izpratnÄ“?

Vai ministram Jānim Bordānam nav jāsaka savs vārds par to, kas notiek ministrijas nomenklatūras attieksmē pret tautu Satversmē noteikto taisnīguma tiesību izpratnē?

LM norāda, ka izmaksu dārdzÄ«ba dalÄ«tā Ä«pašuma gadÄ«jumā var bÅ«tiski ietekmÄ“t daudzdzÄ«vokļu māju iedzÄ«votāju sociālekonomisko situāciju un tiesisko aizsardzÄ«bu, jo pastāv kvalitatÄ«vas juridiskās palÄ«dzÄ«bas trÅ«kums, viegli saprotamas un viegli pieejamas informācijas neesamÄ«ba. Piebilst, ka arÄ« PatÄ“rÄ“tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas centrs (PTAC) publicÄ“tā informācija liecinot, ka iedzÄ«votāju neinformÄ“tÄ«ba juridiskajos jautājumos un normu sarežģītÄ«ba tiek ļaunprātÄ«gi izmantota.

Savukārt Satversmes tiesa pamatÄ«gi izvÄ“rtÄ“ tikai zemes Ä«pašnieku tiesÄ«bas, apcer tās no dažādu augsta ranga juristu un „zemes baronu” izteikumiem un izteikumus liek par pamatojumu, bet mazāk vai vairākos gadÄ«jumos nemaz nevÄ“rtÄ“ principus, kas aizsargā dzÄ«vokļu Ä«pašnieku tiesÄ«bas uz vienÄ«go mājokli, kas pat noteiktas likumos.

ST “neiet pie dÅ«šas” pat tas fakts. ka zemes reformas likums tika nelikumÄ«gi pārvÄ“rsts par denacionalizācijas likumu, lai spriedumos apskatÄ«tu zemes reformas pamatprincipus un to nozÄ«mi, kas nosaka ievÄ“rot visu reformas dalÄ«bnieku intereses, kas noteiktas likuma 2.pantā - pārkārtot zemes Ä«pašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecÄ«bas pilsÄ“tās, lai veicinātu sabiedrÄ«bas interesÄ“m atbilstošas pilsÄ“tu apbÅ«ves veidošanos, zemes aizsardzÄ«bu un racionālu izmantošanu, ko neņem vÄ“rā, noklusÄ“ arÄ« “valsts iestāžu “eksperti” un ne tikai neveicina teikto principa izpildÄ«šanu, bet pušu attiecÄ«bās radot aizvien jaunas kolÄ«zijas un attiecÄ«bu saspÄ«lÄ“jumus pretrunā ar APL 4.panā noteikto administratÄ«vā procesa principiem.

DrÄ«zāk atbildÄ“s un ST spriedumos var saskatÄ«t “svÄ“tā” Ä«pašuma tiesÄ«bu neaizskaramÄ«bu un neierobežošanu, kaut šÄ« zeme ir visas sabiedrÄ«bas lietojumā zeme, to nevar nodalÄ«t kā privātÄ«pašumu. Katrs zemes mantinieks, atjaunojot tiesÄ«bas uz apgrÅ«tināto zemi, arÄ« pārpircÄ“js, redzÄ“ja, ka tā aizņemta un atbilstoši CL 3.pantam to nevarÄ“ja, nedrÄ«kstÄ“ja atgriezt atpakaļ natÅ«rā vai pārdot, pirkt, apejot pirmpirkuma tiesÄ«bas, uz ko katrs parakstÄ«jās, zināja.

Starp citu, lÄ“mÄ“jvara un pieminÄ“to iestāžu nomenklatÅ«ra neņem vÄ“rā ST spriedumā pat to „mazumu, ka likumos nav izvÄ“rtÄ“ta dalÄ«tā Ä«pašuma zemes kadastrālā vÄ“rtÄ«ba atkarÄ«bā no apgrÅ«tinājumiem utt.

Latvijas valsts iestādes, tostarp ST nav ņēmušas vÄ“rā, ka dalÄ«tais Ä«pašums 90. gados radÄ«ts ar nozieguma vai interešu konflikta pazÄ«mÄ“m, ka visi zemes reformas pilsÄ“tās principi visos dalÄ«tā Ä«pašuma gadÄ«jumos rupji pārkāpti, jo zemes reforma dalÄ«tā Ä«pašuma gadÄ«jumos tika izpildÄ«ta, kā jau teikts, nevis pÄ“c zemes reformas principiem, bet to samainot ar Denacionalizācijas likuma principiem – apgrÅ«tinātu zemi atgriežot natÅ«rā, kad nebija tiesiski mājām atņemt zemes lietošanas tiesÄ«bas, jo ar tā laika apbÅ«ves likumiem (CL3.pants) māja, bÅ«ve bija piesaistÄ«ta zemei un zemes reformas likumā, ja zeme apgrÅ«tināta, nodota uz likuma pamata lietošanā bez nosacÄ«jumiem, tās vietā bija paredzÄ“ta kompensācija vai zemes ierādÄ«šana citā vietā.

Valsts vara kopumā neredz, ka zemes reforma pilsÄ“tās tika realizÄ“ta atšÄ·irÄ«gi no lauku zemes reformas, pÄ“c pilsÄ“tas dzÄ«vojamo māju dzÄ«vokļu Ä«pašnieku diskriminÄ“jošiem principiem, kaut zemes reformai kā laukos, tā pilsÄ“tās bija vieni un tie paši kritÄ“riji, uzdevumi un principi.

Uz jautājumu par nekustamo Ä«pašumu nomas maksām brÄ«vajā tirgÅ«, VZD atbild, ka viņu rÄ«cÄ«bā nav šÄdas informācijas, kaut jautājums ir provokatÄ«vs, jo nav nekāda sakara „brÄ«vajam tirgum” ar apgrÅ«tināto dalÄ«to Ä«pašumu nomas maksu.

AttiecÄ«bā uz jautājumu „par kadastrālās vÄ“rtÄ«bas piemÄ“rotÄ«bu zemes piespiedu nomas maksas maksimālā apmÄ“ra noteikšanai” VZD atbild, ka „kadastrālā vÄ“rtÄ“šana ir uz nekustamā Ä«pašuma tirgus vÄ“rtÄ«bas noteikšanas principiem balstÄ«ta masveida nekustamo Ä«pašumu vÄ“rtÄ“šana. Te nu bija, mums ir apgrÅ«tinātais dalÄ«tais Ä«pašums, bet mÄ“s maujam ar masveida vÄ“rtÄ“šanu kā brÄ«vai apbÅ«ves zemei.

VZD raksta, ka „kadastrālo vÄ“rtÄ«bu bāzes izstrādÄ“ ievÄ“ro valstÄ« atzÄ«tās nekustamā Ä«pašuma vÄ“rtÄ“šanas standartos noteiktās vÄ“rtÄ“šanas metodes – darÄ«jumu salÄ«dzināšanas metodi, ienākumu kapitalizācijas metodi un izmaksu metodi. Informāciju par nekustamā Ä«pašuma tirgus darÄ«jumiem izmanto vismaz par diviem pÄ“dÄ“jiem gadiem. Kadastrālo vÄ“rtÄ«bu bāzi izstrādā atbilstoši situācijai nekustamā Ä«pašuma tirgÅ«, kāda tā bija pusotru gadu pirms kadastrālo vÄ“rtÄ«bu bāzes piemÄ“rošanas kadastrālo vÄ“rtÄ«bu aprÄ“Ä·inam (situācija attiecÄ«gā gada 1.jÅ«lijā)”, tas nekas, ka dalÄ«tā Ä«pašuma zemei vÄ“rtÄ«ba ir nemainÄ«ga. Tālāk atzÄ«mÄ“, ka „kadastra informācijas sistÄ“mā nav reÄ£istrÄ“tas ziņas par to, ka bÅ«vei un zemei ir pazÄ«me par piespiedu nomu”.

 Kas to sakārtos, ja nav pabeigta zemes reforma? Vai tā nav TM bezdarbÄ«ba? Kā var gatavot zemes izpirkšana likumprojektu, ja zemes lietu saimniecÄ«bā viscaur valda anarhija? Lai ar to tiek galā paši dzÄ«vokļu Ä«pašnieki? Pastāvot situācijas, kad valsts nozÄ«mes reÄ£istros ir reÄ£istrÄ“ts dalÄ«tais Ä«pašums, bet zemes un Ä“kas Ä«pašnieki ir vienas un tās pašas personas. Kā tas varÄ“ja rasties?

VZD tiek jautāts „vai nebÅ«tu diferencÄ“jama kadastrālā vÄ“rtÄ«ba zemei atkarÄ«bā no tā, vai tā ir vai nav apgrÅ«tināta ar citai personai piederošu nekustamo Ä«pašumu”, VZD izvairās atbildÄ“t un iebrauc „auzās”, un stāsta aplamÄ«bas, ka „2015.gada Pārskatā veiktā dzÄ«vokļu darÄ«jumu (jautā par zemi) datu analÄ«ze par 2011.-2014.gadu neuzrādÄ«ja bÅ«tiskas cenu atšÄ·irÄ«bas vienotā un dalÄ«tā Ä«pašumā.

No atbildes varam secināt, ka Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumiem Nr.522 “PrivatizÄ“jamai dzÄ«vojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtÄ«ba” pašvaldÄ«bā piešÄ·ir neierobežotas tiesÄ«bas, ko apliecina VZD teiktais, ka, nosakot funkcionāli nepieciešamo zemes platÄ«bu, dzÄ«vojamām mājām var tikt piesaistÄ«ts arÄ« lielāks vai mazāks zemesgabals, nekā mājai nepieciešams. Kas gan cits, ja ne TM sastādÄ«ja MK noteikumus ar korupcijas un interešu konflikta iespÄ“jām? Tikpat nekorekti un negodÄ«gi dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem bliezt virsÅ« likumprojektu dalÄ«tā Ä«pašuma zemes izpirkšanai ar caur caurām neskaidrÄ«bām, ko pirkt un par cik pirkt

Uz jautājumu, „vai zemes kadastrālā vÄ“rtÄ«ba ir vienÄ«gā iespÄ“jamā zemes nomas maksas aprÄ“Ä·ināšanas bāze”, atkal VZD aiziet malā no jautājuma un skaidro ko citu, ka „kadastrālā vÄ“rtÄ«ba kalpo par pamatu ne tikai nekustamā Ä«pašuma nodokļa bāzei, bet arÄ« valsts nodevas aprÄ“Ä·inam darÄ«jumos ar nekustamo Ä«pašumu, valsts un pašvaldÄ«bas zemes nomas maksas aprÄ“Ä·inam, kapitāla pieauguma nodokļa noteikšanai, zemes nomas maksas noteikšanai piespiedu nomas attiecÄ«bās u.c. gadÄ«jumos. ŠobrÄ«d aptuveni 15 dažādi normatÄ«vie akti nosaka izmantot kadastrālo vÄ“rtÄ«bu”. Tātad, kadastrālā vÄ“rtÄ«bas nasta ir pret visu tautu!

Cik zemes Ä«pašumu dzÄ«vokļu Ä«pašnieki ir ieguvuši no mantiniekiem, VZD nezina, tādu datu neesot. Mums, biedrÄ«bai „AUSMA”, ir atbilde – no mantiniekiem dzÄ«vokļu Ä«pašnieki neieguva nevienu zemes gabalu vai šÄdi gadÄ«jumi ir uz vienas rokas pirkstiem skaitÄ«ti.

Un tā dzÄ«vokļu Ä«pašnieki ar nolÅ«ku vai bez, vai ar sazvÄ“restÄ«bas teoriju, kurai kājas var augt no pasÅ«tÄ«juma, nomenklatÅ«ras darbs atstrādāt pasÅ«tÄ«jumu un neierobežota vara pašvaldÄ«bu un VZD amatpersonām, - faktiski tiek apkrāpti.

VZD informÄ“, ka Kadastra informācijas sistÄ“mā neesot reÄ£istrÄ“tas ziņas par zemi un bÅ«vi ar pazÄ«mÄ“m par "piespiedu bÅ«vi”- tas ir, ka nav apgrÅ«tinājuma atzÄ«mes par dzÄ«vojamo māju uz zemes. Kas to noslÄ“pa, kas vainÄ«gs un kas tagad to var atrisināt? To nav pa spÄ“kam izprast šiem un citiem augstākā ranga minÄ“to atbilžu “ekspertiem” vai padomniekiem? Viņiem prāts par Ä«su vai rokas sasmÄ“rÄ“tas?

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis dzÄ«vo Tieslietu ministrijas pozÄ«cijās un, atvainojiet, raksta aplamÄ«bas, ka zemes nomas maksa bÅ«tu salÄ«dzināma ar zemes Ä«pašnieka izdevumiem, kas saitÄ«ti ar zemes gabala uzturÄ“šanu un atlÄ«dzÄ«ba par lietas lietošanu, par Nekustamā Ä«pašuma nodokli, par zemes gabala sanitāro apkopi un citiem izdevumiem. Šis uzskaitÄ«jums „izzÄ«sts no pirksta”.

Uz jautājumu, kā var ietekmÄ“t zemes nomas maksas apmÄ“rs uz dalÄ«tā Ä«pašuma zemes izpirkumu, EM atzÄ«mÄ“, ka „jo lielāka zemes nomas maksa, jo tas paātrināšot zemes izpirkšanu, bet zemāka kavÄ“šot. Zemes izpirkumu varÄ“tu veicināt, ja nomas maksas apmÄ“rs lielāks par mÄ“neša maksu, kas tiek maksāta par zemes gabala izpirkšanu, mazāks – kavÄ“tu”. Vai tas nenozÄ«mÄ“, ka EM parlamentārais sekretārs no NA mudina celt zemes nomas maksu, lai ar spÄ«dzināšanas un draudu metodi piespiestu dzÄ«vokļu Ä«pašniekus izpirkt zemi uz uzpÅ«stās kadastrālās vÄ“rtÄ«bas bāzes?

Savukārt Latvijas Banka raksta:

(1) Jāizmanto salÄ«dzinoša metode par tuvumā esošiem zemes Ä«pašumiem - AplamÄ«bas, jo visas zemes gabali zem mājām ir jābÅ«t vienādai cenai, vÄ“rtÄ«bai, pat salÄ«dzinot ar RÄ«gas centru (VecrÄ«gu), jo dzÄ«vojamām mājām piesaistÄ«to zemi lieto visa sabiedrÄ«ba, jo intensÄ«vāk centrā, jums no tās nav peļņas, ienākumu.

(2) Jāizmanto vÄ“rtÄ“šanai Ä«pašuma atjaunošanas metode (?) - Zemes Ä«pašnieks vienÄ«gi iekasÄ“ nomas maksu, nevis atjauno kaut ko, otrādi, Ä«pašnieki liedz kaut ko darÄ«t ar zemi, nomas lÄ«gumi parasti ir fiktÄ«vi, neatbilsts Civillikuma noteikumiem;

(3) Jāizmanto Ä«pašuma ienākumu kapitalizācijas metode! - Kāds te sakars ar kapitalizāciju?

(4) Jāizmanto tirgus vÄ“rtÄ«bas metodes - kas radÄ«ja šo “tirgu”? Kāds tirgus var bÅ«t nemainÄ«gas vÄ“rtÄ«bas zemei? Tātad, atbildÄ“s redzam, ka “cik gars, tik plats”. Ja arÄ« atbildes analizÄ“tu plašÄk un dziļāk, neko saturÄ«gu, vÄ“lamu, lai iedibinātu tiesiskumu, neatradÄ«siet.

TiesÄ«bsargam, cik ir manÄ«ts, netÄ«k ne dzÄ«vokļu Ä«rnieku ne dzÄ«vokļu Ä«pašnieku tiesiskums, viņus aizstāvÄ“t TiesÄ«bsargs negrib (kāds labums no nabagiem, grib dzÄ«vot uz citu rÄ“Ä·ina?). Un tā definÄ“, ka:

(1) Nomas attiecÄ«bas esot jāregulÄ“ tā, lai vismazāk aizskartu personu tiesÄ«bas uz Ä«pašumu, gan nepasaka, par kuru Ä«pašumu ir runa. TomÄ“r ir skaidrs, ka TiesÄ«bsargs aizskrÄ“jis pie zemes Ä«pašniekiem, bet aizmirst, ka vajadzÄ“tu ievÄ“rot "vismazāk aizskarošas tiesÄ«bas" uz vienÄ«gā mājokļa izmantošanu. Mājokļiem nav tiesÄ«bu?

(2)TiesÄ«bsargs saka, ka jāievÄ“ro "ieguldÄ«jumu atmaksāšanās noteiktā periodā, jāpielāgo ar izmaiņām ekonomikā (?!) - Nu, es, spÄ“cÄ«gais TiesÄ«bsargs, Ä«pašnieki, esmu ar jums! Attopieties, kāds te sakars ekonomikai uz dalÄ«tā Ä«pašuma zemi, kurai nekas nemainās, negÅ«st labumus, nekādas ekonomikas šeit nav, kā tikai iekasÄ“t apšaubāmu peļņu, kur dzÄ«vokļu Ä«pašnieku vairākums paliek nabadzÄ«gāki (skat pašu izteikto statistiku par nabadzÄ«bas lÄ«meni) un tÄ“rÄ“t iegÅ«to naudu. Tik lielas aplamÄ«bas var izdomāt tikai TiesÄ«bsargs, kurš, starp citu, runā par "ieguldÄ«jumu atmaksāšanos noteiktā periodā”. TiesÄ«bsargs, atrodiet, ko tad zemes Ä«pašnieks iegulda dalÄ«tajā Ä«pašumā (FNZG), lai rÄ“Ä·inātu atmaksāšanos? NesameklÄ“siet ieguldÄ«jumus, ja tikai tādus piedomāsiet aiz viltÄ«bas vai neizpratnes.

PatiesÄ«bā izbeigt dalÄ«to Ä«pašumu ir elementāri un vairāk nekā vienkārši - JÄ€UZLIEK PIENÄ€KUMS PAŠVALDĪBÄ€M, KUR TAS NAV SAKÄ€RTOTS (RÄ«gā), PABEIGT ZEMES REFORMU un noteikt piesaistÄ«tās zemes gabala lielumu (FNZG), VZD šai zemei (FZNG) nosakot jaunu un sevišÄ·u kadastrālo vÄ“rtÄ«bu.

NÄ“, to nerisina, bet, atvainojos, kuļas “vokrug da okolo”- kuļas “apkārt un blakus”. Gribas jautāt – kas, lÄ“mÄ“jiem pietrÅ«kst prāta saprast, neļauj savtÄ«gā attieksme, jāatstrādā partiju honorārs, kas tad?

BrÄ«nies, jau 30 gadi tÅ«lÄ«t, bet zemes reformu netaisās pabeigt, kad zemes robežu plānos nav pat iezÄ«mÄ“ts, ka uz zemes ir dzÄ«vojamā māja, bÅ«ve?! Un tālāk VZD raksta, ka šÄ« jau minÄ“tā "masveida vÄ“rtÄ“šana" nenosaka atkarÄ«bā no tā vai zeme ir apgrÅ«tināta, bet mÅ«su gadÄ«jumā pat dzÄ«vojamā māja kā apgrÅ«tinājums uz zemes noslÄ“pta, nerunājot par visu komunikāciju uzrādÄ«šanu, kas neļauj rakt, ierÄ«kot laukumus, paplašināt caurbraucamo daļu, ierÄ«kot autostāvvietas, proti, kas samazina zemes vÄ“rtÄ«bu.

Atveriet AdministratÄ«vā procesa likuma 4. pantu un sapratÄ«siet, vai ierÄ“dņi atbildÄ“s ir ievÄ“rojuši noteiktos likumdošanas principus, sagatavojot likumprojektus un piedāvājot risinājumu? NepÅ«lieties, viņiem, nomenklatÅ«rai šie principi nav saistoši, neatradÄ«siet taisnÄ«gumu, jo viņi stāv vienÄ«gi zemes baronu interesÄ“s (laikam paši ir baroni vai par pakalpojumu saņem kompensācijas?!).

LÅ«k, brÄ«nies, kā valsts iestāžu nomenklatÅ«ra, visdrÄ«zāk apejot savu ministru viedokli šajā jautājumā, tevi smacÄ“ nost ar “tiesiskumu”, tracina un krāpjas.

Nobeigumā jācitÄ“ Viļa Selecka raksta oriÄ£ināla pamatdoma, ka noteiktos apstākļos “tiesiskums pārvÄ“ršas par tiesiskuma bendi”:

„Lai sabiedrÄ«bu turÄ“tu ciešÄ dÅ«rÄ“, var izmantot dažādas metodes. Labi zināmie totalitārie režīmi visvairāk izmantoja klaju vardarbÄ«bu, papildinot to ar meliem un baiļu kultivÄ“šanu. ValstÄ«s, kas pretendÄ“ uz demokrātismu, nekas tāds nav iespÄ“jams. Taču sabiedrisko procesu kontrolÄ“šanai var izmantot citas, nesalÄ«dzināmi maigākas, bet ne mazāk efektÄ«vas metodes. PašreizÄ“jie notikumi Latvijā liecina, ka šiem mÄ“rÄ·iem var labi kalpot tiesiskums.”

Lasot minÄ“to valsts iestāžu augstas raudzes “ekspertu” atbildes, atļaujamies secināt, ka šÄ«s valsts iestāžu amatpersonu atbildes un turpmākās viņu paredzÄ“tās runas 11. martā plānotajā ”konferencÄ“” ir un bÅ«s tas instruments, ar kuru dzÄ«vokļu Ä«pašnieki tiek turÄ“ti “ciešÄ dÅ«rÄ“”, kas arÄ« ir šo iestāžu sludinātais “tiesiskums”.

DzÄ«vokļu Ä«pašnieki, vÄ“l cīņa nav gala un nebeigsies, tādēļ apvienojieties vienā, savā “dÅ«rÄ“”. AcÄ«mredzami Latvijas valsts vara mÅ«s turpina “barot” ar minÄ“to “tiesiskumu”. Šai tautas daļai atliek vienÄ«gais – vÄ“rsties pÄ“c atbalsta pie Romas pāvesta vai bÄ“gt no valsts.